Labdien! Dažkārt pamostos ar sāpēm kreisās auss reģionā guļot uz tās, ja pieceļos vai apguļos uz otru pusi tad sāpes diezgan ātri pāriet (1-2 minūtes). Visu laiku likās ka vainīgs zobs - no viņa bija palikusi tikai sakne līdz ar ko novēlu to uz iekaisumu dēļ zoba. Priekšā ausij, auss lejas daļā ir neliels bumbulis (liekās ka parotid lymph node), domāju ka tas parotid limfmezgls ir palielināts jo bloķē tā zoba iekaisumu, un arī tapēc guļot uz viņu viņš tiek saspiests un rada sāpes tajā rajonā.

Beidzot saņēmos un aizgāju pie zobuārsta, izrāva man to sakni (tieši pirms mēneša), bet tas parotid limfmezgls tāpat ir ar pirsktu sataustāms (bet nav vizuāli redzams, otrā pusē tāds punktiņš nav). Izmēros viņš nav audzis kopš konstatēju viņu (ilgāk kā pirms gada, varbūt pat vairāki jau).

Kāds varbūt varētu dot nojausmu kas tas varētu būt un ko man darīt/pie kādiem ārstiem vērsties? Pie ģimenes ārsta netieku, jo viņš ir 240km attālumā (pārvācos). Protams esmu idiots ka laicīgi nenomainīju ģimenes ārstu, protams esmu idiots ka agrāk necentos risināt šo problēmu, bet ceru ka sapratīsiet mani jo man ir finansiālu (vientulības un citu) problēmu izraisīta depresija līdz ar ko diemžēl bieži izvairos no lietām no kurām nedrikst izvairīties.

Vai vainīga var būt zobu griešana? Agrāk draudzene sūdzējas ka naktīs klabinu zobus, domāju tas dēļ stresa, bet stress man tikai audzis laika gaitā un draudznes vairs nav tā kā nav neviens kas varētu pateikt vai vēl aizvien to daru.

Vai veģetatīvā distonija var arī kāda ziņā būt vainīga? Nav man VG diognoze noteikta bet nu redzot cik daudzi simptomi atbilst man kuri kopumā nevar būt normālam cilvēkam esmu pārliecināts ka man ir VG.

Paldies.

23 gadi
~70 kg
~185 cm

Tev ir kaut kādi kreņķi visu laiku?

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tev ir kaut kādi kreņķi visu laiku?


Jā, principā kopš tīņu gadiem esmu uz tendēts uz negatīvām emocijām, gan skola gan mājas bija vietas kur nācās atrasties bailēs, domāju tas astāja traumu uz mani. Pēc pilngadības sasniegšanas dzīvē gāja labi, bija stabila auģsupeja principā visas jomās bet tas beidzās pirms 2 gadiem. Pēdējos 2 gadus mani piemeklē vienas vienīgas neveiksmes, ja agrāk visur gāja labi - tagad ir tieši pretēji. Šie 2 gadi diemžēl tik tiešām ir nodzīvoti ar spēcīgām negatīvām emocijām ikdienā, to tā nevar objektīvi izskaidrot vienā postā, bet principā mirkļiem tiešām ir tāda sajūta ka vairs nevaru izturēt. Sajūta ir tāda ka atrodos melnā dziļā bedrē un izjūtu tā kā spēcīgu nepatīkamu spiedienu uz sevi (savu dvēseli?). Domāju ja nebūtu tik gļēvs un tik ļoti nebaidītos no nāves tad būtu padarījis sev galu, bieži vien tas tik tiešām liekas kā atrisinājums kad vairs nevaru izturēt to ''spiedienu'' un stresu. Ja kāds uztraucās par manu dzīvību, varu nomierināt - izdzīvošanas instinkti manī strādā labi līdz ar ko no nāves ļoti baidos, tā ka domāju ka nespēšu veikt pašnāvību pat ja mirkļiem turpināšu izjust spēcīgu vēlmi to izdarīt :)

Hmm.interesanti.iespējams tas tiešām saistās ar Jùsu psiholoģiju.domāśanu.jo...arì man bija daudz kreñķi un aizgàju pie ģà arì prasìju.kas tas par bumbulìti zem auss ļipiņas...un godiigi?cerèju.ka tas ir kkas ļaundabìgs.jo ļoti gribēju mirt.bet nevarèju pielikt sev rokas. Es sevi biju tik ļoti noskaņojusi.kas man izpaudàs ar asinsizplùdumiem.bezspèku.reiboñiem.sliktu dùśu.utt.utt.

Jàatrod izeja.jānoskañojas.jo katram mums te sava misija.tapec te esam...Jums vèl daudz priekśá jaukas lietas;)

Tēmas autoram

Ja līdzekļi atļauj, iesaku atrast psihoterapeitu. Nav vērts tā mocīties. Vienā brīdī Tu sev noticēji, bet pēc tam kaut kādu iemeslu dēļ padevies.