Ïoti ilgi lasiju visas atsauksmes! Izveidojâs tâda sajûta, kad ir divas barikades puses. Sbiedrîba pret ârstiem. Kadçï cilvçki ir tik agresîvi noskaòoti? Ar savu negatîvo atieksmi ðî bedre tikai padziïinâs.

Veselîbas aprûpes saistçma mûsu valstî ir pabçrna lomâ, ja nepateiktu vçl sliktâk...Solîtais algu pielikums, aizgâjis pa pieskari...Medicîniskâ arodbiedrîba lçnâm velk uz streiku...
Ir jasaprot, kad veselîbas aprûpe ir politisks jautâjums. Kurð no mûsu "diþajiem" politiíiem deklarçs maksas medicînu? Neviens, jo zaudçs velçtâju uzticîbu.
Arî ir jasaprot tas, kad paði mediíi nevar izvilkt uz "saviem pleciem" veselibas reformu.
Runâjot par mâciðanos: parâdiet lûdzu specialitâti kur jâmâcâs ir 11 gadi ( 6 gadi fakultâtç+ 5 gadi rezidentûrâ - "nabaga naudâ"). Un nevienam nerûp ne jaunîbas skaistâkie gadi, ne meitençm (atvainojiet) savas pesonîgas dzives sakârtoðana, utt...
Loti pareizi piebilda viens lietotajs: kâpçc ârstam jâstrâda uz divâm slodzçm, neredzot ìimeni un bçrnus? Vai kâds pacients stâdâs priekðâ, kas ir viena nakts operzâlç vai reanimâcijas nodaïâ? Un nâkamâ rîtâ atkal no jauna.Un par to tikai 100 Ls...lai tâds darbs iet galîgi!!!
Valstî trûkst ~1000 arstu- gan specialistu, gan ìimenes ârstu; jaunie iet projâm ...ziniet ðî tendence ir ïoti bîstama.
Ko darîs sadiedrîba, kad iestajoties ES pirmâs lidmaðînas prom bûs pilnas ar mediíiem?
Un vçl, kadçï vissi tikai runâ par ârst pienâkumu...bet NEVIENS, atkârtoju NEVIENS nerunâ par ÂRSTA TIESÎBÂM. Vai tad tâdas nemaz nav?
Jeb kurð nelîdzsvarots ... pacients var uzrakstît par tevi sûdzîbu, ar visneiespçjamakajiem izdomâjumiem! Mçs pat nevaram iesniegt apelâciju tiesâ( atkal stûlbais naudas trûkums - labs jurists, labi maksâ). Ârsti valstî ir naturâli nostâdîti aitu stâvoklî!
Man tieðâm þçl ðîs zemes, jo ðîs kampaòas beigas ir pavisam tuvu!!!

Tur jau ir taa lieta, ka aarstu biedriibai (kuras eksistence ir dzilji teoreetiska) buutu vajadziigs viens labs jurists, kursh speetu juridiski pareizi nofurmuleet ne tikai aarstu pienaakumus (nestriidos, ka taadiem jaabuut), bet arii aarstu TIESIIBAS. Patreiz taadu nav PRINCIPAA. Kaut gan esmu atklaajusi, ka ir veidi kaa ciiniities pret pacientu patvalju. Varbuut, ka skan nezheeliigi, bet es nejuutos vainiiga visos pasaules greekos un arii risinaat citu sociaalas dabas probleemas negrasos.
Es nebuut neesmu pret pacientiem, uzskatu ka vinji taapat kaa medikji ir shiis sisteemas guusteknji, bet nerodas iespaida ka kaadam buutu reaala interese sho situaaciju atrisinaat, jo "kaapeec gan palielinaat algas medikjiem, kuri njem kukuljus, nestraadaa, neko nezin", tieshaam- shaadam personaalam kaadeelj? Taa nu riida vienus uz otriem, bet buutiibaa jau nekas nemainaas...

