Via kāds, kuram ir bijusi saistība ar vārdu EPILEPSIJA (man nav diagnoze epilepsija,nav bijušas lēkmes, bet ir slikta encefologramma un neirologs lika dzert depakine crono 500mg) ir lietojies homeopātiskus līdzekļus un ir tie palīdzējuši?! Es nevēlos pie neskaidras dianozes sevi nobeigt ar šīm zālēm!

homeopātija ir bulšits.

vistīrāka psiholoģija. ja patiks homeopāts, būs veiksmīga sadarbība, būs rezultāts, bet Tu lietosi ūdeni aka cukura graudiņus... jā, jā... palīdz. tas pats, kas svētais ūdens un dziednieki. tie arī dažkārt ļoti labi palīdz, ja problēma vairāk "uz nervu pamata".

pēc teksta spriežot (ka depakine var nobeigt) drīzāk tiešām jāmeklē psiholoģiska palīdzība, jo, kopš ir normālas zāles, epilepsijas pacienti dzīvo kvalitatīvu dzīvi, tieši otrādi tātad.

ja nav skaidras dg., meklē vēl otru vai trešo viedokli.

EEG vispār ir mainīga lieta, rezultāti atkarīgi arī no noskaņojuma, garastāvokļa, starp citu, lai gan Latvijā psihiatri noteikti brēks, ka tā nav.

Zinu cilvēku, kuram ir epilepsija un kurš, aizbraucis uz ārzemēm un tur saņēmis diezgan kvalitatīvas zāles, tagad ir spējīgs studēt un vēl visu ko citu pasākt.

depakine raksta arī visādiem neirotiskiem traucējumiem, VD utt., atšķiras tikai devas.

tātad vispirms vajag tikt skaidrībā.

Čorvena Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> homeopātija ir bulšits.
>
> vistīrāka psiholoģija. ja patiks homeopāts,
> būs veiksmīga sadarbība, būs rezultāts, bet
> Tu lietosi ūdeni aka cukura graudiņus... jā,
> jā... palīdz. tas pats, kas svētais ūdens un
> dziednieki. tie arī dažkārt ļoti labi palīdz,
> ja problēma vairāk "uz nervu pamata".
>
> pēc teksta spriežot (ka depakine var nobeigt)
> drīzāk tiešām jāmeklē psiholoģiska
> palīdzība, jo, kopš ir normālas zāles,
> epilepsijas pacienti dzīvo kvalitatīvu dzīvi,
> tieši otrādi tātad.
>
> ja nav skaidras dg., meklē vēl otru vai trešo
> viedokli.
>
> EEG vispār ir mainīga lieta, rezultāti
> atkarīgi arī no noskaņojuma, garastāvokļa,
> starp citu, lai gan Latvijā psihiatri noteikti
> brēks, ka tā nav.
>
> Zinu cilvēku, kuram ir epilepsija un kurš,
> aizbraucis uz ārzemēm un tur saņēmis diezgan
> kvalitatīvas zāles, tagad ir spējīgs studēt
> un vēl visu ko citu pasākt.
>
> depakine raksta arī visādiem neirotiskiem
> traucējumiem, VD utt., atšķiras tikai devas.
>
> tātad vispirms vajag tikt skaidrībā.

1) Ka depakine var nobeigt biju domajusi tā, ka zāles organismam nav labvēligas, aknas, nieres, augļa ietekme u.t.t nebūt to nedomāju tā, ka depakine mani kapā iedzīs vai miršu no viņa! :)
2)EGG palika sliktāka gadiem ejot, sākumā tīri neko, un ar katru gadu ar vien sliktāka, līdz nonācu pie neirologa kurš izrakstīja depakine.

Piekrītu ka depakine raksta neirotiskiem traucējumiem, VD u.t.t, bet tagad samazinot depakine devu man sāk sāpēt galva, kāju krampī rauj u.t.t. nekādas panikas, vienkārši secinājumi un domāšana līdzi, kā labāk būt veselai un nebojājot organismu!
_________
Bt happy :)

Homeopātija balstās uz molekulārās atmiņas teoriju.
Gan jau esi pamanījusi kā ir homeopētiskiem līdzekļiem visādi indeksi piem D5 utt virsū. Tie norāda atšķaidījuma pakāpi.

Tur bija fiška ka sašķaida piem baldriānus 1 pret 100, pēc tam to šķīdumu atkal 1 pret 100 un tā 5x. Rezultātā Tev ir nervu zirnīši :D Homepāti uzskata, ka ja civēks ar roku sajauc šos šķīdumus, tad blakus esošās molekulas atceras tā paša baldriāna funkciju. Bet reālijā tie atšķaidījumi ir tādi, ka tur jau sen aktīvā viela neeksistē.

