Līdz šim nezināju par tik sakarīgu un izmisušu cilvēku forumu, kā arī tik kompetentām atbildēm.Nu, tad palīdziet arī man. Manam 21 gadīgam dēlam visa dzīve ir sagriezusies otrādi.Pusgadu "jūku"" kopā ar viņu, meklēdama izeju, kā lai viņam ieskaidro, ka jāgrib ārstēties. Psihiatre pēc "jumta aizbraukšanas"' respek.,ielaistas depresijas, piedāvāja slimnīcu, mājas ārstniecību utt.No visa viņš atteicās , arī no 20.nod., Viņš neuzskata sevi par slimu. Jau pusgadu sēž mājās, skatās tv un netaisās atsākt ne mācības RTU, ne strādāt.Terorizē mana ik pa brīdim arī agresīvā formā. Trīs reizes vests uz psiheni, bet mūsu humānie likumi, ja viņš atsakās rakstiski tur atrasties, aizliedz tur viņu ievietot Kad psihiatrei vaicāju, kā man dzīvot - atbilde bija : gaidiet līdz kādam notikumam ar policijas un ''atrās palīdzības iejaukšanos. Tik traks viņš vēl nav,bet ir brīži, kad man patiesi ir bail, it sevišķi , kad nedodu naudu cigaretēm.Lūdzu Dievu, mīļi runāju, bet ne vienmēr arī es spēju savaldīties. Viss viņam ir viļņveidīgi..šobrīd atkal ir traki....mēģinu uzturēties darbā ilgāk nekā vajag...man praktiski dzīves telpa ir apdraudēta.., bet tikai es viena, jo citu nav,rūpējos par viņu tīri sadzīviski . Tikai ar cigarešu izsniegšanu un naudas iedošanu ceru viņu aizvest pie ārsta, bet arī saprotu, ka viņam to vajag gribēt pašam.Ko darīt?

īstenībā dēls nav nojūdzies bet māte, normāli ka viņs sak ārdīties ja grib viņu iebāst
psihenē vēlviena māte :-) klasiskais variants, šitādu scenāriju psihenē dabūšanu
esmu dzirdējis vairākkārt un vienmēr to sauc par depresiju, bet ar varu spiež ārstēties
un paraxstit papīrus...
......dzīves telpa... a viņš arī sargā savu dzīves telpu
.......īstenība jau māte arī ārdās, ko viņs viens pats no sevis sāk psihot, kad neviena nav, viņš nepsiho?
māte arī ārdās, labāk viņu vest uz tvaika ielu
darba nav apkart bezdarbs un kāpēc viņām būtu jāmācās RTU ja viņš grib pīpēt
a kur tagad lai jauneklis dabū darbu?
kas tur slikts nesaprotu?



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2010 23:58 by puce.

Nu nez vai tā būs ka saka aberz... Bet redzu, ka džeks ir atradis labu veidu kā var ērti parazitēt... Es tā saprotu, ka tas dzīvoklis viņam nepieder... tā kā vajadzētu apskatīt iespēju puisi izlikt aiz durvīm lai atgrieztos reālā sajēga... Tas arī būs stimuls strādāšanai... Tāds ir mans viedoklis...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Teorijā viss ir vienkārši, bet dzīvē viss bišku sarežģītāk. Reti kura māte spējīga izmest savu diedelnieku ārā, citas ciešās līdz sirmam vecumam un patiesība jau ir tāda, ka viņas pašas vien tādu situāciju ir izveidojušas, pašas izveidojušas tādu parazītu.

mamma var meklēt palīdzību tikai sev. krīzes centrs skalbes, psihoterapeits, atbalsta grupas cilvēkiem, kuru ģimenēs ir atkarīgi ļaudis. grūta situācija, pašai ļoti nāksies mainīties.

interesanti, kāds sakars pshiatrijai ar īpsašumu,
iedod viņam dzīvokli , tad māte vēl trakāk ārdīsies un izdomās
kautko, lai dēls paliktu bērna apgadajamā statusā, jo emocionāli
māte ir parazīts. pusaudzis ir izaudzis un tur neko nevar darīt...
meitenēm viņa vecumā jāprasa ko ar viņu darīt :-)



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2010 23:59 by puce.