Un par streiku mans viedoklis ir sekojoshs- jaastreiko ir visiem medikjiem, nevis tikai plaana paliidziibas sniedzeejiem un tiem, kas tajaa dienaa nestraadaa. Nu kam tad interesee, ko Juus daraat no darba briivajaa laikaa- streikojat, nestreikojat...
Taa nekaada rezultaata nebuus. JASTREIKO IR VISIEM. Protams, dazhi no shaadaam akcijaam diemzheel cietiis un katrs no mums cer, ka tie nebuusim mees un mums miiljie cilveeki. Bet jau tagad domaaju no shiis sisteemas kropluma kopumaa ciesh daudz vairaak cilveeku.

Kad saaku straadaat slimniicaa un it kaa vairaak pagroziijos aarstu sabiedriibaa un redzeeju/dzirdeeju mediciinas aizkulises, ir radies iespaids, ka ne tikai pacienti un aarsti ir it kaa divas karojoshas puses, bet arii - aarsti un aarsti.
Tad rodas jautaajums, vai shis arii nav viens no iemelsiem, kaadeelj viss ripo uz leju - nespeeja salideeties visiem medikjiem kopaa un atbalstiit citam citu...
Ja streiko maasas, aarsti klusee; ja streiko doki - maasinjas shancee...
Lai nebuut pavisam garlaiciigi - administraacija nosaka, kaa tev, medikji, buus labi uzvesties...

Un veel - man ir radusies paarlieciiba, ka ne tikai liela nauda sabojaa cilveeku, bet arii maza nauda speej sabojaat cilveeku. Nekur citur neesmu maniijusi tik spilgit izteiktu veelmi sakitiit naudu sveshaa macinjaa.

Rezultaataa - valsts medikju darbu pienaaciigi neatalgo, pacienti biezjaak sunii medikjus nekaa izsaka pateiciibu, administraacija "mocjii" vinjus peec savas modes un veel pashi pleeshas savaa starpaa taa it kaa buut ko daliit...
Nu i nafig!
Laikam jaabeidz te vaavuljot, citaadi sabojaashu sev galiigi omu. Bet varbuut riit viss liksies gaishaaks...

Piekriitu Baibs par 1000%. Diemzheel.

strâdâju par ârstu 17 gadus, visu laiku lielâs slimnîcâs íirurìijâ
pçdçjos gadus 5 esmu atmetis cerîbas, ka ðinî valstî kaut kas mainîsies, esmu sapratis, ka glâbt pasauli nevaru, visus izârstçt nevarçðu, neesmu sociâls darbinieks un man ir jâpabaro ìimene
pamatprincips - godîgi jâârstç pacients, kas pie manis griezies neatkarîgi no samaksas, man laikam veicies bet 2/3 man samaksâ un pietiekoði labi, lai pârçjos ar tîru sirdzapziòu varçtu ârstçt savam priekam
bet valsts problçmas patieðâm mani vairs neinteresç, jo valsts medicîna s....., jo mazâk ârstu, jo rindas lielâkas, jo man labâk

Ziniet,man vairs nav viedokïa,jo ðodien saòçmu algu un secinâju,ka tâ samazinâjusies par 40 ls.Trûkst naudas ikmçneða pabalstam,ko ârstiem pielika pçc iepriekðçjiem streikiem.
Man sâk nâkt smiekli,jo dzîvojam valstî,kur nav spçles noteikumi abâs pusçs spçlçjoðiem.Kas no tâ iegûs?...
P.S.Þçl,ka arî ðai forumâ sâkam mazgât netîro veïu,jo uz to mûs mudina tâs netîrâs savstarpçjâs attiecîbas...
Varbût pasmaidîsim viens otram!

Esmu veel zaljsh doks (saliidzinot ar Tavu staazju), taadeelj varbuut tik ciniska attieksme man nav (nu par taam rinaam un labumiem :))). Nez, vai tas ir labi vai slikti...
Zinu tik to, ka es negribu plaanot savu gjimenes budzjetu uz pacientu pateiciibu reekjina (tas gan nenoziimee, ka es nosodu shaadas patieciibas; it iipashi no pacientiem, kuru turiiba to ljauj), jo arii manu radu viduu ir truuciigi pensionaari un ir drausmiigi noskatiities, kaa vinjiem katrs lats ir jaaapgroza rokaas, lai samaksaatu kaut vai to pacientu liidzdaliibas maksaajumu, nerunaajot nemaz par "paldies aploksniitee", kuru vinji ar lielaako prieku aarstam dotu...
Jaasaka gan, ka maniem radiem vairaak vai mazaak aarsti ir paliidzeejushi daudz un to viduu neatceros nahaaliigus naudas izspiedeejus vai neprofesioanaaljus. Jaasaka paldies koleegjiem, maasinjaam un maasu paliigiem!

