Veģetatīvā nervu sistēmas disfunkcija

Aizsāka Binnia 

Nya.. man ari uznak kaut kadi sliktumi ap sirdi/vederu (isti nevar saprast).. tas nav sapes vai spiezana, bet vienkarsi sliktums (apmeram tads it ka cilveku velk uz vemsanu) + iestajas panika. Esmu ieverojis tas lekmes uznak, kad saku domat, ka man paliks tulit slikti.. un, kad sakas ta lekme uzreiz domaju pa sirds mazspeju, jo infarkts tas nevar but (nav infarkta simptomu + esmu par ajunu tam) + mirgosanas aritmija taa nav (to var parbaudit ar pulsu).. tad vieniga kaite, aks taliek ir sirds mazspeja (kuru es vel lidz galam neesmu izpratis).
Ðobrîd jûtos relatîvi labi...eju laukâ, ko pirms tam nedarîju...esmu priecîga...

Bet netieku vaïâ no bailçm atkal atkrist atpakaï slimîbâ...prâtoju, vai esmu normâla...nu, bet esmu taèu!...

Un tad vçl tâs bailîtes sajukt prâtâ vai rîkoties neadvekâti...

Kâ jûs domâjat, vai ðîs bailes ar laiku varçtu mazinâties?... un - vai ðeit varçtu lîdzçt psihoterapija?
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
12.06.2008 19:54
aa, nu re, tad jau forshi :)

ja esi saakusi iet aaraa un to vareejusi, tad neatkaapies no taa. pat tad, ja sliktaaks laiks. tas ir ljoti svariigi. bet netaisi to uz sasprindzinaajuma reekjina. izturies pret sevi laipni un saudziigi.

tas ir tieshi tas pats, kad saak kustinaat kaadu traumeetu kjermenja dalju. jaakustina ir, bet pamazaam.

par baileem krist atpakalj...

iedomaajies, kas tad notiktu? nu kas? ja esi paardziivojusi visu bijusho, tad tiktu galaa arii ar atpakaljkrishanu.

psihoterapija var paliidzeet. ieskatiisies sevii, sapratiisi/izjutiisi, ka baileem nav pamata... laiku tas prasiis, dikti aatri tas nenaaks, bet naaks.

pagaidaam var sevi mierinaat, ka nekas tachu nebuus, ja arii kas notiks. bailes sajukt praataa. un tad? psihiatrija muusdienaas ir civilizeeta un sameeraa pieklaajiigaa liimenii. trako krekls Tev nedraud. (tas ir par situaaciju, ja nu Tu domaatu, ka sajuksi.)

bet nevar shitaa sajukt. kaut gribeedams.
No nepartraukta stresa var dabut nervu sabrukumu. >.>
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
12.06.2008 20:20
Disease, Tu toch dabuusi, jo tikai vaidi...
Es vaidu? Tu pati ari vaidi.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
12.06.2008 20:45
vajadzees Tevi turpmaak kaitinaat, savaadaak dinamiskaaks nekljuusti... ar labu nu nekaadi... tagad vismaz atdziivojies... ;)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
12.06.2008 21:43
Disease, Tu ne tikai vaidi, bet visu laiku izdomâ kaut kâdas slimîbas..kaut kâdas tromboðausmas :)
to Runcene

Paldies par komentu! Turos un turçðos!
Brasilia, tapec mans niks ari ir Disease. :)

Tas nav izdomajums. Ta slimiba ir reala. >.>
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
12.06.2008 23:09
NU jâ, slimîba jau ir reâla, bet Tu viòu gribi sev piedçvçt, labi taèu zini, ka nav, vai ne?! ;)
Zinu, ka man ta nav uz doto bridi.. tfu, tfu, tfu.. :P

bet es uztraucos, ka ta varetu uznakt. >.<
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
13.06.2008 08:37
Tâ jau toch var traks palikt, ja uztraucâs par visâm slimîbâm, kas varçtu uznâkt! Nomierinies...ja arî uznâks kâda liga Tu no tâs tâpat neizbçgsi, ja bûs lemts ;)

