Sveiki! Ļoti gribētu palūgt palīdzību un padomu. Manai mammai (60 gadi) šobrīd atkāja slimību - Stenozējošais ligamentīts. Viss sākas aprīlī 2017, kad piepampis un sāka sāpēt labas rokas lielais pirksts.Tālāk sekoja šāds scenārijs - sāpes sākas arī otras rokas lielājam pirkstam, un simētriski: otrie pirsti un vidēji pirksti abas rokās. Šobrīd viņai pilnvērtīgi nelokas vai neiztaisnojas (un protams sāp) 6 pirksti abas rokās. Papildus šai slimībai viņai arī ir polineropātija...:(Blokādes viņa nevar panest polineropātījas dēļ. Mikroķirurgi operēt atsakās, jo sāka, ka operācija palīdz 20% gadījumos. Lūdzu lūdzu padalieties ar pieredzi - vai kāds ir operējis pirkstiņus un kāds ir rezultāts, cik ilgi ilgst rehabilitācija, pie kāda ārsta operējāties? Vai varbūt, ārstējāties kaut kā savadāk? Ļoti gaidu kādu ziņu! LIELS paldies!!!

Neirologs nenozīmēja medikamentus.?
B gr. vitamīnus?
Pretiekaisuma un pretsāpju zāles.
Antihistamīnus?
Neticas.

Labdien! Liels paldies par atsaucību!
Neirologi sāka, ka šī nav neiroloģiskā slimība, ka šeit jāgriežās pie traumatoloģiem.
B vitāminus mamma dzer, un asinīs viņai B grupas vitamīni vairākkārt pārsniedz maksimālus rādītājus.
Kas attiecās uz zālēm, tad šeit diezgan sarežģīti, jo vairāk nekā 4 gadus atpakaļ mammai paradījas zāļu nepanesība (viņa sver 43 kg). Zāles saāsina neiropātiskās sāpes rokās un kājās (mammai aksonāla polineiropātija) un izdzerot zāles viņa vinkārši nevar piecelties no gultas (bezspēks) - tas attiecās uz antibiotiķiem, hormonālajam zālēm - pat banāli iepilinot acīs pilienus pret konjuktivītu. Tāpēc ļoti grūti, jo ja minimāli varētu noņemt sāpes ar zalēm -mūsu gadījumā tas nedarbojas..:( vaivienkārši mēs/ārsti nevaram pareizi tas piemeklēt. P.S. Antihistamīni -par šo, diemžēl, nevaru nokomentēt, jo īsti nezinu kādas zāles iet zem šīs grupas. Mamma īslaicīgi var iedzert Ibumetīna 1/4, tad tas palīdz, noņem sāpēs, bet tiklīdz to lieto ilgstiši, tas vairs neiedarbojas. PAldies!

Neirologiem nav nekādas saistības ar šo diagnozi, tāpāt ka antihistamīniem un B gr. vitamīniem. Šo vainu ārstē mikroķirurgi. Un, vispār, ieteiktu vienreiz konsultēties ar reimatologu. Piemēram, dr. Buliņu, dr. Mihailovu.

Sabzira, liels paldies! Jā, bijam pie dakteres Buliņas, kura ieteica meklēt tos variantus, kas mazliet atvieglo dzīvi un samazina sāpēs (lietojam Ibumetinu, mēģinām vingrot mierīgā režīmā, ultraskaņas terapiju, lai vismaz neļaut slimībai progresēt ātrā tempā). Bijam arī pie vairāķiem mikroķirurgiem - mikroķirurģijas centrā un labprāt gribētu operēties, lai vismaz pameģināt un iespējams būs rezultāts, bet mikroķīrurgi neuzņemas operēties, jo neuzskatas, ka tas varētu palīdzēt. Tomēr traumatologi gan gatavi operēt, bet vienu reizi mums jau bija negatīva pieredze ar operāciju pie traumatologa (tarsala sindroma gadījumā), tāpēc, tiešām iet uz operāciju pie traumatologa mazliet bail. Padalāties lūdzu ar pieredzi, avrbūt kāds tomēr operējies pie traumatologa un kāds bija rezultāts. Papildus tiešām gribētu no visas sirds rekomendēt reimatologo I.Buliņu un J.Zepu. Dakteres tiešām ir ļoti zinošās, atsaucīgas un ieinteresētas izārstēt cilvēkus. Bijam pirms tam pie vairākiem reimatologiem, bet tiešām, starpība ir milzīga. Tomēr, protams, jārēķinas, ka pie šiem reimatoloģiem ir ļotgaras rindas un tiks pie viņam ir ļoti grūti.

Neviens ķirurgs nekad nedos 100% veiksmīgu operācijas iznākumu. Tad Jums pašiem jāizlemj, operēties vai nē.Galvenais, ka reimatologs ir izslēdzis sistēmiskās saslimšanas.

Mēs apzināmies to, ka operācija var vispār nepalīdzēt, un pat, ja ir kaut 1%, ka operācija var palīdzēt, mēs gatavi iet uz operāciju. Problēma ir tanī, ka mikroķirurgs negrib operēt, bet, uz operāciju mēs labprāt ietu tieši pie mikroķirurga, nevis traumatologa.