Atvainojiet......Esmu sieviete,vecums-25 gadu,augums 168cm,svars 60kg,smēķēju no 17 gadu vecuma,aptuveni 8gadus.

A paldies:),turos,nemaz jau uz to smēķi īsti nevelk,bet garstāvoklis arvien briemīgāks paliek....

Domāju,ka te jārisina divas problēmas vienlaicīgi. Pārāk lielas fiziskās slodzes, noteikti.Steidzīgi jāpārbauda kalcija līmenis un kaulu blīvums.
Otrais. Nikotīns ir tas pats,kas kārtīgs kāviens. Tikai bez sāpēm un pazemojuma. Nikotīns izsit adrenalīnu.Tas dod komandu straujāk strādāt visiem dziedzeriem. Arī laimes izsviedēj dziedzeriem. Tāpat sieviešķīgos feromonuus,kas pievelk vīriešus. Sporto ar kontakta metodēm,kas izsauc patīkamas sāpes. Fiziskās slodzes samērīgas, tikai ar ģimenes ārsta svētību. Šokolāde,olas satur laimes hormonus. Vīrieša klātbūtne tāpat.Par sāļiem- kāliju,magniju un kalciju jau brīdināju.
Palasi visas manas piezīmes ar padomiem. Arī Runcene un citi saka patiesību.
Lai spēks,laime un cerība.

Kaut kādu vajadzību nikotīns būs nodrošinājis, arī varbūt pats rituāls.

Daudziem palīdz meditatīvas prakses (bet pie nopietna skolotāja), atbilstīga speciāla mūzika, youtube ir daudz šādu video. Tāpat palīdz sarunas ar psihoterapeitu, vislabāk ar tādu, kas specializējies atkarību jautājumos.

Kontrastdušas vairākas reizes dienā, ļoti labs ir baseins, tātad jebkāds ūdens; atceries savus hobijus, varbūt izdodas.

Ja lasi angliski, tīmeklī ir daudz dažādu vielu atmetēju forumi. Saņemsi cilvēcisku atbalstu no ļaudīm, kas ļoti labi saprot, kā tas ir, bet izvairies no tādiem, kas "atmet" gadiem un visu laiku raud, ka neko nevar izdarīt.



Edited 2 time(s). Last edit at 11.05.2014 14:08 by Runcene.

Vai varētu norādīt kur griezties,lai šo kalcija un kaulu blīvumu pārbaudītu,kā saucās šī procedūra???Un vai tas nozīmē,ka nevaru vairs tik daudz skriet???Garstāvoklis pavisam neciešams,piemēram šodien,vienu brīdi histēriski smejos,otrajā jau kā fūrija kūpu dusmās pa vidam vēl sāku raudāt un tā visu dienu,nogurums,grūti koncentrēties,nekas neeinteresē,izņemot domas par ēdienu un kāda piekaušanu.Emocijas pilnīgi ārpus rāmjiem....

Pie ģimenes ārsta pastāstīt. Tas arī domās, kopā ar tevi.Nervus vajag koriģēt ar medikamentiem,ja citādi nevar,. Tas periods ir jāpārcieš.
Par to kalciju, tas tā . Sakarā ar tām milzīgajām slodzēm.
Lai veiksme.

Paldies,ņemšu vērā....

