Ðîs pârdomas man radâs skatot diskusiju par 7 nedçïas jauno bçrniòu, kurð neòçmas svarâ.
Runâðu par principu, ko var iegût vai nç ðâdâs diskusijâs par daþâdâm problçmâm. Pirmkârt, jâizðíir par kâdu problçmu ir runa vai tâ saistâs ar veselîbas vairâk vai mazâk izteiktiem traucçjumiem, vai tâdiem, kas bûtiski var ietekmçt problçmu izklâstoðo cilvçku, pat dzîvîbu. Tâdas es te redzçju divas pag. nedçïâ - alerìijas slimnieks un mazais bebis, kurð neòemas svarâ.
Par pirmo grupu var noderçt citu pieredze vai speciâlistu ieteikumi, ko konkrçti darît. Bûtu labi, ja òemot vçrâ izveidojuðos situâciju - maksas par ârstu apmeklçjumu, vizîte vçl dârgâk un âtrie, kuri vçlas, lai pacients pats nosaka vai izsaukums attaisnots vai nç, bûtu dienests, kas bez maksas dotu padomu, ko problçmas gadîjumâ darît - telefons vai/un internets (varbût jau ir - nezinu).
Par otro grupu jâbût ïoti uzmanîgiem. Neviens sevi cienoðs speciâlists, ja saskatîs (sadzirdçs vai salasîs) kaut mazâkâs pazîmes dzîvîbas briesmâm (uzreiz vai vçlâk) nedos padomu palietot ðo vai citu medikamentu vai darît tâ vai ðitâ, ja nav pilnas anamnçzes (informâcija par slimnieku un slimîbas gaitu) un nav iespçjams veikt slimnieka apskati. Te vienîgais var ieteikt (ja zin), kur griezties pçc kompetentas palîdzîbas. Ja ne tad labâk vispâr neteikt neko. Protams, nespeciâlists ne vienmçr var saskatît kâdâ simptomâ dzîvîbas briesmas. Pamatâ viòð sprieþ no savas pieredzes, kad kaut kas lîdzîgs bija, bet beigâs o"kay vai palietoju to un ðito un arî o"kay! Bet nav divu vienâdu cilvçku un divu pilnîgi identisku klînisku gadîjumu!
Un ðai gadîjumâ ar 7 ned. bebi, pirmais, kas ðâda vecuma (jaunuma) bçrnam dod signâlu par to, ka nav kaut kas nav riktîgi, ir svara pieaugums vai kâ ðeit nepieaugums. Ja vçl ir klât nemiers+ vçderizeja 1 reizi 7 dienâs (kâ vçlâk izrâdîjâs), tad es nesaku, ka nu ir pilnîgas ziepes, bet ðâdâ diskusijâ es kâ ârsts (kaut bijuðais), pie tam neredzot bçrnu paðu, nekad neteikðu - ko uztraucieties, viss ir kârtîbâ! Es norâdu, ka problçma varçtu bût, un kur meklçt palîdzîbu. Tâlâk cilvçks, laqi pats izðíir ko un kâ.
Viena interesanta lieta, ko novçroju strâdâjot, - nedrîkst novçrtçt par zemu mammas sajûtas. Ja neko pats ârsts neredz, bet mâtei, tomçr ir nemiers, tad tâds bçrns ir jâuzmana pastiprinâti. Ðai gadîjumâ tieði tâ ir pediatrs skatîja, bet mammai miera nav! Tâpec ieteicu RBKS kons. pol-ku, kur ir visi speciâlisti, kas uzstâdîs precîzu dg, un tad var (bet ne vienmçr) likties mierâ! Ieteikt (speciâlistam) pie ðâdiem simptomiem - svars neiet, nemiers, vçderizeja 1 reizi 7 dienâs kaut ko citu bûtu sodâma lieta, ja ar to bçrnu kaut kas notiktu. Un ðie trîs siptomi, nezinot neko vairâk, var liecinât par 100+1 pataloìiju!
Par pediatriem iecirknî! Pats puslîdz droði jutu, ka varçju uzòemties atbildîbu pçc 3-4 gadu patstâvîga darba sl-câ. Tad jau no skata varçju noteit vai bûs kas nopietns vai sîkumi. Lîdz tam tiklîdz bija baþas, ka varu kaut ko palaist garâm, konsultçjos ar pieredzçjuðâkiem kolçìiem (pa telefonu vai saucu sanaviâciju). Un tas man kantes nerîvçja. Domâju, vairâk rîvçs, ja palaidîðu nopietnu lietu garâm kaut reizi. LAI NEAPVAINOJAS KOLÇÌI bet uzskatu, ka pediatrs, kas strâdâjis tikai iecirknî droðs par sevi var bût vçl pçc ilgâka laika 5-6 gadiem (protams, visi nav vienâdi spçjîgi). Nemaz nerunâju par terapeitiem, kas pârkvalificçjuðies kursos par ìimenes ârstiem! Nu nezina viòi pediatriju pietiekami!

Vispâr jau prieks par plaðo un skaidro rakstijumu.
Vispâr jau tâpçc arî te ir tik maz ârstniecîbas personu.
Dot padomus par slimîbâm, interpretçt izmeklçjuma rezultâtus un ieteikt medikamentus, internetâ ir vienkârði noziedzîgi (ârstu puses).

Daudz kam piekriitu. BET- vai jautaat forumâ kaut ko, no kaa buutu atkariiga beerna dziiviiba, nav noziedziigi ?

Jautât forumâ drîkst visu. Jautâjums par kuru bûtu jâuztraucas - cik daudz uzzinâtajam uzticçties un kam ticçt vairâk - internetam vai ârstam.

jebkurâ gadîjumâ mammai jâlemj paðai. Un jo vairâk ieteikumu ir , jo mammai vairâk ir ko aizdomâties un griezties tomçr pie ârsta . UN NEKAD , LAI NETIEK UZKLAUSÎTI TIE ,KURI SAKA : ai , neuztraucies , gan bûs labi , jo bçrna veselîba un dzîvîba ir tik labîla lieta !

Danais
Tur jau tas âíis! Naspeciâlists jau nevar pateikt vai tas (problçma) ir bîstami vai nç. To var tikai ârsts. Un arî kâ jau savâ "traktâtâ" norâdîju, neredzot cilvçku novçrtçt stavokli praktiski nav iespçjams. Ðâdos stâvokïos, kad tieðâm ir aizdomas part bîstamîbu, speciâlists var ðâdâ forumâ ieteikt, kur saòemt palîdzîbu.

Bet tad nevar paarmest tiem kas konsultee internetaa. Kaa sauc- taa atskan........

Pârmest noteikti nevar! Jo cilvçks ðai foruma grieþas tâdçï, ka citur nav atradis atbildi vai atradis, bet tâs viòu napmierina. Es aicinu, pirmkârt, kritiski izturçties pret ieteikumiem lietot kâdus lîdzekïus, ja tos iesaka nespeciâlists (seviðíi recepðu) un, otrkârt, seviðíi uzmanîties bîstamos stâvokïos. Ðâdos gadîjumos padomâ var ieklausîties tikai attiecîba uz to, kur saòemt palîdzîbu.