Ik pa laikam jau kaut ko te pajautāju, bet mēģināšu šoreiz visu sakopot.

Sieviete. 32 gadi.
1,65m. 55kg (2013.g.)-72kg (2015.g.)
No 2014.g.sākuma sūdzības par strauju svara pieaugumu (masa koncentrējas galvenokārt uz vēdera), nespēku, nogurumu.
Proporcijas krūtis/viduklis/gurni 99/102/102
06.2015. konstatēts neskaidras etioloģijas veidojums kakla mīkstajos audos virs atslēgas kaula.
Šobrīd lietotie medikamenti L-Thyroxin 100mg, Sidretella 0,02mg/3mg.
Darbs sēdošs, pie datora.
Fiziskās aktivitātes - pastaigas ar suni, riteņbraukšana, dejošana 2x ned.
Ēdienkarte - normāls mājas ēdiens, pamatā dārzeņi, gaļa tiek lietota reti, saldumi negaršo.

01.2014.
TSH <0,0025 mIU/L (0,3500-4,9400)
parathormons 8,56 pmol/L (1,30-6,80)
brīvais T4 26,5 pmol/L (10,3-24,5)
glikoze 5,25 nmol/L (3,85-6,10)

02.2015. vairogdziedzera scintigrāfijas slēdziens – liela izmēra karstais mezgls kreisajā daivā ar kompensatori reducētu funkcionālo aktivitāti pārējā vairogdziedzerī TSH supresijas dēļ; ņemot vērā mezgla izmērus, priekšroka dodama operācijai, nevis 131-I terapijai.

05.2014. operatio: hemityreoidectomia sin.
Patologa slēdziens – nodulāra koloīdstruma.

06.2014.
TSH 11,2 mU/L (0,4-4,0)
parathormons 63 pg/mL (12-72)
brīvais T4 8,2 pmol/L (10,3-24,5)
glikoze 5,47 mmol/L (3,30-5,89)
25-OH-Vit.D kopējais (D3+D2) 21,89 ng/mL (30-100)

11.2014.
TSH 3,7 mU/L (0,4-4,0)
parathormons 33 pg/mL (12-72)
brīvais T4 17,3 pmol/L (10,3-24,5)

04.2015.
TSH 2,4 mU/L (0,4-4,0)
parathormons 37 pg/mL (12-72)
brīvais T4 18,5 pmol/L (10,3-24,5)
brīvais T3 4,2 pmol/L (2,8-8,0)
kortizols (plkst.16:57) 618 nmol/L

05.2015.
TSH 2,3 mU/L (0,4-4,0)
brīvais T4 19,6 pmol/L (10,3-24,5)
kortizols (plkst.14:10) 619 nmol/L
AKTH 23,0 pg/mL (7,2-63,3)

06.2015. stacionēta Endokrinoloģijas centrā Kušinga sindroma skrīningam sakarā ar ambulatori konstatētu hiperkortizolinēmiju. Stacionārā veicot īso deksametazona testu, pietiekama kortizola līmeņa supresija netiek panākta, tomēr pēc garā deksametazona testa (kopējā deksametazona deva 6mg 3 dienu laikā) kortizola līmenis tiek supresēts.
Diagnoze: hiperkortizolēmija, st.pēc hemitireoīdektomijas, pēcoperācijas hipotireoze (komp.medikamentozi), hr.noguruma sindroms, D vit.deficīts.

07.2015.
Glikoze 5,19 mmol/L (3,30-5,89)
TSH 2,1 mU/L (0,4-4,0)
Insulīns 8,1 mU/ml (<27,0)
HOMA /insulīna rezistence/ 1,87 (<2,00)
08.2015. CT plaušām un videnei un kakla mīkstajiem audiem
Abpusēji supraklavikulāri simetriski biezāks zemādas taukaudu slānis, bet datu par veidojumu nav.
Secinājums – krūškurvja orgāni un kakla mīkstie audi bez CT redzamas patoloģijas.


