Labdien. Man martā bija nabas trūces operācija. Otrajā dienā tiku mājās. Zinu, ka jāpaiet laikam, lai viss sadzīst, bet, vai kādas no šīm lietām var būt ietekmējušas dzīšanu? (šuves nesavilkās plēvē kā nākas vai kas cits?):

kopš operācijas dienas ir bijušas šādas lietas:

otrajā dienā 40 min. garš brauciens ar taksi (auto pakratījās pa bruģi pēc slimnīcas)
sestajā dienā pusstundu nesu rokās 1,5kg maisiņu
pēc divām nedēļām bija 3h ilgs brauciens uz laukiem, labs ceļš, bet pirms lauku mājām bija ļoti bedrains ceļš (dažas minūtes sanāca negludi braukt).

Vai šīs lietas varētu kā būt ietekmējušas sadzīšanu? Jo pavisam sāpes pārgāja pēc operācijas 10. dienā, bet pēc brauciena uz laukiem vēders rētas apvidū pasāpēja ik pa laikam (tuvu rētai). Bet - vai sāpes tajā apvidū var būt ar operāciju nesaistītas, jo man ir problēmas ar kuņģi un zarnām.

Īsumā - kā lai izprot, vai viss dzīst kā nākas, par spīti tām ikdienišķajām darbībām?

Nezinot ar ko runāju, padomus nedodu.Lasiet lūdzu Pacientu zināšanas sadaļu. Cienīsim un citus un sevi. Kā es varu zināt, kas un kā, ja nezinu ar ko runāju?
Piedodiet bet zīlēt un muldēt nemāku.

Brauciens otrajā dienā varēja labāk nebūt bet pārējais būtu sīkums. Pēc braukšanas uz laukiem varēja sapēt. Kopumā sāpes var būt mēnesi vai ilgak.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tās problēmas ar " kunģi un zarnām " nebūtu grūti pilnībā uzrakstīt? Komplektā ar iepriekš veikto izmeklējumu aprakstiem, slēdzieniem, saņemto ārstēšanu un uzstādītajām Dg? Bez tā ļoti grūti kaut ko pat minēt.

OP rētu Dr pārbauda apskatē, plus var uztaisīt USG ar dermatoloģijas galvu ( seklāk, bet labi " ņem " ādu un zemādu ) un parasto vēdera dobuma USG. Plus protams, ko Dr atrod par vajadzīgu papildus veikt.
Ar aizdomām par pēcoperācijas komplikācijām jāgriežas pie Dr klātienē. Tiesa, viņam arī jāsaka šis " problēmas ar kunģi un zarnām ", jārāda papīri kas jau Jums ir.

Sīkāk par mani - sieviete, 23 gadi, augums 1,65, svars 63 kg.

Brauciens otrajā dienā varēja nebūt - bet interesanti, kā tad lai tiek mājās? Pirmajā dienā Stradiņos neļāva celties no gultas, jo teica, ka var būt asiņošana. Konkrēti par trūci sīkāk - 1cm plata (maza), ja skatās uz savu vēderu, tajā vietā kur ir naba, bet augstāk uz kuņģa pusi un pa kreisi. Operācijas laikā sietiņu nelika, zarnas nebija izspiedušās. Trūce, cik saprotu, man ir bijusi jau 2 gadus, spriežot pēc sāpēm (kā pieliecos, tā citreiz sāpēja).

Problēmas ar kuņģi un zarnām - jau 2,5 gadi pagājuši kopš gastrīta atklāšanas. Pirms 2 mēn. gastroenteroloģe konstatēja (balstoties uz maniem vecajiem izmeklējumu rezultātiem) KZS - kairinātu zarnu sindromu, pieņemot, ka kuņģim pašam nav ne vainas. Konkrēti man sliktāk paliek pēc piena produktiem un Lieldienu laikā laukos sanāca ēst vairāk krējuma. Man no piena produktiem pūšas vēders. Vēl pirms Lieldienām kā reiz beidzu dzert zāles Duspatalin (2 mēneši jau bija dzertas, kā ieteikts).