Kāpēc dēls jabāž psihenē? Mammucis gan jau visu laiku luncinās apkārt un zāģē ar to, ka šams ir slims, un viņam vieta psihenē. Problēmas abiem. Dēlam vajadzētu izvākties no mammas ligzdas.

nu manas domas
šo saikni emocionālo ir grūti pārraut, tai var nelīdzēt arī attālums
īstenībā dēls ir normāls un saites pašas sāk rauties un viss būs labi
ja nesāks barot ar nedabiskiem līdzekļiem, dabiskie hormoni :-)
existential fool
bingo......



Edited 1 time(s). Last edit at 30.08.2010 00:01 by puce.

Kādas muļķības tam , kas domā, ka man vajag lelikt bērnu psihenē, vai īpašums man svarīgs!!!Pilnīgs sviests! Viņš var apdraudēt, ja ir bez manas naturālās palīdzības gan sevi , gan citus, arī jūs, cienījamie rakstītāji, ja izlieku viņu aiz durvīm!!!? Viņš šobrīd veģetē, tādēļ, ka es rūpējos un gaidu, kad iznāks sakarīga saruna, ka viņš pieņems ārstu palīdzību labprātīgi .
Es droši vien ārstēšos visu mūžu un kaisīšu pelnus sev uz galvas, bet man taču vajag dabūt viņu pie gudrajiem ārstiem. Kamēr ārstēšu sevi, process ar viņi ir attīstībā! Nupat viņš nozaga naudu un aizgāja savu ceļu...Varbūt par naudu arī nāks pie dakteriem? Vai nav vienalga, kādām metodēm , ja tik piekrīt ārstēties. Bet , kur tad paliek Dieva vārds= LŪDZ UN TEV TAPS DOTS? Jums, cienījamiem,gan es lūdzu!

Un kas tad tie ir par gudrajiem ārstiem, kas ārstē sadirstu dzīvi?...

Aiz durvīm nevajag mest, es domāju, bet vajag, pirmkārt, pašai sākt cienīt sevi.

Bet, kad jau viss ir tik tāl ielaists, tad ceļš atpakaļ būs diezgan garš.

atcerējos, ir tāda grāmata. Viesturs Rudzītis, Bendes meitiņa un viņas tēvs. varbūt vari bibliotēkā sameklēt? tur arī tavs gadījums bija apskatīts! piesaukts gadījums, kur māmiņa par dēlu nesavtīgi rūpējusies, un 70 gadu vecumā sūdzas, ka dēls nekur nestrādā, nodzer mātes pensiju un māti iekausta. bet grāmatā viss ir labi izskaidrots.

kāpēc gan lai viņš piekristu ārstēties? tad taču izārstēsies un būs pašam par sevi jārūpējas! foršāk taču, kad kāds cits rūpējas.

ja arī tu viņu pie ārsta aizvilksi, viņš ārstēšanos nosačkos un pēc tam visā vainos tevi. vajag, lai viņam pašam liekas, ka nupat būs lielas ziepes, ja nesāks neko darīt. tu vari vien parūpēties, lai viņš drīzāk sajūt šīs lielās ziepes. un tad lai pats sameklē ārstu un pilnībā uzņemas atbildību par savu ārstēšanos. ja vien vispār viņam ārstēšanās ir vajadzīga.

