Sveiki! :)
Tātad pie lietas. Esmu skolniece un pirms aptuveni pus gada, dejojot tautiskās dejas, laikam, kaut ko kājai izdarīju. Ceļa locītava bija apsārtusi, karsta un piepampusi. Protams, arī ļoti sāpēja, īpaši pēc kustībām. Bija arī krakšķēšana. Asins analīzēs parādīja tikai infekciju un mani sūtīja pie ķirurga, Ķirurgs pateica, ka vienkārši esmu pārcentusies un tādēļ arī tā kāja sāpēja.. Sākās vasara un ar kolektīvu gatavojāmies Deju svētkiem. Kāja sāpēja tikai retu reizi.. Pēc Deju svētkiem atkal atsāka sāpēt un tad atkal beidza, jo ierobežoju savas kustības.
Atsākās skola un jau pirmajā sporta stundā, skrienot krosu, celis bija atsācis sāpēt. Ļoti sāpēja.. Man uzrakstīja atbrīvojumu un atkal devos pie ķirurga, bet nu jau pie cita. Mani nosūtīja uz magnētisko rezonansi, bet cik sapratu, tad tur bija kaut kas minēts par patellas hondromalācijas pazīmēm, bet pārējais viss bija labi. Atkal devos pie ķirurga un viņš pateica, ka man ir mazliet iekaisis skrimslis. Atkal uzrakstīja sporta zīmi mēnesim , lika ēst produktus, kuros būtu skrimšļi, dzert vitamīnus un iet uz sildīšanām.. Pēc sildīšanas kāja sāpēja vēl vairāk, tādēļ to pārtraucām.. Ģimenes ārsts ieteica pārbaudīt asins analīzes.. Šodien atklājās, ka man ir iekaisums un reimatisms.
Tad nu es vēlētos zināt, kas ir tas reimatisms? kādi varētu būt tie ceļgala sāpju cēloņi :o

Reimatismu pēc analīzēm vien nevar konstatēt. Vislabāk ar visiem izmeklējumiem rokās aizdoties pie reimatologa vai traumatologa.

bet vispār, kas tur tāds tai kājai varētu būt? :o

Reimatismu VAR noteikt pēc analīzēm. Pašam ir reimatoīdais artrīts (reimatisms un artrīts nedaudz atšķiras), bet sāpes locītavās ir tāpat. Brrrrrriesmīga slimība. Katru rudeni neciešami sāp locītavas, jādzer zāles. Ir gan ārstējami paveidi, gan neārstējami. Ja tev vēl nav 18, tad iesaku tev apmeklēt Bērnu slimnīcā reimatologu Andreju Ščegoļevu - labs ārsts. Galvenais NESPORTO. Ārsts pateica, ka tā būs tikai sliktāk. Aizej pie reimatologa un uzzini visu sīkāk. Veseļojies un lai veicas! :)

Palasi - http://news.frut.lv/lv/health/57557

Kāpostss
ludzu uzraxti, kuras ir taas analizes, pec kuraa, var noteikt ir vai nav rematoidais artriits vai reimatisms.

Manuprāt, saucās reimatīdais faktors :)
man pārbaudīja pilnu asins ainu un tajā lapā bija atķeksēts arī tas reimatīdais faktors, olbaltumvielu kaut kas un vēl kaut kas ;D :)

Pareizus zinātniskos nosaukumus nepateikšu, bet zinu, ka nepieciešams "C-Reaktīvais olbaltums" un tā saucamā "grimšana" ;)

ar CRO un EGA NEVAR noteikt ir vai nav artrīts. Absolūtas muļķības. Šie rādītāji uzrāda tikai slimības aktivitāti un neko vairāk.

tad kādēļ man pateica, ka ir reimatisms? :o
sīkāk, protams, vēl uzzināšu ejot pie cita speciālista, bet tik un tā.