Enjoy life ;)
Laba dieniòa visapkârt!:)

Kâdu brîdi klusçju un paskatîjos kâ ðeit sarunas attîstâs. Un skumji, ka ïoti lielâ mçrâ nekas jau daudzu rîcîbâ un attieksmç nav mainîjies. Kâds atkal ir piedzîvojis lçkmi, kâdam ir bail no sajukðanas prâtâ, kâds ir iedzçris dieniðío zâïu devu - un tâ tas viss pa spirâli. Vairums koncentrç savu uzmanîbu tikai uz sekâm - uz VNSD izpausmçm nevis meklç iespçju atbrîvoties no tâs iemesliem.

Prieks, ka kâds tomçr ir izlasîjis arî Kurpatova grâmatu. Bet kur tad ir jûsu secinâjumi??? Kas tas par vçrtçjumu - grâmata ir laba. Kâdâ ziòâ laba? Kâdas atziòas priekð sevis un citiem konkrçti Tu esi guvis/-usi un kâ to pielieto dzîvç? Ja vispâr pielieto.... Ar grâmatas izlasîðanu nepietiek...ir jârîkojas...

Bet nu - katram laikam paðam ir jânonâk lîdz tâdam kliníim, kad esoðais stâvoklis pieriebjas un sâkas reâla darbîba. Un tikai tad sâksies ceïð augðup. Bet lîdz tam - viss bûs pa vecam - lçkmes, zâles, vaidi, bailes sajukt prâtâ u.t.t....

Runcene un es ðeit visu laiku centâmies uzsvçrt, ka katram ir nepiecieðams strâdât ar savâm domâm, emocijâm un sajûtâm - savas psiholoìijas un rîcîbas koriìçðanu - bet izskatâs, ka tas lielâkajai daïai ir aizgâjis gar ausîm....

Saprotiet taèu, ka visi ðîs kaites iemesli slçpjas mûsos paðos. Un tikai mçs paði varam sev palîdzçt. No malas psihoterapeits var palîdzçt norâdît virizenus kuros jâstrâdâ - bet viss darbs bûs jâizdara paðiem! Un ar sevi bûs jâstrâdâ nevis vienreiz nedçïâ esot pie psihoterapeita. Ar sevi bûs jâstrâdâ ik minûti, ik sekundi - un tikai tad bûs rezultâts. Nebûs tâ, ka vienu rîtu pamodîsietes un kaites vairs nebûs. Nebûs tâ, ka iziesiet zâïu kursu un kaites vairs nebûs. Nebûs tâ, ka padzersiet homeopâtiju un kaites vairs nebûs. Nebûs tâ, ka vaidçsiet un gaudîsities un kaites vairs nebûs. Tâ bûs un paliks, jo jûs neko nedarat lai atbrîvotos no tâs iemelsiem.

Kaut kâda kustîba sâksies tikai tad, kad uzòemsieties atbildîbu paði par sevi un stingri apòemsieties paði mainît savu dzîvi un smagi strâdât ar sevi. Par to - kâ to darît un kur meklçt papildus informâciju jau iepriekð esmu rakstîjis.

Pieïauju, ka kâds/-a sâks cepties par to, ka braucu ðeit augumâ, taèu to es daru tikai tâdçï, ka man ir sâpîgi redzçt, ka cilvçki ir gatavi mocîties tâlâk. To es varçtu saprast, ja tieðâm nebûtu ideju ko un kâ darît tâlâk, ja viss bûtu izmçìinâts. Bet tâ taèu nav.

Lai atbrîvotos no ðîs kaites (vai vismaz bûtiski uzlabotu savu paðsajûtu) - nepiecieðama apòemðanâs, metodiska, pacietîga un mçºítiecîga rîcîba. Haltûra ðeit nederçs. Kompromisi nederçs. Jums ir jâatrod sevî spçks un jârîkojas - arî tad, kad ir slikti. Arî tad, kad liekas, ka ir pilnîgâkâ beizizeja. Ir jârîkojas un gaisma tuneïa galâ ar laiku parâdîsies. Es pats vçl neesmu no tuneïa ârâ, taèu gaisma paliek arvien lielâka. Un es ïoti gribçtu, lai arî citi dotos tâs virzienâ, kaut arî to pagaidâm vçl neredz.

