Laiks iet, vecums klāt, sākas visādas kaites.
Šobrīd aktualitāte ir bronhīts.
Ir klepus - pavisam mazs un reti , temperatūra baigi lēkā, pagājušajā nedēļā bija te 37,2 , te norma -36 , 5 , tagad ir tikai norma.
Nepatīkamais ir spiedoša sajūta krūtīs. Bieži ne no kā kaist vaigi. Darbā tika aprunāts gadījums, ka cilvēki izstaigā plauškarsoņus un dabū aptumšojumus plaušās un ko tik vēl nē.
Nolēmu doties pie ārsta. Mana ģim. dr ir atvaļinājumā - gāju pie aizvietotājas. Viņa noklausījās manas sūdzības, tad paklausījās plaušas un teica, ka esot trokšņi. Pasita man pa seju - zem acīm un starp uzacīm. Tur esot pilns. Laikam puņķi domāts. Bet iesnas man nemaz nav. Tikai deguns ik pa laikam - aizkrīt.
Kreisajā pusē man vispār konstatēja iekapsulētas cistas.
Vārdu sakot - izrakstīja man zāles antibiotikas amoxicillinum - un fenkarolu. Tējas un sīrupus un tā.
Problēma tāda, ka esmu ievērojusi,ka eju pie ārstiem ar sūdzībām, bet nedzeru pēc tam izrakstītās zāles. Bet ja dzeru - tad ļoti ļoti akurāti un perfekti. Bet ja pati domāju un izdomāju,ka varbūt tomēr nē - tad stāv mājās neaiztiktas.
Jā un negribu dzert tās antibiotikas, bet sirds šoreiz nemierīga. Vai pareizi daru,ja vienīgā nopietnā sūdzība ir tā, ka sajūtu bronhus vai plaušas - nezinu - ko īsti.

Šorīt pati aizgāju uz gulbja laboratoriju un iztaisīju analīzi - tas CRO man ir tieši 5. Atkal nevaru izlemt - it kā ir it kā nav ieksaisums.

Biju domājusi, ka tas man liks izšķirties. Bet nekā. Pie dakteres nevaru iet - viņa pateica,ka jādzer.


Problēma tāda, ka pa Lieldienām man jālido uz dienvidiem un baidos kā būs, bet antibiotikas negribu.

Ko darīt.
Ak jā - sieviete, 43 gadi, augums 157 , svars - ap 57-58 kg.
Divus mēnešus lietoju betaserc jo man bija vestibulārais neirrīts , tāpēc arī esmu ļoti nelaimīga par šo ķezu
AK un vēl - dzeru dārgu tēju bronhiem - par 6 eur nopirku un acc lai izdalās krēpas. Nu un vistamīnus visādus. Īsti nezinu,kas ar tiem plāksteriem ir . Kaut kur lasīju,ka ja ir bronhīts, tad nevajagot.



Edited 2 time(s). Last edit at 21.03.2016 23:17 by Jautrite.

Nu tad dzer pēc lieldienām tās antibiotikas. Ja vajadzēs. Ideja ļoti vienkārša. Ja Tu jūti, ka nekas nav, tad tā arī ir. Un var pārāk neuztraukties.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Varbūt blakusdobumos ir tūska. Ir kādi attēli taisīti? DT vai kauču rentgens?

Ar pašiedvesmu principā pa nedēļu var tikt galā.

Tikai saprāta robežās, protams, un atslābt vajag, bet arī uzmanīgi skatīties, kādas ir sajūtas.

Tas ir zināms risks, bet psihei ir liels spēks, ja vien nav baigi izdevīgi slimot. Tad nekā.

