http://apollo.tvnet.lv/zinas/berns-kurs-dzivo-sausmas/689270
______________________________________________________________
Manu uzmanību pievērsa maksas raksts, kas aicina cilvēkus ziedot lai varētu izārstēt puisīti,kas slimo ar šizofrēniju.
Vai šis nav tas gadījums, kad sabiedrības nezinošā daļa tiek mānīta.
Pirmkārt ,3000 eiro neko nedos bērna ārstēšanas ziņā.Šodien šizofrēnija nav ārstējama. Var tikai noņemt spriedzi ar medikamnentu palīdzību. Valsts ārstēšana bērniem ir bez maksas. Arī pati slimība visu mūžu tiek ārstēta par valsts bezmaksas dotajiem medikamentiem.
Protams,kādu laiku varētu lietot pēdējās paaudzes Lielos trankvilizātorus, kas nedod blaknes. Bet viņi ir tik dārgi,ka gadā tie izmaksās krietni lielāku summu.
Ko mamma grib panākt , lūdzot sabiedrību ziedot zālēm ,kuras jau tā dod par velti. Ūdens procedūras nebūtu tās brīnumzāles,kas izārstēs šizofrēniju.

Montesori apmācība varētu panākt, ka viņš vispār iegūst kādu izglītību, jo tādam bērnam ir vajadzīga ļoti individuāla pieeja. Un tam ir labi rezultāti. Tas pirmkārt.

Otrkārt, visas citas papildu terapijas panāk ilgāku remisiju, arī psihoterapija, Mazdakteri ;) Neizārstē, bet tātad uzlabo stāvokli.

ASV daudzkārt iekš TV viena ģimene ir stāstījusi par cīņu ar savas meitas šizofrēniju, arī viņa vēl ir bērns, pusaudze. Visas papildu terapijas ir ļoti palīdzējušas, viņa saprot, ka ir slima, jūt, kad paliek sliktāk, bet tas ir ento papildterapiju rezultāts, kad ar viņu strādā vēl visādi citi speciālisti, ne psihiatrs vien.

Šizofrēnijas un citu smagu psihisku slimību gadījumā ir svarīgi, lai bērns attīstās un iemācās saprast savu situāciju.

Psihiatru un psihoterapeitu kongresos demonstrē gadījumus, un pasaulē jau sen psihiatri piesaista papildspēkus. Daudzviet par to gan ģimenei ir jāmaksā pašai, un tāpēc ne tikai pie mums, bet pat bagātajās valstīs vāc ziedojumus. Tas nav nekas neparasts.

Pie mums nopietnās psihiatrijas pacients pārsvarā ir infantils, jo neko nesajēdz, atpaliek attīstībā utt. Bet arī šeit būtu vajadzīgs komandas darbs. Un pietiek jau ar depresijas diagnozi, lai cilvēks gadiem no rīta līdz vakaram sūdzētos par to, ko viņam kāds nelabais ir izdarījis... Nav brieduma, nav centienu mainīt savu dzīvi, bet papildterapijas uz to visu stimulē, tur ir gan savā ziņā grūdiens, gan arī atbalsts, ja rodas bailes un nedrošība.

Uz to, ka puika pilnībā izveseļosies, mamma vienkārši cer aiz izmisuma, tur gan ir garām, bet citādi ir vērts mēģināt. Un ar 3000 EUR tur būs par īsu. Turklāt šajā gadījumā neviens nevar prognozēt, kā viss notiks.

Es uzskatu, ka pie mums valsts atteikšanās pirkt psihologu un psihoterapeitu pakalpojumus ir ļoti tuvredzīga. Nav runa par izveseļošanos visos gadījumos, bet par ļoti intensīvu darbu, lai panāktu lielāku iekšēju stabilitāti, tātad tik tālu, cik jautājums ir psiholoģisks. Protams, ja cilvēks pats grib, bet par bērniem lemj vecāki.

Mums viena daļa šizofrēnijas sirdzēju, ja vien būsu saņēmuši kvalitatīvāku palīdzību, varētu strādāt vismaz subsidēto darbu vai nepilnu darba dienu, bet tagad ir pilnīga valsts aprūpe.

Par depresijām vispar nerunāsim, tur tikai kopā ar psihiatru cilvēki reāli nogrimst, jo nejēdz, kā viņi sevī šo depresiju attīsta un uztur.

Vispār gribu piebilst, ka šizofrēnija ir ļoti daudzveidīga. No gandrīz nekā līdz pilnīgam pī... Un daudz kas atkarīgas no vecākiem un pedagogiem. Vieni ietekmējas tā, ka tūlīt gatavi "slimo" bērnu ārstēt, bet citi ne par ko nevedīs savu atvasi pie psihiatra.

