Sveiki, lieta tāda,ka man tika veikta operācija plaukstas locītavai,jo bija lauzts scaphoideum kauls. Kaulu saskrūvēja.Gandrīz 2 mēnešus nostaigāju ar ģipsi,kuru pirms pāris dienām noņēma. Jautājums šāds- ir kādi vingrinājumi,kā panākt ātrāk plaukstas kustīgumu uz priekšu-atpakaļ (plaukstu uz sāniem locīt drīkstēšu pēc mēneša),jo pagaidām plaukstu salocīt varu tik uz priekšu, atpakaļ principā vispār nevaru pakustināt. Varbūt, ir kādi krēmi,ziedes, kas palīdz atgūt saišu staipīgumu utt? paldies!

Aizej pie fizioterapeita, tas ir vismaz dažas reizes jāredz.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aizej pie fizioterapeita, tas ir vismaz dažas
> reizes jāredz.
_________________________________
Pievienojos Runcenei. Es dziļāk tēmu neapspriežu principā. Ja nezinu par prasītāju neko.Dzim.vec.augums/svars?
Lūzums bija atvērtais vai slēgtais? Kāpēc nesekojam operējošā ārsta ieteikumiem? Gimenes ārsta padomiem?
Viņi to redz!

Mazdakteri, manam vīram to pašu operēja pirms vairākiem gadiem, ģimenes ārste pateica, ka nav viņas lauciņš (un nav jau arī), operējošais neteica neko, jo viņiem ir konveijers, tikai pateica, lai fiksi pie fizioterapeita. Gāja ARS pie fizikālās terapijas ārsta vispirms, kurš visu nozīmēja: bija kaut kādas aparātu procedūras (tautā sauktās "sildīšanas") + darbs ar fizioterapeitu. Ļoti labi viss atjaunojās.

Svaram un augumam te nav nozīmes, jo viņi bija divi "kolēģi" vienlaicīgi – kalsns vīrietis un tukla dāma, kam ar to pašu problēmu vienā dienā noņēma ģipsi :) Rehabilitācija bija līdzīga.

Pēc tāda lūzuma osteosintēzes lai atjaunotu plaukstas funkciju fizioterapija ir obligāta, jo parasti ģipsis ir ilgstoši, kauls dzīst lēnu, bet diemžēl, paretam, arī pēc pilnas fizioterapeitiskā kursa plaukstas funkcija pilnībā tā arī neatjaunojas, kāda tā bija pirms traumas.

Cienījamie kolēģi. Es cenšos nekad neiejaukties speciālista padomos vai pārdomās. Pacientiem tas nav interesanti. Arī medicīniskā ētika man to liedz.
Jaunam, vecam, kalsnam vai resnam, sievietei vai vīrietim, katram man būs mazas niansītes padomu klāstā.
Katrs mediķis un katrs pacients ārstē un sadarbojas mazliet savādāk.
Es nekad neuzdrošinātos noliegt vai apšaubīt kolēģa teikto, ja vien tas neapdrautētu pacienta veselību vai pat dzīvību.
Visdziļākā cieņā un paldies sakot Mazais dakteris

Šajā gadījumā nez vai var dot kādus īpašus speciālista padomus, manuprāt, arī tad nē, ja ir sava vai ģimenes pieredze (kā šoreiz man), jo tikai speciālists var novērtēt un redzēt, kā rehabilitācija veicama un kāds ir tās progress utt.

Bet es iebildu tikai par ģimenes ārstu un operējošo tāpēc, ka no pieredzes zinu: ar ģimenes ārstu šādos gadījumos ir laika kavēšana, bet operējošais parasti ir nesasniedzams, jo pieņem 1x nedēļā, pieraksts ilgu laiku uz priekšu: ja nu vienīgi viņš kaut ko ir pateicis uzreiz pēc operācijas un ja pacients to atceras... Bet viņi parasti ar rehabilitāciju nenodarbojas, tas jau ir rehabilitācijas speciālistu darbs, turklāt par savu naudu, tāpēc arī ģ. ā. nebūs vajadzīgs, jo valsts šīs lietas nekompensē.

Vēl uzsvēru tāpēc, ka fizoterapeits kā profesija medicīnā nav sen (nejaukt ar fizikālās medicīnas ārstu), un daudzi par tāda eksistenci nemaz nezina; protams, te ir arī jaunāki mediķi, kas tādus nezināšanas laikus pat nevar iedomāties.