Paldies par atbildi, Runcene.
Mans pirmais konkrētais jautājums būtu par to CRO 5 - vai tas ir pamats uztraukumam , vai tomēr to var uzskatīt par normu?
Lieta tāda, ka janvārī nonācu Stradiņos ātrajos, jo vienā jaukā brīdī - visa pasaule man aizgāja pa pieskari. Nokritu ar reiboni, bet samaņu nezaudēju.
Tad arī sākās nīkulīga diagnozes meklēšana. DT man uzrādīja tikai iekapsulētas 2 cistas sejas labajā pusē.
MR man uzrādīja angiomas un asinsvadu mezglus. Ārsts man paskaidroja ,ka tas nekas neesot un par to uztraukties nevajagot,tikai pēc 5 gadiem vēlreiz taisīt MR un pārbaudīt. Tad biju pie sausu ārstiem ar norīkojumu un bez un tur secināja , ka viss ir vesels - kā saprotu - anatomiski vai apskatot, bet tā reibšana , kuru pavadīja apmēram 2 mēnešu galvassāpes, kuras tā pavisam nav pārgājušas - jā - tā esot kā vestibulārā neirīta sekas.
Ka tagad - ja vēlreiz reiboņi uznāk - uzreiz esot hormonterapija jālieto. Bet kā konkrēti - neviens man arī paskaidrot nevarēja. Būšot jāsauc ātrie.

Savukārt, pagājušajā gadā februārī un martā slimoju ar bronhītu. Nepārgāja temperatūra un klepus. Veica bronhoskopiju un atklāja bakteŗiju un sēnīšu kaudzes.

Nonācu pie tāda Profesora Šiliņa, nē laikam Siliņa. Emocionāli jutos smagi slima, tomēr jau savā prātā pārdzīvoju, ka būs jādzer antibiotikas un tas manu fizisko stāvokli vienā ziņā uzlabos, bet citā - pasliktinās. Kad pēc izmeklēšanas prof. pateica, ka esmu vesela. Biju šokēta un skatījos uz viņu klusējot vismaz pāri minūtes. Kā vesela - un visi šie izmeklējumu rezultāti, klepus, tepm. , svīšana, vājums. Prof. saka - tas nekas neesot. Un tad viņš teica tā, ka visiem esot baktērijas un sēnītes un ka klepus un temp. pāries, lai sevis pašas labā es tikai nesākot dzert antibiotikas. Citiem vārdiem sakot - dabūju to, ko gribēju, bet nebiju tam īsti morāli gatava, ka burtiski pāris min laikā no smagas slimnieces esmu tikusi par veselu sievieti, kurai vajag vairāk pacietību un ticību.
Viņš man izrakstīja kaut kādas pretsēnīšu tabletes, bet instrukcijā izlasīju, ka man nozīmējis tādu devu kā mazgadīgiem bērniem , par ko pirmajā brīdī jutos aizvainota, bet tad pieņēmu, ka tas ir manis pašas labā.
Jā un tas prof. pateica, ka man ir uzbudināta CNS un ka to vajag ārstēt. Ģim. dr izrakstīja kaut kādas nervu zāles, man no tām pampa acic , es pārtraucu tās dzert un ar to manas CNS ārstēšana beidzās. Cik saprotu - tad tieši šo CNS var ārstēt pats ar iedvesmu un pārliecību. Bet kaut kā nesanāk ar to īpaši nodarboties.
To garo penteri rakstu, lai izskaidrotu , kāpēc negribu dzert antibiotikas, bet kāpēc neesmu droša,par savu lēmumu.
Mana ģim. daktere ir ļoti laipna un jauka, bet jauna un mazpieredzējusi.

Ja ir trokšņi, t* ,klepus un uzsējumā atklāja sēnītes un baktērijas, tas nozīmē, ka ir jāiziet A/B un pret sēnīšu kurs. Patīk tas vai nē!
Ar iedvesmu baktērijas,kaitīgās, vēl neviens nav izārstējies.
Var pāriet uz hronisko bronhītu un astmu.Šīs slimības vairs nekad pilnīgi izārstēt nevar. Uzskatu,ka profesors redzēja jūsu psihisko stāvokli un baidījās par pašiedvesmas slimību.Jo pret sēnīšu preparātu tomēr izrakstīja. Tie parasti iedarbojas arī uz baktērijām. Mazo devu izskaidroju ar bažām par alerģiju.
Ģ. ārste skatās pēc kopainas-asins analīzēm, sūdzībām un objektīvās atradnes.Zinu vienu noteikti- ja ir trokšņi , tas ir nopietns rādītājs. Protams jāņem vērā auss nerīts.Kādus antibiotiķus dzert,šajā gadījumā, ģimenes ārsts lems kopā ar LOR dakteri. Es atceltu visus ceļojumus,lai galīgi nesabeigtu savu veselību.

