sveiki!
sākšu ar to, ka pusotru gadu atpakaļ man sākās jocīgas sajūtas...sākumā tas bija nogurums pēc darba, bet vēlāk tas pārvērtās lielā murgā...dodoties mājās no darba mani pārņēma sajūta, ka es tūlīt nokritīšu zemē...jocīgas sajūtas kājās, sirdarbība paātrināta...bailes par savu veselību...biju tik nobijusies, ka uzreiz devos pie sava ģimenes ārsta....ieejot reģistrācijā izstāstīju par savām sajūtām māsiņai, izskatījos, laikam, ne visa labi, tāpēc uzreiz tiku pie ģimenes ārsta....izmērīja asinsspiedienu, pulsu...teica , ka abi paaugstināti...ieteica atpūsties un kursa veidā palietot nervostrong....pat īsti nepaskaidrojot, kas par lietu. Tā nu sākās mans murgs...šīs sajūtas sāka atkārtoties- biežāk un biežāk...tālāk sekoja neskaitāmas vizītes pie dažādiem ārstiemsākumā nomainīju ģimenes ārstu, kurš tad nosūtīja pie neirologa, kurš, protams uzstādīja diagnozi-veģetatīvā distonija. Izstagāju dažādus ārstus, veicu asins un urīna analīzes.Asins analīzēs urādījās pazemināts hemoglobīns, ferritīns- tātad,dzelzs deficīta anēmija, sāku lietot dzelzs kapsulas, bet jutos es sliktāk un sliktāk...viss beidzās ar to, ka visu vasaru nevarēju iziet no mājas, jo visu laiku reiba galva un bija sajūta,kakājas ik pa laikam grimst zemē...un, protams, sajūta , ka ar mani kaut kas slikts var notikt uz ielas...

Šīs sajūtas jau mani moka gandrīz divus gadus... katru dienu ir šī drausmīgā sajūta kājās, sajūta, ka grūti nostāvēt miera stāvoklī...ejot sajūtas ir nedaudz labākas, bet līdz ko jāstāv pie gājēju pārejas vai veikalā, tas sākas sajūtu , ka tūlīt kritīšu zemē...citriez šo sajūtu papildina koordinācijas traucējumi...un , pats , galvenais, ka šīs sajūtas ir arī mājās....:(
saprotu, ka daļu no šīm nelāgajāmsajūtām izraisa veģ.dist,bet vai var būt tā, ka šie simptomi ir katru dienu un visas dienas garumā??
vai varbūt jāmeklē vaina, kur citur? vēl pieminēšu, ka man ir pazemināts asinsspiediens-pārsvarā 100/60... es smēķēju jau 10 gadus...esmu mēģinājusi atmest, bet sākās visādi papildus simptomi jau iepriekš minētajiem...., :(

ik pa laikam arī uztaisu asinsanalīzes, lai pābaudītu vai atkal nav dzelzs deficīta anēmija- hemoglobīns turās normas robežās, feritīns arī,dažkārt ir nedaudz pazemināts eritrocītu daudzums.... šodien nodevu analīzes arī lai pārbaudītu dzelzs daudzumu un atbilde ir šāda- eritrocīti - 4.09 (norma 4.1- 5.0) Hemoglobīns 122 (norma 120-136) ferritīns 28.4 (norma 12-122) dzelzs 31.2 ( norma 6.8-28.3)...dzelzs kapsulas vairs nelietoju jau apmēram gadu, man rodas jautājums, kāpēc ik pa laikam ir nedaudz pazemināti eritrocīti?? un ko nozīmē paaugstināts dzelzs daudzums ??? Varbūt kāds var palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem???



Edited 1 time(s). Last edit at 08.01.2014 20:15 by mistika.

Ja nekas netiek dariits lietas labaa, trauksmei un panikas leekmeem ir tendence kluut stipraakaam. Man arii bija periods ar trauksmi un panikas leekmeem katru dienu, gaajiens liidz tuvaakajam veikalam likaas kaa murgs.
Ja eritrociiti tev ir 4,09 un norma ir 4,1 , taa atskiriiba ir tik maza, ka to taapat var uzskatiit par normu.

Pēdējais laiks ķerties pie vitamīniem...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

123 ! Paldies, par atbildi! :)


Tu rakstīji par trauksmi un panikas lēkmēm pagātnes formā- tātad, tas liek noprast, ka es ticis/tikusi tām pāri!? Ja tā ir, kas Tev palīdzēja? zāles, meditācija, psihoterapeits?? Būtu ļoti patecīga, ja padalītos pieredzē...:)

p.s. par tām analīzēm viss jau ir ok, bet mani pārsteidza tas paaugstinātais dzelzs daudzums.Nav jau tas intervāls tik liels, bet tāpat jocīgi, jo neesmu lietojusi dzelzs preperātus..., nākamnedēl pajautāšu savam ģimenes ārstam.


Lai jauka diena!

