Vai ir kâda nozîme tam, ka asinspiediena râdîtâji atðíiras, ja mçra labâs rokas un kreisâs rokas aukðdelmâ? (lab.rokai 150/100, kr.rokai 140/90)

Tâ ir visiem cilvçkiem!

Iipashi nav (ja starpiiba ir maza - 10-20 mmHg), jo parasti skataas kas ir augstaaks, to arii uzsakata par esosho. Liekas ka spiediens gan buus jaarstee...

Piekritu, par tadu mazau starpibu nav iemesla pardzivojumiem. Ta ir. Spiedienu gabn jaarste.
Nedrigs pielaut pavirsu attieksmi, jo ar laiku pastiprinas rski sirds/asinsvadu bojajumam, kas noved pie smagam komplikacijam - infarkti (ari insulti tur pat, jo pec butibas viens un tas pats jau ir), nieru bojajumi, redzes traucejumiem u.t.t.. Nerunajot par tadiem sikumiem ka diskomforts, samazinata darbaspeja, atras palidzibas sauksana un lieka nervozitate.

Paslaik hieprtensija tiek loti veiksmigi arsteta un kontrolejama. Ja lietot REGULARI MODERNOS preparatus. Izmaksa tada arstesana ap 8-10 Ls menesi (beta blokatori kombinacijas ar citiem medikamentiem pec nepieciesamibas). Bet kads komforts! Un ka samazinas sirds isemija un paildzinas dzives ilgums un uzlabojas tas kvalitate!

Apciemojiet savu gimenes arstu.
Velu veiksmi.

Labâk gan pameklçt cçloni, kâpçc tas spiediens pacçlies:)

Nu protams. Tas bus pirimarais. ))

Neizskatâs. Tu vispirms runâ par ðaibâm un nemaz nepiemini varbûtçjos cçloòus. Un parasti tâ arî tas notiek. Pie ìimenes ârsta ir konvejiers.

Ir tâda slimîba - arteriâlâ hipertonija, jeb palielinâts spiediens.
Primârais ir pazeminât spiedienu, vai atrodot iemeslu vai neatrodot.

Vairaak kaa 90% iemeslu paaugstinaatam spiedienam NEATROD (jo somatizaacija neskaitaas iemesls). Taa kaa nekas cits bez shaibaam neatliek.

Tâpçc, ka lieki krâmi ar tâdu meklçðanu. Ar ðaibâm viss ir daudz vienkârðâk. Un cik tâs kaitç pacientam, tas nevienu neinteresç, vai ne?

ir

Taapeec, ka pat mekleejot neatrastu. ir taada slimiiba- primaara arteriaala hipertensija- t.i., paaugstinaats asinsspiediens "pats par sevi". Vot i ar shaibaam aarstee. Kaitiigi. bet neaarsteet veel kaitiigaak. ja dikti gribas sevi pasargaat no shaibu kaitiiguma- ar varu mutee taas nebaazh, tik iespeejas atstiepties bez taam ir kudi lielaakas.

Nomierinies Endija!
Man hipertenzija interesee, pat ljoti - bet tur ljooti daudz kaa neskiadra, nu zinaam ka daudziem ir dalja nieru nefrinu gaajushi bojaa visaadu slimiibu deelj, citiem nestraadaa Na kanaali un suukni, citam atkal nedarbojas aldesterona un AKE sisteema, citam speeciigs simpatiskais tonus. Nu un? Arsteeshanaas vadliinijas saka ( viegla hipertenzija): 3-6 meeneshi noveero pacientu - iesaka samazinaat svaru, vairaak fiziskas slodzes, ierobezot saali utt.,izmeklee nieru kaites, vairogdziedzeri utt, ja nav efekta - uzsaak medikamentozo aartseeshanu.
Nevajag kaut ko murgot par zaalju kaitiigumu ja nav nemazaakas nojausmas par to. Taadas zaales kaa enaloprils, metoprolots, hipotiaziids ir mediciinas pariteee jau desmitiem gadu- tur ir veikti nenormaali peetiijumu daudzumi un zaales atziitas par droshaam, bet neko neesmu taadu dzirdeejis par visaadu UB un citu suu... lietoshanu.

to Endija
Vai nezinot par ko runa, var kritizet?

