JA NU KADAM INTERESEE. MANUPRAT LABA INFA.

Kâ uzveikt resnâs zarnas vçzi

"Pagâjuðajâ gadâ Latvijâ reìistrçti 675 jauni saslimðanas gadîjumi ar kuòìa vçzi, bet daudz vairâk – 1044 – ar resnâs zarnas vçzi.


Saslimstîba ar kolorektâlo (resnâs un taisnâs zarnas) vçzi attîstîtajâs valstîs arvien palielinâs. Arî Latvijâ saslimðana ar resnâs zarnas vçzi pçdçjos divdesmit gados ir gandrîz dubultojusies. Prognozçjams, ka nâkotnç saslimðana ar ðîs lokalizâcijas audzçju mûsu valstî arvien palielinâsies," stâsta gremoðanas slimîbu centra "Gastro" ârsts, Latvijas Gastroenterologu asociâcijas viceprezidents Mârcis Leja.

Resnâs zarnas vçzis pârsvarâ attîstâs no zarnu dziedzerpolipiem. Ja tajos veidojas displâzija (pirmsvçþa stâvoklis), var attîstîties zarnas vçzis. Ðis vçzis salîdzinâjumâ ar citas lokalizâcijas audzçjiem aug ïoti lçni – apmçram desmit gadus – un diezgan labi padodas ârstçðanai, ja vien ir agrîni atklâts.

Kad pastâv resnâs zarnas vçþa risks

Resnâs zarnas vçþa veidoðanos veicina mazs vitamîniem un ðíiedrvielâm bagâtu produktu patçriòð, antioksidantu un minerâlvielu nepietiekamîba organismâ.

Kolorektâlais vçzis var bût saistîts ar iedzimtîbu, ïaundabîgiem audzçjiem ìimenç vai arî citâm slimîbâm. Piemçram, resnâs zarnas vçþa risks pieaug slimniekiem, kas ilgstoði slimojuði ar iekaisîgâm zarnu slimîbâm, îpaði èûlaino kolîtu. Arî endometrija, kuòìa, olnîcu, nieru, þultspûðïa un þultsceïu, CNS un tievo zarnu vçþi ìimenç var radît ðâs saslimðanas paaugstinâtu risku. 60 – 80% gadîjumu resnâs zarnas vçzis nav atkarîgs no iedzimtîbas.

Saslimstîba ar resnâs zarnas vçzi palielinâs pçc 50 un vçl straujâk pçc 60 gadu vecuma sasniegðanas. Ja pirmâs pakâpes radiniekam vecumâ pçc 60 gadiem ir atklâts kolorektâlais vçzis vai adenomatozs polips vai arî diviem otrâs pakâpes radiniekiem bijis ðâdas lokalizâcijas vçzis, diagnostika tiek ieteikta, sâkot ar 40 gadu vecumu.

Ja pirmâs vai otrâs pakâpes radinieku vidû ir bijuði vismaz divi cilvçki, kas slimojuði ar resnâs zarnas vçzi, ieteicams veikt izmeklçðanu Rîgas Stradiòa universitâtes Pârmantotâ vçþa institûtâ, tâlr. 7069973.

Kâ izpauþas resnâs zarnas audzçjs

Simptomi var bût daþâdi atkarîbâ no tâ, kurâ zarnas daïâ audzçjs atrodas. Piemçram, ja vçzis ir lokalizçjies zarnas labajâ pusç, tas visbieþâk rada mazasinîbu un vâjumu. Cits resnâs zarnas vçþa tips izpauþas ar zarnu saðaurinâðanos, kas izraisa sâpes, mainîtu izkârnîjumu formu, asiòu piejaukumu izkârnîjumiem un vispârçjiem simptomiem – çstgribas trûkumu, novâjçðanu, svara zudumu, miegainîbu. Ja vçzis ir gandrîz nosprostojis zarnu, var bût akûtas sâpes vçderâ. Zarnu necaurejamîbai ir raksturîga izteikta vçdera uzpûðanâs kombinâcijâ ar sâpçm. Var bût aizcietçjums, grûta un sâpîga vçdera izeja. Vçdera uzpûðanâs, nepilnîgas iztukðoðanâs sajûta vai citâda diskomforta sajûta vçderâ var liecinât ne tikai par resnâs zarnas vçzi, bet arî funkcionâlâm gremoðanas trakta slimîbâm.

Kolorektâlâ vçþa diagnostika

Dakteris M. Leja uzsver, ka ir pienâcis laiks izstrâdât pârdomâtu nacionâlu programmu kolorektâlâ vçþa sijâjoðai diagnostikai, lai samazinâtu pieaugoðo saslimstîbu un mirstîbu ar resnâs un taisnâs zarnas vçzi Latvijâ.

Skrîninga diagnostikâ izmeklç cilvçkus, kuriem nav simptomu, ar mçríi savlaicîgi novçrst iespçjamu slimîbu. Latvijâ. Izmeklçjumus parasti veic tad, kad jau parâdîjuðies saslimðanas simptomi. Tâ kâ saslimstîba ar resnâs zarnas vçzi ievçrojami pieaug pçc 50 un it seviðíi 60 gadu vecuma, ðis vecums ir noteikts par pamatu izmeklçjumu veikðanai vairâkumâ valstu, kurâs ir ieviestas skrîninga programmas.

