Lüdzu atsaukties àrstu, kurş varétu palídzét manai draudzenei atrast céloni veğetatívajai distonijai. Nu jau trís gadus neviens àrsts, neviens profesors, neviens homeopàts un neviens no astoñiem dziedniekiem netiek skaidríbà. Visi orgàni pa vairàkàm reizém ir pàrbaudíti, analízes kaudzém taisítas, viss ir kàrtíbà. Àrstéjàs pat Dzintaru neirozes centrà divus méneşus, rezultàts nulle. Sabeidza tikait kuñği ar tiem antidepresantiem. Tagad nevar ne ést ne dzert, uzreiz sakràjàs gaiss krütís UN trükst gaisa, uzreiz sàk skriet sirds, sàkas pàrsitieni, tad panika. Kurş àrsts varétu palídzét manai draudzenei atrast problému, kàpéc kuñğis nepàrstràdà baríbu? Gastroentrologi arí nav palídzéjuşi. Nepalídz arí kreon 10000 tabletes.

Tur nav jāiet pie ārsta, bet pie psihoterapeita, tā nav medicīna.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tur nav jāiet pie ārsta, bet pie psihoterapeita,
> tā nav medicīna.


nu jā, psihoterapeits mums tāds amatnieks - atslēdznieks vien ir, mašīnas remontē, bet tā jau nav medicīna.

Daudzu psihoterapijas skolu skatījumā nav medicīna, ja mācījusi prof. Ancāne, tad, protams, tikai ārsts drīkst būt psihoterapeits, bet neatbalstu šo uzskatu un pieņemu to kā cilvēka īpatnību, uz ko katram ir tiesības.

Bet citviet pasaulē (Rietumeiropā, piemēram,) ir veiksmīgi pierādījies kas cits: psihoterapija ir pilnīgi atsevišķa profesija; esmu šo tēmu ļoti pamatīgi pētījusi un lasījusi daudz pierādījumu par labu tam, ka par psihoterapeitu veiksmīgi strādā cilvēki ar teologa, psihologa, pedagoga utt. sākuma jeb pamatizglītību, reizēm pat vēl labāk, jo nav vecās psihiatrijas stereotipu. Jau sen, piemēram, psihologi drīkst (agrāk drīkstēja tikai psihiatri) mācīties par psihoanalītiķiem, kas ir augstākās raudzes speciālisti psihes jomā. Par to visu var lasīt apstiprinošus pierādījumus arī dažādos pasaules ārstu žurnālos, kas gan pārsvarā ir interneta maksas saturs.

Turklāt mans skaidrojums vairāk bija vērts uz to, ka šajā gadījumā nav jēgas apmeklēt desmitiem dažādu specialitāšu ārstu un meklēt vēl kādus profesorus.

Tāpēc nav saprotams, kāpēc mediķis sevi salīdzina ar atslēdzniekiem pagalma ironijas līmenī (ne jau es to tagad rakstīju), bet vispār labu atrast Latvijā ir problēma. Turklāt augsta līmeņa automašīnu elektronikas speciālisti ļoti labi nopelna, dažkārt vairāk nekā ārsti.

Ja jau viss ir paarbaudiits un nekaada patalogija nav atrasta, tad probleema ir galvaa. Antidepresanti nav tie medikamenti ar kuriem vareetu kungi sabeigt. Es arii vareetu ieteikt aiziet pie psihologa kas pirmaam kaartaam izskaidrotu kas ir panika, kaapeec un kaa vina rodaas, bet ja ir pavisam launi tad papildus tam ieteiktu aiziet pie sakariiga psihiatra, kas piemekleetu atbilstosus antidepresantus.

strélnieks

Varbūt vajadzētu sākt ar organisma stiprināšanu nevis gandēšanu ārstu pavadībā. Psihoterapija ar kā kuram. Vieniem palīdz citiem nē. Ja nav daudz naudas (bet VD slimniekiem parasti viņa nav) tad ar psihoterapiju labāk nesākt.
Taču neapšaubāmi psihiska ietekme tur ir. Tikai tā vairāk ir tā kā izlaidības izpausme. Piemēram, ja atnāks krievi un aizsūtīs mūs pie Amūras tad VD pāries viens un divi...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tas nebūs risinājums, ku!. Domāju par Amūru.