Viens gudrs cilveks peteica zelta vardus - "KATRS UZSKATA SEVI PAR PROFESIONALI DIVAS LIETAS, MEDICINA UN POLITIKA" Bet isteniba?

)))

Velu veiksmi.

Kâpçc domâ, ka nezinu?

Man arî radusies paaugstinâta spiediena problçma, protams cçlonis nav atrasts. Gribçtu zinât, kuri ir tie medikamenti par 8-10 Ls mçnesî? Man ir parakstîti par 35 Ls !!!!! Protams, vairs nepçrku, tas vairs neliekas normâli. Ja galîgi grûti paliek - aptiekâ bez receptçm var dabût , ja pareizi atceros "papazolu". Zinu, ka arî ir valsts kompensçjamie medikamenti, man kâ strâdâjoðam, tos neparaksta.
Lûdzu nepieminiet par ìimenes ârstu, par ðo tçmu negribu vairs nekâdas diskusijas, viennozîmîgi saku - ìimenes ârsti taisa biznesu ar medikamentiem uz pacientu veselîbas rçíina, vairs nemaz neceru, ka kaut kas mainîsies. Un atrast ârstu, kas nav iesaistîts ðâdâ biznesâ, jau ir problçma.

Nu ko - katrs savas laimes vai nelaimes kalçjs
Dabûsi asinsizplûdumu smadzençs vai infaktu (vai citas komplikâcijas) paliksi invalîdu uz mûþu un gan Tev gan taviem piederîgajiem ðî ârstçðanâs maxâs DAUDZ DÂRGÂK
P.S. îsti neticu, ka nav iespçjams nepiecieðamo ârstçðanos ar zâlçm nodroðinât lçtâk:
1. vai par to runâji ar savu ârstu
2. pie cik ârstiem griezies un vai viòi visi nozîmçja zâles LVL 35.- apjomâ mçnesî?

Pirmkart ar gimenes arstu jasadarbojas, vai jamaina. Jo receptijus dabusiet tikai no vina )))) Diemzel ta sistema ir tada.
Labs un diezgan efektivs medikaments ir Monopril piemeram (ap 6 Ls). Samazina isemizaciju, samazina asinspiedienu. Jadzer regulari (katru dienu), 1 x diena,gadiem ilgi. Nav pierasanas. Nav atsitiena fenomena ja lietosanu partrauc. Parasti sak ar 10 mg, un palielina ja vajag lidz 40 mg. Var pielikt klat diuretiki.

Veiksmes.

to Endija
Ta izskatas.

Dr.asist. Raimond, esmu uz savas âdas izbaudîjusi seku (manâ gadîjumâ- paaugstinâta asinspiediena ârstçðanu). Pçc traumas man sacçlâs assinspiediens, ârste izrakstîja ðaibas, es, protams, kârtîgi izpildîju viòas norâdîjumus. Asinspiediens man nokritâs lîdz 100 uz 70. Gâju atkal pie ârstes, viòa teica, nu labi, lai es tad dzerot pusi no devas. Pçc ðitâ es sâku justies pavisam slikti. Gâju atkal, ârste tikai nokonstatçja, nu tad tas nav asinspiediens:))) Jautri, vai ne?

Ugu. Jautri. Bet nevajag jaukt diagnostisko kludu ar medikamentu lietosanas nepieciesamibu. ))))

Hehehe:)))

Tâs ir muïíîbas, ko saka augstâk - "man kâ strâdâjoðam, tos neparaksta" ! (Domâts - valsts kompensçtos medikamentus.) Tos jau izraksta nevis pensionâriem vai maznodroðinâtajiem, bet gan slimniekiem, kas slimo ar konkrçtâm diagnozçm! Par to, kâ darbojas zâïu kompensâcijas sistçma, un kas iedzîvotâjiem pienâkas, tieði tiko bija raksts -

http://www.farmacija-mic.lv/main/zinasw/5/2219

P.S. ârsti bieþi maldina pacientus