Labdien!

Pirmkārt jau - par šo konsultēšos ar ārstu, kad braukšu izņemt šuves, taču īsti nav miera, tāpēc vēlējos painteresēties arī šeit.

Pirms nedēļas man tika veikta artroskopiska ceļgala operācija, lai izņemtu atlūzušu skrimšļa gabalu, kas bija „iepeldējis” locītavā un to nobloķējis. Pirms operācijas faktiski 3 nedēļas biju uz kruķiem, jo kāju nevarēju iztaisnot, līdz ar to – nevarēju arī normāli paiet.

Pēc operācijas ceļgalā sajūtas ir diezgan labas, nekas netraucē, utt. Vienīgās „sāpes” (pat nezinu, vai tās var saukt par sāpēm – sāpīga stiepšanās sajūta) ir augšstilbā, šķiet, t.s. Sartorius muskulī (protams, ka viss internets izmeklēts, lai atrastu, kas tas varētu būt). Mēģinot iet puslīdz normāli, sajūtu ļoti spēcīgu vilkšanas/stiepšanas sajūtu.

Vai tas varētu būt saistīts ar to, ka principā mēnesi šo kāju nebiju varējusi iztaisnot un nebiju šo muskuli darbinājusi? Vai arī jāuztraucas par ko citu? Un vai tas varētu „pazust” pats par sevi, kad „iestaigāšos” vairāk?

Paldies!

Un, papildinot.

Visa trauma bija patellas nestabilitātes dēļ, kura savukārt ir izraisījusi daļēju osteoartrītu šajā locītavā (ļoti iespējams, ka kļūdos savā formulējumā)? Nezinu, vai tam ir kāda nozīme šajā jautājumā.

Ja nav minēts dzimums,vecums,augums/svars, mans nerunā.

Dzimums: siev
Vecums: 24
Augums/svars: 174cm/~57kg

Sveika, kolēga! Kura diena Tev pēc OP? Man artroskopija bija decembrī, šobrīd iet jau 11. nedēļa.
Kas Tev rakstīts slimnīcas izrakstā: meniska plīsums bija? (Tie skrimšļi tur ir vairāki!)
Man bija gluži otrādi- kāja bija tā piepampusi, ka vairākas nedēļas pēc OP. nespēju līdz galam salocīt. Lai iekustinātu locītavu, fizioterapeite jau 2. dienā lika sēdēt uz galda un šūpot kājas- tas nekas, ka kāja piepampusi un knapi lokās. Pamazām, pa druskai, vairākas reizes dienā!
No pieredzes: kad satiksi ārstu, izjautā smalki, ko Tu tagad drīksti darīt, ko ne. Pēc tam saskaņā ar tiem norādījumiem lai pastrādā fizioterapeits- masāžas,vingrojumu programma, teipošana, u.c. lietas var palīdzēt.
Ja gribi, raksti man uz e-pastu: kachenite@inbox.lv Pastāstīšu, ko zinu.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2013 13:17 by kachenite.

O, sveiki, sāpju biedr!

Man šodien 8tā diena pēc OP, tā kā knapi pirmā nedēļa pagājusi. Bet pampums nogāja 3 dienu laikā, kustināt arī vairāk bija bail, nekā nevarēju, tā kā tajā ziņā viss pat ļoti ok, celis jūtas labi - biju pat pārsteigta, ņemot vērā citu pieredzi (arī Tavu, kā šķiet). Es par to vienu garo muskuļa (?) sāpi uztraucos..

Slimnīcas izraksts nav pa rokai, jo esmu darbā, bet atceros, ka bija runa par hondromalāciju. Meniskam viss ok, atceros vēl, ka stāsts bija par "locītavas peli" (uzmini nu, kas tas ir...), bet galvenais - tikt vaļā no tā atlūzušā gabala, kas bija nobloķējis locītavu. Paredzēta vēl viena op, lai stabilizētu patellu (saišu pārvietošana), bet tas jau ir cits stāsts.

Katrā ziņā, ārstam visu izprasīšu un parunāšu par fizioterapiju - vai ir nepieciešama vai arī varu iet pati kāju vingrināt (tā kā problēma ar celi jau bijusi gadiem, pamatvingrojumus zinātu nakts vidū pamodināta). Bet, ja būs vēl jautājumi, noteikti atrakstīšu, paldies :)

Tu JAU esi darbā?!



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2013 15:56 by kachenite.

Tu JAU esi darbā?! Nu moins!!! Ārsts teica, ka lapu šādā gadījumā dodot uz 7-30 dienām.
Man bija slim.lapa uz 18 dienām, un es pie sevis brīnījos,kas tie par brīnumcilvēkiem, kas 8.dienā jau spēj uz darbu iet?? Man pirmās 3nedēļas bija tik klibošana pa māju+ tuvējais veikals. Tūska pavisam pazuda pēc 3 ned.- bija labs teips uzlīmēts.
Vēl tagad viss nav sadzijis- paskriet nevaru, un, staigājot pa pilsētu, brīžiem celī TĀ iedur. Ārsts teica, ka pēc 2- 3 mēnešiem varēšu atsākt sportot, bet pagaidām tā neliekās :( Labi vismaz, ka tagad ar ikdienas lietām normāli un bez sāpēm tieku galā (ja neskaita to noslēpumaino dūrēju, kurš brīžiem parādās).
Kurā slimnīcā Tevi operēja?

JAU esmu darbā no pirmdienas :) Neskaitot to, ka nedaudz bija sajūta ka "pavelk" šuves šad tad un vēlmi pamainīt pozu (sēdēju ofisā ar kājām uz galda:)), citādi viss pilnīgi normāli.