Veiksmi!:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
16.06.2008 11:27
Varbuut ceelonis ir vienkaarsi nestabiila vegetatiivaa nervu sisteema :) Un ko noziimee straadaat ar sevi - apmekleet vietas kur rodas panikas leekmes??? Man jau ikdienaa pietiek stressa, man uznaak sliktumi 5 un vairaak reizes dienaa. Man peec tam vairs nevelk iet uz vietaam, kur es zinu, ka man 100% buus slikti, tikai jautaajums vai vienkaarsi sliktums vai panikas leekme.
Es apzinos, ka mana dziive ir loti ierobezota - uz restoraaniem, kafeiniicaam, sabiedriskiem pasaakumiem, ciemos neeju, ja vien apstaakli nepiespiez. Un ja es arii aizeju, es neguusu nekaadu prieku no taa, jo ir tikai viena doma, kaut tas aatraak beigtos un es vareetu braukt maajaas. Esmu loti nesabiedriska un man nepatiik cilveeki...
Un kaa rakstiija Kurpatovs ap 45 gadi VD pamazaam pazuud, taa ka man veel tikai 15 gadi :))))
123 -

Neesmu teicis, ka uzreiz ir jâiet un jâmet sevi stresainos apstâkïos. Tâ vietâ ir jâizanalizç sava dzîve - caur caurçm, vispusîgi. Ar to ir jâsâk.

Pats pirmais ar ko Tu varçtu sâkt - ir tikt skaidrîbâ kâpçc Tu esi nesabiedriska un kâpçc Tev nepatîk cilvçki. Un kâ turpmâk rîkoties, lai Tu bûtu sabiedriska, lai Tev iepatiktos cilvçki. Neðaubos, ka ir daudzas citas lietas, kas Tev nepatîk, pret ko attiecies negatîvi.
Vot tieði ðitâs lietas, kas nepatîk, kas izraisa negatîvas emocijas, bailes, izolçtîbu, negâcijas - tâs ir paðas pirmâs ar kurâm ir jâstrâdâ un jâmaina. Ar laiku uzpeldçs arvien jaunas.

Tas nav îpaði patîkami - it îpaði sâkuma stadijâ. Man paðam arî ne visai patîkami bija apzinâties cik patiesîbâ daudz negatîvu emociju, domu un rîcîbas bija manî, kaut arî tas viss bija tâ labi dziïi apslçpts manî un es to tâ îsti nemaz neapzinâjos. Un to visu var mainît tikai iedziïinoties sevî. Ar virspusçjâm darbîbâm bûs par maz. Un lai arî esmu ticis skaidrîbâ nu jau vairâk nekâ ar 40 dzîves jomâm tik un tâ, ik pa laikam vçl ðis tas uzpeld - un nâkas arî to sakârtot. Bet pats galvenais, ka, tad, kad tas tiek izdarîts - ir daudz vieglâk un brîvâk, jo neesi vairs kaut kâdâ veidâ ierobeþots. Tajâ brîdî Tu zini - kâ konrkçtajâs situâcjâs turpmâk rîkosies - turklât tâ, ka visiem bûs labi - ne tikai Tev.

Kâ jau teicu - tiec skaidrîbâ, kâpçc Tev nepatîk cilvçki un kâpçc esi nesabiedriska. Ar to varçtu sâkt. Un tas absolûti nepraa sevis pakïauðanu kaut kâdam stresam.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
16.06.2008 11:54
Es jau zinu.... Man nez kaapeec ir loti svariigi citu cilveeku domas par mani. Taapeec es vienmeer piedomaaju, ko es runaaju, ko es daru, pat kaa es izskatos citu cilveeku klaatbuutnee. Tas rada stressu un liidz ar to paraadaas VD. Man ir arii augstas prasiibas pret sevi, bet tai pasaa laikaa man ir loti liela nedrosiiba. Es neiesaistos daudzaas lietaas vienkaarsi taapeec, ka man nav paarlieciibas, ka speesu to izdariit. Un ja es to nevaru izdariit loti labi, tad es nedaru vispaar...
Bet no taa, ka es to zinu, VD nemazinaas....
123 -

Ðajâ ziòâ mçs esam lîdzîgi. Jo bûtîbâ, tas ko Tu aprakstîji par sevi ïoti lielâ mçrâ agrâk bija attiecinâms arî uz mani.

