nja....kāds tur brīnums..ka cukuroti....ne jau velti mani joprojām nodēvē par Saldo sievieti :)

Vienu gan nesaprotu...ir viegli vai tomēr grūti dzīvot, ja nepārtraukti ir vajadzība pašapliecināties? Kā teikt: kas tad sunim asti cels, ja ne pats:D

Nu vsjooo.....šodien jāķeras pie nopietnas pašapliecināšanās darbā, mīļotais vīrietis brokastis novērtēja, .....reizēm esmu čaklīte, uzmeistaroju kaut ko vairāk par brokastmaizītēm :)
vēl viens svarīgs frizēšanās pasākums, tam jāatlicina laiks....jo smukuma nekad nevar būt par daudz, vai ne!

Vijolīt, ja nu tomēr Tu spēj pieņemt, ka es esmu es un inka ir inka. Un ja pievienojos Tavam apgalvojumam, ka katrs ieraksts ir pašapliecināšanās nepieciešamība. Tad man jautājums Tev- vai tas Tevi ļoti traucē ? Tevi kaut kā ierobežo, uztrauc, nomāc ?
Man šodien ir jauns džemperis - zappingā par 12 ls nopirku, 50 % kašmirs, vēl kokvilna un vilna. Man šķiet, ka viņš dara mani skaistāku. Un galvenais, ka ir silts un mīksts. Droši vien, ka ātri nopūkosies, bet man ir baigi foršā sajūta, un viss rādās labāk kā ir. Un alga drīz būs. Pirkšu sev uz ZSV portvīnu un Lībekas marcipānu.
Man ir problēma ar uzmanības noturību. Goda vārds. Tajā pašā biblioteka.ru , vai vikipē'diņās ir tik vien daudz ko lasīt. Un galvenais , ka visādās valodās, kas atkal ir vērtīgi, bet ilgāk par 10 minūtēm nespēju koncentrēt uzmanību. Ar pašdisciplīnu ir problēmas , bet tevi vai ,vēl kādu citu uz pasaules , tas interesē ? Un starp citu, uz tiem sasodītiem tango kursiem nesāku iet , jo man palika baigi sliktais iespaids - vienas vienīgas sievietes. Kaut gan citas tur bija tādas, ka varētu ar viņām ne tikai dejot, bet pat bučoties un glāstīties , tad tomēr nolēmu tur vairs neiet, kas man arī nepatīk .
Un kā Tev ar seksu, vijolīt, varbūt tā tev vienkārši ir par maz ? Tad nekasies te ar foruma tantiņām, grāb ciet kādu iekārojamu bumbulīti un daries ar viņu tā, ka tev nākamos 100 gadus ir vienalga ka kādai kailajai vajag apliecināties. Seksīgu izdošanos vijolīt :))

Man, kā reizi, viss ir kārtībā:) Vai ta' es kasos? Esmu mierīga kā tanks:)
Vnk ziņkāre knieš...kur, no tik daudzām LV daiļā dzimuma pārstāvēm, tieši šajā, kur tomēr dominē garīgie vājinieki:D, forumā, gadījušās šādas , visnotaļ, jaukas, daiļas, emocionāli stabilas utt.,utjpr., ā, un īpaši seksīgas, būtnes?
Un, kailā, nē mani tas netraucē...bet uzjautrina:D...man, principā, ir pilnīgi vienalga ko kāds še' vai citur raksta...tāpat man ir vienalga ko kurš domā un kā rīkojas...pat ja kāds grib sist savu sievu- kāda man darīšana?... katram ir tiesības dzivot kā grib...arī man:D
Es, piemēram, še' nedaudz atvelkos, ja uznāk vēlēšanās:D...pārējā laikā sēžu savā aliņā un gaidu kādu jauku vārdu no mīļotā (te es noraušu as'riņu), lai varētu atplaukt...jo muļķiem pieder pasaule...
Vijolīte-ne tā, kas mežā, bet tā kurai ir liela māja un istaba ponijam!