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

nu bet tad vajag pētīt iemeslu...

ja nekā nedara ar iekšēju trauksmi, arī EEG var palikt sliktāka...

un neizslēgt psiholoģisko, jo bioloģisko vienmēr varēs paraut klāt, turklāt Latvijas bioloģiski tendētā medicīna šo iespēju vienmēr izmanto... it sevišķi, ja nepārtraukti staigā pa ārstiem bez īstas atbildes.

mūsdienu psihotropās ir diezgan minimāli kaitīgas aknām utt. tas pats, kas e vielas, vēl mazāk.

tas pirmkārt.

bet, ja nav vajadzības, tad jebkuras zāles ir liekas. taču izklausās, ka iztikt nevari...

ja nevari citādi dzīvot, tad homeopātija ir drīzāk riskanta, nevis variants.

arī psiholoģiski ir labāk saprast, ap ko krāmējas, nevis maisīt gaisu pa tukšo un cerēt, ka varbūt.

ar ietekmi uz augli arī ir visādi.

Latvijā ļaudis ar epilepsiju bieži ārstējas gan pie psihiatriem, gan pie neirologiem, kuru vidējais viedoklis ir, ka ar psihotropajām zālēm bērnu ni un ni...

ārzemēs ir citāda nostāja, un arī problēmu ar iznēsāšanu ir mazāk.

riski, protams, jāapsver, bet mana doma vairāk ir par to, ko Tu pati visā šitajā gribi.

man šķiet, ka Tu prasi vienu, bet patiesībā gribi uzzināt ko citu, tik nevar saprast, ko...

iemesli ir pētīti...vienīgais ko nēesmu darījusi ir psihoterapeits... tātad Tu saki ka man jāgriežas tur...varbūt....kāpēc ne!!! Man jau ir tel. nr. ko ieteica, mēģināšu! Tikai tā diskusijas pēc, Tavs viedoklis par manējo!
Es domāju...sākšu iet pie psihoterapeita, noteikti būs kāda problēma, noteikti to risināsim, varbūt arī izdosies rast pozitīvu rezultātu (jebkurā gadījumā nauda vējā tā nebūs), bet.... ja simptomi, kas ir tagad nepazūd un nemainās.....ja EEG paliek tāda kā ir?!
Mana galva neņem pretī ja man nav diagnoze epilepsija, nav ne lēkmes u.t.t kāpēc jādzer tik spēcīgas zāles! Nu tas tā manas domas.

Un vēl..kā tad tev īsti šķiet ko es visā šajā gribu!????

Es gribu būt vesela, pozitīva (tāda jau esmu), laimīga (par tādu sevi jau gandrīz uzskatu) sieviete! :)

________
Bt happy :)

redz, nu to, kāpēc jādzer tādas zāles, vajag prasīt tam, kas tās izrakstīja... lai viņš pamato.

ja neapmierina, pajautā vēl otrajam, trešajam — kā jau te minēju. Lai komentētu EEG, jābūt tomēr ārstam.

no otras puses, Tu pati saki: Tev ir ne visai labi bez tām zālēm.

ja ārsts teiktu, ka nevajag dzert, tad paliktu labāk?

kur ir loģika?

ar psihoterapiju ir tā. Latvijā tagad tā tiek ieteikta it kā ārstēšanas metode vai kas tur... bet tā tas nav. tur vajag vienkārši pašam gribēt un just, vai tas uzrunā, citādi nav jēgas.

emm, nu, ja jau esi pozitīva, kāpēc EEG paliek sliktāka?

tā kā ir epilepsija, tā kā nav... ja ir, tad parasti iet pēc pilnas programmas.

redz, es neticu bioloģiskajām teorijām, pat traumu gadījumā ne. es saprotu lietas rumpī tā, ka emocijas nosaka lietu kārtību, bet es par to nestrīdos, jo ir citas pieredzes arī.

visi cilvēki kaut ko nepasaka. ko Tu nepasaki, to es nezinu, tas būtu pārāk sarežģīti, jo es forumu redzu kā vietu, kur var ar otru padalīties pieredzē, kas var arī nederēt, tāpēc minēt nav jēgas. var trāpīt, var netrāpīt.