Es agrâk arî ne visai uzticçjos citiem cilvçkiem, biju intraverts, dzîvoju savâs domâs, nelabprât iesaistîjos sarunâs ar citiem. Tai pat laikâ man bija ïoti svarîgi ko citi domâ par mani. Un arî es ïoti centos visâs jomâs bût labs, ar visiem labi sadzîvot. Augstas prasîbas man bija gan pret sevi, gan citiem. Ja kâds neatbilda manâm prasîbâm, tad vienkârði ignorçju to cilvçku vai arî centos vairîtie sno saskarsmes ar viòu. Un nedroðiba arî bija liela - it îpaði tajâs jomâs, kuras es nepârzinâju. No tâdâm situâcijâm es izvairîjos, jo biju pieradis spîdçt - taèu spîdçju tikai tajâs jomâs, kuras labi pârzinâju.

Tieði tâ - problçmas apzinâðanâs nesamazina VD izpausmes un nepatîkamâs izjûtas.
To dara - savas rîcîbas mainîðana.
Reâla praktiska rîcîba. Nevis domâðana par to, bet reâla darbîba. Ðobrîd es vairs neizvirzu augstas prasîbas sev un citiem, es iesaistos sarunâs ar citiem, pats bieþi vien tâs iniciçju, es interesçjos kâ citiem iet un klâjas, es necenðos sevi nostâdît pâri citiem, es vairâk cenðos uzzinât par viòiem nekâ stâstît par sevi. un daru daudz ko citu.

Protams, ka sâkotnçji tas ir jâdara piespiedu kârtâ, jo tas tâ uzreiz nenotiks. Bet galvenais, ka tas dod rezultâtu un cilvçki pamazâm Tev atveras un Tu ieraugi viòus pavisam citâ gaismâ. Un pats jûties daudz labâk - nekâ dzîvojot savu domu un negatîvo ieradumu izolçtîbâ.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
16.06.2008 16:58
Iesûtîjis: 123 ()
Datums: 16-06-2008 11:54


Es jau zinu.... Man nez kaapeec ir loti svariigi citu cilveeku domas par mani. Taapeec es vienmeer piedomaaju, ko es runaaju, ko es daru, pat kaa es izskatos citu cilveeku klaatbuutnee. Tas rada stressu un liidz ar to paraadaas VD. Man ir arii augstas prasiibas pret sevi, bet tai pasaa laikaa man ir loti liela nedrosiiba. Es neiesaistos daudzaas lietaas vienkaarsi taapeec, ka man nav paarlieciibas, ka speesu to izdariit. Un ja es to nevaru izdariit loti labi, tad es nedaru vispaar...
_______________________________________________________

