plant
vai tu pieòem izbijuðâ pediatra komentâru par resnâs zarnas patoloìiju kâ saprâtîgâku nekâ mâmiòu stâstus iz viòu pieredzes?

Jâsaka, ka es parasti esmu pret to, ka viena mamma labprâtâk klausa citas mammas ieteikumiem nevis tam, ko saka ârsts, pie tam pediatrs. Bieþi vien nododot savu pieredzi mammas sarunâ daudz muïíibu, bet ðoreiz gan stipri lielâkas muïíîbas sarunâja doks.

Mamiòa Ive tagad ir sabiedçta ne pa jokam, jo redz DOKS teica ......, viòai galvâ tai vietâ, lai dotu signâlus pietiekamai piena raþoðanai, tagad ir nepamatots stress par nopietnu resnas zarnas patoloìiju. Bet stress ir tas, kas var novest pie krûts piena izsîkðanas.

No tava komenta gan îsti nav skaidrs , kuri pçc tavâm domâm ir tie ne îsti normâlie.

Es nevienu negribu te ieskaitît normâlos un nevisai! Nepatîk man birkas kârt. Diskusijâ ar Jums - svaigajâm mâmiòâm es zaudçðu jau pie otra vârda. Manam bçbim 24 gadi un gandrîz 2 m. Ïoti daudz kas neizmantoðanas dçï ir aizmirsies. Bet... Ir viens Bet. Ole! Tev neliekas tîkama doma, ka mâmiòas aprakstîtâ situâcija atbilst kâdas tur pataloìijas pazîmçm. Man arî. Bet ja ir kaut 0.0000001% ka tâ pataloìija ir iespçjama un mâmiòa NEDARA NEKO, jo tâ nav forða iespçja. Ko tad? Vai tad nebûtu prâtîgâk kontaktçties ar savu pediatru un tam ârstam, kas to bçrniòu REDZ un IZMEKLç uzprasît, vai ðî lieta nevarçtu bût?! Tas dakteris papçtîs, nozîmçs kâdas tur analîzes un ar visu atbildîbu pateiks: nea, nomierinies, viss tavam bçrniòam ir kârtîbâ. Nu tad miers mâjâs un forumâ ziòojums: apsveicat mani, bçrniòa svars aug. Un ja nu tomçr tâ iespçja kïûst par reâlu draudu bçrna veselîbai? Kâ tad sadzîvot paðai ar sevi un ar apziòu: zinâju, bet neko nedarîju. Izlasi vçlreiz kârtîgi, ko doks teica.

Plant
1. es diemþçl vairs svaiga mâmiòa, mani bçrni ir jau skolnieki,
2. ðeit es rakstu ne no mâmiòas , bet gan no neizbijuða pediatra pozicijâm,
3.mamiòas aprakstîtâ situâcija atbilst "kâdas tur pataloìijas pazîmçm", tikpat cik jebkuram citam ar krûti barotam bçrnam. Tas tevis minçtais %pastâv jebkuram bçrnam, arî tam par kura veselîbas novirzem nav ne jausmas . Nevaru apgalvot 100%, ka ðî patoloìija bçrnam nav tikpat arî neapgalvoðu, ka nav kâda cita no tik daudzâm iespçjamâm.
3. ticot mâmiòai Ivei, nevar apgalvot, ka viòa nedara neko, pçc rakstîtâ var spriest, ka viòa regulâri apmeklç savu pediatru, kas arî ir pareizâkais, kas bûtu jâdara. Par viòas kïûdu varçtu nosaukt savas problçmas izlikðanu ðeit, ðâdâ veidâ radot sev tik nevçlamu esoðâ situâcijâ stresu,
4. lasot to, ko Ive raksta par viòas pediatra teikto, attiecîbâ uz esoðo problçmu, man nav pamata domât, ka ðis ârsts slikti pildîtu savus pienâkumus. Katrâ ziòâ vçlreiz palieku pie domas, ka mâmiòai jâòem vçrâ sava vai, ja grib arî cita, ârsta, kurð bçrnu redz dinamikâ, viedokli, nevis jâiespaidojas no forumâ izteiktiem ïoti apðaubâmiem no gaisa paíertiem viedokïiem,
5. lai arî doks ir izbijis pediatrs, viòa zinâðanas par krûts baroðanu un zîdaiòu vçdera izeju bieþumu ir sliktas. Iespçjams mâcîjies laikâ, kad krûts baroðana nebija novçrtçta un visas zinâðanas balsîjas tikai uz ar tumçm vai adaptçtiem maisîjumiem barotiem berniem.

Godgi sakot, man nav ko atbildçt, jo mçs runâjam daþâdâs valodâs.
Pacietîbu, veselîbu un veiksmi!

