Vai dziive paiet aatri ? Kaadas shai sakaraa ir juusu domas un sajuutas.

:)
labs filosofisks temats :)

iisi sakot... ar katru dienu taa saak riteet aatraak un aatraak :D (man)

Bçrnîbâ vasaras bija karstas un tik garas, ka pirmajâs klasçs lîdz 1. septembrim daþam labam izdevâs aizmirst burtus un bija no jauna jâmâcâs lasît ( ne man, ja kas). Paðlaik ir tâda sajûta, ka starp Jâòiem un Ziemassvçtkiem labi ja pâris mçneði . Tikko stâj galva sâpçt pçv Jâòiem, kâ jâsâk pirkt Ziemassvçtku dâvanas. Es domâju, ka laiks saspieþas, Zeme grieþas âtrâk, stundas ir îsâkas. Cita izskaidrojuma nav.

piekriitu plants

Savâ laikâ ïoti gaidîju 16 gadus, kad varçðu saòemt pasi. Tad gaidîju 18 gadus - pilngadîbu. Kamçr gaidîju, laiks vilkâs gliemeþa âtrumâ.
Tagad jau ir 32, bet nevaru noticçt, ka jau tik daudz...un tik âtri !!!
Kaut kâ neticâs, ka jau nâkamnedçï ir jûnijs, bet liekas tikai "vakar" svinçts ir jaungads.

dzîve neiet âtri, laiks gan :)
tâpat, kâ zâlîtei - gaidi 16, tad 18, tad liekas, ka 30 jau ir dzîves beigas, tagad ðíiet, ka viss vçl priekðâ.
pirms nepilna gada bçrns tikai çda un gulçja, tagad jau ceïas kâjâs. skatoties uz viòu laiks iet âtri, skatoties uz sevi - lçni.

Ja ir labi, tad laiks skrien âtri, bet ja ir kas neforðs, tad velkas lçnâm.

Veci un viedi cilvçki, visi kâ viens, saka, ka dzîve ir ïoti îsa!:/

Mees dziivojam tikai shai briidiii, tikai zheel, ka novecojam un galu galaa nomirstam, ja taa nebuutu, tad domaaju, ka laiks netiktu defineets kaa taads.

Man svariigaak ie tas, KAA sho dziivi nodziivoju (domaatas gariigaas veertiibas)...
Var nodziivot "iisu", bet piepildiitu dziivi...
Vai garu, muuzhiigi neapmierinaatu, bezjeedziigu existenci...
Viss izniiciigai jau ieprieksh nolemts...
Tikai dveesele esot muuzhiiga...

Îss nav sinonîms piepildîtam,
savukârt
garð nav sinonîms bezjçdzîgai eksitencei!

Live fast and die young parasti saka ïoti jauniòi un nepieredzçjuði cilvçciòi vai arî lûzeri!:) Neuztver personîgi, jo frâzes ir diezgan nolietotas, bet es izsaku tikai savu viedokli!;)

Bet es gribçtu pajautât saarai. Kâ, lai ðo dzîvi nodzîvo piepildîti? Man ïoti tâ gribçtos, bet galîgi nesanâk. No darba atnâku piekususi, negribu ne ar vienu runât, bçrnam saku, lai liek mierâ,u.t.t. Gribçtos palasît kâdas gudras grâmatas, bet nesanâk laika, ja arî kâdreiz sanâk laiks, tad tâs grâmatas nespçj mani ieinteresçt un drîz vien atjçdzos, ka skatos grâmatâ, bet domâju kaut ko citu. Vispâr esmu pesimistiskas dabas, visu laiku liekâs, ka kaut kas ir slikti, visu laiku par kaut ko uztraucos, pârdzîvoju, esmu dusmîga vai saîgusi. Es tâda negribu bût, bet esmu. Gribçtos dzîvi nodzîvot ar prieku, bet kâ, lai to izdara, ja esmu tâda kâda esmu?!
Es piekrîtu viedoklim, ka dzîve ir îsa un tâdçï tieðâm bûtu jâcenðas to nodzîvot saturîgi. Tieði tâpçc arî uztraucos par to, ka esmu tik nejçdzîga!

susurene , Esam gluþi lîdzîgas. Arî es ðo dzîvi uztveru pesimistiski. Pçc pavadîtâs darba dienas lielâkais prieks ir âtrâkt tikt gultiòâ. Tagad atvaïinâjums, domâju super, laiciòð forð braukðu uz jûru utt, bet nekâ bçrns saslima, sçþam abas mâjâs un skatâmies pa logu laukâ un bçdâjamies. Un tâ vienmçr visâdi kreòíi. Liekas, ka cilvçki vairs nav tik sirsnîgi, kâ agrâk. Tagad katrs galvenokârt domâ tikai par sevi. Nespçju arî priecâties par brîvdienâm, kuras ir tikai divas, bet jâpaspçj çst izvârît, veïu izgludinât utt, un atpûsties arî gribas. Ar mani daþreiz ir pavisam bçdîgi gribas aizmigt un vairs nepamosties.