Arsara: galīgi neesmu dakteris, tapēc tikai fantāziju līmenī... Pirmkārt, EEG fiksē traucejumus, nevis diagnosticē slimību. Lai būtu epilepsija, vajag lekmi, nu vismaz vienu, un nevis mazliet paģībt, vai sareibt galva, bet tā, ka nav šaubu. Otrkārt, ja samazina devu un sāp galva, tad ir jāzin cik ilgi dzertas zāles. Es nesaukšu to par zāļu samazināšanas efektu( tas galvas sāpes), bet ja man tā būtu, tad es par to domātu. Treškārt, ko saka ārsts-kapēc, ja nav lēkmes ir jādzer tik stipras zāles, kāds ir ārstēšanas uzdevums-uzlabot EEG? Vai psihoterapija uzlabotu EEG? a varbūt pat pasliktinātu. Teorētiski Tu pat varētu piedzīvot lēkmi, kas nepavisam nebūtu epilepsijas lēkme, bet domātu, ka ir. Tas ir sarežģīti, bet arī dakteris līdz galam nezin, kas tas ir. Ja Tev ir šaubas par to, ka tā ir epilepsija, ja Tev ir kaut niecīga doma, ka psihoterapija Tev varētu palīdzēt, tad dari to. Zāles Tevi nenogalinās, protams, psihoterapija Tevi uzreiz neizārstēs. Teorētiski, tikai teorētiski milzīgi psiholoģiski pārdzīvojumi var izraisīt epilepsiju, arī "veci" psiholoģiski pārdzīvojumi. Tu jau nezini kā Tev strādā aizsardzība, neviens to nezina. Tev ir jārēķinās, ka situācija var uzlaboties, var pasliktināties. Bet klausi savai izjūtai, kā Tev pašai liekas-ir, vai tomēr vairāk nav. Dakteris raksīs zāles, tāpēc, ka viņš nevar pieļaut variantu, ka Tev noteikti nav epilepsija, tad viņš nebūtu dakteris. Bet savas pārdomas Tu noteikti ar viņu vari pārrunāt.

Paldies Fox, liki aizdomāties vēl vairāk par dažām lietām!

_______
Be happy :)

Man bija diagnoze epilepsija. Sākās viss ar samaņas zaudēšanu+pirms apmēram 2 gadiem pirms pirmās sam. zaud. man bija smaga galvas trauma. Loģiski vecāki satraucās, aizveda pie ārstes, un diagnoze gatava-epilsepsija. Gāja gadi, dzerot stiprās zāles sajūtas bija visai dīvainas, bet tā kā biju nobijies bērns par to, ka dēļ sajūtām esmu savādāka nevienam par tām nestāstīju. Gāja vēl gadi, saucamās epi. lēkmes nebija bijušas kādus gadus 10, zāles noņēma, dzīvoju tālāk, viss bija labi, līdz sāku strādāt birojā pie datora un stresaisnos apstākļos, sāka ļoti sāpēt galva, atkal jocīgās sajūtas atgriezās. Nomainīju ārsti, jo iepriekšējā reāli nekādu ārstēšanu nevaica. Un lūk, šī ārste sāka sīki interesēties kādas man tās lēkmes bija, cik bieži utt. Jāpiebilst, ka visu gadu garumā mana EEG bija normāli sikta, visu laiku uzrādīja epileptisku aktvitāti. Runājot ar ārsti, analizējot, ārste nonāca pie secinājuma, ka man epilepsijas nav bijis un nav, jo samaņu zaudēšana, tāda kā bija man, nav raksturīga epilepsijai, jo vienmēr bija kāds ārējs provocējošs apstāklis, nekad nekādi krampji+pubertātes vecumā ļoti ātri stiepos, ka sirds un smadzenes netika līdz. Par manu nelabo EEG viņa saka ka tieši tāda pati kā pie epilepsijas var būt pie daudzām slimībām, manā gadījumā tā ir migrēna, un tās jocīgās sajūtas nebūt nebija no epilepsijas vai zālēm pret epilepsiju bet gan no migrēnas, kas kā izrādās man ir no agras bērnības, vienkārši epilepsijas zāles palīdz arī pie migrēnām. Tā lūk, tātad tas, ka dod dzert epilepsijas zāles vēl nebūt nenozīmē ka Tev ir epilepsija! Ja šaubies maini ārstu, cīnies, jo no savas pieredzes varu teikt, ir ārsti, kas atsēž savu laiku, saņem naudu un nemaz nav ieienteresēti pacienta izārstēšanā. Vienkārši dažas lietas sakrīt un diagnoze gatava un visi laimīgi.