Precîzi par mani teikts!
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
16.06.2008 22:02
...un te mees atgriezhamies pie taa, ka taa nav vd, bet gan personiibas trauceejumi...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
16.06.2008 22:09
Remedy
bargais soìi :() ir daudz kas laba tavâ pateiktajâ un der daudz kamî ieklausîties.
Bet sorry, katram ir savs ceïð ejams un ne viss ir tik vienkârð.
Lai arî varbût daudzas izpausmes ðeit mums cilvçkiem ir lîdzîgas, taèu katram savas problçmas jârisina pa saviem ceïiem, nav VIENOTAS RECEPTES!!!
Garîgâs lietas nav tas pats kas izòemt, piemçram apendicîtu, kuru var izgriezt ar vienu metodi.
Ir labi Remedy, ja tu apzinies savas problçmas, bet daudzi ðeit esoðie vienkârði vçl nav nonâkuði lîdz tâ sauktajam "tavam" lîmenim.Varbût tu pats esi mazliet piemirsis, ko nozîmç, justies slikti, bût trauksmç, trîcçt aiz bailçm, nesaprotot no kâ.Tagad Tu noteikti apzinies visas ðîs lietas un esi daudz ko sakârtojis, kâ tu saki, tâpçc tev tagad arî ir vieglâk nekâ daudziem citiem ðajâ forumâ.
Bet katram savs ceïð ejams-varbût tev vieglâk, jo tu esi vîrietis, vîrieði ir mazâk emocionâli un viòi vairâk cenðas strâdât ar prâtu un protams piekrîtu IR JÂBÛT MILZÎGAM GRIBASSPÇKAM, SPÇKAM UN TICÎBAI!!!
Un varbût kâds visu mûþu mocîsies ar VND, varbût kâds mûþa laikâ daïçji atbrîvosies no VND, bet kâds pilnîbâ atbrîvosies.
Bet varbût ir kâdi, kas nemaz patiesîbâ nevçlas atbrîvoties no VND.
Es palçnâm virzos pa tavu pieminçto ceïu (es vismaz ceru), jau kâdus 7 mçneðus nedzeru patstâvîgi zâles, reâlajâ dzîvç aktîvi strâdâju un mâcos, neskatoties uz sliktumiem, kas daþreiz pâròem, tomçr daþreiz pagaidâm nâkas iedzert arî pa kâdai tabletei, bet arî es ïoti ceru, ka bûs kâdreiz, kad varçðu iztikt bez zâlçm rokassomiòâ.
kiki31 -

Piekrîtu, ka katram ir savs ceïð ejams - taèu uzskatu, ka daudzas problçmas mums ir lîdzîgas. Tâpat uzskatu, ka ir lîdzîgi ceïi kâ tâs ir risinâmas.

Ja reiz runâjam par cîòu - vai Tev tieðâm lasot ðeit komentârus rodas iespaids, ka vairums cînâs ar VD patiesajiem iemesliem? Vairums tikai gauþas par VD izpausmçm (sekâm) un meklç lîdzjûtîbu. Bet arî lîdzjûtîba daþkârt mçdz bût nevçlama.

Kâ jau rakstîju - tad katram paðam laikam ir jânonâk lîdz tâdai bedrei, kurâ beidzot rodas apòçmîba tikt no visiem ðiem sûdiem ârâ.

Varbût teiksiet, ka man jau viegli runât - esmu uzlabojis paðsajûtu. Bet vai tad tas tâ uz burvju mâjienu man notika? Kâ tad es pats jutos pusgadu atpakaï? Tieði tâpat kâ ikviens ðeit. Atðíirîba ir tâda, ka man tas viss bija tiktâl piegriezies, ka es izlçmu rîkoties. Rîkoties tad, kad paðam bija ârkârtîgi slikti un likâs ka izejas nav. Bet tur jau tâ lieta, ka ir jâsâk rîkoties tieði tad, kad ir slikti, jo tad papildus motivâcija un gribasspçks nav vajadzîgi. Grûtîbas radîsies tad, kad kïûs kaut mazliet labâk - tad tieðâm bûs grûti uzturçt uzòemto kursu, jo gribçsies kaut kur noslinkot, nohaltûrçt.
Remedy -

Neaizmirsti, ka daudzi, kas postç ðajâ forumâ, vçl ir salîdzinoði "jauniòie" ðajâ kaitç, kas meìina saprast pamatlietas - kas ir kas. Ðajâ periodâ gauðanâs pieder pie lietas, un - savâ ziòâ pat palîdz.