Pesimistçm:

1. Izmest laukâ televizoru un nelûrçt visus tos mçslus pçc kârtas, ko râda.
2. Deliìçt mâjas ikdienas pienâkumus pârçjies ìimenes locekïiem.
3. Gulçt 8 h.
4. Regulâri nodarboties ar sportu.
5. Uzturçties svaigâ gaisâ 1h katru dienu.

6. Nolikt gludekli labi taalu un lietot tikai aarkaarteejas nepiecieshamiibas gadiijumaa.. :)

Domâju, ka mçs visi cilvçki dzîvojam diezgan lîdzîgi - çdam, dzeram, guïam, strâdâjam,priecâjamies, skumstam, iemîlamies, viïamies, precamies, audzinam bçrnus uttt.
Ir cilvçki, kuriem ar to visu pietiek un ir cilvçki, kuri tajâ neredz piepildîjumu.
Personîgi man palîdz ticîba dievam un dvçseles nemirstîbai. Pretçjâ gadîjumâ es arî bûtu pesimiste.
Cenðos dzîvot saskaòâ ar sirdsapziòu, cik saprotu un varu daru citiem labu, baudu arî ðo dzîvi tâs priekus, bet arî skatos nedaudz tâlâk...ne tikai lîdz kapa malai :)

Jocîgi, bet manu dzîvi piepilda tâs ikdienas lietas, par ko pesimistes te sûdzas – vakari pçc darba, mâjas lietiòas, 2 brîvdienas nedçïâ ar pîrâgu cepðanu un gludas, smarþîgas veïas kârtoðanu skapî ...
Katru dienu klusîbâ pateicos par savu brîniðíîgo dzîvi, ka varu iet un darît, ka bçrni veseli, ka miers un iztikðana galu galâ - uz pasaules taèu ir tika daudz posta un nelaimju !
Svçtki ir tikai un vienîgi mûsu paðu iekðçjâ bioíîmija.

katra dienas velkas leeni,bet ja atskatas nakotnee liekas vinjas aizritejusas loti atri......

Ja jûs zinâtu kâdâ gliemeþa âtrumâ velkâs dzîve guloðam uz gultas cilvçkam, kurð ir pavadîjis uz gultas jau 15 gadus un ne reizi pa ðiem gadiem nav bijis ârâ...
Nesûkstieties par sîkâm íibelçm , bet baudiet dzîvi! Dod Dieviòð jums visiem labu veselîbu!..

man liekas, ka laiks iet shausmiigi aatri... paskatos uz meitu un briizhiem pilniigi jociigi paliek, cik liela jau... un cik strauji aug gan fiziski, gan praataa njemas... un nespeeju aptvert, ka man jau 26, juutos jaunaaka... tieshaam vecuma fobija saakas laikam, liekas, ka 30 buus viss... ne jau vispaar viss, bet jauniibai viss...tante... ;)
it kaa nelogjiski, bet man liekas, ka sajuutu, ka laiks iet leenaak, var dabuut, ja dziivo baigi intensiivi un piepildiiti, ja dziivee viss notiek un daudz kas notiek... ja neko nedari- paiet nedeelja, divas - un visas kaa viena diena ;)

Pesimists - tâ laikam ir slimîba uz mûþu. Zinu, ka daudziem iet daudz grûtâk,man viòu protams ïoti þçl, bet pati tâpçc jau nespçju justies labâk. Apbrînoju tos cilvçkus, kuri vienkârði spçj justies labi gandrîz visâs dzîves situâcijâs.

Annija
òau vis. Es agrâk biju pesimists, tagad esmu optimists.
Ir daþâdas iekðçjas bremzes, kas traucç skatîties uz dzîvi pozitîvi. Sâkot no alkohola vai smçíçðanas, beidzot ar daþâdiem iekðçjiem konfliktiem. Tobið, negribu teikt, ka man nav iekðçju konfliktu, bet viòi vairs nav tik smagi, lai pâròemtu savâ varâ visu dzîvi.

K, tieðâm nezinu, kâ lai cînos ar savu iekðçjo pesimismu? Varbût meklçt kâdu labu psihoterapçtu? Nezinu, nezinu, tikai zinu to, ka tagad nevis dzîvoju, bet eksistçju.

es savulaik iesaaku ar to, ka vienkaarshi piegaaju pie spogulja un uzsmaidiiju sev (kaut arii nebija nekaada iipasha prieka iemesla)...
Peec tam es saaku fikseet, veelreiz uzrakstiishu, F I K S E E T savas domas uz kaut vai mikroskopisku, bet konkreetu pozitiivu dienas notikumu...
Protams, katram sava "recepte", kaa nonaakt pie pozitiivas uztveres un domaashanas, bet tas ir taa veerts...
Nu, jaa, es gan lasu arii graamatas. Pirmaa tamliidziigaa graamatinja, kuru izlasiiju jau gadus 10.atpakalj, kas sarakstiita viegli uztveramaa valodaa, taa arii saucaas "Laimes terapija"...