Jā bet tās baktērijas un sēnītes atklāja pirms gada un profesors teica, ka tās ir visiem.
Un vēl - es lasīju tā, ka lai iznīcinātu baktērijas ar antibiotikām - esot krēpas jānodod laboratorijā - tur nosakot kas par baktērijām un tad ārsts izlemjot - kādas antibiotikas dot.
Jo citādi - tās antibiotikas nodarot vairāk ļaunumu kā labumu, ja dod - tā - tikpat kā uz dullo.
Par tiem trokšņiem man arī tā - nepatīk, var būt tā, ka man jau ir hronisks bronhīts? Tas nozīmē, ka kelpo visu laiku vai kā ?

Lai noteiktu konkrētu AB, veic uzsējumu, bet cik tas maksā un cik bieži to veic -- ļoti, ļoti reti.

Domāju, ka Tu neesi slima, subfebrila temp. ir muļķības.

Drīzāk te vajag psihoterapeitu, kas palīdz orientēties Tavos uztraukumos, kuri noteikti turpinās jau ilgi.

Man izklausās, ka esi pārāk emocionāla un par visu ļoti satraucies, droši vien Tev ir kāds vīruss, nekas nopietnāks.

Un Tu arī esi daudz naudas un laika tērējusi, lai atrastu nebūtiskas kaites, kādas ir katram cilvēkam.

Šitā nevajag, tas viss sit hormonus no ierindas, vairāk domā par savu psiholoģisko stāvokli.

Es arī nevaru pateikt kategorisku nē vai jā Tavām antibiotikām, bet, manuprāt, ku! atbilde ir loģiska.

Ir arī tāds stāvoklis, ka cilveks slimo, jo neapzināti to grib. Tā nav kaut kāda vaina, Tu tāpēc neesi slikts cilvēks, bet katram savi tarakāni, Tev ir tādi, bet to var mainīt.

Jautrite

Piedod par tādu jautājumu, bet vai nav kaut kāds iztrūkums vai neapmierinātība seksuālajā jomā? Kaut kāda nepārtraukta gribēšanās? 43 gados šī problēma ļoti mēdz būt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Runcene.
Es gan domāju, esmu pārliecināta, ka ir kā profesors teica - baktērijas un sēnītes un arī tarakāni ir katram savi.
Profesora ietekmē es 1.x dzīvē aizdomājos par vārdu hipohondriķis attiecībā uz sevi. Kopš atceros - vienmēr esmu ļoti aktīvi gājusi pie ārstiem. Tāpat spilgti atceros, ka bērnībā - ja kritu, sasitos, vai kādas citas ciešanas bija -vienmēr kliedzu un vaidēju uz maksimālo.
Uzmanību un mīlestību mēs alkstam visi. Nedomāju,ka kādam to ir par daudz, gluži otrādi - pietrūkst, vai nespējam novērtēt to,kas ir.
No ārstiem vienmēr esmu sagaidījusi pārliecinošu runu. Ja man pasaka - cieti - dari tā un tā - variantu nav- man galvā saslēdzās un es noticu.
Ja man pasaka, ka pamēģināt jau var , par skādi nebūs, vai vēl kaut kā tā - tad nevaru , negribu, nespēju - lietot nozīmēto.

Reiz biju kabinētā pie viena ārsta. Tāda baigi runīgā. Nu es arī uz mutes neesmu kritusi - un tā -var teikt pat sacentāmies ,kurš kuru pārsteigs. Bet nu viņš uzvarēja. Viņam bija veclaiku radio, veclaiku fotoaparāts un viņš demonstrēja jaunu skaistu sieviešu - savu pacienšu bildes , kuras ar to aparātu esot bildējis. Vēl viņš paziņoja, ka viņam tepat seifā esot veclaiku pistole. Un vēl viņš paspēja pastāstīt, ka viņam bijis kaut kas lauzts kaklā un nostaigājis cik tur dienas un kad tiku no viņa prom - tad nopriecājos un sajutos ļoti vesela.