A Kailaas teksti man saak iepatikties, viss taados siikumos labi aprakstiits, un veel var ieguut labu informaaciju kur kaads dzemperis nopeerkams. Isteniibaa Kailaa seit nedaudz blogo, tvito utt, bet pagidaam ir interesanti, atziistu.;).

Es piemēram, nevaru atrast virtuvei aizskarus. Vecajiem parādās sairšanas pazīmes. Es laikam, vijolīt tev stāstīju, ka esmu ļoti tīrīga un laikam no mazgāšanas tie aizskari sākuši irt. Smuki vispār ir un žēl mainīt, bet -visam savs laiks. Jaunos arī gribu tādus ļoti saulainus , ar kādu puķi vai rakstu, bet kā nevaru atrast tā nevaru. Kādas tik pārprodukcijas nav, bet kad vajag kaut ko nopirkt , var stīvas kājas dabūt staigājot, bet dabūt nevar. Un tā ļoti bieži.
Par to vienaldzību, tas vispār ir slikti, ka tev vienalga. Es par sevi domāju, ka dažreiz pārspīlēju, bet labāk, tā, nekā nelikties ne zinis. Piemēram, laižos saldā miedziņā ap 22:00 un uzreiz dzirdu, ka pa sētu sāk dauzīties bērni. Īsti bērni nevis pusaudži. Guļu un domāju - varbūt man piecelties un noskaidrot , kas ir noticis, cik viņi veci, kā apģērbti , kāpēc viņi pa nakts tumsu dauzās sētā ? Tad sev saku - nu nejaucies visur, bet tad atkal domāju, bet ja viņus vecāki nebaro , vai vecāki nav mājās , vai vēl kaut kas - pajautāt taču var. Bet nu nepajautāju , guļu un visādi domāju kā man rīkoties, kamēr aizmiegu. Tas ir grēks īstenībā. Ja vājākam vajag palīdzību - nedrīkst palikt vienaldzīgs.
Kas attiecas uz cilvēkiem , vijolīt, nu beidz atkal naivo tēlot. Parādi, kur tad ir tie pareizie un labie ? Nu kur ? Nu katram ir kaut kāda sava uts un kaut kādi savi mendeļi. Tikai anonīmie to atļaujās izrādīt, kas ir starp citu labāk , nekā paturēt pie sevis.
Man tantei ir laba draudzene. Sieviete ap 50 - 60 gadiem, precīzi nezinu to vecumu. Lūk, viņai ir noņemta viena krūts, pie tam viņai tās krūtis ir ļoti lielas. Un notika, tas pēc tam, kad vīrs viņu pameta un aizgāja pie citas sievietes. Iedomājos , ja viņa savos 50 gados ir tik formīga un kopta, tad gan jau jaunāka bija vēl smukāka. Lūk, viņa tantei stāstījusi, ka lūgusi vīru atgriezties , bet sev solījusi, ka ja viņš atgriezīsies, viņa nekad viņam to nepārmetīs. Un nezinu detaļas, bet tas vīrs atgriezās un pēc laiciņa viņai atklāja ļauno. Izdzīvoja - paldies Visuaugstākajam, bet krūti zaudēja. Un mana doma ir, ka viņa aizturēja savas emocijas, norija savu aizvainojumu un pazemojumu.
Ļoti daudz ko var norakstīt internetā. Arī savas dusmas, nemieru utt. Es piemēram, negribētu publicēt internetā savus foto, savu īsto vārdu. Lai katrs, kam ir problēmas tās uzgrūstu man virsū, ars aviem ļauniem vārdiem ?
Reiz satiku savu klasesbiedreni , ar kuru pārtraucu attiecības , jo viņa mani bija nesmuki aprunājusi. Un pēkšņi viņa sāk stāstīt , kā draugos redzējusi manas tādas un tādas bildes utt. Un es uzreiz slēdzu savu profilu. Negribu, nevajag man tādu nelabvēļu un skauģu uzmanību. Lai skatās savas bildes.
Nu mēs te ofisā lēnām jūkam prātā, jo īsti nav , ko darīt. Varbūt atkal iedzersim. Kas atkal nav nekāds labais variants.
Nu labi , ja knieš - pakasies, uzjautrinies, veldzējies savās asariņās un mīļotā vārdiņos. Kā saka- katram savs.