Annija, mçs laikam esam ïoti lîdzîgas:(((. Man arî brîþiem liekas, ka vienkârði eksistçju, un trakâkais, ka ar savu smago dzîves uztveri bojâju citiem nervus.
Ârprâts, kâ man gribçtos no rîtiem pamosties priecîgai un ðo prieka sajûtu saglabât lîdz vakaram. Bet, pat ja pamostos priecîga, tad katrs nieks var sabojât man garîgo visai dienai! Es saprotu, ka tas ir stulbi, ka jâdomâ pozitîvi,u.t.t. Esmu mçìinâjusi dziïi ieelpot un smaidît arî tad, kad gribâs kliegt, bet tâs dusmas uzkrâjas un vienâ brîdî nâk arâ ar dubultdevu!!! Tas ir briesmîgi! Esmu pat apsvçrusi iespçju griezties pie psihiatra, bet nu dikti jau tomçr grûti atzît sev, ka esmu psihopâte.

Man ðíiet, ka viss, kas mûs dzîvç piemeklç ir tikai uz labu. Arî neveiksmes un pârdzîvojumi. Jâpaskatâs uz tiem no citas puses un iegûtâ pieredze jâizmanto savâ labâ.
Kâds vîrs man vienreiz teica: no jebkuras situâcijas ( arî ðíietami negatîvas ) mçs varam gût sev labumu.
Tâ kâ pesimistiem iesaku neskumt par velti !

Liekas,ka ,kopð 36 dzimðanas dienas ,jau divus gadus sâku domât nopietnâk par dzîves jçgu.Un ziniet,tas traucç...
Reizçm gribas atgriezties tâ,gadus 10 atpakaï.Ne tâpçc,ka nebija krunciòas un bija vairâk enerìijas..Tâpçc,ka dzîvot bija vieglâk.Tad nemocîju sevi ar jautâjumiem-kâpçc tas un tâ..Vai tâ pareizi vai nedaru kïûdu..Vai tam ir jçga vai ðî diena no dzîvota pilnvçrtîgi vai ne.
Vienmçr dienas beigâs liekas,ka tomçr kaut kas nav padarîts..
Bet laiks tieðâm skrien ïoti,ïoti.
Bet varu teikt,ka pats sevî diezgan viegli var iedvest laimes sajûtu.Kad gribas nolîst kaktâ,pati sev uzskaitu,kas man ir ,nevis,kâ man nav:))
Ar gadiem arvien vairâk man gribas bût perfektai visur-mâjâs,attiecîbâs,darbâ..Daudz domâju,vai esmu laba,vai mani pietiekami novçrtç.Labprât atmestu ðo analizçðanu,bet nu ir iesâkts un netieku vaïâ.
Tik ïoti negribas bût vecai...
Bet citu dienu likas,ka bûtu jauki bût vecai groðiòai,nebûtu jâpucçjas,neviens no vecenîtes to negaida.Nebûtu darbâ jârada super rezultâti,neviens negaidîtu,lai es skrienu kâ zirgs,visu paspçju un pie tam esmu lieliskâ garastâvoklî:)))

Piekrîtu zâlîtei.
Tçlaini izsakoties, vai zebra ir balta ar melnâm strîpâm, vai melna ar baltâm? Bûtîbâ, viòa nav ne tâda, ne tâda. Viòa ir vienkârði strîpaina. Taèu, ir starpîba, vai es uz savu dzîvi skatos, kâ uz veiksmju sçriju, starp kurâm ir nepatîkamie momenti, vai kâ neveiksmju sçriju, starp kurâm ir ðis tas labs (bet tas jau nav svarîgs uz kopçjâ fona). Ja es gribu skatîties vçl advancçtâk, tad es varu priecâties par balto un melno strîpu daþâdîbu un rakstu, un tad man vairs nebûs nemaz tik svarîgi, vai svîtra ir balta, vai melna. Man bûs svarîgi, ka tâ ir interesanta.

Vçl viena lieta ir uztveres asums. Ïoti bieþi labo nepamana tâdçï, ka tur acis ciet, un negrib redzçt slikto. Cenðoties nomâkt sliktâs sajûtas, tiek nomâktas VISAS sajûtas. Tâpçc, ir jâcenðas ïaut sev justies tâ, kâ es jûtos :)