Labdien!

Nesen šeit biju izveidojusi tēmu, kurā uztraucos par izsitumiem uz lūpām. Beigu beigās izrādījās, ka lūpas bija sasprēgājušas un asu ēdienu ietekmē vēl vairāk sāpēja un sūrstēja. Bet ne par to šoreiz stāsts. Visas "lūpu epopejas" iespaidā, pieļāvu kļūdu, simptomus vispirms meklējot caur interneta meklētājiem. Protams, salasījos par visādām baismīgām slimībām līdz beigu beigās jau šķita, ka visi simptomi atbilst tieši man, un ka gals klāt. Tieši pāris dienas pēc tam, kad ik dienu pamodos un gāju gulēt ar uzmācīgajām domām par to, ka kaut kas nav labi, parādījās kamols kaklā. Pirmās divas dienas nepievērsu tam uzmanību, taču pēc tam sapratu, ka labi tas noteikti nav. Vizīte pie ārsta ir pieteikta, vēl dažas dienas jāpagaida. Arī līdzīgas diskusijas esmu lasījusi gan šeit, gan citur, kur cilvēki piemin gan vairogdziedzera problēmas, gan atvilni, gan veģetatīvo distoniju. Jāatzīst, ka ar VD līdzīgiem simptomiem esmu saskārusies jau iepriekš - ir bijuši gan elpas trūkumi, gan panikas lēkmes, gan bailes nomirt, nepamosties utt., tāpēc zinu, ka arī kamols kaklā varēja rasties uz nervu pamata pēc tam, kad biju sev piedēvējusi teju visas pasaules ļaunākās slimības. Ir mirkļi, kad paliek labāk, ir mirkļi kad liekas, ka žņaudz vēl trakāk, ir mirkļi, kad liekas, ka kaut kas būtu iesprūdis kaklā. Taču šī sajūta vairs nepazūd. Vai pie tās pašas VD var būt tā, ka šis kamols nepazūd un rīklē stāv nu jau kādu nedēļu? Vai tomēr problēma varētu būt cita? Taustot kaklu liekas, ka ir brīži kad vairogdziedzeris ir izteiktāk sajūtams, bet ir brīži, kad ne. Līdz ar to nezinu kam gatavoties. Pie ārsta došos, taču līdz dienai, kad noteikta vizīte, nezinu kur lai liekos. Jau atkal domas par to ļaunāko..

Nevajag Tev nekādus ārstus.

Kamols kaklā ir tipiska veģetātika. No fiziskās veselības viedokļa tur nekā nevar darīt.

Ja Tu esi no tiem, kas salasās (un kas pavelkas lasīt par lietām, kuras galīgi uz Tevi neattiecas, un kas tur vienmēr "izlasa" par vēzi, aneirismu utt.), tad varbūt laiks domāt par psihoterapiju, jo uzmācīgas domas Tevī var pamosties arī turpmāk, un tas viss baigi nokauj. Turklāt esot pastāvīgā stresā, ķermenis var sākt slimot pa īstam.

Tā mēdz būt daudziem, tas nav nekāds kauns, bet ir divas lietas, ko te nevajag darīt:

1) staigāt pa parastajiem ārstiem, jo bezjēdzīgi;
2) cerēt, ka tas kaut kā pāries, jo parasti nepāriet.

Jā, atzīstu, ka esmu cilvēks, kurš pats sevi nereti iedzen stresā tieši ar to, ka sadomājos visādas sliktas lietas, lai gan nebūtu pamata to darīt. Arī ikdienā pēdējo divu gadu laikā nācies daudz ko pārciest - zaudēts darbs, izjukušas attiecības, dzīvesvietas maiņa. Visu šo notikumu dēļ ikdienā daudz laika pavadīju prātojot ko savā dzīvē mainīt, kā tikt pāri notikušajam utt. utjp.. Tā vien liekas, ka simptomu meklēšana un piedēvēšana sev, bija kā pēdējais piliens. Arī mamma, kura nu jau vairākus gadus cīnās ar VD, teica to pašu, jo arī viņai viss sākās tieši ar kamola sajūtu kaklā. Tikai es nez kāpēc neklausos un tik cenšos sev piedēvēt vēl nez kādas citas slimības.
Paldies par Tavu viedokli!

Paņem atvaļinājumu, relaksē prātu un ķermeni, padzer nomierinošās tējas, ja tas nelīdz, un simptomi traucē ikdienā, samazina dzīves kvalitāti-jāiet pie ģ.ā.,lai nosūta uz vienkāršākiem izmeklējumiem,ja tur viss kārtībā-jāgriežas pie cita speciālista (psihoterapeita\psihiatra).

Sveiki. Bieži pirms gulēt iešanas man parādās ne no kā, ne no ša kamols kaklā, reizēm pat grūti elpot (vegetatīvā distonija?), kā arī reti liekas, ka ir sasprindzināta sajūta rīklē, pie mēles. Ūdeni maz dzeru (ja tas ir saistīts ar to), septembrī vēl izgāju dispanceru ( visus tos kardio, analīzes u.tt - viss bija labi). No kā visas šīs sajūtas rodas- stress?
Siev. 17 gadi