Bet kas attiecas uz 3k EUR, tad domāju, ka mammucim vienkārši kāpostu vajag...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un vēl varētu piebilst par bērnu psihiatriem Latvijā, kas emigrē vai aiziet pensijā (lasi: izmirst).

Un pasaulē neviens to specialitāti negrib, visur ir deficīts, vecāki kuļas, kā var. Līdz ar to šausmīga steiga, reizēm medikamenti nekādu efektu nedod.

Montesori izglītība ir par lielu maksu, ku! Zinu ļaužus, kas tur laiž savus problēmu bērnus, bet vai šis bērns to vispār pavilks...

Nu jā, mēs jau nezinam kas tur ir ar to bērnu... Bet es piemēram zinu ģimeni kur siko konkrēti vajadzētu ārstēt bet cik man zināms tad senči to netaisās darīt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tur parasti vispirms vecākiem vajag psihoterapeitu, lai viņi redz, ko dara... vai stingras audzināšanas "pēcstundu" pedagogu. Tas bērns ar mūsdienu Latvijas ripām, tām, kas bez maksas, vairāk par 20 gadiem nenodzīvos... baigās blaknes, diabēts un citi mēsli.

Šitā, par kuras bērnu ir raksts, arī viena audzinās puiku, kopā trīs bērnus. Nu nevar sieviete viena izaudzināt puiku. Vai nu nojuks, būs neirotiķis vai bābietis. Izdzīvos ļoti izturīgie. Tādi protams, ir, bet reti, tie ir varoņi.

Zāles tik sīkam apturēs intelektuālo attīstību, bez zālēm tas pats, vrb uztaisīs pašnāvību.

Ja nav atbalsta terapijas visai ģimenei, tad ar bērnu ir cauri.

Zināju pacientu,kas ripas(pret šizofrēniju) rija vairāk, kā 30 gadus. Demence sākās tikai gadu pirms aiziešanas. Viņam bija kādi 80 gadi.Tur sākumā bija Aminazīns, kas vispār ir klusais ārprāts. Pēc tam bija Haloperidols. Tad jau jaunāki preperāti. Ar bērnu ir citādi. Bet arī devas ir atšķirīgas.
Domāju,ka Latvijā tas ir bezcerīgs pasākums.

Dot haloperidolu šizofrēniķim!?... nu ir kā ir, pazīstamiem šizofrēnijas slimniekiem parasti ir tieksme arī uz alkoholu, un tad tik piestaigā pie poliklīnikas psihiatra pēc receptēm, protams šie jau nesaka, ka to haloperidolu lieto terapijā ar alkoholu - un tad ir kaifs pilnīgs! Pasaulē psihatropos preparātus - haloperidolu lieto tikai klīnikās un uzraudzībā, bet ir jau arī - litija terapija, nezinu, kā tas ir Latvijā, bet šķiet, Latvijā saslimt ar šizofrēniju- tiešām ir bezcerīgs pasākums.

Hmm? Es domāju, ka Haloperidols ar alko ir ļoti racionāla terapija. Vajadzētu kaut kā saeimā panākt lai viskiju arī dod uz atlaižu receptēm... :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Hals biku par traku, klonis ar šņabi, vot tas gan! No hala var palikt stīvs žoklis un neatiet... bet tie, kam halu dod "pret balsīm", viņš palīdz diezgan labi, tik blakņu dēļ jauniem ļaudīm parasti nedod.

Tagad Latvijā viena daļa valsts šrinku staigā ar štociņu... nu es atvainojos, kas gan tur tai galviņā var būt. Šos tik lūdzas gadu gadā, lai paliek. Un šie paliek. Principā, ko prasa, to raksta. Diagnozi ar var dabūt, kādu grib.

Nu ir jau vēl trakie kā Taube, Tērauds, Pūce, kas grib kaut ko uzlabot, bet tak dakteri mirst un emigrē. Tukšā gaisā uzlabos...

Discovery rādīja bērnu, kam tādas devas, ka mati ceļas stāvus.

Psihiatrs teica, ka tādi bērni sāk parādīties. Un ar to visu, ka sīks meitēns dabūja 2,5 x vairāk šaibu nekā vidēji pieaugušais ar to pašu šizofrēniju, viņa tikai bikiņ mazāk sarunājas ar tām savām balsīm, bez šaibām abi vecāki nespēja noturēt :(

Tā kā patiesībā Mazdakterim jau taisnība kaut kur ir -- Montesori izglītība te būs kā mironim plāksteris.