No ārstiem un nemitīgajiem izmeklējumiem esmu jau kļuvusi „depresaina”, jo neredzu tam visam rezultātu – kā svars auga, tā turpina augt; kā bija nespēks un nogurums, tā ir joprojām.
Paskatoties fotogrāfija pirms 2 gadiem un tagad es varu no dusmām un bezspēcības raudāt, kā esmu mainījusies no slaidas un skaistas sievietes un bezformīgu masu ar dubultzodu, bumbuļiem uz pleciem un grūtnieces vēderu. Pretīgi!
Dažreiz liekas, ka es kā tāds izmēģinājuma trusītis tieku sūtīts visur pārbaudīt visādas idejas, bet nekur nekādas konkrētas atbildes nav.
Vislabākās atbildes par to, ka tagad sūdzos (joprojām!) par svaru un nespēku, ir – tas no operācijas, pēc vairogdziedzera daivas izoperēšanas tas ir normāls stāvoklis (1,5gadu?!). To, ka identiskas sūdzības man taču bija jau pirms (!) operācijas un tikai tāpēc operāciju taisīja, neviens nedzird (vai negrib dzirdēt). Tagad jādzer tiroksīns un viss. Bet ja no tā tiroksīna svars nemazinās, nogurums nekļūst mazāks un nespēks nepazūd, vai ir jēgas nonstopā to katru rītu dzert?
Tāpat par kortizolu. Tas visu laiku ir par augstu (no kā?), taču slimnīcā pārbaudīja, vai to var pazemināt un viss. Ja var pazemināt, tad nav tā slimība, ko viņi meklēja, un viss. Bet vai neko nevajag darīt, lai to pazeminātu ikdienā? Priekš kam man jādzīvo ar visu laiku paaugstinātu kortizola līmeni?

Problēma pēc būtības nav medicīniska un medicīna te neko daudz nepalīdzēs. Pirmkārt vajag pārtraukt ēst. Nu, varbūt ne pavisam bet katrā ziņā daudz mazāk. Un otrais, vajag domāt par to kas notika pirms 2 gadiem. Trešais, organismam vajadzīgi vitamīni. Zāles iespējams, ka nav vajadzīgas.

Paldies par ieteikumu. Vai ir iespējams precizēt, kādus tieši vitamīnus vajadzētu palietot?
Attiecībā uz ēšanu. Man rodas sekojošs jautājums - kāpēc pēkšņi vielmaiņa (vai kas tur par to atbild) tā nomainījās?
Visu mūžu ēdu tik, cik man gribējās. Labi, pārsvarā dārzeņus, bet nu porcijas ne pa jokam. Pa dienu pāris kg ar gurķiem varēju notiesāt. Vai pāris kg zaļos zirņus. Tomātus ēdu kā negudra. Visus šos dārzeņus, kas man garšoja, ēdu tik, cik lien iekšā. Bet svars nemainījās. Visu laiku turējās 50-55kg robežās.
Kad pēkšņi 2013.gadā sāku pieņemties svarā, pirmā doma bija tieši tāda - jāpārstāj ēst un jāpalielina slodze.
Iestājos deju kolektīvā un samazināju apēsto produktu daudzumu. Šobrīd ēdu ne tikai veselīgāk, kā visu mūžu (kartupeļi pie zivs ir aizstāti ar dažādiem salātiem, sparģeļiem vai dārzeņiem, parastā eļļa salātos ir aizstāta ar olīveļļu, uzturā lietoju linsēklas, dzeru citronūdeni u.t.t.), bet arī aptuveni 30% no tā daudzuma, ko ēdu iepriekš. Nezinu, vai ir iespējams samazināt vēl vairāk, ja nu vienīgi dzīvot uz diētas ar vienu salātlapu. Papildus tam ievēroju atslodzes dienas pēc mēness kalendāra, kad neēdu neko. Eju vannā ar sāli vai sodu (kas it kā palīdz notievēt). Bet rezultāta nav. Svars turpina pieaugt. Un nespēks proporcionāli svaram.
Pirms diviem gadiem, manuprāt, nenotika nekas īpašs. Atskaitot zobu sāpes, dejošanā sastieptu kāju vai kaķa kodumus, par veselību nesūdzējos un pie ārstiem negāju.
Emocionālā ziņā smags bija 2010.gads, kas mainīja manu būtību un dzīves uztveri - ar smagu nodevību izjuka ilgstošās attiecības, zaudēju ticību mīlestībai kā tādai, mainījās manas prioritātes. Paņēmu papildus pienākumus, iegrimu darbos, jo tā bija vieglāk ne par ko nedomāt. Bet tas vairāk sajūtu līmenī, veselības problēmas arī tad nekādas nebija.