Es jau smaidu ;)
Bet man joprojaam patiesi saap, ja mani apvaino par lietaam, kuraas es neesmu vainiiga un tikai taapeec, ka esmu aarste. Es jau juutu, ka nocietinos un taa vairs nenjemu visu pie sirds, bet vai pacients no taa ieguust? Diezin vai. Driizaak zaudee.

kâda vçl ðajâ valstî ir dota iespçja , kïût ciniskam vai sâkt dzert , izmainît mçs ðeit neko nevaram, kas notiks ar katru , kas mçìinâs ko mainît ïoti jauki redzçjâm ar Auderu

mûsu valstî ir perfekti izstrâdâta mediíu apmaksas sistçma - kuru atbalsta visu med. iestâþu galvenie ârsti - òemiet no pacienta cik gribiet, kâ gribiet, mçs jûs piesegsim, atbalstîsim, bet tikai neprasiet, kur paliek valsts nauda, neprasiet, kas kurâ konkursâ uzvar, kapçc nopirka ðo Rtg aperâtu u.t.t
paði arsti jau arî vainîgi - visu laiku iet pie galvenâ un saka - man vajag tâdu apçrâtu, tâdu monitoru, jaunu ventilâcijas aperâtu, jaunu neironavigatoru - ja kâdam rentgenologam bûtu pajautâjuði - ko tu labâk gribi jaunu CT , vai 10 x lielâku algu, interesanti, ko viòð atbildçtu ?
nçsat ievçrojuði ka mediíu sabiedrîbâ vairs nerunâ par ðîm problçmâm, visi sen ir atmetuði pat minimâlas cerîbas ko mainît

Mani ljoti paarsteidza, ka pat ljoti labi kvalificeeti aarsti baidaas ko iebilst, jo baidaas pazaudeet savu vietu. Buusim reaalisti- Latvija ir maza, cik ir to vietu, kur taads augsti kvalificeets atradiis darbu? Un arii to specialitaashu, kuraas var sekmiigi atveert privaatpraksi nav nemaz tik daudz. Un slimniicu vadiibai, diemzheel, pacienti maz interesee. Ja tas labais speciaalists par daudz baaziis degunu, kur nevajag, radiis apstaakjus, lai pats aiziet, pat nebuus jaaatlaizh. No taa cietiis pacienti, bet tas jau vinjus maz interesee. Joprojaam nesaprotu, kaapeec vadoshie medikji taadi ir. Vai varbuut tiekot pie naudas daliishanas katrs taads kljuutu. Skumji...

Patiesîbâ jau tâ ir valsts politika. Vai tad pacienti ir labâkâ stâvoklî kâ ârsti? Kas skrien, naudu pelnîdams, tam nav laika pie ârsta iet (kamçr krît). Savukârt, kam nav naudas, tam tur nav ko meklçt. Nabagu valsts mçs esam, kas mçìina dalît , kur nav ko dalît.

Jasaak buutu ar savstarpeeju sapratni, bet par to es vairs iluuzijas neloloju. Atliek tikai uzriet, citaadi uzries Tev. Dzhunglju likumi.

Uz pacientiem riesi? Ak, mçs nabadziòi. Bet par to dzîvoðanu harmonijâ, ko iepriekð minçji, Tev taisnîba. Tikai diezgan pagrûti to realizçt.

Man uzskats ir tâds, ka nevienam nav jârejas, jo jebkurð no mums - gan pacients, gan ârsts godîgi maksâ nodokïus ðai valstij. Un saprats var abas puses. Ir gan izòçmumi - ârsti, kas bezkaunîgi atïaujas pat slimam nabadzîgam cilvçkam nosaukt astronomisko summu. Kur tad paliek Hipokrâta zvçrests un sirdsapziòa. Tad kâdçï gâji par ârstu, ja dvçselç esi lops. Bet as tâ...

