Labdien! Iespējams, kāds ir saskāries ar situāciju, kad tuvinieks ir uzturējies aprūpes iestādē veselības problēmu dēļ (pēc insulta). Ilgāku laiku. Pasliktinoties pašsajūtai, pēkšņi nogādāts slimnīcā, kur, diemžēl, palīdzēšanas iespēja vairs nebija (?), jo pacientam iepriekš nav ticis dots nepieciešamais ārstniecības preparāts. Arguments- ārsta izrakstītais ir aizmirsts un ilgstoši nav dots. Par to, ka medikaments nav dots, neviens nezināja, tikai nejauši atklāja........ :( Nesen....
Beidzās bēdīgi, cilvēka vairs nav.

Nav skaidrības, kuram tālāk jākārto visas lietas, sociem, kas aizveda, vai tuviniekiem? Un, vai tas tomēr nav nopietns likumpārkāpums, ilgstoši ''aizmirst'' par vajadzīgo medikamentu?..... Vai tā nevar būt personāla apzināta rīcība?.... :(

Izsaku lìdzjùtìbu..bet...
Apzināta rìcìba? Kàda motìva vadìti lai viñi to darìtu?!

Varbūt, apnika, ka cilvēks ilgi slims, nolēma ietaupīt?... Tāds laiks..., varbūt....

nevaru iedomāties nevienu medikamentu, kura nedošana pacientm pēc insulta, var novest pie nāves
tipiska latvijas mediķu d....., lai attaisnotu sevi
ja slimnīcas ārsts tā uzskata, tad viņa pienākums būtu rakstīt ziņojumu veselības inspekcijai

Aprūpes iestādēs bieži "aizmirst", ka preparāts izrakstīts ilgstošai lietošanai. Slimnīcas ar to saskaras ne jau pirmo reizi.

Par bērēm jārunā ar iestādes atbildīgo amatpersonu. Ja viņi patur pensiju, tad viņiem izmaksās vēl vienu, un ar to ir jātiek galā, visu saskaņojot ar tuviniekiem (vieta, laiks). Ja radi grib kremēt vai citas ekstras, ar to var nepietikt, bet tas nenozīmē, ka jāsedz viss. Jāpajautā, cik viņi saņēma. Jautājums arī, vai tā ir valsts vai pašvaldības aprūpes iestāde, vai radi kaut ko katru mēnesi piemaksāja?

Ja pilnīgi privāta aprūpes iestāde, tad visam jābūt līgumā rakstītam.

Paldies! Precīzāk varēs noskaidrot tikai darbadienā, jo tagad nevarēja paspēt vairs sīkāk. Privātā noteikti nebija. Pacientam ''atvilka'' no pensijas, plus, manuprāt, sociālais dienests kaut ko regulāri (katru mēnesi) piemaksāja. Jo bija tuvinieku bankas kontu ''kontrole'' no sociem vai nešmugulējas, ka nevar apmaksāt....Radi nemaksāja neko, jo nepietika, nelieli ieņēmumi visiem. Un pēc ilgas pašcīņas ar mājas aprūpi, sabruka paši....
Paldies, par info, par tām ''aizmirstajām'' zālēm... Kaut kā tas tā izskatās. :( Tagad viens otru ''lamā'' (tuvinieki), ka nav paši laicīgi to uzzinājuši, jo būtu iesaistījušies nopērkot vajadzīgo medikamentu. Bet bēda ir tajā, ka nemaz nezināja, ka tas būtu nepieciešams tāpēc, ka nezināja, ka nedod. Nu jau nekā.

Tad tā varētu būt pilnīga pašvaldības aprūpe (vai dalīta?), bet viņiem viss jāsaskaņo ar radiem, kuros kapos radi grib utt., pansionāts dabūs divas (ja atmiņa neviļ) pensijas ar kaut kādiem atvilkumiem, vismaz tā bija mūsu radinieces gadījumā, bet tas bija valsts pansionāts (ne pašvaldības) psihiatrijas pacientiem. Visādu lietu aizmiršana bija hroniska, bet es kā izbijis mediķis zinu, kā tur ar personālu -- ir ļoti maz aprūpētāju. Naudu Jūs nevarat saņemt uz rokas, to uzreiz pārskaitīs tai apbedīšanas firmai, ar kuriem viņiem līgums, ar to pietiek vienkāršām bērēm, bet Jums var būt savas vēlmes, Jūs arī varat par kaut ko piemaksāt, ja tas ir Jūsu spēkos, bet soci to nekompensēs.

Par zālēm nav ko sevi šaustīt, tāpēc jau cilvēks pats ar savu pensiju un vēl soci maksā par to, lai viss ir kārtībā, arī medicīniskā aprūpe. Tur nekā nevar darīt. Ja paši netika galā, cilvēki pie tā nav vainīgi.

Bet valstī mums šī situācija ir ļoti bēdīga, neiet cilvēki strādāt to darbu par grašiem, radi bieži nespēj izsekot līdzi vai nezina, ka tas ir jādara, it sevišķi, ja pacients grūti kontaktējams. Un noteikti ir arī nolaidība. Savas radinieces gadījumā saskāros ar ļoti dažādām aprūpētājām.

Paldies, par info, Runcene. Tā arī bija- visu neizsekojām, lai arī lielos vilcienos skaitījās, ka situācija ir zināma. :(