Man jau sen ir konstateets muskulju un saishu vaajums. Pie visa taa man viena kaaja ir nedaudz garaaka part otru un rezultaataa, kad tieshaam beidzot esmu palikusi aktiiva un regulaari aatraa tempaa staigaaju (4-5 reizes nedeeljaa) man saap kreisaas kaajas (taa, kura garaaka) kaajas savienojuma vieta ar gurnu. Visa veida kustiibas varu ar sho kaaju veikt iznjemot kaapt pa trepeem. Tad ir ljoti stipras saapes. Ko dariit, vai tas noziimee, ka ar muskulju un saishu vaajumu + vienu garaaku kaaju man vajadzeetu atteikties no fiziskajaam aktivitaateem.
Un veel viens jautaajums, kas reaali tur var saapeet? Vai saites sarautas vai iekaisushas? Vai kauls iet aaraa no bljodinjas?
Tagad mani paarnjeemushas bailes, taadeelj neko fizisku nedaru un leenaam atkal juutu kaa palieku kusla un apaljiga un tas mani dzen izmisumaa. Luudzu iesakiet, kaa man buutu jaariijas, lai nenodariitu savam organismam un sev paari.

Man ir lîdzîga problçma, bet pçc senas traumas. Nekrîti izmisumâ, bet, pirmkârt, uztaisi gûþas locîtavas rentgenu un doedies pie ortopçda. Disroporcijas rezultâtâ (man traumas) ïoti iespçjams, ka locîtava "padilusi". Sâpes tad rodas no tâ, ka ir pârpûlçti muskuïi, kas cenðas labot stâvokli. Savukârt, citi nestrâdâ. Sportot var un vajag. Un ir speciâli vingrinâjumi arî. Âtrâ staigâðana nav tas labâkais. Tas apmçram, kâ es skaidrîbâ tiku pamazâm. Ja kas, pie pirmajâm sâpçm sâku "taupît" locîtavu un iedzîvojos vçl lielâkâs sâpçs.
Un kauls no bïodiòas ârâ neiet noteikti!!! Man arî sâkumâ bija tâda doma:)))

Paldies, Alstere par padomu.
Ko ortopeeds Tev ieteica dariit? Vai kaut kaadas ortopeediskaas kurpes uut. valkaat?

Es sâku ar manuâlo terapeitu, pie kura pasûdzçties aizgâju. Viòð to muskuïu darbîbu apstâstîja, aizsûtîja uz rentgenu un vingrinâjumus iedeva. Ortopçds novçrtçja situâciju kâ specs tieði ðajâs locîtavâs. Rehabilotogs apstâstîja, ko drîkst, ko labâk nevajag.
Nekâdas kurpes u.t.t. nevajag. Sportoju praktiski kâ agrâk. Bet sâpes sâkâs, kad biju paòçmusi papildus darbiòu, kur daudz un dikti ar smagu somu bija pa trepçm jâkâpj;)))
Katram jau sava tâ situâcija, tâpçc noteikti dakteri apmeklç. Es iesaku TOS.

Man ar tada problema bija(ir vel joprojam)(ari viena kaja isaka par otru) - lidz ar to lielaka slodze uz garako kaju).Asas sapes ta ka ar nazi.Arsts pielava divas iespejas- muskulu vajums vai skrimsla lupas(lidzigs veidonjums ka menisks celi)plisums.Veica manetisko rezonansi un diagnostisko artroskopiju - nodilusi locitava(ka mineja alstere).Tacu piekritu alsterei - aizcapo pie arsta:)))))Lai veicas un turies

Belka, neesmu Latvijaa un tik driiz veel nebuushu. Luudzama pastaasti, ki Tev aarts ar to nodilusho lociitavu ieteica dariit? Kaa regjenereet avi rehabiliteet? Luudzu, luudzu atpuut kaadus ieteikumus - vai padzert kaut kaadus lociitavu vitamiinus vai vingrinaat vai tieshi otraadi nevingrinaat?

Alstere, kaadus vingrinaajumus Tev aarsts ieteica izpildiit? Jau mineeju Belkai, ka neesmu Latvijaa un mani maac izmisums - beidzot, kad saaku kljuut apmierinaata ar sevi, jo ljoti jauki biju iegaajusi ritminjaa ar sportoshanu un eeshanu - she tev! Saap kaaja un viss liidz shim dariitais veejaa:(

Vingrojumi itr tikai un vienigi ieteicami,joi tie nostiprina muskulus lidz ar to slodze uz pasu locitavu samazinas.Es ieteiktu ne vien capot uz trenezieru zali bet aizstaiga pie fizioterapeta - ieteiks tev arstniecisko vingrosanu ar sabalansetu slodzi un max efektu.Neko dzert arsts neieteica.Zinu,ka citi dzer glikozaminu,bet manuprat tas atjauno locitavu skidrumu nevis skrimsli...Galvenais nekriti panika un vingrojot atceries ka kvantitate ne vienmer sniedz efektu...

Arî man dakteris teica, ka glikozamîns neko nelîdzçs.
Sportoju pa savam (nedaudz aerobikas, spçka treniòi, pilates, joga, eju kâjâm uz/no darbu), bet daktera ieteikums bija pçc iespçjas vispusîgi vingrinât un staipît locîtavu. Vislabâkais riteòbraukðana (es ciest nevaru un nebraucu arî). Nedrîkst slogot ar lielu svaru t.i. skriet, nest lielus smagumus, lçkât uz vienas kâjas. Vçl sacîja (visi), ka esam individuâli un paðam vajag skatîties un just, kas notiek. Man tieði no sâpoðâs locîtavas stiepðanas vingrinâjumiem (rehabilotogs ieteica stiepðanu ar visâm sâpçm) pamazâm sâpes samazinâjâs.
Paðai man bail, ka no asimetrijas (tâ nekur nepazudîs) nesâk veidoties mugurkaula deformâcija. Tâpçc laikam intuitîvi ïoti patîk joga&pilates.