Māte Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nupat viņš nozaga naudu un aizgāja savu
> ceļu...Varbūt par naudu arī nāks pie
> dakteriem? Vai nav vienalga, kādām metodēm , ja
> tik piekrīt ārstēties. Bet , kur tad paliek
> Dieva vārds= LŪDZ UN TEV TAPS DOTS? Jums,
> cienījamiem,gan es lūdzu!
interesanti , ko vīņš apdraud?
nu i labi, paņēma naudu un aizgāja.....
kas tur slikts, nesaprotu, varbūt vēlāk atdos.
nezinu, bet gadās arī tā, ka bailes ņem virsroku un daudzkas īsenībā nav tik slikti...
ja liekas ka apdraud, vai liekas ka būs tas vai šitas..
nu Dievs varbūt palīdz, nevaig jaukties pa vidu...
sanāk lai Dievs palīdz un aizved pie ārsta... tas taču murgs...
ja viņam briesmas nedraud, viņš nevienu neapdraud, nu kas tad ir par vainu, ja notiek
ne tā k mums liekas......

...nja...šoreiz aberz galēji garām...te cita štelle, un dot padomu?!?...jāpieivenojas runcenei, jo tikai spečuks varēs pateikt, ko darīt...iebāzt kreizenē???...džeks aizbrauks pa nopietnam...nelikties ne zinis???...aŗī garām...
...mamma, vienu gan te ar vijolīti izpīpējam...pieļaujam, ka problēma neslēpjas ieilgušās depresijas sekās...problēma vaŗetu būt Tev un viņam blakus, acīmredzama, prasta kā melni trusāri...piesēdies, ieņem brandavu un vispirms izčeko jūsu abu ( a kur trešais???) pēdējā gada ritumu...a mož kas izleks...tad arī pašai būs vieglak noorientēties...un spečukam arī...
...un tā nebūs vainas meklēšana...ja sāksi ar nostāju - kas vainīgs - viss, dirsā...pieej pie problēmas ar nostāju - meklēju iemeslu...
...tas arī būtu mans padoms...domāju, ka Tev sanāks...ja jau esi sākusi meklēt...

Nu gluži laikam tikai depresija tā nebūs... Ja ir reāli draudi, vajag uzrakstīt iesniegumu, un tad pat mūsu valstī sāks ārstēt piespiedu kārtā. Jo tas likums skan tā apmēram- ja persona izsaka draudus vai apdraud savu dzīvību, bla,bla ,bla. Un patiesībā tā ir arī vienīgā izeja radiniekiem- mazliet ''sabiezināt'' krāsas.ceru, ka sapratāt ieteikumu

žēl gan tikai, ka psihiatrija neko neārstē...

aberz te risina kaut kādas savas problēmas.

"Bendes meitiņa" un Rudzītis, jā, ļoti laba grāmata, piekrītu, bet nez vai autore tagad par grāmatām domās, varbūt mazliet vēlāk.

Dažreiz draudi ir pārspīlēti, lai gan vīrieši mēdz būt agresīvi. tāpēc jau ieteicu speciālistu, jo mammas pa laikam mēdz pārspīlēt. speciālists šādā gadījumā var palīdzēt arī sevi saņemt rokās. ja Tu esi elles virpulī, Tu nekad neredzi to, ko redz kāds no malas, piemēram, krīzes centrā. mēs aiz ekrāna nevaram zināt, cik nopietna ir situācijia. es arī nedomāju, ka psihenes še ko līdz. nelīdz. beigsies puisim dzīve. vīrietis ar valsts psihiatrijas attieksmi... tas ir beidzies mūžs, reģistrs, uzskaite uz mūžu. vismaz manas domas. ne visas depresijas jāārstē ar psihiatra palīdzību. ar varu izdosies ielikt psihenē: naids uz mūžu, viņam : jēgas nekādas.

kurš nu vainīgs vai ne-vainīgs, vai atbildīgs, kāda tam tagad nozīme. te ir divu personu saspēle, kur viens ir jaunāks un nepieredzējušāks.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> aberz te risina kaut kādas savas problēmas.
>
Runcene gudrāka, klausiet viņu :-)
liekas ka apdraud, tad neko nevar darīt, jaliek psihenē
jo policijā nevar, tu prasa konkrēti apdraud vai nē, a ja nav ko teikt
tad jau neapdraud.. bet ja liekas tad vienīga izeja psihene :-)
a ko darīt ja neapdraud, bet reāli likas ka tas varētu notikt
vaig iedzert nervu zāles un nomierināties...
labi ka neliekas ka pasules gals nak, tad nav ko iegrūzt psihenē
pašam vien janomierinās

bucas
liekas dzeks pie draudenēm tusē mierīgi

cilvēki, bet varbūt tas ir liktenis un nevaig viņam pretoties. dažiem cilvēkiem dzīve ir murgs un tur neko nevar padarīt.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:32 by R..