Nu un mani pârsteidza pagâjuðâ nedçïâ izteiktais pamatojums tam mistiskajam medicînas nodoklim - "lai cilvçki retâk slimotu" Ideâli!!! Ko var pateikt par mûsus valsti - ðíiet, ka mçs tuvojamies faðizmam, Latvijâ valda reâla vergturîba. Pretîgi par to runât.

atkal jau piesauc Hipokrâta zvçrestu
1) to neviens nav devis - agrâk deva padomju ârsta zvçrestu, tagad nezinu pat ko
2) vispirms viòu vajag izlasît - tur nav nekas teikts, par to ka kâds jâârstç bez maksas - tas ka jâârstç labi, ka jâciena skolotâji, kas mâcîjuði arodu u.t.t
Visâ pasaulç pieredzçjuðu ârstu algas ir valsts prezidentu lîmenî, arî 30 gados íirurìijas nod. vadîtâja alga bija tâdi pati kâ Ulmaòpapam ~ 600 ls, un tâ jau ir valsts atieksme, ja nevar samaksât âsrtiem , skolotâjiem, tad jâsamazina pexzidentam, premjeram u.t.t.
kad dzirdu valsts varas pârstâvjus runâjot ka ârsta darbs nav ar naudu novertçjams man vemt gribas, visus pârçjos var ar naudu novçrtçt (îpaði savu) bet ârstu un skolotâjus nevar tiem tikai puíes un goda rakstus

Man arii patiik par to Hipokraata zveerestu (arii tagad taadu nedod). vislabaak patiik, kad kaads stipri iereibis subjekts atgaadina: kljatvu Gipopotama davalji? Vot i ljechitje ;)
Un par to izlasiishanu arii taisniiba- par labu darbu pienaakas atbilstoshs atalgojums. Galvenaa doma Hipokraata zveerestaa ir cieniit skolotaaju un tureet augstu amata godu, bet nekaa par bezmaksas darbu. Un ir arii punkts, kuru var trakteet gan kaa pret abortiem, gan pret kontraceptiiviem liidzekljiem (es nedoshu pesaariju auglja nodziishanai), ko nu? Ja reiz zveerests, tad zveerests.

Visâ pasaulç arî citu speciâlistu algas ir krietni augstâkas.
Mani interesç, kas gan tomçr ir tas, kas liek izvçlçties ârsta profesiju? Vai vçlme palîdzçt citiem? Vai tomçr prestiþs amats?

kad izvçlçjos ðo amatu tad samaksa bija tieði tâda pati kâ visiem ðajâ valstî maksimums 200 rubïi + par grâdu + par nostrâdâtim gadiem
nav korekti prasît sabiedrîbai lai viena specialitâte strâdâ par velti motivçjot ar to ka jûs esat humâni, kâ jums nav kauna, paði izvçlçjâties u.t.t.
nevienâ sabiedrîbâ frizierim nemaksâ vairâk kâ íirurgam, es jau neprasu ASV algu, kas operâjoðam íirurgam bûs no 100 000 uz augðu, bet ja mçs dzîvojam valstî kur visu vçrtç naudâ nav korekti prasît kadai sabiedrîbas daïai, lai tâ spçlç pçc citiem noteikumiem
kad sabiedrîba sapratîs, ka ârsti nav sociâli darbinieki, nav mana daïa, ka pacientam nav naudas, par to jâdomâ sociâlajiem darbiniekiem, sarkanajam krustam, baznîcai, galu galâ Valstij, jâveido nabagu slimnîcas u.t.t
tas taèu ir ârprâts ka valsts tçrç 16 000 Ls lai izmâcîtu ârstu, uztic viòam paeratûru miljona vçrtîbâ, uztic dârgâko kas cilvçkam ir -dzîvîbu un saamaksâa tik pat cik sliktam frizierim, vai 2 x vairâk kâ sçtniekam