Varu padalīties ar savu pieredzi.
Smēķēju 18 gadus. Sāku kā daļa jau te minēja - aiz neko darīt. Sākumā pāris cigaretes dienā, ar laiku - paciņa dienā. Dažkārt vairāk. Dažus gadus atpakaļ sadomāju, ka pietiek, jāmet nost. Nostāstus jau biju saklausījuises, cik nežēlīgi grūti tas ir, kā pieņemšos svarā, utt. Tas nebiedēja. Draugs padalījās ar Karra grāmatu. Es to grāmatu "apriju", un gods godam, lasot pēdējo grāmatas lappusi, izsmēķēju toreiz pēdējo cigareti. Smēķēšanas pārtraukums ilga 2 nedēļas. Tad nomira tuvs cilvēks, un šajā notikumā saskatīju lielisku "atļauju" smēķēšanas atsākšanai.
No tā brīža nosmēķēju vēl aptuveni gadus 2. Bet šajos 2 gados ļoti bieži smēķējot skatījos uz cigareti un domāju - kamdēļ gan es to daru? Kam man tas? Kas ir tas, kas man tajā tik ļoti patīk? Tā arī nespēju sev uz to atbildēt vairs. Bet tai pat laikā nejutu sevī tādu gribasspēku, lai noliktu cigareti malā. Dzīvoju, smēķēju un no sirds ticēju brīnumam, ka pienāks diena, kad vairs nesmēķēšu, ka pienāks tāds brīdis, kad vakarā aiziešu gulēt kā smēķētājs, bet no rīta pamodīšos kā nesmēķētājs. Un lai vai kā, tāds rīts pienāca. Vienkārši vienu rītu pamodos, sapratu, ka cigaretes ir beigušās, iedomājos, ka pa ceļam uz darbu jānopērk. Stāvēju istabas vidū, par to domājot, kad cauri smadzenēm izšāvās: "Bet kāpēc man jāpērk?! Es taču nemaz negribu smēķēt!". No tā rīta ir pagājis 1 gads un 4 mēneši. Tieši šorīt pēkšņi veikalā pacēlu galvu un paskatījos uz cigarešu stendu, un vienīgais, ko izjutu bija - pilnīga vienaldzība.
Un ticiet - man nebija grūti. Dīvainā kārtā man tas nāca ļoti viegli. Laikam pēdējo 3 gadu laikā pirms pārtraukšanas biju sevi labi "apstrādājusi". Kad man jautā, kā man tas izdevās, varu atbildēt - es sev neaizliedzu smēķēt. Vēl vairāk. Es arī šobrīd atļauju sev smēķēt. Dienā, kad izvēlējos to vairs nedarīt, es sev pateicu - es smēķēšu, ja no sirds to gribēšu. Katru reizi, kad pirmajos pāris mēnešos bija vēlme uzpīpēt, es sev uzdevu vienu vienīgu jautājumu - vai es to tiešām gribu? Līdz šim tā arī neesmu varējusi atbildēt sev ar "jā". Nesmēķēju. Negribu. Nejūtu ne mazāko vajadzību.
Veselības problēmas - ir. Un ir daudz. Bet nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka viss smēķēšanas un tās atmešanas dēļ. Pēdējos 10 dzīves gadus biju sevi atdevusi pārmērīgam stresam, neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, pilnīgai "izdegšanai". Tērēju sava organisma rezerves uz "urrā" nedomājot par to, ka tās jelkādi būtu jāatjauno un jāuztur.
Atceros, ka laikā kad biju pārtraukusi smēķēt uz 2 nedēļām, pēc nedēļas mani apciemoja klepus. Sapratu, ka tīrās plaušas. Pēdējā atmešanas piegājienā nekā tāda vairs nebija.
Nelabs garastāvoklis un nervozums - bija pirmajā reizē, otrajā - nemanīju neko tādu. Manuprāt tas ir tāpat kā citiem narkomāniem - kad atņem sev ikdienas devu, ir jāpārdzīvo "lomkas".
Nobeigums - laikam jau zināmā mērā piekritīšu tam, kurš teica ka viss ir prātā. "Galvā". Jāstrādā ar sevi. Jāizprot. Katrs pats nonāks pie sev vēlamakā problēmas atrisinājuma. Tikai vajag no sirds gribēt un ticēt. Pārāk gaiši izklausās. Bet man laikam paveicās. Jutu bezvārdu atbalstu no visiem, kas bija man apkārt.
Katrā ziņā tiem, kas uzsākuši savu atmešanas ceļu, es novēlu vieglu izdošanos. Ticiet sev.

Nobeigums - laikam jau zināmā mērā piekritīšu tam, kurš teica ka viss ir prātā. "Galvā". Jāstrādā ar sevi. Jāizprot. Katrs pats nonāks pie sev vēlamakā problēmas atrisinājuma. Tikai vajag no sirds gribēt un ticēt. Pārāk gaiši izklausās. Bet man laikam paveicās. Jutu bezvārdu atbalstu no visiem, kas bija man apkārt.
Katrā ziņā tiem, kas uzsākuši savu atmešanas ceļu, es novēlu vieglu izdošanos. Ticiet sev.
********************************************************
APsveicu! No visas sirds.Vienīgais izskaidrojums, ka jums nav atkarības gēns.
Es uzskatu,ka no cigaretēm tomēr rodas stabila atkarība uz visu mūžu. Lai Dievs palīdz.