Dzimums,vecums,augums/svars? Kāpēc nav iets pie psihiatra? Ja nevar nomirt 2 gadu laikā, tad vaina ir psihē.Tas ir tik saprotami.

sieviete/27gadi /170 cm/72kg.

pie psihitra esmu bijusi vienu reizi, kurš pēc ilgas sarunas tā arī pateica, ka neesmu viņa lauciņa pacients...:)
par psihoterapeitu- neesmu bijusi, jo cerēju, ka tikšu tam pāri saviem spēkiem. Respektīvi, domāju, ja tas ir tikai nervu sistēmas triks, tad mainot savu domāšanu,tas ar laiku pāries, bet, diemžēl, nekā...., laikam savu prātu un ķermeni nevar apmānīt...:) Zāles, praktiski nelietoju, varbūt pus tableti ibumetin- vienreiz gadā, antidepresantus neesmu lietojusi, jo bail , ka var izveidoties atkarība....sākumā , gan palietoju lexotanil, bet tad pārtraucu.., jo gribēju tēlot varoni un pašas spēkiem uzvarēt veģ.dist. ...:) ,bet ne pie kā laba tas mani nav novedis. Un līdz šim labākās zāles ir bijušas 10 km garas pastaigas pa mežu...

Man ir apnicis tā dzīvot, tāpēc vēlos doties pie kāda laba psihoterapeita ( varbūt, palīdz), varbūt jūs variet kādu labu speciālistu ieteikt?

Es ar savu vegetatiivo distoniju sadziivoju vairaak kaa 10 gadus. Esmu izmeeginaajusi 4 antidepresantus, liidz atradu to, kas man tiesaam paliidz, esmu loti daudz lasiijusi par paniku un trauksmi, kaa arii nepilnu gadu gaaju pie psihologa. Sobriid arii lietoju AD, dazkaart juutu trauksmi, bet panikas leekmes ir bijusas tikai dazas peedeejaa gada laikaa. It kaa jau vareetu meeginaat paartraukt lietot AD, bet bailes ka panika atgrieziisies, taapeec sis leemums tiek atlikts un atlikts......

Nu bet iedomājies, ja Tu visu mūžu varētu normāli nodzīvot ar medikamentiem, salīdzinot ar šādu dzīvi...

Vienkārši tikai tā: mazliet pafantazē. Ja Tu esi tendēta uz atkarībām, iespejams, kļūsi atkarīga, bet ne bioķīmiski, tā ir vairāk psiholoģiska atkarība.

Un ko Tu mainīji savā domāšanā? Vai izdevās pašai iepazīt sevi un saprast, no kā Tev tas viss?
Tas ir gandrīz neiespējami, ja ir trauksme, jo cilvēkam ir sašaurināta apziņa.

Bet psihoterapeits ir jāmeklē pašam pēc patīk/nepatīk principa.

www.psihoterapija.lv
www.arstipsihoterapeiti.lv

Kurš psihiatrs Tevi aizsūtījā mājās? Tev jau tagad ļoti izklausās pēc depresijas, ne vairs VD, turklāt pēc somatizējušās, bet nu ok, neesmu nedz, ārsts, nedz psihiatrs... ar zālēm Tu atvieglojumu dabūtu 2 ned. laikā apmēram, un tad varētu lēnām pie psihoterapeita visu šķetināt, bet tagad notiek pašmocības.

Ja Tu būtu uzreiz pirms diviem gadiem aizgājusi pie psihoterapeita, iespējams, nebūtu tik smagi iebraukts, bet viss ir pagūstams, tikai nevajag paniski baidīties no zālēm, tas nav nekāds kauns un vārgums, te nav jādomā, ko citi "padomās" utt.

Pie psihoterapeita ir darbs kā pie sporta trenera, tā nav ārstēšana klasiskā izpratnē.

Meditācija arī varētu palīdzēt, bet pie laba skolotāja, uzmanies no viltojumiem, Latvijā tādu ir ļoti daudz. Laba prasme meditēt ir ļoti nopietns līmenis, kā ar sevi strādāt, tie nav tikai elpošanas vingrojumi vai tml. Tikai jārēķinās, ka zemapziņa cels augšā visādas lietas... arī tādas, kas tev nepatiks, ko būs grūti apstrādāt.

Izklausās, ka esi ļoti stipra, bet ne vienmēr tādam vajag būt :) reizēm ir labi ļauties, ka kāds palīdz.

Kas pēdējā laikā noticis pa dzīvi, nav kādi stresi utt? Kāda bērnība bija- vai sārtvaidzīšu vai nelāga? Tas viss šausmīgi ietekmē visu turpmāko dzīvi. Peihoterapeiti saka, ka mēs esam 90% zemapziņas sajūtu un tikai 10% kā cilvēks pats sevi var ietekmēt un izveidot. Skarbi, patiesībā. Ja mēs apzinātos, kādu bagāžu nododam savam bērnam un būtībā neapzināti programmējam viņa dzīvi

Bet ja ir panikas lēkmes , tad tas tomēr ir arī psihiatra lauciņš. Īsti neredzu starpību starp psihiatru un psihoterapeitu. Psihologs, jā. Tas ir kā zibens novadītājs.Jāiet pie pieredzējuša psihoterapeita.Kopā ar viņu jāmeklā attiecīgas zāles.Galvenais ir labs ,mierīgs nakts miegs.Bez trokšņa un gaismas.
Pareizāk ir lietot medikamentus, nekā mocīt sevi un citus.
Veiksmi.

Iesaku tomeer tagadeejaa dzives posmaa lietot zaales, tad, kad buus labaak, tad vareesi saakt domaat par jogu u.c. Man arii bija loti traki ar vegetatiivo distoniju pirms 2,5 gadiem, - galvas reiboni, elpas trukums. Toreiz aizgaaju pie ljoti jaukas neirologes, kas izrunaajaas ar mani un izrakstiija gan AD, gan nomierinoshos, kas loti labi noneema galvasreibonjus un arii eplas truukumu.