Kara laikā daudziem stāvoklis uzlabojas, jo tad nedrīkst just, bet pēc tam viss sākas no jauna un daudz sliktāk.

Daudziem nelīdz psihiatrijas medikamenti, tas arī jāņem vērā. Viena teorija ir par pacientiem, kam ir izteikta pretestība.

Es ieteiktu aiziet pie dr. E. Tērauda.

" .....psihoterapija ir pilnīgi atsevišķa profesija... ",.. nav tīri psihiskas slimības, tā pat kā nav tikai somatiskas slimības, jebkurai psihiskai slimībai ir somatiskās izpausmes, tā pat kā jebkurai somatiskai saslimšanai ir psihiskais komponents, un jāārstē nevis slimība bet cilvēks, diemžēl mūsu sabiedrībā ātsti ir kā automehāniķi - es remontēju karburātoru un par aizdedzi neko nezinu un zināt negribu. Un ārzemēs lai kļūtu par psihoterapeitu ir 5 gadi jānostrādā savā medicīniskajā specialitātē, tad vēl 5 jāstudē psihoanalīze un tad vēl 5 jāstāžējas, 15 gadi lai tevi pielaistu pie psihoterapeitiskās prakses!

Psihoterapija un psihoanalīze nav viens un tas pats. Ir ļoti daudz psihoterapijas skolu.

Rietumeiropā katrā valstī ir zināmas atšķirības, bet Latvijā tiem, kam ir Eiropas sertifikāts, izglītība ir iegūta dažādās skolās (eksistenciālā, geštalts, psihodinamiskā, poa); viņi mācās apmēram 10 gadus, un šāda izglītība ir Eiropā atzīta.

Nav tā, ka jāstrādā medicīnā 5 gadi, varbūt kādā valstī tā ir, bet ne visur; rakstītājam nav precīza info.

Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis ir mācībspēks vienā no Austrijas augstskolām un ļoti labi ir skaidrojis šīs izglītības nianses.

Turklāt, kā jau minēju, par psihoterapeitiem strādā neārsti visā pasaulē, arī psihiatriskajās klīnikās, un veiksmīgi sadarbojas ar psihiatriem.

Bet ir taisnība arī ku!, ka tas ir dārgi, un psihoterapija nav vienīgā palīdzības metode šādos gadījumos, tikai par to maz runāts šajā forumā.

Var meklēt arī Austrumu medicīnu, bet tā ir tajās valstīs, kur veidojusies, jālasa internets un jāmeklē.

VD ir brieduma trūkums, un cilvēks var veicināt savu izaugsmi ļoti dažādi.

Būtu jānosaka, kas ir medicīniskā psihoterapija, un ne-medicīniskā, bet diemžēl viss tas ir tādā ķīselī sajaukts, un to arī izmanto visādi kašpirovski, čumaki, malahovi un viņiem līdzīgie - visādu mistisko psihoterapijas akadēmiju akadēmiķi kuri tad ņemās ārstēt slimības no kurām pašiem nekādas sajēgas.

Jāārstē nevis slimība bet cilvēks. Un lai ārstētu cilvēku ir jābūt kaut elementārām zināšanām par to, kā cilvēka organisms strādā.

Un psihoanalīze ir psihoterapija. Ja večuks Freids būtu zinājis, kādu ķīseli viņiš ievārīs psihoterapijā , droši vien turētu muti, Freidam vismaz bija ārsta izglītība, bet tas kas sākās vēlāk ar adleristiem, jungistiem, ēriksonistiem, frommistiem un citiem - istiem bez medicīniskās sagatavotības- tas pilnīgs murgs kurš turpinās vēl šobaltdien.



Edited 2 time(s). Last edit at 12.03.2014 14:06 by nex.

Nu nekā darīt, ir citādas domas arī, psihoanalīze ir psihoterapija, bet visa psihoterapija nav psihoanalīze... Un tai tādai arī nav jābūt. Ne visi ārsti, kas ir kļuvuši par psihoterapeitiem, domā, ka ir tāda "medicīniskā psihoterapija".