Un sievietes jau vispâr ir tâ konstruçtas, ka viòâm laiku pa laikam vajag parunât un pagausties, tâ teikt atvieglot sirdi. Tu ðobrîd runâ ka îsts "Misters Nokârtotâjs" (neatceros, kurâ attiecîbu gramatâ redzçju ðâdu terminu, laikam tajâ par Marsu un Vençru;))) ). Sievietes grib tikai pasûdzçties, bet vîrieði tûliò metas palîgâ ar konkrçtiem ieteikumiem kâ atrisinât, viòuprât, sievieðu problçmas. Rezultâtâ sievietes jûtas nepatîkami pârsteigtas, jo viòâm vîrieðu padomi nemaz ta ðîti nebija vajadzîgi, gribçjâs tikai "nolaist tvaiku". To izdarîjuðas, sievietes dodas tâlâk un itin veiksmîgi paðas risina savas problçmas.:))

Nepârproti mani, nekâdâ ziòâ negribu Tevi atturçt no dalîðanâs pieredzç ar citiem postçtâjiem ðajaâ forumâ, tieði otraâdi - arî es ar lielu interesi izlasu katru Tavu iesûtîto postu, bet... nesâc dâmâm neko uzspiest, viòas sabîsies un aizmuks.:)))
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.06.2008 11:01
vajag reizeem paraudaat un reizeem ir it labi, ja kaads laiku pa laikam sadod piparus, ka nav ko miikstoties... baabieshi jau sen buutu nosliikushi savos punjkjos un asaraas, ja nebuutu vechu, kas par visu shito skatu noskaishas.
Atvainojiet,bet es padalîðos ar savu nelielo domu...
Par sevi: (ðîs nav iepazîðanâs sludinâjums)Man ir 40.Esmu pabijis kâdâ karâ Aizkaukâzâ - vai kâdu esmu nogalinâjis -nezinu.Jutos îsts "Rembo"ar nedaudz paâtrinâtu sirdsdarbîbu.Lai aizmirstu visu kas bijis,es sâku pievçrsties darbam.Man izdevâs.Jau varâk kâ desmit gadus esmu kâdas raþotnes vadîtâjs un modelçtâjs.Un atkal esmu îsts "Rembo"ar nedaudz paâtrinâtu sirsniòu.Ir ideâla sieva,ir gudri bçrni,draugi,mâja,automaðînas...Mans lozungs - "Ar mietu mani zemç nedabûsi"
Kas notiek: ( 2004 gads)Ðausmîgs spiediens galvâ,sirds te skrien,te pauzes taisa,bailes,dusmas...Dakteri âtri nosaka diagnozi VD un izraksta zâles.
( 2007 gads) Pârtraucu lietot visus ðos trankvilizatorus jo dakteri atklâj sirds kambaru tahikardiju un vçl visâdas gudras lietas un ieplâno operâciju.
(2008 gads)Tiek veikta bîstama operâcija - rezultâta nav.
Neliela doma:Cilvçks ir iemâcijies sevi uzbudinât,satracinât,rakâties pa pagâtni,domât divas domas uzreiz utt.Kâdçï neiemâcîties sevi nomierinât un jau ðodienu sâkt dzîvot kâ pirmo dienu savâ mûþâ.(Iedomâjieties,ka ðî ir PATI PIRMÂ jûsu diena - smaidu un laimes asaras es jums garantçju)
Varbût es kïudos,bet tomçr uzrakstîðu - MÛSU ZEMAPZIÒA MÛS IZNÎCINA.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.06.2008 15:17
Aparts

labs un savlaiciigs darbs ar sevi vareetu paglaabt no taadas kjermenja kropljoshanas... sev neko daudz nesamelosi... un ilgi nu nepavisam ne...

#

par Komata mineetajiem personiibas trauceejumiem aizdomaajos -- taa diivaini mazliet. cilveekam buutu sameeraa gruuti atziit, ka vinjam taadi ir. vismaz man noteikti buutu gruuti, kaut arii es zinu, ka man ir shis tas daraams shajaa jomaa...

dazhi tie nosaukumi taadi pabriesmiigi -- robezhpersoniiba, shizoiida etc... ljoti iejuusminoshi... 8-/

bet to, vai cilveekem shie trauceejumi ir, parasti grib noskaidrot psihiatrs, lai gan speej vieniigi mazinaat simptomus vai "duminaat" taalaak, ja paljaujamies tikai uz vinju... tachu personiibu zaales nesavaaks... var paskatiities uz psihiatrijas apruupee ilgstoshi bijushajiem... es pa laikam iedomaajos par to vissmagaako variantu -- shizofreeniju --, jo kaadus paaris taadus zinu. gruuti pateikt, kas vairaak apeedis personiibu -- probleemas jebshu zaales...