Man bija viens gadījums.Nojūdzās kāds karavīŗs. Jauns,stalts. Bija nomocījušas balsis,kas tramvajā viņam teica, divu vīriešu starpā, ka puisis esot jānogalina. Pēc tam bloknotā atradām piezīmes,kas liecināja,ka slims viņš pie mums bija jau kādu laiku. Norakstīja viņu ar diagnozi- maniakalā šizofrēnija. Līdz dokumentu saņemšanai par atvaļināšanu no armijas, gulēja pie mums lazaretē. Es biju šokā. Zēles man nebija. Zināju,ka puisis no manis aizbēgs. Tad vēl bija juku laiki. Aizbraucu uz psihiatrisko klīniku un pateicu,ka nevaru garantēt nekādu drošību. Daktere, apžēlojās un iedeva man Haloperidolu. Puisis kategoriski atteicās zāles dzert. Domāja,ka gribam viņu noindēt. Logus uz nakti aizskrūvējām ar skrūvēm. Palātā pa nakti dežūrēja dieninieks-sanitārs. Nakts vidū (dežūrēju) mani pamodināja dieninieks. Puisis bija notverts brīdī kad leca pāri žogam atpakaļ pie mums.Izrādījās,ka viņš mācēja dabūt sev treniņtērpu. Ar nagu knaiblītēm bija logu rāmjus atbrīvojis no skrūvēm. Bija zvanījis mātei, bet tā bija pvēlējusi viņam atgriezties atpakaļ daļā.Viņš pakalusīja, jo balsis viņam bija teikušas, ka viņš ir jānogalina par to, ka neklausa māti.Šoreiz lai tabletes tiešām norītu, tās sasmalcinājām, samaisījām ar ūdeni un stingrā uzraudzībā likām norīt.Teicu, ka viņš ir karavīrs līdz tam brīdim,kamēr atrodas pie mums.Ja negrib iet zem tribunāla un līdz dokumentu atvešanai atrasties cietumā,lai dzer tabletes. .Mamma bija šokā. Jo līdz armijai neko tādu nemanīja. Paskaidroju,ka lielās fiziskās un psihiskās slodzes,ko iziet visi jaunkareivji, bieži provacē slēpto slimības gaitu. Tas bija ar epileptiķiem arī.Kaulu trauslums radās tikai dažiem no jaunkareivjiem.
Tāpēc uzskatu, ka armijā vajadzīgs ļoti rūpīga medicīniskā ,psiholoģiskā un garīgā uzraudzība.Tāda bija. Tagad ,sakarā ar krīzi, nezinu. Ceru,ka komandieri sapratīs,ka ar cilvēkiem, kam ir piekļuve ieročiem , jokot nedrīkst.

Runcene:Hals biku par traku, klonis ar šņabi, vot tas gan! No hala var palikt stīvs žoklis un neatiet... bet tie, kam halu dod "pret balsīm", viņš palīdz diezgan labi, tik blakņu dēļ jauniem ļaudīm parasti nedod.
_______________________________
Runa par Klonazepamu?
Man liekas ,ka visi tie -nazepami ir bīstami kopā ar alko. Bet tas ir labāk ne kā elektro šoks,trako krekls vai aukstas ūdens šaltis.

Nu bet... tak jau par klonazepamu.

Bet viss ir vienkārši: ģimenes ārsti raksta kundzītēm pret bezmiegu, un viņas notirgo zēniem. Protams, pēc gadiem ir beigas.

Vakar biju centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā: narkomānu ka biezs. Tagad tur jāpriecājas, ja ieraugi kādu sadzērušos.

Tomēr par to rūpīgo atlasi armijā u. tml. es mazliet šaubos. Ne par to, ka nevajadzētu rūpīgāk, -- noteikti vajadzētu, bet par to, ka kāds vienmēr izies cauri sietam un tikai Tevis minētajos krīzes apstākļos kaut kas nāks gaismā.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.04.2015 11:48 by Runcene.

Tur jau tā lieta, ka to, kā cilvēks rīkosies kritiskās situācijās pilnīgi droši var zinat tad kad šī situācija ir pienākusi. Citādāk nekādi.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Atļaušos iekomentēt:
Pāris gadus atpakaļ divas man pazīstamas dāmas gribēja tikt profesionālajā armijā. Abām augstākā izglītība, vienai no viņām arī pieredze zemessardzē un armija- dzīves sapnis.
Tagad kandidātiem vispirms ir jāiztur nopietni sporta pārbaudījumi, angļu valodas eksāmens, psih.tests ar vairāk, nekā 200 jautājumiem, pēc tam individuālas sarunas pie psihologa par testu un dzīvi. Ja to iztur, tad ir grupas nodarbības ar psihologu- liek zīmēt, spēlēt spēles un vēro no malas, kā kandidāti kolektīvā uzvedas. Tad nedēļu dzīve Rīgā kazarmās. Ja arī to iztur, tad ir 3 mēneši Alūksnē. Alūksnē jau ir darba līgums un maksā algu, bet pilntiesīgs karavīrs laikam vēl nav.