Daudz maz ievēroju visus ieteikumus - no gultas ceļos pagriežoties uz sānu, pieliecos lēnām, sēžos lēnām, smagu neko neceļu (traukus mazgāju, paceļu pa vienam pārlieku), rokas uz augšu pilnībā izstieptas vertikālas nestiepju (tik augstu, lai aizkarus aizvilktu vai no plauktiem ko paņemt utt.). Pa kāpnēm neskrienu, no veikala nesu somu maximums 3 kg smagu.

Kā arī - tas ir pareizi, ka 6. dienā pēc operācijas lika ierasties uz pārsiešanu? (nomainīt plāksteri un pārsmērēt rētu). Man tas brauciens bija 40 min. turp atpakaļ, staigājot, protams, vēl pasāpēja rētas apvidū.

Jeb vēl skaidrāk - vajadzēja paiet 10 dienām pēc operācijas, lai sāpes pazustu, tad nedēļu labi jau jutos un pēc tā brauciena sajutos švakāk. Kuņģis streikoja un atbraucot mājās sāku domāt - kuņģis vairs nerūc, bet kādu laiku pēc ēšanas kā jau tas agrāk ir bijis, kad kas iesāpas, šoreiz sāku gudrot - kuņģis vēl nomierinās un tāpēc dažreiz pasāp, vai arī brauciens kaut ko nodarīja sašūtajai rētai plēvē. Jo ar katru dienu viss sadzīst un kļūst ciešāks, tāpēc nevar būt, ka 10 dienas pēc operācijas uz veselu nedēļu mājās mierā klusumā viss tik labi, pašsajūta, bet te pēc viena brauciena jau 2 ar pusi nedēļas pēc operācijas kaut kas švaks notika šuvei.

Operāciju šuves dažkārt mēdz izjukt. It īpaši jau nu trūces. Jo galu gala bija iemesls kāpēc trūce tur izveidojās. Bet bez rūpīgas izmeklēšanas to tāpat nevarēs konstatēt. Un ja tur nav uztūkums vai apsārtums tad tur tāpat tagad neko nevajag darīt. Kad viss sadzīs, tad varēs domāt par atkārtotu operāciju ja šī izrādīsies neveiksmīga.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Bet kā varēs konstatēt, ja nebūs izdevusies? Tikai pēc sajūtām?

Nu bet kā Tu varēji konstatet, ka ir nabas trūce? Tāpat arī konstatēsi, ka nav izdevusies.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Domāju,ka vajag pārsiešanu. Ievērot diētu,lai nepūstos vēders. Tomēr ēst viegli sagremojamu ēdienu,kas satur proteīnus. Termiski apstrādāti burkāni ar eļļu.Neēst asu un rupju barību. Nekādas muļķīgas diētas ar pilngraudiem,un pelavām (apvalkiem). Kustības ir vajadzīgas.Bet ne tādas kuras rada spriedzi uz vēdera presi. Viegla masāža apkārt brūcei. Pavisam viegla.Kustības ar riņķošanu no apakšas uz augšu sirds virzienā. Jo tālāk no brūces, jo vibrēšanu var darīt spēcīgāku. Mieru un ticību. Jo jaunais organisms tiks ar sadzīšanas procesu galā. Ja ir iespēja parunāt ar Fizioterapeitiem.Par slodzēm un procedūrām.
Ja ir dzertas antibiotikas , tad kādu laiku multivitamīni un zarnu nūjiņu preparātus.Domāju,ka uztraukties nevajag. Ja brūce nav atvērusies, nav bumbuļi.Atcerēties ko teica ķirurgs, ģimenes ārsts.Paralēli jācīnās ar KZS. Jo tas var ietekmēt minerālu un mikroelementu uzsūkšanos.
Lai veiksme un veselība.



Edited 1 time(s). Last edit at 03.04.2016 14:32 by Mazdakteris1.

Paldies par ieteikumiem. Nogaidīšu vēl pirms pārsteigties ar secinājumiem. Jo kaut vai - šorīt gulēju aptuveni stundu uz sāna, vēl nekas nebija ēsts, vispār nekādu sāpju. Agrāk bija tā, ka uz sāna varēja dažas minūtes pagulēts, jo no nabas uz augšu vai trūces vietā sāka sāpēt. Man jau nav arī nekāds plakanais vēders - rahīta dēļ ribas izliekušās, bet ķirurģe teica, ka vēdera muskuļi ir stipri, jeb nav vāji.
Trūce izveidojās smaga fiziska darba dēļ - smagumu cilāšana.