Nelaimīgs cilvēks Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Emocionālā ziņā smags bija 2010.gads, kas
> mainīja manu būtību un dzīves uztveri - ar
> smagu nodevību izjuka ilgstošās attiecības,
> zaudēju ticību mīlestībai kā tādai,
> mainījās manas prioritātes. Paņēmu papildus
> pienākumus, iegrimu darbos, jo tā bija vieglāk
> ne par ko nedomāt.

Šeit arī būs tā problēmu atslēga. Bet mani dara uzmanīgu frāzes "Tomātus ēdu kā negudra. Visus šos dārzeņus, kas man garšoja, ēdu tik, cik lien iekšā." Kāpēc Tu ēd kā negudra un dzen iekšā cik lien. Nedari tā. Ēd kā gudra. Tu savu organismu pieradināji pie masīvas haotiskas ēšanas. Tautā to sauc par rīšanu. Un priekš kam Tu ēd veselīgak? Veselīgāka ēšana ir tā, kas Tev rada lielāku komfortu, nevis stresu par to, ka šis veselīgais ēdiens Tev nepalīdz. Daudziem cilvēkiem no veselīga ēdiena paliek slikti. Bet viņi nepieļauj domu, ka tas ir no ēdiena.

Ar fizisku slodzi vajag uzmanīgi. Es nesaku, ka jāsēž nekustīgi bet nereti ir tā, ka tās fiziskās nodarbības ir par iemeslu lai kārtīgi paēstu.

Kas attiecas uz ēdiena daudzumu, tad lai vai ko Tu teiktu, Tu ēd par daudz ja jau reiz svars nekrītas. Tā ir tīri fizika. Cilvēkam kļūstot vecākam organisms visu izmanto taupīgāk un vairāk uzkrāj. Tāpēc ēst vajag mazāk. It īpaši pēc tam, kad Tu savam organismam devi zīmi, ka "viss ir beidzies".

Par vitamīniem runājot. Ne pārāk sen es savu meitu vilku laukā no līdzīgas bedres. Tiesa gan bez operācijas. Bet ar ārstiem situācija bija iegājusi pilnīgā bezcerībā. Vitamīnu saraksts bija liels un garš, taču es nevaru garantēt, ka arī Tev tas nostrādās.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Kāpēc ēdu daudz dārzeņus? Jo man tie garšoja un tie ir ātri apēdami, kas bija svarīgi, jo man nebija laika gatavot :) Un man šķita, ka 2kg gurķi / zirņi / tomāti diennaktī nekādus taukus nedod. Arī smaguma sajūta pēc tiem nebija, kā, piemēram, pēc kartupeļiem, gaļas, rasola vai cita "normāla" ēdiena, bez kura itin labi varēju iztikt. Jau no bērnības biju pieradināta, ka pa dienu visu laiku eju uz dārzu un ēdu gurķus no dobītes, cik gribu. Tā arī turpināju visu mūžu. Tas nebija tā, ka visus tos 2kg apēdu vienā ēdienreizē, nē :) Tas ir pa visu dienu. Man vasarā vienmēr bija mājās bļoda ar tirgū pirktiem dārzenīšiem un es ik pa laikam eju un tos uzgraužu. Jutos paēdusi + nebija smaguma sajūtas. Arī tagad man stāv mājās tirgus dārzenīši, tikai apēdu vairs ne pāris kg pa dienu, bet tos pāris kg notiesāju pa 3-4 dienām. Kāpēc veselīgāk? Jo mēģinu ko darīt lietas labā, drastisku diētu ar ūdens dzeršanu vai salātlapas apēšanu dienā nevarēšu izturēt. Darbs ar cilvēkiem, nevaru sēdēt dusmīga un nelaimīga, un ar kurkstošu vēderu. Tāpēc vienkārši izvēlējos ēst veselīgāk un mazāk. Tas mani nedara nelaimīgu, nē, man garšo un patīk viegluma sajūta. Pret tādu ēšanas daudzumu un veidu, kā esmu izveidojusi tagad, man nav pretenziju. Es vienkārši rakstīju, ka pie ēšanas paradumu maiņas jau strādāju, bet tas nepalīdz.
Par "problēmu atslēgu". Mana šķiršanās bija 2010.gadā un tas mani mainīja emocionāli. Tad pieaugu beidzot, tad kļuvu reālistiskāka un pārstāju dzīvot sapņu pasaulē, bet fiziski manī tad nekas nemainījās. Tieši pretēji - man liekas, ka tieši pavairoju savas aktivitātes. Skrēju un visu darīju vēl vairāk un aktīvāk, kā pirms tam. Pirmās sūdzības sāka parādīties tikai 2013.gadā, kad sākās straujā pieņemšanās svarā un tik nenormāls nogurums, ka vairs negribējās neko citu, kā vien gulēt gultā. Totāls spēka un enerģijas izsīkums.