Man slim.lapu izrakstīja uz 10 dienām un teica, ka var pagarināt tad, kad iešu šuves izņemt. Ārsta dotā amplitūda laikam, kad varēs atgriezties darbā, arī bija 5-30 dienas, tā kā... Bija jāskatās, kā būs, un viss nostabilizējās, "nopampa" un sakārtojās ļoti ātri laikam.

Bet dīvaini, ka tik ilgi tūska.. Cik zinu, pēc artroskopijām parasti tā pazūd daudz ātrāk? Lai gan tas (un arī atveseļošanās/sākšanas staigāt ātrums) droši vien atkarīgs no tā, kāda procedūra tiek veikta. Man jau tik tur kaut ko pielīdzināja un izmakšķerēja. Vulgarizējot, protams.

Operēja Latvijas jūras medicīnas centrā, dr. Guzenko. Tevi?

Bet tas, ka sportot var atsākt pēc 2-3 mēnešiem, gan ir skumdinoši. Jau ķermenis brēc pēc izkustēšanās un mazkustībā pagājis tik mēnesis... :(

Man- Rīgas 2.slimnīcā, par "valsts naudu"- samaksāju par OP un 1.5 diennakti slimnīcā 20Ls. Ārstu nesaukšu- esmu uz viņu dusmīga. Nepateica, kā man pēc OP uzvesties, toties detalizēti izstāstīja, kur atrodas viņa privātprakse. Man bija izvēle: izņemt šuves privātpraksē ("Un tad es jums visu paskaidrošu!"), vai slimnīcā un bez paskaidrojumiem. Tik, kā uzvesties līdz šuvju izņemšanai, man arī nepateica. (A bet honorāru no privātprakses gribēja!)
Artroskopijas laikā man nogrieza 1/3 no noplīsušā meniska. Pēc OP, turpat zālē, teica, ka nekas traks tur iekšā neesot bijis.

Tūska no augšstilba nogāja pēc 8 dienām- kad uzstutēju kājas vertikāli pret sienu. Veselā kāja "prasījās lejā" no sienas jau pēc 3minūtēm, bet operētā izturēja vertikāli 20 minūtes. Toties, pēc 2 vakariem augšstilba tūska bija nost. Pats celis bija piepampis 3 nedēļas.
Tāpat kā Tu, rakstīju augstskolas referātus, sēžot gultā taisnām kājām, sēžot uz galda, uzstutējot kāju uz otra krēsla un citās jocīgās pozās. (Atcerējos- sākumā es arī nevarēju iztaisnot kāju līdz galam- liku zem ceļiem sarullētu sedziņu! Naktī tāpēc gulēt grūti bija.)
Tikko sapratu, ka varu kcik pakustēties, izdomāju visādus vingrinājumus, ko var taisīt, sēžot uz galda. Uz tūristu pakļājiņa taisīju dažādus vēderpreses vingrojumus (ne to,ko skolā taisa uz atzīmi!), var mēģināt, guļot uz muguras, "pamīt velo pedāļus". Fizioterapeits ieteica izmantot velotrenažieri (ļoti palīdzot, tik kurā brīdī var sākt izmantot, to nezinu!)



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2013 18:51 by kachenite.

Svars varētu liecināt par noslieci sevi mocīt. Nezinu,kur tas organisms ņems 'celtniecības" materiālu dzīšanas procesam.Pie tā vajadzētu padomāt.
Citādi,kā jau vienmēr. Slodzes saprāta robežās, lai sadzītu rētas. Var vingrināt veselo kāju un rokas. Tas reflektori iedarbosies arī yz 'slimo locītavu.
Lai veiksme.'

Sveiki visiem,kas mani sapratīs!

2 mēn.pēc ceļa operācijas. Varu kaut cik bez sapēm paieties pa istabu. Arā ir būts, bet varu izturēt neilgi. Neviens nav rakstījis, ka būtu grūtības pēc sēdēšanas, gulēšanas nostāties uz kājam. Bet man tā ir - tā īpaši jānoskaņojas, tad jaceļas, tad uzmanīgi jāieklausās un tikai tad varu mēģināt spert soļus. Iznāk klibot, kaut abas kajas vienada garuma. Vēl - jūtu,ka arī veselā kāja ir vāja kā atbalsts. Galīgi nevaru iedomāties staigat pa kāpnem augša lejā. Sāpes līdz ģībonim. Arsts par to nebrīdinaja. Arī par aukstiem apliekamiem pirmā dzirdēsana. Visas nozīmētās zāles nu ir caur, par vitamīniem nezinu. Vizīti pie oper.ārsta nevaru atļauties, pie 30 eiro (kad saruna kājās stavot, dr. uz kāju neskatoties). Kaut varētu kāds uzrakstīt, kam līdzīgi gājis. PS. - ap 60 gadiem, svars ap 80.

Ko Tev darīja operācijas laikā? Vai meniska plīsums bija, vai krusteniskās saites lāpīja, vai osteoartrītu pieslīpēja? Vai bija cits iemesls operācijai? Ceļa operācijas ir dažādas, attiecīgi- atlabšanas process variējas.
Neviens cits, bez operējošā ārsta nevarēs pateikt, ko viņš tur ir darījis?
Tas, ka vēl pēc 2 mēnešiem tik stipri sāp, tas gan nav normāli.

Ieliec šeit kaut vai pēcoperācijas slimnīcas izrakstu, lai var saprast, kas operēts.