Gribu ari padalities ar savu pieredzi!!!
Maminas!!! Neuzticaties tam, ka berns, ja vinu baro ar kruti var kakat tikai vienu reizi nedela!!!
Ari mans mazais kakaja loti reti. Kad griezos pie arsta, man ta ari pateica- tas nekas tas ir normali, ja tikai reizi nedela iziet veders...
Berns bija nemierigs, bet tas nekas, ta var but ja ar kruti baro.No sakuma vederins izgaja reizi 3-4 dienas, velak reizi nedela.
Ja un , diemzel, izradijas, ka manam berninam ir zarnu patalogija. No ta briza, kad atklaja so patalogiju ir pagajusi tris gadi, un tikai tagad mans berns ir daudz maz izarstejies no smeresanas, un beidzot vederizeja ir stabilizejuzies. Bet cik loti gruti bija sie gadi! Bez medikamentiem berninam nemaz veders neiziet. Ja so diagnozi arsti butu atklajusi savlaicigi, tad sie arstesanas gadi butu lieki.

Ive.
Man ir divi bernini. Zarnu patalogija ir manam jaunakajam. Vins svara pienemas loti labi, katru menesi.

Ja.Vel tikai gribeju pierakstit, ka konsistence bija tada, kadai jabut, Caureja nebija, un ari aizcietejumi ne. Ar laiku sakas aizcietejumi. Bet tad jau bija par velu

Principâ jau ir tâ , labâk jau ir , ka tas vçders iziet katru dienu , jo kaut kas jau - gala produkts paliek, tas taèu uzkrâjas zarnâs , traucç bçrnam elpot. UN NEKAD jau zarnu patoloìiju nevar izslçgt pilnîgi . Tur izbijuðam pediatram piekrîtu , bet ðajâ gadîjumâ tas nav obligâti.
Vçl tas , ka ðobrîd bçrniem ( kuriem ir krûts baroðana ) , nerekomendç dot padzerties , domâju, ka tas nav pareizi . Visi dzer - i puíîte , ir zvirbulis.
var mçìinât bçrt dot dzert UZLIETU kumelîðu tçju .
Vçl - tas , ka bçrns "slinki " zîþ krûti - kâ viens no iemesliem var bût paaugstinâts muskuïu tonuss un ar to saistîtas problçmas mutes dobumâ.
Bieþi pediatri nav tik "redzîgi " , kâ neirologs ( lai konstatçtu ðis problçmas ). It îpaði , ja dzemdîbas nav bijuðas perfektas ( t.sk. straujas vai ieilguðas, nabas saite ap kaklu un.c. ). Nâcies pieredzçt to , ka pediatrs konstatç psihomotorâs attîstîbas aizturi zîdainim 1 gada vecumâ , bet cçlonis ir neiroloìiskas dabas.
Vçl ir arî tâda slimîba kâ celiakija, kuras dçï bçrns neòemâs svarâ . Nebût negrasos jauno mâmiòu biedçt. Apspriediet to ar pediatru.
Zinâðanas dara mûs stiprus, nevis biedç, ïauj atrisinât sasâpçjuðo problçmu.
Lûdzu parâdiet savu bçrniòu neirologam ! Bçrns var nogurt no çðanas, îpaði , ja ir paaugstinâts muskuïu tonuss , bet visspilgtâk tas sâk izpausties ap 3 mçneðu vecumu ( pats bçrns uzsâk aktivizçties ).
Starp citu - "iesaiòot " bçrnu kâ kûniòu , lai viòð bûtu mierîgâks !!! - viòð
"bûs mierîgâks " piespiedu kârtâ bûs arî mierîgs , bet ja bçrna nemiers ir viòa neveselîbas dçï , tad labâk viòu parâdît neirologam , lai konstatçtu cçloni bçrna pârliekai uzbudinâtîbai un nemieram.
Lûdzu nenobîstaties no neirologa - dr. Meikðâne - Vesel. c. 4 . UN sâciet domât , kur Jûsu bçrns varçtu iziet Bobota vingroðanu un saòemt masâþu. jebkurâ gadîjumâ Jums tas nâks par labu - to var sâkt arî ðâjâ vecumâ - nav jâgaida - 2 vai 3 mçneðu vecums. Iestâjaties rindâ uz to !
Man arî tâ gadîjâs ar manu bçrnu, kolçìi nenopietni bûdami , mani norâja - ka neesot , ko piekasîties veselam bçrnam ( kaut gan man bija ðaubas , ka viss nav kârtîbâ un ir iemesls satraukumam ). Diemþçl, man izrâdîjâs taisnîba.
Labâk izslçgt visas iespçjas , ne tikai pievçrt acis un teikt - gan jau bûs labi.
Rîkojaties un nebaidieties ne no kâ - neskaidriba arî Jums paðai radîs vçl vairâk nemiera.

