medicīna visur ir visāda...

bet mani tikai izbrīna, ka neviens kolēģis nav sadevis pa purnu vienam otram medicīnas "stāram", kas pelna vairākus kg un veido astoņkāji ar valsts augšām, patiesībā traucēdamas un nedodams iespēju strādāt... vai nu emigrēt vai nodzerties.

madcynics Rakstīja:
-------------------------------------------------------
pucīt Tu jau mums esi
> stomatologs,ja?...tātad nomaskēts pavisam prasts
> vārds-zonbārsts...nu nemaz neskan smalki un
> gudri...:)

madcynics gan skan smalki, narcisīt tu mūsu... :)

...katru brīvu brīdi pagrozos pie spieģeļa...vai pazaveros skatlogā, lai redzētu savu neatvairāmo atspulgu...

...bet vispār... pucīt, šoreiz Tu esi kā svaiga gaisa malks manai vēlmei maķenīt padzīt zosis...:)

Beidzot kāds dzīvelīgums forumā parādās :))

būs krīze pabeigusies

lai tā būtu :)

Mans rads 31.decembra/ 1.janvāra naktī, tepat, Zviedrijas slimnīcā, pavadīja 16 stundas uzņemšanas nodaļā, gaidot, kad priekš viņa atbrīvosies palāta. Temperatūra pāri 40 grādiem, akūta infekcija (roze), visa kāja sarkanā krāsā, abet palikt nav kur. Tikai vakarā palātā kaut ko reāli sāka darīt.
Pirms tam vēl bija jāgaida 4 stundas poliklīnikā, līdz poliklīnikas ārsts uzreiz izsauca ātros.

Man nav nekas pretī pret strawberry mīļajiem dziedniekiem, īpaši rozes ārstēšanā (ir pieredzēts, ka dziednieki palīdz!), bet šis bija tas gadījums, kad bez ārsta un penicilīna mēs radu vestu mājās koka kastiņā...

No Zviedrijas radiem ir dzirdēti interesanti (= stulbi) stāstiņi gan par Zviedrijas medicīnu, gan par Zviedrijas Sistēmu vispār.
Labi ir tur , kur mūsu nav :D

Man arī ir stāstiņi par Zviedrijas medicīnu - piemēram - vajadzēja mierināt kolēģi, ka ar vēdera dobuma CT dzemdes kakliņa vēzi nu nevar konstatēt, kakliņu neredz (nekāda vēža, viņai, protams, nebija, to vēlāk poļu ārste, pie kuras viņu aizsūtīju, konstatēja).
Un tas tik viens no daudziem gadījumiem. Par tās valsts medicīnu man ilūziju nekādu. Piem. ja mums būtu tādā ātrā palīdzība kāda ir tur, tauta saceltos.

Zviedrija:
Cilvēkam problēmas ar vairogdziedzeri. Nav spēka, nevar pavilkties. Izlaužas cauri reģistratūras/ pieņemšanas sistēmai, pēc nedēļas tiek pie ārsta. Izstāsta visu, dabū zāļu recepti. Tiktāl it kā normāli.
Paiet mēnesis vai divi- atkal vajag pie endokrinologa. Atkal zvans uz reģistratūru, atkal pēc nedēļas pie ārsta. Tikai... ārsts ir cits! Viņa pirmais jautājums: "Izstāstiet, ka jums bija pirms 2 mēnešiem!" Atkal jāstāsta visu no sākuma, kā bija. Cilvēks priecājas, ka ir labāk, bet viņam liek atcerēties, kā bija slikti.
Nākamajā vizītē pēc diviem- trim mēnešiem ir trešais ārsts...

nu nez - LV vairogdziedzera pārbaudes standarts ir VDZ hormonu analīzes + USG. objektīvas pārbaudes, kuras pēc var atrādīt kaut 100 dažādiem dokiem.

Un tagad, mīļie, pakustiniet smadzenes un padomājiet- nafig tāda medicīna? Uz kurieni tā ved?
Kaut kas riktīgi nav kārtībā.
Nesaku, ka dziednieki visu izdziedēs, bet rietumu medicīna jau buksē pamatīgi.

aha, un tieši tāpēc dzīves ilgums aug un aug tajos nolādētajos rietumos ;)

visur cilvēki ir tikai cilvēki, gan pie mums, gan rietumos. augstāk aprakstītās situācijas, protams, nav tās labākās, bet nevar noliegt to, ka medicīnas tehnoloģijas un metodes ir attīstījušās ļoti tālu, iespējas ir vnk fantastiskas, tikai jāmāk tās pareizi pielietot (un ir jābūt finansējumam, of course).

Noela Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Par tās
> valsts medicīnu man ilūziju nekādu. Piem. ja
> mums būtu tādā ātrā palīdzība kāda ir tur,
> tauta saceltos.


Mūsu tauta saceltos? Klusētu, kā klusē.