... tādējādi radot sev vēl lielāku stresu, jo Tev ir vēl viena jauna problēma: stress par to, kā nestresot.
Ne visas slimības var laikus diagnosticēt. Kur nu, ļoti daudzas nevar.
Ne jau tikai onkoloģija laupa dzīvības vai atstāj cilvēkus gultā uz mūžu, turklāt šai jomā ielaisto gadījumu visā pasaulē ir ļoti, ļoti daudz. Nopietni un bīstami saslimst arī miljonāri un miljardieri, kas var atļauties vislabākos ārstus un visdārgākās izmeklēšanas. Maiklam Duglasam ASV pat nespēja noteikt diagnozi, Kanādas ārsti beidzot atkoda, kas par vainu; Stīvs Džobss, ja būtu ārstējies savlaicīgi, tāpat būtu aizgājis pie debesu aifoniem, tikai mazliet vēlāk, jo aizkuņģa dziedzera vēzis progresē neatlaidīgi, lai cik iespaidīga un mūsdienīga arī būtu kompleksā terapija.
Vēzis var augt arī tievajās zarnās, kuņģa ārpusē, ko neviena "kobra" neredzēs, kamēr tas nebūs ieaudzis iekšā, sievietei bieži saaudzis arī jau ar dzemdi un ko tik vēl ne. Arī šajā forumā ir rakstījušas sievietes, kas ir regulāri un rūpīgi pārbaudījušas savu veselību, bet tik un tā ārsts vienā jaukā brīdī palaiž garām visnopietnāko lietu.
Cilvēkam var būt galvā aneirisma, un vienā dienā jebkurā vecumā iestājas ātra nāve.
Multiplā skleroze cilvēku padara par invalīdu rafinēti, lēni un mokoši.
Ir avārijas, nelaimes gadījumi, kas atsāj sekas uz visu mūžu, reizēm lielākas, reizēm mazākas.
Parasts vidusmēra cilvēks ar kādu smadzeņu daļu šo visu zina un spēj baudīt to, kas viņam dots – šī vienīgā dzīve. Ja arī rodas bažas par veselību, tās nelaupa veselo saprātu.
Es nerakstu kaut kā nežēlīgi ar nodomu, lai gan zinu, ka Tu gribētu lasīt kaut ko citu un Tev nebūs viegli. Bet Tu, Marta, tagad svied projām savu dzīvi un sev melo.
Un tas ir stulbi.
Uzmācīgas domas cilvēkiem var būt dažādu iemeslu dēļ. Kaut kas Tavā dzīvē liedz dzīvot ar pilnu krūti. Labāk atrodi to un novērs, nevis neapzināti liec sev priekšā iedomu slimību vairogu, lai vienkārši būtu ar ko nodarboties un Tev nevajadzētu domāt par īsto, ļoti traucējošo iemeslu.
Turklāt padomā pati: mēs nekā nezinām par Taviem izmeklējumiem, bet Tu tā vienkārši paļausies uz to, ja kāds pateiks: nē, ar Tevi viss ir ok. Tas arī ir stulbi. Ne mums kristāla lodes, ne esam zīlnieki, bet Tu uzstāj: "Pasakiet, ka man viss labi!"
Apstiprināta vai noliegta diagnoze internetā: nu kas var būt vēl nedrošāks, ja raugās tikai no loģikas viedokļa.
Bet īstenībā Tu te jau mēnešiem izmisīgi meklē mierinātāju, tikai mēs nezinām, kāpēc.
Kas ir par lietu?
Kas noticis?
No kā Tev pa īstam bail?
Kāpēc Tu, pieaugusi sieviete, nespēj šobrīd pati sev būt par mammu un ķeries garāmgājējiem pie rokas kā pazudis mazulis?
Ir ļoti daudz vietu, kur Tu vari vērsties un saņemt jēdzīgu palīdzību. Ja spēj tā izmeklēties, tad noteikti neesi apdalīta ar naudu un vari atrast labu speciālistu. Latos rēķinot, būs psihoterapeiti, kas neprasīs vairāk par Ls 20. Daudzi ļauži par to tikai sapņo, Tu pat iedomāties nevari, kādā izmisumā un trūkumā dažkārt dzīvo cilvēki, kam ir psihiskas problēmas. Sākumam Tev derēs arī krīzes centra "Skalbes" telefons; ja bail no tieša kontakta, tas būs īstajā laikā.
Beidz bakstīt sev vēnas ar tiem marķieriem un ej tur, kur Tev var palīdzēt.