Sveiki!
Nesen man uztaisīja ''kobru'', pēc kuras slēdziens sekojošs: Kardijas mazspēja, duodenogastrāls reflukss, hronisks gastrīts ar epitelizētām erozijām. Aizgāju pie ģimenes ārsta, izrakstīja Escadra (esomeprazols) un Motilium. Pēc pusoras nedēļas lietošanas nesajutu nekādus uzlabojumus, drīzāk pat palika sliktāk nekā iepriekš, - spiedoša un sāpīga sajūta barības vadā, kuņģī, jūtīgs, sakairināts kakls, klepoju, skāba garša mutē ir tik bieži, un arī slikta dūša. Divas dienas vairs nelietoju tās zāles, jūtos slikti, un īsti nesaprotu, ko lai dara.. Pie gastroenterologa pieraksts nākamnedēļ, bet tas liekas tik tālu, jo jūtos tiešām draņķīgi. Vai kādam ir līdzīgas problēmas, un kā ar to tiekat galā? Es tā saprotu, ka mana problēma ir žults, un nekāds omeprazols viņu nevar nomierināt... :( Man ir tikai 26 gadi, un diemžēl esmu ļoti jūtīga un nemāku menedžēt stresu, droši vien tā arī esmu novedusi sevi līdz šādām problēmām.

Ēst mazām porcijām. Gulēt gultā kuras galvgalis pacelts ievērojami augstāk par kājgali. Un nakti lietot Almagelu,kas nosedz gļotādas. Kopā ar gastrenterologu izlemt par helikobaktērijas nomākšanas terāpiju. Ja tāda gastroskopijas laikā ir konstatēta.Uz vakaru neēst treknu barību un asas garšvielas ,kas izsauc žults pastiprinātu izdalīšanos.Kuņģa skābes samazinošos preperātus vajag lietot tikai stingri pēc instrukcijas.
Lai veiksme.

Omeprazols (vai esomeprazols) un Motilium ir tipiska taktika šādos gadījumos, kas vairumam cilvēku labi palīdz. Ja tēmas autorei nav līdzēts, tad tālākais būs jādomā kopā ar gastrologu.

Turklāt (kā jau pati esi aizinusi) esi nervozs cilvēks; Tu esi tagad dabūjusi somatisku izpausmi problēmām, kas visu laiku vārās galvā; silti ieteiktu meklēt psihologu vai psihoterapeitu. Tas nav nekas šausmīgs vai kaut kāds kauns, mūsdienās stresa laikmetā tas var ļoti palīdzēt.

Ja gremošanas sistēmu galīgi neizdosies savest kārtībā ar gastrologa palīdzību, tad, iespējams, jāmeklē kādi nomierinošie medikamenti, bet tas tik jaunam cilvēkam būtu ļoti galējs variants.

Tas, kas notiek gremošanas sistēmā, ir sekas. Jāapgūst cits skats uz dzīvi, iespējams, ka arī sevi ne visai labi pazīsti un dari daudz lietu, ko nemaz negribi un kas nav Tavs lauciņš.

setta Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man ir tikai 26 gadi, un
> diemžēl esmu ļoti jūtīga un nemāku
> menedžēt stresu, droši vien tā arī esmu
> novedusi sevi līdz šādām problēmām.

Tieši tā... Un vēl daži padomi: Pirmkārt, 26 gadi nav nekāds "tikai". 26 gados cilvēkam ir jābūt pilnīgi pieaugušam un stabilam. Otrkārt, tas viss ir muļķības un globālistu izgudrojumi par to stresa menedžēšanu. Stresu nevar menedžēt līdzīgi kā nevar cīnīties ar alkoholismu. No šīm lietām vai nu ir jāturās pa gabalu vai arī sesija ir zaudēta...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tik traki nez vai būs. Kaut ko iemācīties var arī 26 gados un vēlāk, turklāt ļoti daudz un it sevišķi par svarīgajiem dzīves jautājumiem. Stresa menedžēšana tiešām neizklausās labi, bet visu var reducēt uz vienkāršākām definīcijām: parasti problēma ir sevis nepazīšana (kas Tu īsti esi par cilvēku un ko šai dzīvē gribi), rīcība sakaņā ar citu vēlmēm (nevis savām), savu sajūtu neatzīšana (patiesībā negribu, bet saku, ka gribu un visam piekītu), tāpat arī jāiemācās aizmirst moto "ko citi padomās", mazliet stervisma arī vajag utt.

Nav svarīgi, cik gadu: cilvēks daudzas lietas var apgūt tad, kad attopas, bet jo ātrāk jo labāk, protams, – vienkārši mazāk jāčakarē veselība.

Bet ku! ņem lietas kā vīrietis/tēvs: nebūs nekāda čīkstēšana... dažkārt uz savu situāciju ir veselīgi paskatīties arī tā, jo slimību var sākt, piemēram, iemīlēt, un tad tiešām sesiju var zaudēt.

Liels paldies par Jūsu ieteikumiem! Runcene, Tavs komentārs man lika ļoti aizdomāties, es tiešām arī apsveru iešanu pie psihoterapeita..