Man ir 32 gadi vīrietis. No decembra vidus kaklā sāku just tādu kā kamolu vai kutināšanu, kad riju siekaklas sajūta itkā kas iesprūdis un gribētos norīt... Citreiz pa dienas vidu pazūd šī sajūta, bet mēdz parādīties uz maiņas beigām darbā. Vai arī dažreiz vairāk jūt guļot uz muguras gultā vakarā.. Viss sāka parādīties kad labajā sānā apakšā bija iekaisis zobs ilgāku laiku bet nesāpēja, itkā varēja sataustīt limezglus ka būtu lielāki..Vai tas varētu būt no tā, ka kaut kur palika strutas.
Man ir hronisks gastrīts un kaut kāda trūce arī kunģim. No kā varētu pūt šī diskomforta sajūta kaklā?

Pēdējā laikā sakarā ar darbu maz guļu.. Sanāk pa 5, 6 stundām katru dienu..

esmu dzirdējis,ka cilvēkiem,kas cieš no vd,bieži vien ir arī kamols kaklā!

itkā nekas tāds nav bijis nekad. tikai tas ka nedēļas 2 mēnesī sanāk gulēt tikai pa 5,6..varbūt kaut kā ar nervu sistēmu un miegu..

Tautas valodā runājot, Tu esi pārāk nervozs un kompleksains. Tiem ir visas šīs vainas. Jāatrod sev pieņemami ceļi, kā iegūt biezāku ādu un pārliecinātību par sevi.

Bet tā kā mēs Tevi neredzam un ārsts arī nē, aizdomīgās vietas vispirms ir jāpārbauda. Ja nekā neatrod, tikai tad var droši sacīt, ka tas ir "no nerviem" un domāt par tālāko.

Runcene skaisti un pareizi runā!

Kompleksu nav un nenervozēju..

Filja, Tu esi ļoti jauks ;)

Nu tad, janis 777, es vēl varētu minēt, ka esi cilvēks, kas visu ļoti patur sevī, bet kaut kas Tevī graužas.

Runcene,es sarkstu!
autor,tavs organisms saka ko citu-zobs iekaist,gastrīts,čulas un kamols kakla...tu vari sev stāstīt,ka nenervozē un kompleksu nav...šitie te ir tādiem sūdiem izgājuši cauri,un zin kur saknīte tam visam...

Sviests kaut kāds..

Nesapratu ko tu gribi pateikt...

nu tikai to, ka jāiet pie daktera!

Izmantošu izdevību pajautāt Runcenei,jo arī es ievēroju ,ka cilvēks zinošs.
Man ilgu laiku moka muguras ,krustu,gūžas un kājas--viss kreisajā pusē sāpes un neskatoties uz to,ka esmu ārstējusies nemitīgi--labāk nepaliek--tikai sliktāt.Jautājums--vai šis kaites var būt no nerviem,jo ir ilgstošs stress.

Jau pati atbildēji. Ilgstošs stress var radīt nediagnosticējamas sāpes.

Paldies ,Runcene--kā lai tiek uz strīpas?Pašas spēkiem +medikamenti kādi?

Medikamenti ir ļoti slidena lieta, jo cilvēks var pierast vēlāk visas problēmas risināt ar medikamentiem. Ir gadījumi, ka tā pamazām attīstās arī psihiska slimība, jo emocionālie pārdzīvojumi visu laiku tiek aizstumti pagultē.

Ja nav ar ko izrunāties, ja nav uzticības personas, kas nepārmetīs, tad psihoterapeits. Visu spriedzi vajadzētu gudri dabūt laukā un kaut ko mainīt. Es esmu par profesionāļiem, jo tas, lai arī maksā naudu, ir ātrāk un efektīvāk.

Risinājumu ir tieši tik daudz, cik cilvēku -- tieši tik daudz --, tāpēc nevaru dot konkrētu padomu.

Ja negribas ne ar vienu runāt, var rakstīt dienasgrāmatu, godīgi pret sevi. Tas arī palīdz.

Vēl var pastaigāt gar veikalu plauktiem un paskatīties kādas grāmatas par psiholoģiju, kuras uzrunā. Tās neārstē, bet reizēm palīdz saprast, ko tālāk darīt, kas saskan ar Taviem uzskatiem. Psihiskās veselības sadaļā grāmatām veltīta atsevišķa tēma.

Bet vajadzētu rīkoties ātri, jo sāpes, kuru cēloni nevar atrast, var pāriet īstā fiziskā slimībā.

Veiksmes turpmākajos lēmumos.

Paldies.