R. Tu tak esi idiots. Laikam būsi ko līdzīgu jau piedzīvojis? :))

Ja cilvēks ir slims, viņam jāārstējas. Ja puisis ir psihiski slims, jāārstējas attiecīgajā iestādē. Manuprāt, tie ir aizspriedumi no PSRS laikaiem, ka Tajā iestādē sačakarē, utt. Manai mammai ir šizofrēnija, un no ārstnieciskām ''kūrēm'' psihenē viņa vienmēr ir iznākusi sakarīga, vesela, darbspējīga. Cits jautājums ir, protams, vai cilvēks turpina lietot zāles, bet... rezultāts bija redzams. Vēl var padiskutēt par dažādu ārstu ārstniecības kursu- piekrītu tam, ka, jo vecāks doks, jo lielāka iespēja ''norauties'' uz veciem medikamentiem un rezultātā ne tik labu rezultātu. Bet jaunie psihiatri prot sakombinēt labas zāles.

Ar psihslimnīcu ārstē bardaku ģimenē? Hm, nebiju dzirdējis šitādu variantu.

tie daži man zināmie, kas ir dzīvojušies piespiedu kārtā pa attiecīgo iestādi, ir miruši. jauni turklāt. ja tā ir tikai nozāļošana, tad sveiki. nekādu bardaku jau galvā tur nekārto. ok, puisis nesaprotas ar māti, viņiem ir ļoti sliktas attiecības (parasti mamma ir audzinājusi viena vai tēvs dzērājs, varmāka utt.), puisis paliek arvien agresīvāks pret māti, arī pret citiem, pārsvarā sievietēm, beidzot viņš noraujas kārtīgi, kaut ko sastrādā un viņu ieliek piespiedu kārtā... tur ir pretī psihiatrs, arī pa lielam sieviete, tikpat nepiekāpīga... un uz leju pa spirāli. tur jau viņš vairs nevar pretoties, tāpat salauzīs. ķīmijas iespējas ir lielas. vēl sanitāre gudri parunā un pamāca, kā māti jāmīl.

ja godīgi, man šķiet pareizi, ka vairs nevar tik veikli nevienu ievietot slimnīcā pret paša gribu, jo neviens tur neinteresējas, kas viņam sāp. varbūt tad tomēr ir izredzes, ka kāds attapsies. varbūt grāvī, varbūt citādi, varbūt kāds cits puisis palīdzēs, kurš turpat reiz ir bijis. viens psihoterapeits bija teicis: ja māte viena audzina dēlu, tā ir traģēdija... māte neapzināti sev veido ideālo partneri... bet nekad nav ar viņu apmierināta, jo puisis nevar būt ideāls. viņš ir bērns, pēc tam jaunietis. ai, tas viss ir liels murgs. Palasiet Andra Siliņa grāmatu " Esmu azartspēlmanis" . Šajā diskusijā es pilnībā piekrītu aberz saturam, gan ne formai un stilam.

no otras puses, ja cilvēks ir pārmēru agresīvs, es arī viņu uz tumšas ielas negribētu sastapt, bet slimnīcā viņu lēnām piebeidz. cietumos tas pats. ir taču statistika, kas sēž cietumā, no kādas vides. man ir paziņa cietuma kapelāns. tur nevienam džekam nav bijusi pilna, normāla ģimene.

ja domājam par sabiedrību, tad viņš it kā jāliek slimnīcā, ja par puisi, tad viņam vajadzētu labu psihoterapeitu vīrieti, bet viņš to nezina, negrib un nevar atļauties.