Labdien. Man ir 24 gadi. Saslimu ar reimatoīdo artrītu, kad man bija 17. gadi. Sākās viss ar augstu temperatūru un sāpēm plaukstas locītavās.
Mans artrīta paveids izrādijās smags, neārstējams. Sešus gadus man bijušas ļoti sliktas analīzes. Tātad, grimšana pie 100, kaut gan norma 20.
C rekatīvais olbaltums pie 200, norma, ja nemaldos ir 8. Nezināmu iemeslu dēļ reimatoīdais faktors man visus gadus bijis normā.Protams arī leikocīti paaugstināti, hemoglobīns pazeminats un visā visumā pilnībā izmainīta asins analīze. Slimības veidi ir ļoti daudz un dažādi un pēc savas pieredzes varu teikt, ka šai slimībai jāpievērš liela uzmanība, jo sekas ir neatgriezeniskas. Man ir abās gūžas locītavās ir endoprotēzes un labajā pleca locītava arī endoprotēze. Šajās locītavās mans kauls pilnībā sadrupa, vajadzēja likt mākslīgās locītavas. Šobrīd tas pats ir ar potītēm, bet potītes diemžēl Latvijā neprotezē, tapēc dzīvoju uz pretsāpju līdzekļiem, kuri diemžēl arī savu efektivitāti vairs nesniedz - pieradums. Dzīvoju, cīnos, bet dzīve izmanījās pa 100%. Man ir invaliditāte, kaut gan pati kustos un eju un daros, bet normas robežās visu, jo vnk sāpes neļauj. Esmu vēl jauna un tas viss pamatīgi mainīja manu dzīvi. Kapēc es šo visu rakstu?! Ne jau lai sabiedētu kādu, bet gan tapēc, lai lieku reizi atgādinātu, ka veselība ir ļoti svarīga un tai jāpievērš liela vērība. Kamēr man nebija 18 gadi, es gulēju mēnesi bērnu slimnicā un ārstējos tieši pie daktera Ščegoļeva, kurš tad arī uzstādija man diagnozi, Reimatoīdais artrīts Stilla sindroma.
Kad palika 18 gadi, braucu uz stradiņiem pie dr. Arāja. Pie šī daktera braucu joprojām katru mēnesi ar asinsanalīzēm, kuras tikai tagad pēc 6 gadu agresīvas ārtēšanās ir uzlabojušās, respektīvi iekausuma rādītāji nav vairs tik lieli. Diemžēl slimība savu jau izdarīja un visas manas lielās locītavas sabojāja.. Atkal jau pieminēšu, ka neatgriezeniski..
Nu katrā ziņā, mierinājumam, tāds variants kā man cik es zinu, otrs pagaidām nav redzēts, ka viss notiek tik strauji, un slimība tik ātri progresē.
Autorei novēlu veseļoties un dzert zāles kā ārsti saka, neko nedarīt uz "savu galvu"..
Viss būs labi, vajag ticēt.
Ja kas interesē varu pastāstīt vēl ko :)

CRO un paatrinata grimasna var but tiesam no DAUDZ DAZADAM SLIMIBAM.
Vairakam antivielaam analizes var but pozitivas ,ja ir paaugst C reakt ob.Veicot tiesos testus,pozitiva reakcija neapstiprinaas.
Tas analizites citam slimibam ari var ietekmeet,paradot viltus plusu vairakos testos.
Arstam janem vera anamneze, visi apstakli, sudzibas, utml utjpr, javeic datu apkoposana uc.
Tikai tad var uzstadit diagnozi.

Sveiki, čabata!
Man arī ir Stilla slim., tev kaut kā pavisam švaki iet ar to ārstēšanos?!Kādas zāles tagad lieto? Ja gribi vari rakstīt man uz meilu studente202@inbox.lv, padalīšos ar savu pieredzi

Labdien man ir 11 gadi un 10 gadu vecumā traumēju labo kāju, saites. Iegūstot traumu man kāju uz 2 nedēļām ielika saucamajā langetē un tad pēc 2 nedēļām noņēma ārsts brīnījās kāpēc man sāp citā vietā, neka viņs domā, visu gadu pec 2h slodzes dejās kāja sapampa un bija ļoti sapīgi uz tās kāpt, atspiesties. Tā tas turpinājās gadu, divus (Patstāvīgi sanaca kāju saudzēt, masēt pēc ķirurgu ieteikumiem) līdz šogas maijā 2. treniņā uzkritu uz kājas un to salauzu. Pēc ģipša noņemšanas nevarēju nekādi kāju iestaigāt visu laiku kliboju, vēlāk jūnija beigās man ārsts nozīmēja fizikālās terapijas un pēc tām rezultātu nejutu, kāju sildīja, tad man nozīmēja 2vus mēnešus iet uz masažu un vingrošanu un tad 2vas nedēļas peldēt baseinā, vingrošanā man lika kāpt uz kājas braukt uz riteņa, bet jau septembrī izmaiņas bija nelielas tikai vairs nekliboju, skriet nav patīkami vēl tagad, lekt nedaudz sāp, un pilnu svaru uz kājas arī, septembrī es devos pie ķirurga Vaileiņa, bērnu slimnīcā, Rīgā, viņam ir aizdomas par reiamtismu un citām likstām, lika uztaisīt pilnu asins ainu. Mamma cer atsākt dejas, domā kad ārsts pateiks ka kāja nav iestrādajusies, bet mīļie cilvēki ja jau viņa nav iestrādājusies kāpēc arī no sākta gala sapampa un tā 2 gadus ? Ja pēc pirmās traumas skrēju, lecu, bet tagad kāja ir nekāda ? 2 stundu slodzi izturēt viņa vairs nevar. Tāpat vēl ārsti vasarā teica minies uz velesopēda, skrien, bet septembrī paziņo, nekādu skriešanu, lekšanu un skolu un atpakaļ, nekarsēt. Jūtos izmisusi, kas tas varētu būt ? Jo pie lielākas slodzes kāja uzpamst, nevar uzkāpt sāp, kļūst nedaudz zilgana, tagad pie ārsta novembrī. Kas tas varētu būt pec jūsu domām ? Paldies. 2011. gada 22. oktobrī.