Paldies. Iespējams, ka nav arī man tā gēna. Bet man labpatīk domāt, ka esmu apzinājusies, ka ļoti viegli pakļaujos atkarībām. Un esmu iemācījusies to nevis apkarot, bet pieņemt un sadzīvot. Atceroties, ka man vienmēr ir rīcības un izvēles brīvība. Ir vēl citas atkarības, ar kurām jātiek galā :)

P.S. Par to mūža atkarību - tā ir. Ne jau velti saka, ka ir jāsaprot, ka nedrīkst pat vienu vienīgu cigareti pēc tam. Bet es, savukārt, uzskatu, ka ir jāapzinās un jāizprot šī sava atkarība, un jāsadzīvo ar to. Es zinu, ka šobrīd negribu vairs smēķēt. Kas būs pēc gadiem - nezinu. Nav jau man pārāk liels tas nesmēķētājas stāžs - tikai gads un 4 mēneši.

es atmetu smekesanu..vai tas var ietekmet smadzenes? atminju?domasanu?

Tikai uz labo pusi. Smadzenēm vajag skābekli. Tas bieži nepietiek. Tāpēc mums ( cilvēcei) ir tik maz ģēniju.
Lai veiksme ,saprāts un veselība.

Jā,diezgan interesanti palasīt info šeit. Esmu smēķētājs ar teju 4 gadu stāžu un savā pipētāja karjerā esmu centies atmest kādas 3 reizes,vienreiz izdevās uz diviem mēnešiem līdz personīgā situācija sagāja šreijā un apvienojumā ar alkaholu tika atsākts vienā vakarā. šobrīd jau atkal nesmēķēju teju mēnesi un izjūtu sekas pamatīgui. nepārtraukti esmu saguris visu laiku eju gulēt ātri. darbā brīžiem trūkst enerģijas. viena no izteiktākajām problēmām man ir bijusi svars,jo kā puisim ,kas ir 22 gadus vecs,smēķējot un ejot uz sporta zāli,kā arī regulāri ēdot,nebija iespējams pārsniegt 63 kg. šobrīd pēc atmešanas loģiski ir palielinājusies apetīte un svars arī. lēnītēm pieņemos unatsācis esmu nopietni cilāt svarus,tāpēc jācer ,ka drīzumā enerģijas problēmas pāries un organisms atveseļosies,jo personīgi irr ļoti grūti izturēt to paaugstināto nervu jūtību un garastāvokļa maiņas,kas ir radušās šajā priocesā.

Palasi tādus jēdzienus,kā abstinence,tolerance,atkarība,eiforija. Jāpaiet laikam lai izbeigtos šo parādību kopa. Painteresējies,kā" izsist " adrenalīnu.
Laimes hormonus.
Lai saprāts un spēks.

Atmetot smēķēšanu nerodas pilnīgi nekādas problēmas. Tā varētu likties, jo ķermenis atbrīvojas no vairāku gadu uzkrātās indes. Atmest ir tik viegli! Visiem smēķētājiem kuriem ir apnicis smēķēt un no visas sirds vēlas atmest iesaku izlasīt: Alens Karrs-Kā viegli atmest smēķēšanu.
Pati izlasīju un kamēr lasīju grāmatu smēķēju, bet pabeidzot to arī vēlme pēc smēķēšanas pazūda. Un šobrīd esmu laimīga nesmēķētāja. Grāmata ir burvīga, jo nestāsta cik smēķēšana slikta un ko tā nodara mums, bet cik dzīve ir brīnišķīga kā nesmēķētājam un tā patiesi ir!

Problēma nav man, bet vīram, kas ,atmetot smēķēšanu, strauji pieņemas svarā un ļoti pārdzīvo to. Vēders aug rekorda ātrumā, kaut nemaz tik daudz netiek ēsts. Pat ,apēdot nelielu pārtikas daudzumu, ir liela smaguma sajūta. Izmisums jau kļuvis tik liels, ka sāk rasties doma, vai nevajadzēs atsākt smēķēt. Nevarētu teikt, ka pietrūktu kustību vai fiziska darba. Abi kopā ejam arī nūjot. Jāpiezīmē gan, ka vīrs smēķēja visu mūžu, atmeta pirms 5.mēnešiem un viņam ir 53 gadi. Ko darīt, kā viņam rīkoties, lai apstātos svara pieaugums, kas kopš smēķēšanas atmešanas ir jau +20kg un ir sasniedzis jau 120kg?

Trešām personām nekad neatbildu. Viņš pats nemāk rakstīt? Rīkoties, domāt?Neviens mediķis nekonsultē caur trešo personu. To dara ekstrasensi un viltus dziednieki par naudu.....
Lai saprāts.

Kad atmet smēķēt pazeminās asinsspiediens, tāpēc rodās miegainība, vājums, bezspēks.....

