Sweiki, arī man gribas dzirdēt jūsu viedokli!
man nesen kā palika 17.gadu.
man pirms trim gadiem parādījās reiboņi, protams, tam es nepievērsu uzmanību, jo domāju, ka nekas nopietns nevarētu būt.pirms diviem gadiem man sāka parādīties spēcīgas sāpes deniņos, pārsvarā kreisajā pusē.Bet sāpes tiešām ir diezgan spēcīgas.es nevaru nedzert zāles(citreiz pat tām ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai iedarbotos.), bet arī tad es neuzskatīju, ka tas ir nopietni, jo nesāpēja katru dienu.es sāku uztraukties jau no šī gada , brīdī , kad man sāp deniņi man ir 140(citreiz 145) uz 80 spiediens un pulss 120(to man skolā izmērīja). Abas ar māsiņu pamanījām, ka tas notiek biežāk, līdz pagaišnedēļ piektdien mazgājos dušā, un jutu, ka sāp galva, sāka reibt. Kad es notupos, tad uz to brīdi jutos labāk, bet kad piecēlos kājās man viss palika melns gar acīm, jutos ļengena un sāku atvemt kuņģa sulu.bet ļoti daudz, nepārspīlēju, vismaz ap 1l vai 1,5l, pēc tam visu vakaru dega rīkle.
slima es neesmu un nebiju tad, ēdusi arī biju.šķidrumu arī lietoju,bet nesaprotu kāpēc tā notiek!
māsiņa saka , ka obligāti jādodas pārbaudīt galvas (vai kādus tur) asinsvadus.un
tagad skolā vaktējam manu asinspiedienu un pulsu
Kā jums šķiet, man ir nepieciešams doties pie ārsta, vai tam naw jēgas?

Kāpēc saklausu kaut kādu depresīvu-tam nav jēgas? Protams, vienmēr ir jēga kaut ko darīt savas veselības labā. Ir nepieciešama vispārēja izmeklēšana, taka uz priekšu- visa dzīve vēl priekšā!

Obligāti uz pārbaudēm. Jo ātrāk aiziesi, jo vieglāk būs atveseļoties.