Šo tēmu varētu pārnest uz pļāpātuvi, jo tai maz sakara ar medicīnu :)
Bet mazliet pafilozofējot - ticēt, ka reāls un noderīgs ir tikai tas, ko mēs varam izmērīt ar fizikāliem instrumentiem, ir ne mazāk naivi, kā fanātiski ticēt kādai reliģijai. Arī meditācija un placebo reāli darbojas un var dot kaut ko pozitīvu, kaut gan tam ir vairāk sakars ar psiholoģiju nekā ar "čakrām".
Par realitāti "kā tādu" mēs zinām diezgan maz - zinām tikai par mūsu fizisko Visumu, bet viss pārējais ir tikai matemātisku abstrakciju līmenī. Un tomēr matemātika saka, ka "tur, ārā" var būt kaut kas vairāk, un mums nav ne jausmas, kā/vai tas mijiedarbojas ar mūsu Visumu un, tātad, arī ar mums kā bioloģiskām būtnēm. Reizēm daži pat iedrošinās apgalvot, ka mūsu realitāte ir vispār diezgan iluzora un "fizisko lietu aptaustāmība" ir tikai matemātiska funkcija. Ja kādu interesē vairāk šī tēma, tad meklējiet info par Digital Physics.
Reiz savu dzīvi psihenē beidza kāds vīrs, kas pūlējās pierādīt, ka mums apkārt lidinās sīkas būtnes, kas izraisa slimības. Tai laikā nebija mikroskopa, un, protams, viņu izsmēja kā fantazētāju. Ja kuru interesē vairāk, pameklējiet info par Ignaz Semmelweis.
Tas gan nenozīmē, ka jāsāk ticēt čakrām un aurām un mistiskām enerģijām, bet tikai to, ka jāsaglabā atvērta un pieņemoša attieksme.
Pie tam, paradokss - ja mēs skatāmies uz cilvēku ļoti materiālistiski, tad varētu secināt, ka cilvēks ir tikai strikti apstākļu kombinācijas rezultāts un viņam pašam nav pilnīgi nekādas brīvas gribas. Tādā gadījumā nedrīkst vainot nevienu cilvēku pie tā, ka viņš ir vājš un ir izvēlējies reliģiju, lai justu kaut kādu pamatu zem kājām un nekarātos virs draudīgās "un kas būs pēc nāves" tukšuma sajūtas. Pēc fizikas principiem, vājam cilvēkam nav izvēles - viņš kļuva vājš tāpēc, ka viņa ķermeņa un smadzeņu atomi savienojās tādā kombinācijā, kas izveidoja viņam tādu konkrētu personību, kuru pēc tam vēl turpināja ietekmēt tās atomu kombinācijas, kas veidoja viņa vecākus, draugus, apkārtējo vidi... Nu ko, materiālisti, ir cilvēkam brīva griba vai nav? :) Ja nav, tad jums nav tiesību nevienam nekad neko pārmest, jo viņa vietā jūs būtu precīzi tādi paši līdz pat atomu līmenim un vēl zemāk. Taču ja jums ir tieksme kādu izsmiet un saukt par vāju dēļ tā, ka viņš meklē pamatu reliģijā, tad arī jūs nevar vainot par šādu attieksmi, jo arī jums nav brīvas gribas un jūs uzvedaties tā, kā diktē tā atomu kombinācija, kas šobrīd veido jūsu ķermeni. Un arī man nebija brīvas gribas, kad es rakstīju šo tekstu. Nezinu tikai, vai šāda attieksme var dot lielu mieru un apmierinājumu ar sevi un pasauli...
/Brīdinājums: Pārmērīga filozofija var būt kaitīga jūsu veselībai. Lietot mērenās devās./