viss skaidrs! Kailumiņ, Tu esi darbā garlaikota būtne :)

skaista, mīļa, labestīga.....nedaudz norūpējusies ....un garlaikota :)..................es esmu nesavākta , kā diezgan bieži pirmdienās, darbam neiešūpināta, lietišķuma neatmodināta, it kā būtu salijusi nevis vakar, bet šodien :)
paskaidrojums: salijis cilvis reizēm ir romantisks un emocionāls :)

Labrītiņ, man tāds īgns un naidīgs noskaņojums vispār. Par to pašu - par nepareizo lietu kārtību pasaulē un nespēju neko mainīt. Ļoti nepatīk tā samierināšanās, krupja rīšana. Vispār es tagad šito jau iekopēju no citu rakstītā:))
Vakar izlasīju, nē apriju , mammas iedoto A.S.Gailītes romānu - Alīna likteņa celtā un likteņa gremdētā. Naktī nevarēju aizmigt. Domāju - kā tas ir. Es tai grāmatai dotu nosaukumu - Brīvības kliedziens. Var jau par to dāmu pateikt - mauka un viss, bet vai tā vidusmēra mammīte, kas pārdodās laulībā un ir pirmkārt kalpone saviem bērniem un vīram , nav lielāka mauka un lielāks mīnus, kā sieviete, kas dzīvo sev un dzīvo kā grib ?
Mans draugs hinduists , man saka, ka katram cilvēkam jau piedzimstot ir noteikta sociālā niša vai kasta, un ja cilvēks teiksim tā - lec augstāk par savu dibenu , tad liktens viņu jo bargi soda. Vai Alīnas liktens bija šo vārdu piepildījums, vai vienkārši viņas pašas zināma vieglprātība , bezatbildība, kuras sekas , viņa pat nevarēja nojaust ? Es visu laiku dzīvoju ar domu, ka kaut kad saņemšos un pelnīšu vairāk un dzīvošu labāk , un noteikti garīgāk, ka noteikti meditēšu un no pasīvas kristietes atkal kļūšu par aktīvu kristieti, bet kaut kad vēlāk. Tagad es ļaujos dzīves plūdumam, kā rāmai upei. Bet mans hindusists man saka- gudrāk būs , ja es sapratīšu, ka esmu jau īstajā ostā piestājusi un nekāda labāka dzīve un dziļāki garīgie atklājumi mani negaidot. Ja tas ir tā, tad tas ir baigi baigi traki. Es tā negribu. Noteikti nē. Es gribu vissmalkākā zīda visskaistākās kleitas un vislielākos rubīnus un pērles un dziļas atklāsmes un gribu meditēt nevis Indijā , bet teiksim balto mākoņu zemē Jaunzēlandē. Ir tik jauki apzināties , ka nāk ZSV - es ceru saņemties , saņemties un izrāpot no manas mierīgā plūduma upes un iemesties kādā draiskākā straumē. Bet nu redzēsim kā būs. Tas ir tik fantastisks teiciens - Tā kunga prāts, lai notiek ! Es uz to paļaujos. Āmen. Seksīgu dieniņu, protams, āāmennn !

par Alīnu nelasīju.
BET - žēloties, īgņoties - tā zaudētāju niša, šis man dziļi iesēdies apziņā.
Tev vajag savu cerību tāfeli vai Tāfeli, kas konkrēto rādītāju laimes iestatījuma skalā ceļ uz augšu.