Pazeminās kas?
Un par to ka pieņemas svarā pie tā paša pārtikas daudzuma ir 100% BS... pietiek ēst dienā +400kcal un speķis augs pamatīgi, ja vien tās 400kcal nebūs no vistas filejas ;) Bet 400kcal ar JUNK ir nereāli maz... iedomājies... dienā, klāt visam ko ēda līdz šim, ēst vnk vienu čīzburgeri ;) Un viss... liekais svars garantēts.

TIKAI tad var apgalvot to bs, ja visu laiku ir sekots līdzi kcal un tās ir fiksētas. Tieši tāpat var elementāri laboratorijā noteikt kaloriju patēriņu, un saskaitīt cik tad dienā tiek ēsts... 99.99% gadījumu cilvēki ēd par daudz (ja pieņemas speķī), vai ēd krietni par maz (kad nevar pieņemties svarā), lai gan apgalvo ka ēd kā behemoti ;)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Tas varētu būt. Jo nikotīns" izsit "adrenalīnu, kurš atbild arī par asins vadu tonusu. To var palabot ar kafiju ,biostimulātoriem, kordiamīna pilieniem , kādu laiku.

Šodien ir 29 diena kopš nepīpēju, bet vēl joprojām iekšā ir tā nenormāli plosošā sajūta, trauksme, nemiers, disforija. Nenormālas dusmas uz sevi, ka nevaru sevi savākt, gribas raudāt, kliegt un bļaut, cik neciešamas sajūtas. Cik ilgi tās drausmīgās sajūtas vēl var turpināties?
Jāpiebilst vēl, ka jau daudzus gadus uz rudeni uznāk vairāk vai mazāk depresīvs stāvoklis. Regulāri piestaigāju pie psihiatra, jo ir invaliditāte pa šo līniju, bet zāles nelietoju jau vairākus gadus, ja nu vienīgi pa retam. Pašā atmešanas sākumā vēl kā par spīti sākās daudz visādu ķibeļu, kas pamatīgi deva un vēl joprojām dod pa nerviem, jo atrisināt pagaidām nesanāk.

Sieviete, 42.gadi, nu jau 80kg, 5kg uzēsti nepīpējot un besijoties

Nu neesi vel atmetusi... ja dienas skaiti
Nezinu... es pēc daudzu gadu pīpēšanas, vnk pārstāju un viss. Neskaitīju dienas... nebesījos... nenoēdos... jo biju pārliecināts, ka man NEVAJAG pīpēt

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Dienas skaitu, tāpēc, ka nevaru saprast, cik tad ilgi tās lomkas var turpināties. Sākumā, pie neciešamajām sajūtām sevi mierināju, ka vēl drusciņ jāpaciešas, vēl joprojām mierinu, bet sajūtas ir tik pretīgas, ka nevaru ciest. Jūtos kā staigājoša atombumba.

Nē.... Tu skaiti, jo esi joprojām atkarīgā ;)
Kamēr skaiti - tikmēr neesi atmetusi. Kad neatcerēsies - kad īsti atmeti, tad var sākt domāt ka esi atmetusi.
Un tās lomkas... 99% ir paša iniciētas. Nav no nikotīna tik izteiktu un ilgu. Te jau psiholoģija, ne fizioloģija.

Man stāsts šāds: atmetu pirms diviem gadiem. Smēķēšanas stāžs bija 13 gadi pa apm. paciņai dienā. Sanāca tā, ka uz vārda dienu sieva uzdāvināja elektronisko cigareti. Tajā pat dienā pārgāju pilnībā uz el-cig, principā lai pārbaudītu, vai var iztikt bez parastajām. Izrādījās, ka var iztikt. Turpmāko nedēļu kūpināju el-cig tikai tad, kad sagribējās, arvien retāk, kamēr vēlme pēc tās pārgāja vispār. Nebija nekādu "lomku", nekādas piespiešanās, nekādu stresu. Patiesībā, stresu pārdzīvoju arī normāli, bez atsākšanas. Pat domas tādas nebija. Sapratu, ka biju pieradis pie rituāla: no rīta pamosties - cigarete, ej līdz mašīnai - cigarete, atbrauc uz darbu - cigarete utt. Atmest šos rituālus palīdzēja el-cig, ko varēja kūpināt pie datora sēžot.. Varbūt kādam vēl šāda metode palīdz:)

Bet par problēmām, kas sākās, atmetot smēķēšanu - sametās pumpas uz muguras. Droši vien tur viss "sliktais" lien ārā.. :D