Edited 1 time(s). Last edit at 02.09.2010 15:52 by Runcene.

Māte Rakstīja:
-------------------------------------------------------

>Tik traks viņš vēl nav,bet ir
> brīži, kad man patiesi ir bail, it sevišķi ,
> kad nedodu naudu cigaretēm.Lūdzu Dievu, mīļi
> runāju, bet ne vienmēr arī es spēju
> savaldīties. Viss viņam ir
> viļņveidīgi..šobrīd atkal ir
> traki....mēģinu uzturēties darbā ilgāk nekā
> vajag...man praktiski dzīves telpa ir
> apdraudēta..

Ir jānosprauž robežas- ko katrs var atļauties un katram jāzuzņemas sava atbildības daļa. Jabūt savstarpejai cieņai, nesavtīgai mīlestībai. Bet izskatās, ka Tavā mazajā puisītī tas nav ieaudzināts un patiesi- 21 gadā tagad kaut ko vairs pateikt ir diezgan grūti. Krietni jau par vēlu. Tur jāgriežās nevis pie kaut kādiem psihiatriem un psihslimnīcām, kas visu salaidīs galīgā pakaļā, bet nu tad jau drīzāk pie kāda psihologa vai psihoterapeita, kurš varbūt būtu spejīgs paskaidrot, kas īsti nav kārtībā, jo vaina nav tikai viņā, bet jūsos abos.

Daudzas vienuļās mātes audzina nevis personību patstāvīgai dzīvei, neiemāca dzīvot, bet it kā audzina sev mazu, jauku sunīti, kas viņas mīlēs mūžīgi un nemaz nepadomā par to- kā tam cilvēkam pēc tam būs ieiet patstāvīgā realajā dzīvē. Un no tā arī seko atgriezeniskā agresija. Jo tas patiesībā ir milzīgs pāri darījums bērnam.

Nu tādas man personiskās domas saraisījās par šo tēmu.



Edited 2 time(s). Last edit at 02.09.2010 19:29 by existential fool.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> R. Tu tak esi idiots. Laikam būsi ko līdzīgu
> jau piedzīvojis? :))





Edited 1 time(s). Last edit at 02.09.2010 19:41 by R..

Sviests. Cilvēka dabā ir izzināt, darboties, sapņot, aizrauties un doties pretīm saviem sapņiem, izjust azartu, piedzīvot dažādas aizraujošas lietas. Slinkums vienkārši nozīmē, ka globāli ar cilvi viss nav kārtībā. Kāda daļa no viņa ir apspiesta vai jau mirusi. Pec pāris mēnešiem izolācijā un nīkšanas dīvanā patieis var izjust- kas ir mocības, tā pa riktīgo. Nav jau brīnums, ka daži tad pat spejīgi sev rīkli pāršķērst.

.



Edited 2 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:31 by R..

Njā, tā dzīvē notiekās. Bet mūsdienās bieži dzīvojot pilsētā cilvēki ir vēl vientuļāki. Vispār dzīve lielpilsētās ir pretdabiska, tur jau arī rodas visas tās psiholoģiskās problēmas.

nezinu, vai tā ir. man ir druška vienā vecās Eiropas zemē, psihoterapeite; kādus 7 gadus studējusi un strādājusi par sociālo darbinieci ASV; viņa stāstīja, kas notiek Amerikas laukos, smukajās un it kā mierīgajās fermās, kuras rāda filmās... puisietis guļ ar savu māti, sievu, meitu, bērns jūk prātā.

citur šādās vietās bērnus nekur vnk nelaiž, tikai svētdien uz mazu ciema baznīciņu. ja kāds varonis nokļūst līdz augstskolai pilsētā, tad bieži nokļūst pie psihiatra. un tikai tā speciālisti uzzina, kas laukos darās.

drausmas. domāju, ka slimi cilvēki var būt visur un konsekvencēs arī psiholoģiskās problēmas.