Viena no paziņām labi tika galā ar psiholoģiskajiem testiem- teica, ka uz psihologiem līdz šim skatījusies skeptiski, bet šie armijas testi ļoti precīzi pateikuši, kāda viņa ir. Paziņa tika līdz Alūksnei, tur viņa 2 nedēļu laikā dabūja 2 traumas un armijai teica "atā!" Sports bija viņas vājā joma.

Otra paziņa, kam armija bija dzīves mērķis, neskatoties uz savu pieredzi Zemessardzē, 2 reizes izlidoja psiholoģiskajos testos. Intelekts par zemu un vēl kaut kas psihologam nepatika... Pēc laika viņas komandieris piedāvāja nelielu darbu Zemessardzē ar 6mēn. līgumu. Nezinu, ko viņa tagad dara, vai vēl mēģina tikt jebkādās militārajās struktūrās, kur viņu neņem?

Viņas arī stāstīja, ka vienu jaunu dakteri pēc grupas psiholoģiskajām nodarbībām neesot pieņēmuši, jo neesot dota cilvēkam spēja komandēt citus...

Jebkurš tagad nevar tikt dienēt armijā.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.04.2015 22:45 by kachenite.

Jā, bet es šiem testiem ne visai ticu. It īpaši pēdējos gados. Tāpēc, ka jo tālāk iet laiks jo tālāk tie testi novirzās no realitates. Arvien lielāks uzsvars viņos ir kā tika minēts, uz "inteliģenci", visādi IQ testi un kas armijai svarīgi, komandas darbs, jo vajag lai cilvis nedomājot izpilda ko viņam saka. Bet reālu situāciju priekšā tie cilvēki bieži vien viegli padodas. Un šādā situācija es vairāk uzticētos dāmai ar pieredzi zemessardzē ne kā testus izturējušai intelektuālei.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Esmu patīkami pārsteigts par rūpīgo atlasi,kādu aprakstīja Kachenite.Tas ir vairāk, kā pareizi.Ar tiem dakteriem arī ir pareizi. Dakteris armijā ir ļoti svarīga figūra. Viņam ir jāmāk komandēt ārstu palīgus , medmāsas,sanitārus - instruktorus. Jāmāk iebilst armijas instruktoriem,jaunākajiem virsniekiem. Jāmāk pārliecināt komandieri. Pat armijas komandiera līmenī.
Jābūt dotībām organizēt medpunktu izvēršanas taktiku, ievainoto šķirošanu un plūsmu. Jāpāzrzin perfekti angļu valoda. Netraucētu arī krievu valoda, jo diemžēl, krievvalodīgo (vismaz OMD) armijā bija un būs daudz.
Dakterim jābūt labam psihologam, jo bieži nācās risināt jautājumus ne tikai par veselību, slimību profilaksi. Tas viss bija un ir saistīts ar sociālajiem jautājumiem (nabadzība, ģimenes traģēdijas, konflikti).
Ļoti labi jāpārzin ēdināšanas problēmas. Jo visas masveida pārtikas toksiko infekcijas ir saistītas ar ēdnīcas higiēnu,produktu transportu,uzglabāšanu un pareizu pagatavošanu.
Dakterim jābūt labam speciālistam dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas jautājumos.Jāpārzin ļoti labi lauku sanitāriju .( Lauku tualetes, trauku mazgāšanu, lauku virtuves, telšu pilsētiņas izvēršanas pamat principus).
Labi jāparzin lektora iemaņas. Jo ir jāmāk uzstāties ar visām augstāk minētām lekcijām.Jāmāk pārbaudīt un sastādīt plānus sanitāru un medmāsu apmācībai. Lauku sanitārijā, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Sevišķi bīstamu infekcijas slimību profilaksē. Jāzin,kā rīkoties masveida iznīcināšanas ieroču radītajos postījumos un traumās.
Jāmāk runāt par sabiedrisko , personisko un intīmo higiēnu.Jāveic darbs STS profilakses ziņā. Tas tā, pirmais,kas iešāvās prātā.