Tā kā -jā. Ir man visādi uztraukumi - par aizejošo , par nepiepildīto utt. , bet nedomāju,ka lielāki kreņķi kā Latvijā vidēji katram iedzīvotājam.
Drīzāk man šķiet, ka lietas būtība ir laiks sevis un katras sajūtas ķermenī apcerei. Jo tā mana sapratne ir tāda, ka ja reiz analīzes uzrāda, ka esmu vesela - nu tad arī nedrīkst nekas sāpēt vai kaut kā citādi traucēt.

Dr Freid, piedodiet, ku ! Jā, gan jau,ka ir. Kaut vai tāpēc, ka vienmēr var būt labāk - augstāk, dziļāk, tālāk, vai vienkārši mīļāk. Arī šis stāsts varētu būt par tā kas ir nenovērtēšanu un nepamatotām ilgām utt. Bet es cenšos. Principā daru, ko varu šai ziņā un augstāk par dibenu uzlēkt nevaru.

Runcene , vai es pareizi saprotu, ka psihoterapeiti ir tikai maksas medicīna?

Jā, tikai maksas.

Bet Tu jau pareizā vizienā domā, es absolūti piekrītu, ka visi alkstam kaut ko, neviens nedabū tik, cik gribētos, un ir svarīgi tad lemt, vai kaut ko varu pasākt, lai savu situāciju labotu, vai arī mana situācija nemaz nav tik traka, kā man škiet.

Tie visi ir izvēles jautājumi, kas nevienam nav viegli.

Bet cilvēks, kas visu laiku it kā slimo un tai pašā laikā it kā neslimo, noteikti ar kaut ko nav mierā savā dzīvē.

Runcene, labrīt un paldies.
Vai esi apmaksāta foruma - ārste - konsultante - vai brīvorātīgā?
Mani tomēr interesē konkrēti jautājumi.
Lūk, man hroniski - ik pa laikam aizkrīt deguns. Viena vai otra nāss ir ciet un pēc laika pati atiet vaļā.
Jautāju to diviem degunu ārstiem - vienam no Veselības centra 4 - pie, kura biju ar ĢĀ norīkojumu, otrs - man to sludināja kā vienu labākajiem Latvijā - GK Neiroklīnikā , abi noraustīja plecus un neko man nespēja atbildēt. Ka esot grūti komentēt.

Internetā lasu, ka aizkritis deguns - ir sākums nopietnām slimībām. Kādām, kā, ko darīt?
Lūk, ĢĀ arī neko nevar pateikt. Un tikai šī otra ĢĀ , kas man tās antibiotikas nozīmēja - tikai uz palpēšanas rezultātiem balstoties man saka - tur esot pilns. Kas pilns, ar ko - viņa neskaidroja - es jums izrakstīšu zāles. Vai tās antibiotikas risinātu aizkrituša deguna problēmu, jeb tikai apkautu nelielu daļu manī mītoso baktēriju? Nav ne jausmas.

Būtu gatava samaksāt tādam ārstam, kas spēj atbildēt šādus jautājumus, bet kā pārliecinājos - problēma - tu maksā vai valsts, ne vienmēr ir galvenā, ne reti - kā šajā konkrētājā situācijā - problēma ir ārstu nespēja vai negribēšana iedziļināties pacienta problēmā.

Kas tur liels - nu aizkrīt deguns, nu un? Bet no otras puses?

Starp citu. Biju Gulbja laboratorijā nodot analīzes. ierados īsi pirms astoņiem , lai laikā paspētu uz darbu - man priekšā jau bija 3 dāmiņas, kad iznācu no kabineta, priekšā jau bija 4 dāmiņas - neviena kunga.

Nē, es esmu "demobilizējusies" (resp., esmu citā profesijā, jo medicīnā nevarēju galus savilkt kopā) feldšere, un te nevienam nemaksā.

Es atbildu, cik varu pagūt.

Jātaisa degunam svaiga DT, lai redz, kas tur ir. Cistas nav diezin ko labi, jo nav jau tur tie caurumi tik lieli kā tuneļi, apgrūtināta elpošana, vienkāršoti runājot, ietekmē absolūti visu organismu, jo Tu nesaņem vajadzīgo skābekļa daudzumu, bet tas nepieciešams visām sistēmām.

Bet ir svarīgi, vai ir tūska, vai dobums ir pilns ar kaut kādu šļuru. To pat rentgenā var redzēt.