Nezinu kaa citiem, bet savu pazinju lokaa neesmu redzeejusi nevienu, kursh buutu studeejis mediciinu kaadas abstraktas veelmes paliidzeet cilveekiem deelj. Darbs ir interesants un taadeelj to arii izveelas. Taapat kaa citas profesijas-juristi, IT speciaalisti- jo vinjus tas interesee, nu vismaz to dalju, kuri to neizveelas algas deelj. Taa kaa nav ko filozofeet par ceelsirdiibu, paliidzeeshanu. Taadam ir jaabuut katram cilveekam, ne tikai aarstam. Jaa, es zinaaju, kaada ir darba samaksa jau pirms saaku studeet. Bet 1) biju jauna un dumja 2) soliija un es, jaunaa un umjaa, ticeeju, ka situaacija mainiisies. Mainiijaas, diemzheel ne uz to pusi ;) Un es personiigi nedomaaju, ka mediciinaa paliek tie, kam shashaliigi gribas paliidzeet cilvekiem, paliek tie, kuriem shis darbs patiik,kuri cer uz labaako un kuri var to atljauties. Jo visam ir robezhas. Es arii veel esmu, jo pagaidaam savienoshanas kaartiibaa naudu pelnu citur, bet kad nevareeshu buushu gruutas izveeles priekshaa... Dziive visu noliek savaas vietaas. Un man zheel, ka taa... Peedeejaa laikaa arvien biezhaak saaku par to domaat un nu jau esmu saakusi reaali riikoties- ar darbabiedreni domaajam braukt straadaat uz Vaaciju, arii neatliekamajaa paliidziibaa, jo tur arii trukkst darbinieku un ir piedaavaajumi, negribas, bet liekas nav citas izejas. Ceru, ka tikai uz laiku...

Endija - nolasîji manas domas:)) To paðu vçlçjos arî pajautât es.

Runâjot par ârstu algâm citâs valstîs, tad sorry, jârunâ ar par ne tikai ârstu algâm citâs valstîs, bet arî menedþeru, skolotâju, jebkura biroja, celtniecîbas nu vienalga kâda amata pârstâvjiem. Ârzemçs neviens nestaigâ pa ielu bez apdroðinâðanas, un tas kas te bïaustâs - Amerikâ tâda konsultâcija izmaksâs tev 50 $, blefs. Amerikâ diena slimnîcâ izmaksâs 4000 $. Tas tiesa Amerikâ ârsti un juristi ir bagâtâkie cilvçki, bet ir stulbi salîdzinât divas absolûti atðíirîgas valstis. Ar atðíirîgu politiku, struktûru un lielumu. Tas nav attaisnojums.

ðajâ jautâjumâ ir iesaistîta visa Latvijas tiesiskâ sistçma un tâs uzpçrkamîba, jo pat pacients, kurði ir cietis no pavirðîbas nevar iesûdzçt tiesâ atbildîgo personu, jo viss ir uzpirkts. Mçs neesam nekas valdîbas acîs, un kas tad vçl paliek, kad ârsti zaudç cilvçcîbu, kïûst tâdi paði maitas.

Un ja tagad nedod neviens to Hipokrâta zvçrestu - nospïauties, bet tad ej un strâdâ un mâcies par ekonomistu, biznesmeni, juristu un plçs naudu no cilvçkiem, ja tâ ir vienîgâ motivâcija.

Man apbrîno mâsiòas slimnîcâ - par savu zemo algu viòas òemas ar tiem slimniekiem un reti no kuras es esmu dzirdçjusi nievâjoðu attieksi - jaukas un atsaucîgas. It îpaði Gaiïezeros.

Man tas patîk: Darbs ir interesants! Kas tad ir tas interesantais? Vai apkopot, no kâ mirst un kad tomçr izdzîvo? Civçks dodas pie ârsta pçc palîdzîbas un nevis lai viòu aplûkotu kâ tâdu izbâzeni vai kâ tos, kas spirtâ iemçrkti ar visâdâm pataloìijâm.
Un kâ jûs domâjat, cik pelna zinâtnieki? Tas ir patiesi interesants darbs un arî par to vairumâ gadîjumu pelna graðus. Un ja valsts dotçtu jaunu zâïu sintçzi un raþoðanu, varbût bûtu daudz lielâks labums, nekâ iepirkt medikamentus.

