Labdien,
Ir viens jautajums, man pirms gada tika atklāti žultsakmeņi viens liels 2,2 cm
Ir tā, ka lēkmju man nav vispār un nav nekad bijušas. Nodarbojos ar sportu pēdējās dienās un tad kad pietupjos vai neērtas pozas, stiepjos un straujas kustības izraisa asu duršanu zem ribas, kas ilgst 1-2 sekundēm. Tajā briidī ievelku elpu, bet elpu varu ievilkt dziļi un pēc tām 2 sek viss pariet kā nebijis. Un tā kādas 5 reizes diena.
Zvanīju uz konsultatīvo tālruni, man teica, ka tas nav nekas traks bet vajadzētu aiziet uz sonogrāfiju vēlreiz.
Esmu žultsakmeņu atbalsta grupā, ierakstīju savu problēmu, tur man teica, ka vajadzētu pēc iespējas ātrāk iet pie ķirurga, jo akmenis sācis ceļot un sabiedēja mani ka pastāv drauds pankreatīts un sabojāt aknas u.c orgānus, kas var novest līdz letālam iznākumam, ja pēc iespējas ātrāk šo nerisinās.
Man šķiet, ka sportojot esmu saspiedusi kaut ko vai akmenis saskaras ar ž.p. Un tāpēc ir tās asās durstīgās sāpes.
Lai cik banāli neizklausītos, bet lakojot kājām nagus (kad ceļi piespiesti ir pie zoda) izstipejoties atkal normālā pozīcijā arī iedur, 1x tā bija un tad gan bij pamatīgi. Mazliet atgūlos un pēc minūtes viss jau bija kārtībā.
Kas tie ir par brīnumiem? Akmenis ir liels, nebūtu brīnums, ka žp kopā ar akmeni saskaras. Vai mans domu gājiens ir pareizs vai ir pamats uztraukumam?
Stāvu rindā uz operāciju, gads augustā paies un drīz jau būs mana rinda.
Sieviete, 21 gads, 167 cm augums, 60 kg svars

Akmenis paliels, tādēļ mazs risks, ka iespeūdīs žultsvadā un būs pankreatīts.

Žulsakmeņu atbalsta grupa? Nopietni? :D

Liecieties tak mierā, kāds vēl letāls iznākums. Man pašai arī žultspūsli izoperēja manos 23- jos gados, nu jau kopš tā laika 25 vēl pagājuši, esmu dzīva un it nemaz netraucē. Autorei tūlīt būs plānveida operācija. Ja jau tik nenormāli bail, var prasīt maksas operāciju, tā būs uz sitiena, tikai, protams, dārga.
Visādas domubiedru grupas, tai skaitā žulspūšļa akmeņiem ir, piemēram, cālis. Nu vai citā forumā Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc neder tajā ieteiktais, jo te tāpat ārstu nav un ieliktās tēmas arī tiek cenzētas un dzēstas. Līdz ar to es jau bieži vien pati neklabinu un savu pieredzi neatstāstu, jo kamdēļ gan.

Gluži manas domas, te rakstīt nav īsti vērts. Un šeit ieteiktais dažreiz ir hmmm, kā lai to pasaka tā maigāk?