Pamēģini papilināt deguna eļļas, varbūt no sausa gaisa tas notiek, bet, ja pilina eļļu, tur nedrīkst būt sastrutojums. var būt ari no pārpūles, no spriedzes.

Medicinā ir notikusi strauja sadalīšanās, kad neviens ārtsts vairs neskata cilvēku kopumā, viņiem to valsts sistēma vispār neļautu. Tie, kas strādā tikai savā privātajā praksē, varbūt var atļauties, bet arī lielās privātās klīnikas ir peļņas avots, un baisi garu iedziļināšanos neļaus. Valsts arī prasa atskaišu atskaites.

Un katrai slimībai klāt esošie psiholoģiskie faktori, kas lielā mērā veicina slimības rašanos, ir vēl grūtāk atminami, jo ne vienmēr cilvēks pats atceras, ka bijis kādā spriedzē.

Manā skatījumā vienīgie vēl ir homeopāti, kas skata visu cilvēku kopumā. Ja vari maksāt, pamēģini dr. E. Medni. Es viņu personiski nepazīstu un neesmu nekā ieinteresēta finansiāli, bet man ir zināmi ļaudis, kas viņu pazīst un ir pie viņa bijuši.

Vēl, kā jau minēju, ir psihoterapija, un tad tradicionālo medicīnu var lietot jau apzinātāk, jo pats sevi daudz, daudz labāk pazīst, nav tik ļoti akli jāpaļaujas uz ārstu.

Psihoterapija ir īstais pasākums cilvēkiem, kam īsti nevar atrast vainas, kas ļoti bieži slimo vai grūti atveseļojas utt. Tur gandrīz stunda ir Tavā rīcībā.

Runcene, paldies, Tu esi īsts atradums. Tieši tāpēc tik ātri vaļā nelaidīšos.
Pie homeopātiem neeju, jo esmu dzirdējusi, ka viņi prasot, lai pārstāj dzert kafiju un alkoholu. Bet tie man tādi prieka brīži. Saproti pareizi - kafiju dzeru no rītiem vienu maziņu - krūzīti - ap 11 otru tādu mazu. Vairāk nē. Alkoholu - pamatā sarkanvīnu - pa 50 - pa 100 gr rupji rēķinot - katru otro vakaru. Lasu,ka sarkanvīns ir veselīgs un saprotama lieta, ka labāk dzeru vīnu , nekā zāles.
Tā mana problēma, kāpēc neeju pie homeopāta.

Pie psihoterapeita neeju - 1) dārgi, 2) jābūt labam speciālistam. Tik daudz ir dzirdēts, ka - nu kā lai saka - tevi uzklausa un tu tikpat domīgs , tikai jau bez lielas naudas , kuru atstāji ārstam par klausīšanos - ej tālāk pa dzīvi.
Vairāk ticu un cenšos nodoties visādām Narbekova metodēm.

Ja DT man veica janvāra sākumā? Vai man vajadzētu tagad otrreiz to veikt?
Un kā ar tām antibiotikām - vai vinās iznīcinātu kaut ko no šļuras, ka s iespējams ir manos sejas dobumos?
Paldies, liels:))

Sajūtas bija tās pašas? Kas slēdzienā rakstīts? Ir aizdomas uz tūsku vai šķidrumu? Radiologs parasti kaut ko uzraksta, arī tad, ja nav pārliecināts, kas tieši tas ir.

Ja kaut kas ir sastrutojis, tad vajadzētu tā notikt, tikai ar kādām sekmēm. LORs negribēja skalot?

Cistas ir riebīga lieta, ap viņām bieži veidojas šādi procesi.

Nu skalošanu teorētiski var veikt diagnostiskos nolūkos vai hronisku serozu procesu gadījumā vai akūtu/hronisku strutainu gadījumā u.c gadījumos.
Man personīgi ir bijis tā, ka nekādi pretsāpju līdzekļi nelīdzēja pret sāpēm tik ļoti, kā skalošana ar AB šķīdumu.
Bet nu tur katrs gadījums un katra situācija ir citāda - zem vienas vienīgās pareizās idejas visi neder nekad.