Darbs ir interesants manaas katiijumaa noziimee to, ka tas nav vienveidiigs. Tu kaut ko dari un redzi sava darba rezultaatu. Kaa jebkuraa citaa vietaa droshi vien. Bet, ja Tu Endij ejot pie aarsta domaa, ka vinsh jau kopsh kaa no riita pieceelaas to vien sapnjoja kaa vareetu kaadam paliidzeet, veel labaak izglaabt dziiviibu, man ljoti zheel, bet naaksies sagraut tavas ceriibas. bet tas nenoziimee, ka lielaakajaa tiesaa gadiijumu vinsh sho paliidziibu nesanjems.Pacients lielaakajaa tiesaa gadiijumaa tomeer stipri neatshkjiras no izbaazenja shajaa aspektaa. Un nedomaaju, ka tas ir sliktaakais variants. Peec diennakts dezhuuras taa arii ir- tu neprasi- vai Beerzinjas kundze nezvaniija, Tu prasi vai taa stenokardija no N. ielas nezvaniija. Jo nevar 24 stundu laikaa iedziljinaaties 24 dazhaados dziivessstaastos un atcereeties visiem vaardus. Un tas arii profesionaali nebuutu pareizi. es uzklausu, ja cilveekam tas ir vajadziigs, bet es to neizdziivoju liidzi ar vinju. man ir sava dziive. Jaa mediciinaa pacienti mirst, bet arii dziivee kopumaa vinji mirst. Briizhiem rodas iespaids, ka ja ne aarsti, visi dziivoti muuzhiigi- taa teikt atnaaca sveiks un vesels gurkjiitis un te nu vinju nobeidza! PS puisis ar kuru kopaa es biidiiju zinaatni tagad to biida citaa valstii un es neteiktu, ka slikti pelna. Nu nemekleejiet aarstos to, kam tur nav jaabuut. Arii medikjis ir darbs un par darbu gribas sanjemt naudu.

Sveiki!
Un atkal nonâkam pie tâ paða - kaðíçðanâs, utu meklçðânas un apvainojumiem.
Atrodoties medicînâ pietiekami ilgu laiku (esmu devis tikai padomju ârsta zvçrestu un izgâjis visus pakâpienus no sanitâra lîdz ârstam) varu teikt tikai to ka lîdz ar sabiedrîbu mainâs arî medicîna.Te neiet runa par tehnoloìijâm, bet gan par tîri cilvçciskiem faktoriem un filozofiskâm kategorijâm. Var pârmest man gremdçðanos atmiòâs, bet zuduðas ir skolnieka un Skolotâja attiecîbas medicînâ, attiecîbas ar kolçìiem arî ir pârdzîvojuðas evoluciju. Attieksme pret slimo cilvçku arî ir savâdâka.Un tas slimais cilvçks arî ir citâdâks nekâ tas bija senâk. Ceru ka nenoturat manu sacerçjumu par senîla veèa vâvuïoðanu. Interesantâkais novçrojums manuprât ir tas ka jo tâlâk no slimnieks jo lielâka ir alga. Un vçl jau pâr mûsu galvâm un salîkuðajâm mugurâm nav nâkuði privatizâcijas viesuïi.

Tomeer man gribas Tev atbildeet.
1. Par algaam citu profesiju paarstaavjiem.
Shobriid par aarstiem mazaak sanjem, manupraat, tikai maasinjas, maasu paliigi un varbuut veel kaads pedagogs, kam nav pabeigta pedagogjiskaa izglitiiba. Nu celtnieki un menedzjeri jau nu gan pa 100 Ls/uz papiira nestraadaa! Pat skolotaajiem algas ir palielinaatas.

2. Par to, lai ietu uz citu amatu, kur pelniit var vairaak.
Par to nesatraucies - tas jau sen ir izdariits, jo smadzene jau velk un darba njeemeejs ir ljoti apmierinaats un bez probleemaam maksaa 3 un 4x vairaak (ljaujot pat savienot sho darbu ar mediciinu hobija liimenii).