Vairogdziedzeris ir Vishudhas čakras problēmas - ar šo čakru sieviete dod un no šīs vīrietis ņem.
Izklausās, ka esat uz kādu apvainojusies, nav bijis iespējas uz kādu pakliegt vai izteikt, ko domājat. Jāmaina atieksme pret apkārtējo pasauli - caur šo čakru izsakam savu viedokli. Nestrīdēties ar vīriešiem.

Neuztver to kā pārmetumu. Es vienkārši mudinu apdomāt tās lietas. Saproti, svara pieaugums Tav bija apmēram 23 grami dienā. Tas ir viena lieka ēdamkarote. Protams, tas ir tīrā veidā rēķinot. Bet es to tā, ilustrācijai.

Galvenais tomēr ir tās emocionālās izmaiņas. Pārējais viss ir pakārtoti. Arī vairogdziedzera problēmas. Vispār skaitās, ka vairogdziedzera problēmas ir saistītas ar norobžošanos un tas Tavā gadijumā ir perfekti redzams.

Vitamīni bija "standarta" lielais komplekts. Viens kombinētais vitamīns Livol 1 vai pat 2 tabletes pa dienu. C vitamīns 400...500 mg. Calcigran, AEvit, Multi B strong pustablete dienā, D pearls ar mazo devu, Magvit B6 vakaros. Tā apmēram. Pierakstīšu klat ja atcerēšos kas vēl tur bija. Bet! Meitai bija ne tik daudz svara problēma kā bezspēks un izmisums līdz asarām. Jā, vitamīni dod enerģiju kuru Tu vari izmantot lai kaut ko mainītu savā dzīvē un tie ļauj arī mazāk ēst bet paši par sevi tie problēmu neatrisina bez Tavas līdzdalības.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Vairogdziedzera traucējumi ir pamat iemesls svara pieaugumam. Ir pacietīgi jākonsultējas ar ģimenes ārstu un endokrinologu. Tas lauciņš ir tumš pat parastiem ierindas ārstiem.
Dārzeņu, augļi ir ogļhidrātu avots. Ogļhidrāti ir tie kas veido tauku uzkrājumu. Te jārunā ar dietologu un endokrinologu. Lielas devas B6 vitamīna var provacēt olbaltuma sintēzi,kas var pārveidoties taukos.
Visi vitamīni endokrīno slimību periodā ir jāsaskaņo ar savu endokrinologu.
Lai spēks un cerība.

Es arii ieteiktu kaadu nedeelu pierakstiit visu ko tu apeed un izdzer, un tad pareekini kalorijas. Te vareetu arii nodereet konsultaacija pie dietologa.