Labdien. Varbut kadam zinama pieredze. Mana maza masas meitina piedzima pirms septiniem gadiem. Pirmos cetrus gadus vinai pa naktim uznaca periodiskas sapes dzimumorganos,raudaja un teica ka sap. Masa deva pretsapju zales un pec pusstunas viss bija ok,bet tas sapes uznaca citreiz vienreiz menesi citreiz retak. Gaja pie arstiem,nodeva analizes,izmekleja,izmekleja ar ultraskopiju caur tv un teica ka viss ok. Neko neatrada. Tad pec kada laika sapes vairak neuznaca. Nu ir pagajusi tris gadi,meitenitei ir septini. Un divas dienas atpakal atkal berns pamodas ar sapem dzimumorganos,iedevam zales un bija ok. Bet varbut kads zina ko tas varetu nozimet? Paldies

Nu, tā ir tāda lietas kas ir jāredz. Kura vieta, vai tur ir apsārtums vai kādi izdalijumi u.t.t. Jo pēc tāda apraksta jau neko daudz pateikt nevar. Viena no versijām, masturbēšana miegā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tik mazam bērnam vajadzētu kombinēt bērnu ginekologu un psihoterapeitu, psihosomatikas speciālistu.

Tur kaut kas ir nopietni.

Tam bērnam ir kāda liela spriedze, māsas ģimenē vai māsai pašai noteikti ir kādas grūtības.

Dereetu paarbaudiit uz spaliisiem, it seviski ja vina suudzaas par saapeem nakts laikaa.

Jap. Par spalīšiem man uzreiz neienāca prātā uzrakstīts. Bet es spalīšus biju domājis kā cēloni tam, ka bērns to vietu saberzē. Tiešā veidā sāpēm no viņiem nevajadzētu būt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Pirmamkartam sapec ir tiesi vaginalas,otrkart bez izdalijumiem un apsartumiem. Treskart ka te ieminejas berns 1 -4 gadini nevaretu masturbet miega un ceturtkart masai ir vel viens bernins ,abas meitenes dala vienu istabu,otrais ir zidainis,tapec drosibas nolukos istaba ir baby safety camera,un varu drosi teikt ,ka liela meitene miega nemasturbe. Un problemas gimee nav. Tapec esam nesaprasana kas tas varetu but.

Vecāki var nezināt visu par bērnu. Vajadzētu domāt par laiku, kad tas sākās.

Tad jau tas sākās, kad bērns lāgā pat nerunāja, vai arī es nepareizi sapratu?

Kāds pieskatītājs neraisa aizdomas?

Ja sāp,tūlīt ir jāved uz apskati pie bērnu ginekologa. Nevar izslēgt vardarbību no kāda ģimenes locekļa puses?
Nevar sāpēt bez redzamām pazīmēm.Jāskatās vai nav kādas zarnu spazmas, brukas iespējas, hronisks cistīts. Nevar izslēgt arī psihiskas iedarbības faktoru (uzmanības deficīta sindroms).
Lai veiksme un svētība.

Pēc manas pieredzes ir tā, ka tad kad tiek apgalvots, ka mazi bērni masturbēt nevar, tiek novēroti ar kameru un ģimenē problēmu nav, tad bieži izrādās, ka problēmas kā reiz ir, turklāt rūpīgi izkoptas un dziļi paslēptas.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pēc manas pieredzes ir tā, ka tad kad tiek
> apgalvots, ka mazi bērni masturbēt nevar, tiek
> novēroti ar kameru un ģimenē problēmu nav, tad
> bieži izrādās, ka problēmas kā reiz ir,
> turklāt rūpīgi izkoptas un dziļi paslēptas.

Tieši tā.

Un tas var būt arī psihiskas slimības sākums -- kā jau izsaka viedokli cien. kolēģis Mazdakteris.

Mani mazliet izbrīna pretsāpju līdzekļu došana laikā, kad par bērnu psihosomatiku raksta tik DAUDZ.