Nav ko gânîties! Ja ðeit cilvçks izsaka savu problçmu, tâtad viòa ir. Un ðai gadîjumâ, pirmais, kas ðâda vecuma (jaunuma) bçrnam dod signâlu par to, ka nav kaut kas riktîgi, ir svara pieaugums vai kâ ðeit nepieaugums. Ja vçl ir klât nemiers, tad es nesaku, ka nu ir pilnîgas ziepes, bet ðâdâ diskusijâ es kâ ârsts (kaut bijuðais), pie tam neredzot bçrnu paðu, nekad neteikðu - ko uztraucieties, viss ir kârtîbâ! Viena interesanta lieta, ko novçroju strâdâjot, - nedrîkst novçrtçt par zemu mammas sajûtas. Ja neko pats ârsts neredz, bet mâtei, tomçr ir nemiers, tad tâds bçrns ir jâuzmana pastiprinâti.
Neviens atbildîgs speciâlists, ja cilvçks izklâsta simptomus, ko var dot 100 + 1 pataloìija, neteiks (neredzot bçrnu) viss ir o'kay! Uzskatu, ka ja ðeit vispâr ir kâda jçga dot speciâlista padomu, tad tâdu, kas ieteiktu kur var pie attiecîgâs problçmas saòemt kompetentu konsultâciju vai izmeklçðanu. Bçrnu var novçrtçt pilnîgi, ja to redz un izmeklç. Un neder padoms - manam bçrnam bija tâpat - viss bija kârtîbâ! Nav divu vienâdu bçrnu!
Par pediatriem iecirknî! LAI NEAPVAINOJAS KOLçìI. BET ja pediatrs patstâvîgi iecirknî nav nostrâdâjis 5 - 6 gadus vai sl-câ nodaïâ 3 gadus uzskatu, ka pieredze ir nepietiekama, lai novçrtçtu bçrnam nianses. Nemaz nerunâju par terapeitiem, kaS KïUVUðI PAR ìIMENES âRSTIEM! Par sevi - esmu bijis bçrnu nod. vad. sl-câ 8 gadus. Pie tam tâdâ, kur nâca visasw pataloìijas un nebija îsti kam prasît padomu, proti, laukos./ Arî izmeklçðanas iespçjas bija ierobeþotas.

Vakar bijâm pie daktera, svars ir nâcis klât ar uzviju, jo çdam gandrîz ik pçc stundas, protams ne jau visu laiku, ir laiks kad guïam garo diendusu ârâ ratos svaigâ gaisâ.
Istâstîju par visâm savâm ðaubâm dakterei, ar tonusu viss ir normâli,zîþ bçrniòð pareizi un nu jau arî mazâk gulðòâ çdot, çd kârtîgi, svars klât ir nâcis ïoti labi. Esot bijusi piena krîze, tâpçc bija nâcis klât tik maz. Jâpiebilst ka pati çdu gandrîz pilnîgi visu, neklausos vairs nevienâ, kas saka neçst to un ðito, un nekâdas izmaiòas na notikuðas, vçderiòð sâp pat mazâk, nedodu vairs arî nekâdus pilienus un fenheïa tçjas. Protams neçdu riska produktus, bet visu pârçjo gan.
Nu cînamies cik varam, vçderiòð gan vçl jo projâm iziet reizi 3-4 dienâs, bet daktere vçlreiz lûdz par to nesatraukties.
Teikðu ka daktere gan ir ïoti zinoða, man nav pamata viòai neuzticçties!
Tâ kâ ceru ka'viss mums bûs kârtîbâ!!!

Man prieks par Jums! Vai parâdîja kâ pareizi masçt vçderiòu? Ja nç palûdziet ârsts parâdîs.

Prieks par labo svara pieaugumu un prieks, ka biji neatlaidîga saglabâjot krûts pieniòa çðanas baudu mazulim!
Lai veicas arî turpmâk!

Nu nepakâjiet paði katru dienu.....bet reizi nedçïâ.Gribu redzçt,kâ dzemdçsiet sûdu.Kâ var pieïaut bçbim nokârtot lielâs vajadzîbas ar ðausmîgâm mokâm???

Atceros tos krievu laikus,kad auga mani bçrni.Pirmais,ko prasîja pediatri,bija kâdâ krâsâ ir kaka un vai ir katru dienu vismaz vienu reizi....lai arî bija absurdi nebarot bçrnu naktîs(ko es neievçroju nemaz,bet darîju,kâ pati uzskatîju par pareizu)toreiz bçrnu ârsti bija iejûtîgâki un centîgâki attiecîbâ uz baroðanu un vçdera izeju.
Tagad katra dara kâ mâk un var.Un nav ko brînîties,ka bçrniem sasniegot skolas vecumu ir problçmas ar veselîbu.