un gribēt zīda kleitas, vienkārši gribēt ir neproduktīvi :)), vajag 1 mazo mērķīti, kā tikt pie pirmās superīgās kleitas, nu, protams, klāt somiņa, kurpes. Iekāpjot vēlamajās kurpēs soļo uz nākamo mērķīti, ......un tikai tad Tu varēsi izlemt - vai virzīties uz materiālajiem vai uz garīgajiem mērķiem...........garīgā pārveide notiek jebkurā gadījumā.
Principā, ja esi urbanizācijas upuris, tad Tev nekas cits neatliek kā mazo (vai lielo) materiālo mērķu piepildīšana.

Ja ir iespēja dzīvot laukos - tad kopā ar draugu hinduistu var izgaršot dzīves nesteidzīgumu, lasīt, rakstīt,.....ar uzkrāsotām lūpām sēdēt terasē, .......tikai pēc tam, kad dārziņš izravēts un kaza pārsieta :))

Inka, Inka, kā Tu mani saproti.
Man bija randiņš ar savu hinduistu. Viņš man jautā - vai es esmu laimīga - es uzreiz nedomājot saku , ka nē. Ka ir taču tāds haoss valstī, ka nekādas skaidrības ne par manu, ne bērna nākotni utt.
Svētdien svinam adventi, es cepu gaļu , meita šokolādes torti, attaisījām šeriju. Sēdāmies pie maza , bet skaisti klāta galdiņa un man pēkšņi kaut kā jocīgi palika. Kā es varu vēl žēloties, ja esmu paēdusi - labi, ja esmu apģērbta- labi, ja man ir silts, tīrs gaumīgi iekārtots dzīvoklis, ja varu svinēt. Pasaulē , kur simtiem miljonu dzīvo pusbadā, varmācībā - jo īpaši sievietes, bērni, arī dzīvnieki, arī bezcerībā.
Klusā adventes turpinājuma vietā uzliku klausīties savu mīļo mūziku deep forest. Uz skaļo. Arī zīmīgi - labi - man nav atsevišķa akustiska telpa kur klausīties mūziku,nav high tech atskaņotājaparatūras, nav stikla siena - ar atvērtu skatu uz ainavu - ko es visu gribētu, bet ir ar ko un ir ko klausīties. Ir silta gultiņa, visur sadegtas sveces un klausos bohemian ballet , martas song, vai freedom cry . Vai sweet lyllaby. Atceros kā pirku tos diskus, kad meita bija maza, kā tos klausījos un viskautko fantazēju. Tas bija laiks, kad biju ļoti laimīga, vienīgais kas pietrūka - sekss ar vīrieti. Tas radīja trauksmi, ka kaut ko es palaižu garām. Un tomēr - ielaist savā dzīvē, sevī kādu no tiem tipiņiem , kas bija man apkārt - negribēju, nepatika. Sapņoju un gaidīju.
Toreiz bija arī tādi pleijerīši - ieliec tajā kaseti un uzliec austiņas un klausies to mūziku. Kādā vasaras pilnmēness vakarā , mani tik ļoti mocīja ilgas, ka atstāju bērnu mammai , paņēmu savu pleijeri un vīnu - bija tāds bulgāru monastirska izba. Aizminos uz upi, un tagad nevaru izdomāt, kā to dabūju gatavu, bet gulēju uz tiem oļiem tieši pie ūdens , jo smiltis bija slapjas. Vienu austiņu atbrīvoju, jo upe burzguļoja gluži kā vēl kāda mūzika. Biju plānojusi iegremdēties upē un pašūpoties tās straumē , bet baigi ātri noreibu. Ne jau tikai no vīna - arī no tā skaistuma, no tām smaržām, no brīvības, no ilgām, no laimes. Eh, un kādi man vēlāk sākās piedzīvojumi mežos ... Mīļākajam mājās bija mamma , man bērns , tad nu kāpām mašīnā un viss notika dziļajos mežos ...
Par to domāju un par visu ko citu domāju - kas ir bijis un kas vēl būs. Un žēlošanās tur tiešām neder, jādarbojās. Bet nu saki, Inka - ar to Swedbanku , ar mūsu valstsvīriem un valstssievām - vai tad tas ir normāli ? Vai man tomēr nav pamats panīdēt un pačīkstēt ?