tajaa pashaa laikaa darbinjsh ar savu galvinju it veiksmiigi paliidz shiis lietas sakaartot, bet tur nekaadas birkas nav vajadziigas un netiek lietotas. vnk straadaa ar to, kas traucee, un viss.

nosaukumiem nav lielas jeegas, nedz noziimes.. un dazhas birkas var kalpot kaa iedziishana bedree atpakalj.

taajaa pashaa laikaa taisniiba, ka vegjetatiivie trauceejumi ir tikai redzamaa dalja, kas manifesteejas rumpii.



Edited 1 time(s). Last edit at 17.06.2008 15:27 by Runcene.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.06.2008 17:51
Es iedomâjos filmu "Brîniðíîgais prâts" vai kâ viòu tur sauca, kad tas profesors zâïu iespaidâ kïuva par dârzeni, neko nespçja padomât, nespçja mîlçties ar sievu, bet, kad zâles pârtrauca dzert, uzreiz kïuva par dzîvu cilvçku, bet atgriezâs arî halucinâcijas. Ja ir tâ, kâ filmâ, ka viòð iemâcâs savas halucinâcijas atpazît un ignorçt, tad ir labi, bet vai dzîvç tâ var? Un bieþi vien halucinâcijas nav kâ tur draudzîgi cilvçciòi, bet kaut kâdi briesmoòi.
Tas man te pârdomas par zâïu lietoðanu.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.06.2008 18:37
Par personiibas trauceejumiem... loti diskuteejams jautaajums. Cilveeki ir loti dazaadi viens varbuut ir ekstraverts, otrs intraverts; viens raud par katru nieku, otram pofig uz visu - un kurs no viniem ir normaals?

To Aparts
Zemapzinai ir viena slikta iipasiiba - taa atceras visu. Taa necensaas muus izniicinaat, taa censaas muus pasargaat, bet diemzeel apzinai biezi vien nepienemamaa veidaa...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.06.2008 18:37
Remedy-
daudzi tavi padomi tieðâm vçrtîgi, bet par daudzâma lietâm der padiskutçt.
piemçram, kas attiecas uz þçloðanu un palîdzîbas meklçðanu. Es sevi agrâk uzskatîju par stipru sievieti, kad pâròçma uztraukums, bailes, sâpes centos nevienam nerâdît un nestâstît, emociju izrâdîðana nebija pieòemta arî manâ ìimenç!!!
Un kâds tur labums bija? Viss vârîjâs un krâjâs iekðâ savâ sulâ...lîdz vienreiz tas viss lûza un nâcâs griezties pie psihoterapeita pçc palîdzîbas.
Psihoterapija man iemâcîja, ka es varu atïauties bût daþreiz vâja. Ja es kâdu reizi uzrakstu forumâ, kad man ir slikti, paraudu draugam uz pleca, ja man no tâ paliek vieglâk, kâpçc to nedarît, tas ir viens no veidiem kâ "izlâdçt" sajûtas, no kurâm mums ir slikti!!!
Un vçl man + tavâm nosauktajâm metodçm ir citi paòçmieni kâ nomierinât sevi:
tu stâstîji, ka tev sliktâs sajûtas rodas, kad ir stress, bet man savukârt, neliels stresiòð ir nepiecieðams, jo esmu ïoti aktîvs cilvçks pçc dabas, tas man palîdz novçrst "sliktâs" domas uz lietâm, kuras reâli jâpaveic.
Skatos uz saviem darba kolçìiem un daþkârt nesaprotu viòus, jo pçc darba viòi vai nu tusçjas vai skatâs televizoru u.c. manuprât bezjçdzîgas lietas dara.
Man ir tik daudz domu un ideju, ko darît un vçl nâkotnç darît, ka fiziski pietrûkst laika.
Ja parâdâs trauksmainas domas, dziïi elpoju, ir bijis, kad gandrîz visu dienu apzinâti dziïi elpoju un tas aizvieto tabletes devu.
Kad nevaru aizmigt no stresa, pirms gulçtieðanas uzlieku vienu roku uz pieres, otru parasti uz krûtîm vai vçdera (nu kaut kas lîdzîgi kâ Reiki terapijâ) un tâdâ veidâ sevi nomierinu.
Iesaku vairâk darît to, kas sagâdâ prieku: man ïoti patîk dejot, kaut arî sen jau neskaitos jauniete, ðad tad aizeju uz mûzikas klubu, riktîgi visu nakti izdejojos, man tas ïoti palîdz izlâdçties.
Izmantoju arî aromterapiju: pçrku indieðu sveces, kuras ir pret stresu un mâjâs tâs dedzinu, tâpat arî lavandai ir patîkama smarþa, tas arî palîdz relaksçties.
Tâ, kâ katram savas metodes un paldies, ka viens ar otru dalamies!
Lai Jums visiem jauks vakars, neskatoties uz lietaino laiku ârâ! :):):)
Laila -