Bērnu neirologs, kā minimums, varētu būt sākums. Varbūt pat bērnu psihiatrs un psihologs. Tas ir tad, ja iet valsts piedāvāto iespēju ceļu. Ja privāti (t.i., esat spējīgi investēt vairāk līdzekļu), tad mana prioritāte būtu bērnu psihoterapeits, piem., dr. Anita Plūme strādā arī ar bērniem, ir daudzi, kas praktizē smilšu terapiju. Tur viss izlīdīs ārā, un iespējams, ka ģimenei būs lieli un nepatīkami pārsteigumi, bet laikus kaut ko darot, var saglābt ļoti daudz.

Bet kavēšanās to atklāt un noskaidrot var liegt meitenei baudīt dzimumattiecības kā sievietei, viņai var nepienāk iespēja nokļūt mātes lomā.

Šeit neko nevarēs paslaucīt zem paklāja, viss tāpat kaut kad nāks laukā.

Runcen

Nu, es domāju, ka par bērnu psihosomatiku daudzi nav pat dzirdējusi, nemaz nerunājot par lasīšanu. Arī es pārstāvu viedokli, kur somatika gandrīz vienmēr ir vismaz 51%. Bet ir atsevišķas tēmas, kā piemēram čurāšana un kakāšana gultā vai biksēs, kā arī problēmas ar dzimumorgāniem bērniem, kur bieži tas viss noslēdzās kaut kādā īpašā vecāku attieksmē. Tas ir mans vērojums sarakstoties ar paradoksālās enkoprēzes slimnieku mammām. Tiklīdz sākam iztirzāt problēmas būtību, tā lielākā daļa mammu izzūd. Jo nekas tāds viņu bērniem būt nevar un ja es nevaru ieteikt zāles pret kakāšanu biksēs tad tālāk nav ko runāt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Gluži mana pieredze.

Viena saprātīga un pieredzējusi bērnu psihiatre savulaik teica, ka kāda mamma garā un dārgā kažokā viņai grūdusi naudas kaudzi, lai bērns neskrien ar galvu sienā, bet pati esot situsi mājās vīru un skrējusi ar pieri sienā. (To pēc tam vīrs, slepeni atnācis, bailīgi izstāstījis.) :(

Pirmkart ka jau teicu bernam tas bija jau no 1 vai divu gadu vecuma,gimene viss kartiba bernu cauram dienam pieskata mamma ar omi.Protams tetis ari ir bet lielako dalu pavada darba. Bernam sis sapes bija pazudusas tris gadu garuma un nu uzradas atkal. Sovakar sezot un lasot meitene atkal sudzejas par sapem. Ka jau rakstiju,bernam visi izmeklejumi ir bijusi,arsti saka ka viss kartiba. Vel viens gudrs cilveks rakstija ka gimene kautkas nav kartiba jo gulamistaba kamera. Bet ta jau nav apsardzes kamera. Ta ir bernu drosibas kamera jo majas ir zidainis,un vecaki baidas ja nu raud vai kautkadas citas problemas. Es domaju ka tas nav nekas nosodams.Un piedodiet par manu nezinasanu bet tiesam nezinu kas isti ir psihomatika.

Ticamākais, ka problēma ir psihosomātiska, bet protams, ka pastāv visādi eksotiski varianti. Iedzimtas mugurkaula vai smadzeņu īpatnības, specifiskas saindēšanās u.t.t. Es piemēram nebūtu tik pārliecināts par "bernam visi izmeklejumi ir bijusi,arsti saka ka viss kartiba". Vai kāds ir vakarā vai naktī paskatijies ar lukturīti kas pie dibena cauruma darās? Spalīšus analīzēs var neatklāt, it īpaši ja ģimene ir tīrīga. Vai bernu ginekologs viņu ir skatijis? Un ja skatija, vai tas nebija formāli (kā bieži tas notiek). Vai kāds ir taustijis kas darās iekšā dibenā tad kad ir sāpes? Domāju, ka nevienu no šiem jautājumiem nevar pārliecinoši apstiprināt. Agrāk rūpes par bērna veselību bija viens no būtiskākajiem kontakta veidiem starp bērnu un māti bet tagad mūsdienu sabiedrībā šīs rūpes par veselību ir pārliktas uz ārstu pleciem un nedz vairs bērns daudz ko stāstīs un rādīs, nedz arī mamma vairs ko skatīsies un taustīs. Tā vietā bērns tagad tiek aizvests pie ārsta kas ar sveša cilvēka skatienu to visu apskatās, parausta plecus un ar to viss beidzās.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un, no otras puses, ja ārsts neko ilgstoši neatrod, tad taču būtu tā kā laiks domāt par psihi.

Bet piekrītu ku!, ka izmeklēšana pie mums ir apmēram tā: aparātā iekšā, no aparāta laukā, un viss. Labs ķermeņa ārsts arī kaut ko varēja nojaust. Vēl var domāt par homeopātu, jo tie vismaz savu stundu runā ar vecākiem un iztaujā pamatīgi.

Pie ārsta tagad aiziet ir kā doties pie fotogrāfa. :( Recepte vai bilde padusē, un ej.

Kas tā par izmeklēšanu un kas par ārstēšanu. patiesībā ar bērniem nerunā nedz ārsti, nedz vecāki. Ar pieaugušajiem ārsti ir pavisam fiksi. Tas neder.

Citreiz šādos gadījumos sūta uzreiz pie psihiatra, bet tam arī nevaru piekrist, jo tā ir lietas aprakšana, nozāļo to bērnu, un beigta balle. Pēc tam vispār invalīds uz mūžu.

Nav jau jābūt nez kādiem kautiņiem mājās, katram cilvēkam ir savas problēmas, savas grūtības, un tas var atspoguļoties bērnos. Es nevienam neko nepārmetu, tikai rosinu domāt arī citā virzienā.

Cilvēks, it sevišķi mazs, ir jāskatās kopumā, ņemot vērā arī dzīves vidi. Nav jau vienmēr jābūt kādai vardarbībai, pietiek ar ilgstošu vecāku stresu, uztraukumiem pēc dzemdībām utt.

Tāpēc iesaku speciālistu psihoterapeitu, jo man pat viss nevar ienākt prātā, kas var būt par cēloņiem. Vajag, lai kāds profs par to padomā. Viņi tam ir skoloti. Bērnam dod zīmēt, viņš tur izliek sajūtas, ko vēl neprot pateikt, ir smilšu terapija, kur tāpat nāk laukā nepateiktais. Speci prot to interpretēt.

Bērns taču tagad reāli mokās. Un sāpes taču nav rimušas, nevelciet garumā. Tās ir baigās mocības.



Edited 3 time(s). Last edit at 01.10.2015 12:00 by Runcene.

Vecāku kļūda ir sasaistīt agrāko slimību ar pašreizējo. Ja vairākus gadus nekas nesāpēja, tad jāmeklē iemesls. Vecāki nesaprot,ka hipnotizēt ārstu ar vecām slimībām ir kļūda. Sāpēm vēdera lejas daļām varētu būt vairāki iemesli. Ja tās ir urinējot, tad varētu būt "smiltis" , kristāliņi,kas izsauc sāpes. Var būt zarnu kolikas. Zarnu saaugumi. Trūces.Arī tārpu invāzija.Visbeidzot, ļoti rūpīgi jāseko vai nav psihiska saslimšana.
Kolēģi ieteica aizvest pie bērnu psihologa. To vajadzētu noteikti. Ja jau divas mammas jūk prātā un netiek galā.

Vispār jau padomju laikos bija tāda lieta kā ārstu konsīliji, kas domāja, ko darīt.

Tagad laikam vairs nav. Slikti, jo nez vai visas medicīnas iespējas ir izsmeltas.

Un ko tad ģimenes ārsts? Pasaka: viss ok, un lai tik bērnam sāp? Man būtu dabisks jautājums: labi, izmeklējumos nekā nevar atrast, ko darām tālāk, JO BĒRNAM IR SĀPES.

Es nedomāju, ka tās sāpes ir lielas. Jo ja tās būtu lielas, tad gan meklētu intensīvi gan arī kaut ko konkrētu atrastu. Šeit varētu būt runa par paaugstinātu jūtīgumu tajā rajonā. Gandrīz katrs cilvēks īpašāk reaģē uz sāpēm kādā konkrētā vietā. Daudziem tada vieta ir zobi, citiem ausis vai kakls. Bet tāpat mēdz būt vēders vai vēdera lejas daļa. Un sievietēm jau vispār visas trīs lietas atrodas blakus... Tā kā var būt grūtības atšķirt no kuras puses tā sāpe nāk.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv