zio- ja as- palasi vecâkus komentarus,tçmas par to.

Pirmajâ reizç parasti nekas labs nav - abi satraukuðies, sakautrçjuðies, bet mçdz bût brîniðíîgi izòçmumi, bet parasti, ja cilvçks jau ir kâdu laiku pazîstams.

Tas bûtu tîri amizanti - klizma....

:)

Es varu piekrist ka cilvçki varbût bioloìiski nav radîti, lai bûtu monogâmi. Bet man poligâmija bûtu pieòemama tâdâ veidâ, ka ir attiecîbas uz kâdu laiku, piem. 5 vai 10 vai 15 gadiem, un kad ir skaidrs ka viss ir izsmelts, cilvçki ðíiras lai veidotu citas attiecîbas. ES arî neticu mîlestîbai uz mûþu.

Nu bet tad tam jaabuut norunaatam jau pashaa saakumaa bet vai tad nebuus taa ka cilvji jau uzreiz nevarees viens otram iisti uzticeeties jo zinaas ka tam visam peec kaada laicinja jaabeidzas.

Ja vien kâds ir reâli domâjoðs un nemâna sevi ar ilûzijâm, tad , man ðíiet, ir tikai godîgi atzît, ka mçs nevaram zinât, kas notiks ar mûsu attiecîbâm pçc kâda laika. Man skiet muïíîgi baznîcâs dotie solîjumi. Manâ izpratnç tie ir meli, ja vien esam godîgi pret sevi.

Ðodien var atrunât nezin ko: ka bûs uzticîgi, ka nebûs vai ka attiecîbas uz pieciem gadiem. Tâm norunâm tik un tâ netic, jo katrs klusîbâ tic kaut kam skaistam un lielam. Neviens jau nedibina attiecîbas bez perspektîvçm, bez skaistas nâkotnes cerîbâm!. Un kas zin, kas bûs pçc tiem 15 gadiem? Ja vçl visi ik pa laikam mainîtos ar saviem dzîves draugiem (utopija) tad vçl tâ, pa burzmu bûtu cerîba atkal kâdu atrast. Savâdâk ir tâ kâ ir tagad. Ja kâdam dzîvç nepaveicas, tad atrast sakarîgu cilvçku ar gadiem kïûst arvien grûtâk. Tâ ka solam, ticam, krâpjam, viïamies. Viss kâ pie cilvçkiem.

Tâ ka solam, ticam, krâpjam, viïamies. Viss kâ pie cilvçkiem

aha, dzîvojam tak tikai vienu reizi... :)

Patiesîbâ, kad ðis jautâjums, ka mçs, iespçjams, nebûsim kopâ uz mûþu, tiek izrunâts ar otru pusi, kïust pat vieglâk ( varbût ne uzreiz, bet ar laiku ). Tas,, ka tas tiek izrunâts, jau nenozîmç, ka tas tâ obligâti arî notiks. Es esmu sapratusi, ka bailes runât par ðo tçmu ir dçl pârmçrîgâm bailçm otru zaudçt.

Viss jau palicis diezgan vienkaarshi, cilveeki shkkjiet arvien vairaak saprot, ka dziivojam vienreiz un taapeec izbauda to un dara, ko patieshaam veelas.
Bet...kaa ir ar beerniem? Arii man shobriid ir tas briidis, kad juutas pret viiru ir pazudushas, bet pazaudeet vienalga negribas, liekas ka ir taada platoniskaa miilestiiba. Un veel jo vairaak negribeetu saapinaat beernu... bet, kas notiek apkaart...taadas iespeejas...tik vilinoshi...

Es zinu ka tas skan neþçlîgi, bet man ðíiet, ka jautâjums par to- palikt vai nepalikt kopâ, ir jâizlemj neatkarîgi no'tâ, ir vai nav bçrni. Bçrniem ir vajadzîgi laimîgi vecâki, nevis pienâkuma nomâkti. Un kam pçc 20 gadim pârmetîsi, ka neïâvi sev dzîvot ? Bçrnam ?

Es jau savas domas pateicu, pie laimîgas kopâ dzîvoðanas, sexam nemaz nav tâ galvenâ nozîme.
Daudz vairâk izsaka savstarpçja cieòa un draudzîba.
Daudz vieglâk ir atrast ar ko âtri un patîkami nodrâzties, nekâ ar ko uz operu aiziet un pçc tam vçl vakariòas paçst
Atrast cilvçku ar kuru vienkârði kopâ grâmatu lasît ir vçl grûtâk
Ar draugiem taèu draudzçjamies gadiem un mûsu draudzibu ïoti maz ietekmç tas ar ko viòð guï, kapçc lai tas ietekmçtu manu attieksmi pret sievieti ar kuru man kopâ ir labi.

Otto to esi iesûbçjis! ar steigu meklç sev jaunu sievieti !

Es piekriitu otto, jo neticu, ka var buut iemiileejies visu muuzhu, taapeec ar dziivesbiedru vajadzeetu attieciibaam buut vairaak kaa ar draugam, lai zinaatu, ka varees sadziivot kopaa ilgu laiku...

Viss ko slçpj no otras pusîtes ir krâpðana?

Kurð var atbildçt?