Vēl jautājums - 2 mēneši ir jāievēro dzīvesveids bez lielas fiziskas slodzes. Tad sanāk tā, ka šuves dzīst 2 mēnešus vai nu jau pa 3 nedēļām tur viss ir diezgan labi saaudzis plēvē, bet 2 mēneši mierīgi jādzīvo, lai neatplēstu vaļā?

Tas par to smagumu celšanu ir nosacīti. Jā, smagumu celšana to veicina bet galvenais iemesls ir nosliece uz trūču veidošanos. Kam šī nosliece nav, var celt ko un kā grib. Trūce tik un tā nebūs.

Nesarežģī vienkāršas lietas. Vadies pēc sajūtām. Ja sāp, tad tā nedari un viss.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

neliels kurss brūces dzīšanā
diegi neko nevar noturēt !! viņi tikai savieno audus, kuriem ir jāsadzīst !
āda sadzīst 7 dienas - noņem šuves
saites, musuļi līdz 2 mēneši - uzsīcas šuves , kas ir iekšā, vai arī neuzsūcas nekad, atkarībā no materiāla
rētas pilnībā izveidojas 1/2 gada laikā !

no augstāk minētā arī uzvedība un darbība - 7 dienas relatīvs miers, 2 mēneši ierobežot fis slodzi, 1/2 gadu atturēties no ļoti lielas muskulatūras slodzes

viss teiktais ir apmēram !! viss atkarīgs no operācijas plāsuma, cilvēka vecuma, tauku daudzuma, iedzīmtības u.t.t.

O! Autoritatīvs paskaidrojums.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Zelta vārdi,zelta vērtē.

moljer - izklausies kompetents šajā lietā. Ja skatās uz to, ka līdz vasarai 2 mēneši būs pagājuši, vai jūnijā var jau droši atsākt skriet? Tā būs piemērota fiziskā slodze? Kā arī - man ieteica nepieņemties svarā. Vai pieņemšanās ko pasliktinātu?

23 gadu vecumā ar augumu 165 un svaru 63 pienemties svarā nav velams
Par parejo es it ka pateicu :)
Skriešana nav parak liela slodze vedera muskulaturai
Neiespringstiet parak par savu opereto trūci :)

Es, kā nesen operēta dāma, varu pastāstīt savu pieredzi. Man bija laparaskopiska operācija (gin.), es pēc operācijas arī braucu no Gaiļezera uz Jelgavu ar taksi un ar slimnīcas somām. 2 nedēļas jutos ļoti slikti, man bija kaudze pretsāpju līdzekļu, kurus izlietoju. Arī braucu uz pārsiešanu uz Rīgu - izņēma vienai šuvei diegus. Tad mēnesi jutos vienkārši slikti, tad jau labāk - aizgāju uz darbu un no sēdēšanas arī jutos slikti. Pēc operācijas pagāja 2 mēneši un es atsāku skriešanas treniņus - gan nelielus gabalus, katru Lieldienu dienu noskrēju pa 2 km, pēc nedēļas jau 3 km. Un man nav 20 gadi, bet 45. Bet es netaisu daudz vingrojumus vēdera muskulatūrai, tikai tā saucamo planku.
Viss jums tur dzīst normāli, viss būs labi, vienk pēc operācijas ir tāds sašļucis garīgais un liekas, ka ne to pacēli, ne to izdarīji un viss sāp. Es arī nesu no veikala ne vairāk kā pāris kilo, pie tam lietoju ratu somu, ar ko stipri vieglāk.

Es skriešanu,sevišķi sievietēm, vispār neieteiktu. Ātra soļošana vai labāk nūjošana. Skrituļošana. Tikai ne skriešana.
Sieviešu kaulu sistēma, un tādad ,skrimšļi tam nav paredzēti.

Mazdakteris1 - neprasīšu jau tik dumju jautājumu, kā tad lai savādāk samazina svaru, ja ne skrienot? Ir jau citi varianti, bet skriešana vai tad nebūtu tas ātrākais? Plusā veselīgi ēdot? Atvainojos par saviem blondajiem jautājumiem :D

Nesākšu lekciju par cilvēka evolūciju un taisnstaigāšanas plusiem un mīnusiem. Ātra soļošana prasa tik pat lielu enerģiju, bet netraumē mugurkaula un ceļu locītavu starplikas un kaulu struktūru.Ja ir traumētas locītavas starplikas (meniski) un mugurkaula skriemeļu struktūra, tad nevar ne skriet, ne soļot. Nūjošana ir ideāla alternatīva skriešanai.
Svara nodzīšanai ir peldēšana, nepārēšanās, nūjošana ,velosipēds. Zelta likums nosaka, ka viss ir labi,kas ar mēru.Vēl viena patiesība. Sieviešu kaulu un skrimšļu sistēma ir vairāk pakļauta negatīvai iedarbībai. Tur pie vainas cikliskums un bērna iznēsāšana.
Ticēsim ekspertiem ja nevaram paši izlasīt,meklēt un atrast.
Cieņā.

Lai autore dara, kā grib, bet es skrēju un skriešu. Man vienalga, no kā nomirt un otru mūžu netaisos dzīvot. Man pazīstamiem veciem (un arī vīriešiem) tāpat sāp ceļi un muguras un viņi nav skrējuši nevienu dienu. Es skrienu jau 10 gadus. Garo gabalu skrējējām ir risks, bet ne jau 5 kilometru ik pārdienas. Visas peldēšanas, skrituļslidas, velosipēdi, nūjas - tie ir kapitālie ieguldījumi, peldēt ziemā var tikai baseinā, ar riteni braukt un skrituļot var tikai vasarā. Skriešanai vajag tikai labas kedas, vēlams mīkstu segumu - man tā ir asfalta ceļa nomale, skriet var jebkuros gadalaikos, tikai izej no mājas.
Un mans svars 57 kg uz 1,73, domāju, arī nerada lielu risku. Ja man būs osteoporoze, tad gan jau ka ne no skriešanas. Mums darbā ir 52 gadus veca sieviete, kas visu mūžu nodarbojas ar orientēšanās sportu. Dzīva, vesela un slaida.

Viena cilvēka pieredze nevar kalpot par apstiprinājumu statistikai.Soļošana izslēdz pārāk lielās triecien slodzes uz mugurkaulu un ceļa locītavām.
Agresivitāte neliecina par labu fizisko stāvokli.Sabojātās mugurkaula struktūras atjaunot ar šodienas ārstēšanas metodēm nav iespējams. Lūk, galvenais arguments.Ar mugurkaula problēmām saskaras 30 % cilvēku populācijas.
Cieņā.

Labrīt. Nu jau būs pagājis gandrīz mēnesis kopš operācijas. Maza problēma - es esmu pasākusi gulēt ar saliektām kājām.
No rīta, kad mostos, gribu kājas iztaisnot un, vēl ar miegainu sajūtu esot, nespeciāli sasprindzinu vēderu, no kā man iesāpas trūces rajonā.
Kā lai no šīs sasprindzināšanas izvairos?

Guli taisnām kājām.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nepalīdz. Pamostos ar saliektām. Vienu nakti pat murgoju, ka dzemdēju.

Hmm? Varbūt pa miegam spiedies? :) Bet nu ko darīt. Stiepies no rīta un viss. Tāpat taču pa dienu būs taisni jāstaigā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Radās jautājums. Vai ja vēl nav pagājuši 2 mēneši, vai drīkst veikt kuņģim fibrogastroskopiju? Gribas pārbaudīt kuņģi, bet bail ka atkal tā vemstīšos uin raustīšos, ka sasprindzināšu vēderu par daudz un sabojāšu sašūto vietu (kur agrāk bija trūce). Gribu veikt pārbaudi ar anestēziju, cerībā, ka mazāk raustīšos. Domāju, ka gaidīšu līdz maija vidum, bet ja drīkstētu pārbaudīt ātrāk, pieteiktos jau rindā. Vienkārši bailes (nepamatotas?) par to, ka pārbaudes laikā tur atkal to cauruli tā valkās, ka visa gandrīz locīšos (kā tas iepriekš ir bijis) un traucēšu ar to kārtīgai trūces sadzīšanai pēc operācijas, kas bija pirms mēneša.