Antibiotikas nu tā - jāņem vērā kādas lietotas agrāk, slimības utt utml.
Ja jūtība ir un labi paveicas, var uz ilgiem gadiem būt miers.
Var būt tā, ka jāmaina AB. Man pašam ir bijis tā, ka jāmaina AB, jo sākumā līdzēja, pēc dažām dienām vairs ne un ar nākamajām tas pats, tad trešo AB vajadzēja mēģināt. Nu ja skalo ar AB, tad labi redz vai labi palīdz jau nākamreiz skalojot var salīdzināt. Ja ir strutas, tad elementāri to vnk redz.

Bet skalošana visiem nav vajadzīga vienmēr, tur Dr skatās kas un kā. Nu uz vietas viņš redz kas un kā.
Ar uzsējumiem arī tas pats - ir kam ņem un gaida, ir kam dod tūlīt AB, ir kam ņem un dod AB, ja vajag, vēlāk koriģē terapiju.
Man personīgi gan ir līdzējusi pat kad strutas Rtg nerādīja un to nebija.
Par tām MR un CT .
Datums. Apraksta saturs. Slēdziens.
Šādi tad ir jāieliek, lai kaut ko kaut cik var saprast;).

Jā, palpējot var daudz ko saprast. Vairāk kā internetā. Jā, ja ir med indikācijas + vēl palpējot saprot, tad AB nozīmēšana = pilnīgi normāli. Notiek visur pasaulē vienādi.
Parasti nozīmē AB, deguna pilienus un ja vajag vēl kaut ko. Plus, protams ideāli to " viss pilns " pie LORa nopunktēt, ja nopietnas sūdzības.
Nē, neko nepareizu tur ne LORi, ne oftalmologi nesaskata. Dodam lai sliktāk nepaliktu, labi ka daudziem arī palīdz. Speciālists tad apskata un redz, kas un kā.
Nu nevar visur gaidīt. Ja man būtu savulaik dotas AB tikai pēc uzsējuma rezultātiem, sen būtu aprakts. Deva bez un te nu es esmu.



Edited 3 time(s). Last edit at 23.03.2016 13:42 by smail.

Vārdu sakot - Runcenei taisnība ir par to, ka daudz kas notiek galviņā. Nu bija man nemierīgs prāts.
Aizgāju pie ĢĀ - aizvietotāja vēlreiz.
Izlasīja manas analīzes. Nu ir cita dziesma -
COR 5 norāda, ka ir tikai vīrusa iekaisums, nekas nopietns.
Viss cits - man par garu to rakstīt - arī norāda, ka baktērijas nav tik lielas vai tik daudz, trokšņus vairs nedzird, tik daudz,ka asa elpa, lai ko tas arī nozīmētu.
Tā kā - es gavilēju. No antibiotikām esmu veiksmīgi izbēgusi un tas ir daudz.

Nākošais - deguna "aizlikšanās" , ĢĀ man atkali liek iet pir LORa, bet ko man darīt, ja tas pateica, ka neko nezin, ko ar mani darīt - DT janvārī ,uzrādīja tikai 2 iekapsulētas cistas. Citu neko. Nekādu pampumu nekonstatēja un saku vēlreiz - iesnu man nav, tik daudz, ka tiešām nevaru elpot, ļoti bieži jāelpo caur muti.

Gaiss man mājā ir sauss, bet es to mitrinu ar gaisa mitrinātāju un 2x nedēļā mazgāju grīdas, jo māja ir putekļaina.

Jā un pati ja paspiežu seju - apmēram kur ir dobumi , vai uzsitu starp uzacīm - viegli - sāpes nejūtu.

Nu tā.

Paldies , man palika vieglāk un kad atgriezīšos, mēģināšu tikt skaidrībā ar degunu un elpošanu.

Jā un slēdzienā tā arī rakstīts - vestibulārā neirīta sekas.
Citu slēdzienu nav

Un ar tām cistām ko teica darīt/ nedarīt? Deguna polipi nav palielināti? Tā aizlikšanās abās pusēs vienāda? Noliecot galvu uz leju, kādas sajūtas?
Nez, vēl citu LORu apmeklēt un ja arī tas neko neatrod, tad likties mierā?). Ja reiz ĢĀ sakot ka vajagot.