Atklâjot resnâs zarnas audzçju tâ agrînâ stadijâ, ârstçðanas efektivitâte ir krietni augstâka, salîdzinot ar daudzu citu lokalizâciju audzçjiem, un nav nepiecieðama dârgu un ne pârâk efektîvu íîmijterapijas preparâtu lietoðana slimîbas vçlînâs stadijâs.

Attîstîtajâs valstîs ir aprçíinâts, ka kolorektâlâ vçþa skrîninga diagnostika ir ekonomiski visizdevîgâkâ ïaundabîgo audzçju skrîninga programma. Tai ir divas metodes: slçptu asiòu piejaukuma meklçðana izkârnîjumos un kolonoskopija.

Asiòu piejaukuma meklçðana izkârnîjumos uzrâda bojâjumus, kas izraisa asiòoðanu – vçzi vai polipu.

Slçpto asiòu analîzes izkârnîjumos jâveic katru gadu. Testu pilda trîs dienas pçc kârtas, taèu tas nenozîmç, ka trîs dienas jâdodas uz laboratoriju ar sçrkociòu kastîti kabatâ. Fçèu uztriepi veic speciâlâ testsistçmâ, kuru pçc izpildîðanas ievieto aploksnç un pa pastu nosûta ìimenes ârstam vai gastroenterologam. Pçtîjumi liecina, ka reizi gadâ atkârtoti asiòu testi ïauj diagnosticçt lîdz 92% resnâs zarnas vçþu.

Pastâv daþi ierobeþojumi testa veikðanai, kas atkarîgi no tâ raþotâja. Vismaz trîs dienas pirms tam nevajadzçtu çst sarkano gaïu un brokoïus, lietot daþus medikamentus. Jâuzmanâs, tîrot zobus, jo asins pilieni no smaganâm var radît viltus pozitîvu testa rezultâtu.

Ja kaut viens no triju veikto testu rezultâtiem ir pozitîvs, pacientam jâveic kolonoskopija. Tâs laikâ var ne tikai precizçt diagnozi, bet arî likvidçt polipus, samazinot ïaundabîga audzçja attîstîðanâs risku. Latvijâ ne visâs medicînas iestâdçs kolonoskopijas laikâ ir iespçjams likvidçt polipus.

Daudzi no kolonoskopijas baidâs, jo daudzviet mûsu valstî ðî procedûra notiek bez atsâpinâðanas, un tad ðis izmeklçjums ir nepatîkams un sâpîgs.

Sagatavoðanâs izmeklçjumam sâkas iepriekðçjâ dienâ, lietojot medikamentus, kas izraisa caureju un iztîra zarnu, lai tâ bûtu labi pârskatâma. Kolonoskopijas ilgums katrâ gadîjumâ ir atðíirîgs. Pçc tâs apmçram stundu jâatpûðas. Ja izmeklçjuma laikâ izmantoti atsâpinoði un nomierinoði lîdzekïi, izmeklçjuma dienâ nedrîkst vadît automaðînu.

Mûsu valstî diezgan plaði izmanto resnâs zarnas rentgenu jeb irrigoskopiju. Tâ nav visai precîza metode, turklât tajâ nevar iegût materiâlu zarnas gïotâdas mikroskopiskam izmeklçjumam. Visbieþâk to izmanto, ja kolonoskopija ir apgrûtinâta îpatnçjas anatomijas dçï.

Sijâjoða diagnostika – nâkotnes realitâte Latvijâ?

No 1. aprîïa valsts apmaksâjamo sijâjoðas diagnostikas izmeklçjumu sarakstâ cilvçkiem pçc 50 gadu vecuma ir iekïauti testi slçptu asiòu noteikðanai fçcçs. To gan ne tuvu nevar nosaukt par kolorektâlâ vçþa sijâjoðu diagnostiku. Maz ticams, ka cilvçki, kas sasnieguði noteikto vecumu, dosies pie ìimenes ârsta, lai lûgtu veikt ðo testu. M. Leja prognozç – ja katrs otrais, kas vecâks par 50 gadiem, nodotu ðîs analîzes, apmçram 5% gadîjumu tiktu iegûts pozitîvs rezultâts, un bûtu nepiecieðams veikt kolonoskopiju, taèu profilakses programma nav paredzçjusi palielinât kvotas ðâ izmeklçjuma veikðanai, un pietrûktu gan iestâþu, gan speciâlistu, kas to veic.

M. Leja uzskata, ka skrîninga programmas ievieðanu mûsu valstî kavç ne tikai finansiâlas un medicîniskas problçmas. Diemþçl cilvçkiem nav arî pârliecîbas, ka ðî slimîba varçtu skart katru no viòiem un tâpçc vajadzçtu iet uz izmeklçðanu.


Latvijas Avîze, 02.04.2005.
Autors: Indra Ozoliòa

Paldies par info!

Laba informacija. Man ari ir bailes no zarnu vezha.Biezhi pushas veders..

Kur var nodot to kaku analizi uz sleptajam asinim??Kads var pateikt?
Un cik maksaa? Vai varu iet ar savu kaku uz Gulbja lab. un nodot??

Man domat, ka dodies uz Gulbja lab. ir tada analize uz sleptajam asinim.

varētu lūdzu atsauci uz "Neatkarīga izpēte ir atklājusi, ka 85 % hronisko slimību rodas no zarnu trakta nepareizas darbības un ar preventīviem līdzekļiem tas ir iespejams novērst."?

:)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv