No kā tā pēkšņi uzradusies? Cilvēkam 80 gadu, nepīpē, nedzer. Nav liekā svara, vienmēr bijis aktīvs. Pirms 7 gadiem ielikta aortas vārstule plus kardiostimulators. Eho taisa pēc ārsta nozīmējuma, sev līdz seko, stimulators pārbaudīts.
Nu jau apmēram no pagājušā gada maija sākušās epizodiskas epilepsijas lēkmes. Miegā, pirms mošanās, cilvēks pēc lēkmes daļēji apdullis, neadekvāts, urinē zrm sevis, nesaprot kas notiek. arsti tik noplāta rokas, iedod finlepsīnu un viss.

Tur par iemeslu var būt daudz kas. Mikro smadzeņu insults, Labdabīgs vai laundabīgs veidojums. Aneirisma. Sklerotizācija u.c.
Diemžēl, tā mēdz būt.Ārsti tur neko daudz nevar līdzēt.
Lai mierinājums un cerība.

Es saprotu,ka epilepsija neārstējas, bet kā samazināt lēkmju biežumu?
Audzēju nav, ir hroniska smadzeņu išēmija.
Cik bīstamas ir lēkmes, ja pagāšnakt bijušas divas pēc kārtas? Vai runa jau ir par epileptisko stātusu?

Tas jāprunā ar savu ģimenes ārstu vai neirologu-epilepsijas speciālistu. Var atvieglot ar medikamentiem, svaigu gaisu.Skābekļa padevi.
Lai veiksme.

Ir vesela rinda pretepilepsijas medikamenti, jaapiemeklee tie kas paliidz, bet tas prasa laiku un labu neirologu. Cik ilgi ilga leekme?

Lēkme ilga ap pāris min, ne ilgāk.
Labs neirologs ir smags jautājums. Polenē nelabprāt ņemas ar veciem cilvēkiem....

Ja leekme ilga paaris minuutes tad tas noteikti nav status epilepticus.

Tad ejiet pie psihiatra, viņi arī ārstē epilepsiju.

Epilepsija ir neirologa laucijns, ejot pie psihiatra iebrauksiet veel dzilaakaas auzaas. Mans vieniigais ieteikums ir neirologs, ja nav uz vietas, tad noziedojiet laiku un naudu, piesakiet privaatu viziiti pie neirologa tuvaakaa pilseetaa vai aizbrauciet liidz Riigai.

Kādās auzās, psihiatrija arī ārstē organiskus traucējumus smadzenēs. Epilepsija šādā skatījumā nosacīti ir robeždiagnoze.

Un viņiem ir speciāla veco ļaužu nodaļa, kas neiroloģijā labi ja par maksu dabūjama. Turklāt pretepilepsijas medikamenti ir dārgi, un privāts neirologs neko nedrīkst izrakstīt ar atlaidi.

Forumā esmu kādus trīs vai četrus epileptiķus iestellējusi pie pāris zināmiem psihiatriem, nav nekādas auzas, vispār ne tuvu tam. Visus pretepilepsijas medikamentus Latvijā ar atlaidi drīkst izrakstīt gan psihiatrs, gan neirologs. Bet psihiatrs var vēl paskatīties, kas notiek ar garastāvokli u.c., jo veciem cilvēkiem epilepsija nes līdzi arī tādas nianses.

Jāzina, ka tās zāles vajadzēs visu mūžu, katru dienu, katru mēnesi. Pie privātā neirologa ir maksa par vizīti + pilna maksa par zālēm + pilna maksa par VISIEM IZMEKLĒJUMIEM.

Protams, es nekā nezinu par tēmas autores maka saturu, bet ietaupīt ir saprātīgi jebkurā gadījumā.

Gaiļezerā strādāt tieši ar epilepsiju specializējas neiroloģes Santa Ašmana un Elita Kriķe. Uz maksas vizīti (25 euro), var tikt samērā ātri. Ja grib par 4.27, tad var nākties gaidīt 2-3 mēnešus. Un tad arī ĢĀ nosūtījumu vajadzēs.

Jā, gaiļos sen ir labas tradīcijas šai jomā.

Ja ir līdzekļi -- uz priekšu.

Manā ģimenē arī bija šāds epilepsijas slimnieks,manai vecmāmiņai sākās pēkšņi 82 gadu vecumā,ļoti līdzīgi kā tēmas aizsācējam.Pēc pirmās lēkmes(lēkme bija ļoti smaga,es pati domāju,ka tā ir agonija,jo no kurienes epilepsija) aizveda uz slimnīcu,kur veica visādas pārbaudes,bet iemeslu atrast nevarēja.Tāpat tika izrakstīts finlepsīns,bet no tā viņa kļuva ļoti miegaina(praktiski visu laiku gulēja,kaut pirms tam bija diezgan žiperīga).Lēkmes nekad iepriekš nebija paredzamas,tāpēc uzpasējām,lai nepaliek naktī viena.Diemžēl,pēc vienas lēkmes neatguvās,pusnemaņā slimnīcā nedēļu nogulēja un nomira.Ārsts toreiz izteica,ka sklerotizējušies asinsvadi un it kā no tā.