...no vietas par tiem piedzīvojumiem mežos, mazliet izvērstāk, lūdzu...

...plikā, mana cieņa, reti nākas sastapt kustoņus, kuri var sasaistīt lasāmā veidā vairāk par 10 vārdiem...:)

...ceru, ka neliksi vilties...par to mežu...:)

izklausās aizraujoši.....par mežiem...tik noslēpumaini......velku paralēles ar lēdiju Čaterleju ...:)

ko tur par Swedbanku, valstvīriem - stāvi pāri un sekso......mežā, pļavā vai uz kraujas! :)))

Ar tām kraujām gan jābūt uzmanīgai. Atceros, ka biju Grieķijā tieši uz Lieldienām. . Man Grieķija , ar savu vēsturi - vispār sapņu zeme. Ko tik es neesmu par to izfantazējusies. Un lūk - vakarā - marta pašas beigas, bet jau silts un pār pakalnu ceļās tāds milzīgs mēness , viss gaiss burtiski neprātīgi smaržoja - tās pīnijas, mirtes, ziedi - prātam neaptverams skaistums, mistika un es dīdos kā pats nemiera gars. Un es draugam visu laiku nīdu - aiziesim uz tiem kalniem un pamīlēsimies - tā - uz kādas dienā sasilušas , bet tagad spoži apspīdētas klints. Bet viņš nē un nē - tur esot čūskas un visādi mošķi un nevajagot. Un es nekad to nepiepildījumu neesmu aizmirsusi. Visu laiku to nožēloju - vajadzēja viņu kaut kā izvilināt un tad piespiest izdarīt ko un kā es gribēju. Nesen pārlasīju Maksa Friša Homo Faber - tur čūska sakož meiteni, bet nomira viņa jau no kritienā salauztās sprandas, nevis čūskas. Bet tad nu kaut kā nomierinājos - par to tur pilnmēnesī nenotikušo, bet ne samierinājos. Tā kā uz Grieķiju vēl jābrauc un sapņi jāpiepilda.
Bet principā - izvērtējot pieredzi un apstākļus - es neko daudz nepaļaujos uz vīrieša iniciatīvu , pati virzu un grozu notikumus kā vēlos. Reiz biju Strasbūrā uz semināru , un man iepatikās viens puisis un sapratu, ka es viņam arī patīku , un iet viena, diena otra diena. Viņš tik amzierējās un kā tāds opis grābstās, bet nekas nenotiek. Es jau pārkarsusi sarkana no gaidīšanas. Nu cik var. Un tad kādu vakaru , kad atkal pulcējāmies uz vakara tusiņu, sagaidīju viņu atnākam, pasaucu malā , saņēmu pie rokas, aizvedu uz mūsu nodarbību zāli un tā arī pateicu - ātrāk laukā netiksi, kamēr mani nesamīlēsi. Tā bija tāda milzīga apļviedīga konferenču telpa ar lielu apaļu stikla kupolu. Un es nelaidu to vīrieti vaļā , kamēr vien man bija kaut cik spēka.

lietū un pērkona laikā mīlēties arī labi.....lielas lāses krīt uz sejas, pleciem.....tāda sirreāla sajūta....:)

Nu tikāt galā ar ticību?

...enfuego gan dziļi tver!!!...sasaistīt seksu pie dabas pupiem ar ticību visaugstajam...gara gigants, tā teikt...:)

kailā, Tev labāk iederētos rakstīt memuārus. Lai gan diez vai būtu, kam tie interesētu, bet tomēr Tu varētu pilnvērtīgi izpauzties.



Edited 1 time(s). Last edit at 15.12.2011 10:28 by existential fool.

Tā starp citu runājot, kailā, a Tev smuks dupsis?

Interesanti gan Tu domā , mad. Tavuprāt, mīlējoties cilvēks ticību tā kā noliek malā, vai uz to brīdi kļūst neticīgs ?

Vakar lasīju interviju ar Jūliju Visocku. Man viņa ļoti patīk. Bet katram ir savs liktens. Es jau arī neiebilstu , ka man visu mūžu būtu viens vīrs , vai teiksim pat - viens vīrietis. Bet Tas Kungs mani radījis tādu nepacietīgu un neiecietīgu - man vajag visu un uzreiz. Neesmu gatava investēt attiecībās ne samierināšanos, ne pazemību , vispār - gandrīz neko. Es jau it kā ciešos un cenšos, bet daudz nevaru. Jau otro nedēļu man draugs sola dabūt mašīnu, lai aizvestu mantas uz SK. Vakar saka - tikai nākamnedēļ būšot laiks. Man tas neder. Izsaucu šorīt taksi un aizvedu pati. Bet samaksāju 2x vairāk kā biju rēķinājusi , jo izrādās no rītiem taču ir sastrēgumi un vēl darbu nokavēju. Tagad esmu dusmīga uz draugu. Kas tas par vīrieti, uz kuru nevar paļauties un kurš tāds čamma. Tad nesoli nemaz , uzreiz pasaki , nevaru un āmen. Bet tā - lielais varētājs un pēc tam man jātiek galā pašai tik un tā. Un tad nekas cits neatliek kā dzīvot ar mīļākajiem, jo 24 stundas blakus vīrietis - tas no manis ir par daudz prasīts. Tā kā Tas Kungs debesīs tiešām mūs katru ir radījis atšķirīgu un ar to ir jāsamierinās.
Bija intervija ar tādu dr Kupču. Kāds viņam smalks darbs - laikam asinsvadu ķirurģija un kā atnācis mājās grib atpūsties. Un gaida no sievas sapratni un tā. Es tā paskatījos bildes, ka ļoti izskatīgs vīrietis , bet es nemūžam nespētu tāda dēļ kļūt par visuvarētāju pelīti, kas klusi un nemanāmi satur kopā māju un trīs bērnus un vīru to kungu. Visdziļākais respekts tām sievietēm, kas to spēj.
Vienīgais - ja nu tāda mīlestība kā Aspazijai pret Raini. Arī domāju - it kā gribu , bet no otras puses - tā Aspazija taču sevi ,kā saka aizliedza, viņa dēļ. Viņas dzeja, romāni utt. taču palika neuzrakstīti. Bet tā - mīlestība jau ir ļoti skaisti.

Muļķīti, atceries reizi par visām reizēm - cilvēki raksta priekš sevis. Un ja vēl kāds kaut ko izlasa no viņa uzrakstītā - ir ok, ja var ar to uzrakstīto nopelnīt - labi, ja kļūt miljonārs - pavisam labi, bet raksta cilvēks priekš sevis. Arī Tu par tiem dupšiem raksti ne jau citu , bet sevis dēļ.
Izlasīju Jū Nesbē krimiķi - Atriebes dieviete. Interesanti, ka galvenais varonis Harijs pēc izskata aprakstīts tieši kā pats autors izskatās. Domāju, ka varoņa uzskati, spriedumi , uzvedība - ir ļoti daudz no autora personības. Acīmredzot - tā bija autora nepieciešamība - tādā veidā izpausties.
Nu tad , kas tur ir ar tiem dupšiem fool - kaut kā esi uz tā uzkāries.

Atkal kaut kādi memuāri. Skaidri atbildēt neproti?

Debestiņ Visusvētā, ar šitādu īpatnību vēl nebija nācies saskarties.
Tikko lasu par Longailendas sērijslepkavu. 7 sievietes, 1 vīrietis un bērns un tagad atklāti jauni upuri.
Vispār vakar pie manis dzīvoklī gribēja tikt vīrietis. Esot no Sadales tīkliem - skaitītājs jāmaina. Es pateicu , ka neko nezinu, ka nekādu paziņojumu saņēmusi neesmu un iekšā nelaidīšu. Viņš man rāda apliecību - es saku, man tā neko nenozīmē. Un ja neiesiet prom - es saukšu policiju. Kaut ko vēl gribēja teikt, bet es durvis ciet un āmen.

http://www.youtube.com/watch?feature=endscreen&v=N09VEKI30GQ&NR=1
Nu lūk, te ir gan pliki dibeni, gan spalvainas rokas un plati pleci un skaistas krūtis. Vispār - bildes gan sievietēm, gan vīriešiem un mūzika iedvesmo iztēli.

Kailā, Tev.

http://www.youtube.com/watch?v=GquTOv-Dr08

Inka, tā ir laba dziesma. Man tas rrrr - šausmīgi patīk :))
Es bieži klausos kemi futi - sorry sorry , tad es domāju par saviem Āfrikas senčiem :))
http://www.youtube.com/watch?v=bOqaKkSsjM8
Bet vislabāk, kad esmu mājās , kad varu uz pilnu skaļumu un vēl ja varu vīnu iedzert - tad tā mūzika tā izdzenā asinis pa dzīslām - fantastiski.

To all the girls I've loved before
Who travelled in and out my door
I'm glad they came along
I dedicate this song
To all the girls I've loved before
To all the girls I once caressed
And may I say I've held the best
For helping me to grow
I owe a lot I know
To all the girls I've loved before
The winds of change are always blowing
And every time I try to stay
The winds of change continue blowing
And they just carry me away
To all the girls who shared my life
Who now are someone else's wives
I'm glad they came along
I dedicate this song
To all the girls I've loved before
To all the girls who cared for me
Who filled my nights with ecstasy
They live within my heart
I'll always be a part
Of all the girls I've loved before
The winds of change are always blowing
And every time I try to stay
The winds of change continue blowing
And they just carry me away
To all the girls we've loved before
Who travelled in and out our doors
We're glad they came along
We dedicate this song
To all the girls we've loved before
To all the girls we've loved before
Who travelled in and out our doors
We're glad they came along
We dedicate this song
To all the girls we've loved before

http://www.youtube.com/watch?v=51tvZnkn5V8&feature=related

it kā veču dziesma....bet mani nez kāpēc arī....paņem :)

Laikam esi ļoti romantiski noskaņota :)) Es tādu retāk klausos. Man patīk tāda uzbudinošāka.

mēs esam hormonatkarīgās būtnes (tādā nozīmē, ka uzvedību, sajūtas, dvēseles stāvokļus lielā mērā ietekmē mūsu organisma hormonālais stāvoklis)
:)
nu , lūk, romantisms manī ņem virsroku pār kaisli pēdējos gadus....un tas man patīk.....izbaudu romantisma periodu savā dzīvē :)

Ja par hormoniem. Es izlasīju, ka sievietēm ar mazu svaru un smalkiem kauliem, zilām acīm un gaišiem matiem ir liels risks saslimt ar osteoporozi. Man divreiz nav jāsaka - es pie ģimenes ārstes aprunāties. Tā arī teicu - ka uztraucos un tagad tā mugura man vārīga. Daktere man jautā - vai man ir mr , jā ir , vai ir dzimumdzīve - jā ir. Tad man esot vairogs un par to nevajagot uztraukties. Man vispār ir ļoti jauka ģimenes ārsta - dr Ozola no Rakstnieku poliklīnikas. Tiešām rekomendēju. Bet tad atkal nesaprotu - kāpēc raksta , ka tādām kā man jāuztraucās un regulāri jāpārbaudās , bet daktere saka, ka nevajag. Ko teiksi par šo ?