3. Par suudziibu iespeejaam.
Var jau to dariit, tikai ko veel (bez aadas) var novilkt dakterim? Aarsteet "peec gostiem" shobriid nemaz nav iespeejams, jo teoretiski zinu, kaadas zaales, kaadas proceduuras jaalieto taas un shitaas slimiibas gadiijumaa, BET 1) slimniicaa taupiibas noluukos ne vienmer shiis zaales ir; 2) pacienti pashi tas biezji vien nevar iegadaties.

4. Par apdroshinaashanu
Nu fiziska persona nemaz nevar taa iisti apdroshinaaties. Ja kas - maksaajot nodokljus katrs no mums jau ir obligaataas veseliibas apdroshinaashanas daliibnieks.

Pareizi, nav ko kaskeeties. Ne pacients, kuram nav naudas ar ko apmaksaat aarsteesanos, ne arii aarsts, kuram jaadziivo pa grasiem nav pie taa vainiig, taapat kaa skolotaaji,policist un zinaatnieki... Valsts ir taa, kas nespeej nodrosinaat mums normaalu dziives liimeni. Katraa zinaa veseliibas budzeta piegriezsana ir pats stulbaakais, ko valdiiba speeja izdariit, manis peec kultuuras ministrijai vareeja budzetu uz pusi samazinaat, neaiztiekot veseliibu, jo veseliibai jau tika soliits pirmajai. No taa tak neviens nemirs, ka nenofilmees kaarteejo trulo Latviesu filmu (no jaunajaam). Pareizaak buutu apvienoties un reizee streikot gan par mediku algaam, gan vispaar par veseliibas nodrosinaasanu muusu valstii.

Visam es piekrîtu un neuzskatu ârstus par rîkïurâvçjiem, kaut gan ir daþi personâþi mûsus ârstu elitç, kas apzinâs savu vçrtîbu un ar to negodîgi manipulç.
Ja viens íirurgs nepaòem neko, tad otrs bezkaunîgi paziòo - bez 30Ls varu nerâdîties. Kaut gan runa neiet vçl ne par operâciju ne ko citu.

Nu runâjot par citâm profesijâm - diemþçl pelna mazâk vai tâ pat. Nav tâ, ka ârsti ir tie apdalîtâkie, vienkârði mûsus sabiedrîba un protams arî visâ pasaulç ârstiem un skolotâjiem (ârzemçs gan mazâk) tiek pieðíirta ïoti augsta atbildîba un sabiedriskâ loma. Diemþçl daudzi no ðiem ârstiem ir pavirði un ir ðarlatâni, kaut gan teiksiet - kïûdîties ir cilvçcîgi. Mani nupat gandrîz uzlika uz galda, kaut gan diagnoze nebija noskaidrota. Galvenais griezt un saòemt par to lielo piíi.

Vispâr jau situâcija ir ïoti bçdîga - un atkârtoðos jau treðo reizi. Es gan neiedziïinos tik ïoti medicînas problçmâs, tikai apzinos to, ka Latvijâ jebkurâ sfçrâ, struktûrâ nav kârtîbas, un nebûs. Jo visam pamatâ ir mazâs lepnâs Latvijas mentalitâte, skaudîba un vçlme visus apkakât. Lîdz ar to cieð visas tâs sfçras, kas ir atkarîgas no valdîbas.

Baibs, mani ziòkâre moka,- kas ir tas darbiòð, ko Tu piestrâdâ un par ko maksâ cik tur x vairâk? Man tâ smadzene arî nemaz tik ðtruntîga nav.
Bet, ja par algâm. Protams, ka ârstiem vajadzçtu tâs krietni palielinât un ne jau par daþiem latiem. Taèu palielinât arî atbildîbu. Citâdi tieðâm ir tâ: kaut ko grieþ, kaut ko ârstç, kaut ko izraksta, bet, ja nesanâk kâ domâts, tad tâlâk- ne mana cûka, ne mana druva.

:)))
Datorgrafika.