Attiecîbâ uz vîrieðu pieeju. Nu labi,òepâròemiet mats matâ manu ârkârtîgi strukturçto pieeju tam visam, jo tâda ir vîrieðu daba - visu loìiski izkârtot. Taèu mçìiniet uz ðîs strukturçtâs sistçmas pamata atrast tâdu savu risinâjumu - savu pieeju, kas atbilst jûsu pasaules uztverei un izjûtâm.:)


Aparats -

Par to, ka mums ir jâmâcâs nomierinât un bremzçt savas joòojoðâs domas -piekrîtu. Par to, ka zemapziòa mûs iznîcina - nepiekrîtu. Kâ jau 123 rakstîja- zemapziòa mûs cenðas pasargât - taèu bieþi vien tâdâ veidâ, kas ar apziòu rada konfliktu. Bet visi tavi pârdzîvojumi, domas, negâcijas krâjas bezapziòâ. Tas ir melnais caurums, kas grauj mûs visus. Tur krâjas mûsu negâciju "kultûras slânis". Zemapziòa jau savlaicîgi mums signalizç, lai no tâ visa tiekam vaïâ, bet apziòa ðos signâlus neòem vçrâ vai vienkârði nespçj iztulkot, jo tie ir vâji un bieþi vien tos saistîjâm ar kaut kâdâm vieglâm kaitçm, gadalaiku maiòâm un citâm nebûtiskâm lietâm. Un tad zemapziòa uzspieþ tâ smagâk - uz mûsu fiziskajâm izjûtâm - un te nu VD ir klât. Un ðito kaiti apziòa pamana.:)

kiki31 -

Par þçloðanu un raudâðanu es piekrîtu, tas tieðâm arî palîdz - mazliet un uz îsu laiku, bet tomçr.
Vâjam bût arî nav nekâds grçks. Vismazâk sevi ir nepiecieðams ieklat vaþâs ar kaut kâdiem sabiedrîbas vai paða stereotipiem un aizspriedumiem.
Arî vairâkas Tevis aprakstîtâs metodes ir noderîgas, taèu joprojâm neredzu paðu pirmsâkumu - savas attieksmes maiòu pret daudzâm dzîves jomâm. tas ir pirmais ar ko jâsâk. Viss pârçjais dos jûtamu efektu tikai pçc tam, kad tiks izdarîts ðis mâjas darbs - darbs paðam ar sevi. Cik noprotu, tad vairs necneties vienmçr un visur bût stipra. Par to prieks. Bet neðaubos, ka ir vçl desmitiem jomu, kuros Tev ir jâmaina savas domas, emocijas, attieksme, rîcîba. Meklç ðîs jomas. Maini savu paðreizçjo rîcîbu ðajâs jomâs pret jaunu - sev un apkârtçjiem labvvçlîgu, 'tavu iekðçjo brîvîbu un labsajûtu veicinoðu. Un rezultâts bûs.:)
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 16 pieskaita 6?
Ziņa: