Nesen dzirdēju vienu labu teikumu par vecāku pienākumu pret bērniem: vecāku galvenais pienākums ir būt laimīgiem. Protams, rūpes attiecībā bērna vecumam, bet bērns jau mācās no vecāku parauga. Arī laimi.

savā ziņā ir viegli, kad diagnoze ir skaidra un tad ir izvēle - ārstēties vai neārstēties, dzert zāles vai nedzert. Diemžēl, daudz gadījumu ir, kad diagnoze ir neskaidra, cilvēkam ir mānijas un nevienam nav skaidrs -vai tuvojas dvēseles mijkrēslis, kā tas ir bijis radiem iepriekšējās paaudzēs, vai arī tie ir dēmoni, kurus pusaudžu gados pamodinājušas vecāku destruktīvās attiecības un mīlestības trūkums.

psihiatrijā nekad nevienam nekādas diagnozes nav bijušas skaidras. tās var mainīties 3 reizes (un vairāk) dienā. ja ir pilnīgs pī, tad tobrīd nav jēgas meklēt, no kā tas ir... pēc klīnikas ārsts iedod zāles. no viņa arī vairāk nevar cerēt.

zāles gan ne vienmēr palīdz. tāda nepilnība...

ja apmeklē tikai psihiatru, tad neskaidrība ir garantēta, tas vienkārši jāpieņem. psihiatrija nepēta cēloņus, bet tik un tā savu viedokli pauž. bet kā var pārliecināti saukt problēmu vārdā, ja nezina cēloņus... psihiatrija ir tikai daļēja atbilde, es teiktu, ka psiholoģiskas problēmas iespējamā bioloģiskā risinājuma versija.

tāds dalījums (no kura tie dēmoni tagad), manuprāt, nemaz nav iespējams, jo cilvēka psihe ir vienots veselums. tur satiekas viss.

Sadomāju nedaudz padalīties savā pieredzē: viena audzināju dēlu kopš viņa dzimšanas (tēvs alkoholiķis, ar kuru, pēc bērna piedzimšanas nekādas attiecības neturpināju veidot), naudas nebija, alimentus nesaņēmu utt (1000 un 1 probl.), taču rezultāts ir gandrīz kā amerikāņu filmās ar nobeigumu "Happy End".. :)
Nestāstīšu visu garo vēsturi (dēlam nu jau ir 19.g.), tikai piebildīšu - par cik skaidri apzinājos, ka skaitāmies tādi kā uz riska robežas (arī es pati izaugu bez tēva un ar pers. māti man tā arī neizveidojās labas attiec.), vispirms sakārtoju pati sevi un tad jau, ar citu skatu/izpratni varēju un mācēju palīdzēt dēlam... Jā, dēlam pag.g. parādījās kaut kas veģetodistonisks, t.sk. arī baiļu sajūtas un nomāktība, bet esmu iemācījusies vadīt domas tā, lai tās neieciklējas ne man, ne dēlam..., iemācījos ne vien mieru un iekšējo harmoniju, bet arī emocionālajā līmenī ik dienas gūt pozitīvas emocijas (patiesas, nesamākslotas)... :)
Dēlam ne reiz neesmu piedāvājusi iedzert tabletes - pasarg Dievs! Vnk, ticību, ka viss būs labi es viņam nodevu neapzinātajā līmenī...

Ak, jūtu, ka man neizdodās visu īsi un kodolīgi aprakstīt (laikam jau tas arī nav iespējams..., jo nav vienas formulas, viss balstās uz zināšanām, arī pers. POZITIIVO pieredzi kā arī intuitīvo nojausmu, ko, kā un kad teikt/darīt/domāt...

Viens, ko esmu vienmēr it kā zinājusi : ja dēlam neiet labi, psihoterapija ir jāmeklē man, viņa mātei - to arī darīju, kā arī izlasīju padaudz dažādu teorētiķu grāmatas...
Lai nu kā, saslimšana jau arī nenotiek vienā dienā, bet par vēlu mainīties uz labo nav nekad + un nedrīkst pazaudēt ticību vismaz tam veselajam kodolam, kas ir gandrīz ikvienā cilvēkā! :)

Veiksmi visiem!

Mums katram ir savi, lielāki vai mazāki dēmoni dvēselē un skeleti skapī, bet ļoti briesmīgs ir zemā pašnovērtējuma un pašiznīcināšanās dēmons. Tas ir daudzu psiholoģisku problēmu sākums un dažreiz arī cilvēka gals. Kā šo dēmonu izmēros samazināt - meklēju atbildes, gan grāmatās, gan internetā, gan pie daktera -jo tikai tā izmēru samazināšana var glābt jauna cilvēka personību šajā gadījumā. Zāles nelīdz, labi argumenti ir bezspēcīgi, bet sliktie -, piemēram, iedzimtība sāk savu uzvaras gājienu.

es personiski neticu iedzimtībai saistībā ar psihiskām problēmām, jo esmu vairkkārt varējusi izaicināt tieši šo aspektu. jau par to rakstīju iepriekš.

mēs katrs esam kaut kādā līmenī ierobežoti, kas ir jāapzinās, bet tas, ka iepriekšējās paaudzēs bijuši visādi ļauži ar problēmām, nenozīmē, ka tās bioloģiski iedzimst (kā akmenī iecirstas lietas).

tās pārmantojas, bet citādi. vecāki to nodod tālāk neapzināti ar visu savu būtību. vismaz tādas ir manas domas.

varbūt ir vērts paskatīties uz šo lietu citādi un aiziet pie cita daktera... internetā arī tieši par sevi Tu NEKO nevari izlasīt, tur ir tikai populārzinātniski rakstiņi par visparējiem principiem.

tāpat ir vērts domāt vairāk vispirms par sevi.

par tiem dēmoniem runājot - tie veidojas tukšā (iekšējā nepiepildītība) vietā, tālab, lai šis tukšums neveidotos, tas ir jāpiepilda - ir tūkstošiem lietu, kā gūt gandarīumu un prieku par esamību - dažādas sportiskas aktivitātes (peldēšana, sporta zāles vai mājās hantelīšu cilāšana, braukšana ar riteni, ceļošana tuvā un tālā (arī tālā nemaksā dārgi, vajag tikai meklēt) u.c.)

par iedzimtību runājot - NEpiekrītu, jo..., šādas runas vairāk velk uz neapzināto, t.i., zemapziņas projekcijām..., bet te nu mana kompetence beidzas un teorētiski būtu jāiejaucas psihoterapeitam/ei...
Var runāt par riska faktoriem, nedrošību, bažām, sliktām, uzmācīgām domām, bet ne vairāk, jo..., lai runātu par gēniem, būtu jāveic analīze gēnu līmenī...

nepanesamā esība - vienatnē TU netiksi galā (vismaz es nebūtu tikusi)..., ja gribi atbildes un sapratni, ko darīt -> tikai psihoterapija, pie kam, tieši tā, kas maksā dārgi (ar to es domāju augsta līmeņa speciālistus, kuriem "laiks ir nauda")... :)

Ja ir nauda tad vajag vandīties apkārt pa pasauli.Tas ir incanti :)

nu ir jau dažreiz tie augstas raudzes speci arī diezgan pretīmnākoši... es to par tām cenām :)

Runcene,beidz pūst pīlītes :),tas ir reklamēt psihologus un psihoterapeitus

a kas Tev pret psihoterapeitiem?

psihologus nereklamēju, nea, ņe tovo poļota pķica, vismaz ne šitai tautai.

Apbrīnoju " Citu pieredzi " par to, ka viņa jau 20 gadus atpakaļ bija pareizi sapratusi, ka tieši domāšanas veids ir tas līdzek-
lis , kurš mērķtiecīgi nosprausts , izkopts un pilnveidots dod vēlamo rezultātu. Un tālāk pacietīgs darbs ar sevi ...
Par sevi varu teikt, ka pie manis šī saprašana atnāca tikai nesen , risinot jautājumus , kas saistīti ar pašas veselību.
Nebiju tik tālu aizdomājusies, ka,mainot domāšanas veidu , iespējams veikt rekonstrukciju arī attiecību jautājumos...
Patiešām , ja tā labi padomā , tad mūsu GALVĀ slēpjas milzīgs spēks .
Senais uzmundrinājums GALVU AUGŠĀ burtiski staro... Lai viņš staro katrā no mums!

dažiem cilvēkiem ļoti agrīni izveidojas spēja visu analizēt, redzēt kopsakarības, pie citiem tā atnāk vēlāk, bet tas nekas.

pēdējā žurnālā 40+ bija raksts mammām, kam ir pusaudži. es domāju, ka uzmundrinājumam varbūt kādam te arī patiktu. tāds saprotošs raksts, par sevis nesodīšanu un "galvu augšā".

Tā ir ka dēliņam tikai konfektes mācījāt ēst:)

Pastāv jau vēl arī citas audzināšanas metodes - kā bļaušana un uzskaitīšana ar siksnu !

Ziemassvētku klusais miers lai ienāk mūsu dvēselēs. Būsim saprotoši pret visiem.
Priecīgus svētkus!!!

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> psihiatrijā nekad nevienam nekādas diagnozes nav
> bijušas skaidras. tās var mainīties 3 reizes
> (un vairāk) dienā. ja ir pilnīgs pī, tad
> tobrīd nav jēgas meklēt, no kā tas ir... pēc
> klīnikas ārsts iedod zāles. no viņa arī
> vairāk nevar cerēt.
fffffffffffffffffffffffffffffffff
pilnīgs sviests

taro kartis kautkadas
runcene
vienkārši tev tiešām nav kautkas kārtībā
tajā galvā

tad ieraksti datubāzē katram pacientam 3 diagnozes dienā
bet sāku šaubīties vai vari parakstīt

aberz, tas nebija rakstīts Tev. tas pirmkārt.

tam bija konteksts, tas otrkārt.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> aberz, tas nebija rakstīts Tev. tas pirmkārt.
>
> tam bija konteksts, tas otrkārt.


nu es palieku pie sava
no koteksta tie ir murgi

galva runa cilveks doma
pienjemu ka atkal lieto

aberz, iedzer savas shizo zaaliites un ej nah, tavi murgi nevienam nepis

Runcene! Ziemassvētku laiks ir svēts un pilns ar brīnumiem. Stāsta, ka Laimes māte staigā pa mājām..... Iededz baltu
svecīti , lai viņa ceļu redz ! Priecīgus svētkus !

paldies!tas mīļi teikts!Piladzis vismaz piebremze to putru...

Ierakstu guglee vardus ''berna apspiesana'' skatos piekto rezultatu pec kartas un luk paris rindkopas no sii teksta:

''Viens no mazvērtības kompleksu cēloņiem bērnībā ir vecāku – mātes un tēva – mazvērtības izjūta. Abiem vecākiem ir atklāta vēlme apspiest sava bērna personību, viņiem ir bailes, ka bērns kļūst strauji pārāk patstāvīgs, tādēļ viņi to cenšas ierobežot, dažādi morāli ietekmēt (ļaunākos gadījumos arī fiziski), līdz bērnā rodas mazvērtības kompleksi, bailes no pretošanās, apspiestības sajūta. Kā jau mēs minējām, tad vecāku kompleksainā daba tiešā veidā ietekmē arī viņu bērnu tālāko nākotni.
Māte, kurai piemīt krasa nepatika pret vīriešiem - viņa jūt sevī vēlmi tos apspiest, pazemot, lai tikai apslēptu savu kompleksu – būt savaldītai no vīriešu puses-, audzina dēlu. Māte, iespējams, pat ļoti mīl savu dēlu, varētu teikt pat pārāk – lielu daļu darbu izpilda viņa vietā, radot iespēju viņam neizpaust savu vīrišķību, parādot to, ka sievietes spēj daudz vairāk. Māte saskarsmē ar viņu izturas kā pret vīrieti, t.i., ar nicinājumu, vēlmi to savaldīt, zināmā veidā arī pazemot. Dēlā savukārt rodas pretreakcija, rodas mazvērtības komplekss jau bērnībā, kas izpaužas kā bailes no sievietēm, kas jau vēlāk var izpausties kā riebums pret tām, nicinājums, kā arī tieši tāda pati vēlme kā mātei – šajā gadījumā naids pret sievietēm, to pazemošanā u.tml.
Viens no biežākiem mazvērtību rašanās cēloņiem ir mīlestības trūkums. Mīlestības trūkums mazvērtības kompleksus var izraisīt jeb kurā vecumā, taču viskrasāk un būtiskāk tas ir izteikts tieši bērnu un pusaudžu vecumā, kad ir nepieciešama vislielākā sapratne un palīdzība, mīlestība no vecāku puses. Runājot par mīlestības trūkumu, mēs gribētu atgriezties vēlreiz pie nupat pieminētā dēla un viņa mātes attiecībām. Sieviete - māte būdama jau pēc dabas iekārtota tā, lai sargātu un mīlētu mājas pavardu, savus bērnus – nenoliedzami mīl savu dēliņu, gādā par to, lai viņam būtu izglītība, lai viņš būtu labi paēdis. Taču visa šī mīlestība ir tikai kā ārējais slānis, jo jau pašos sirds dziļumos mātē ir ieperinājies mazvērtības komplekss, kas tai rada tieksmi apspiest visu vīriešus, tai skaitā, arī savu dēla iniciatīvas izpausmes. Dēls šajā gadījumā nesaņem bērnam un vēlāk arī pusaudzim tika vajadzīgo mīlestību un izpratnes apliecinājumu, ka viņā parādās mazvērtības kompleksi, kas tam liek domāt par to, ka viņš ir nemīlēts un neizprasts jau no pašas bērnības – tātad nevēlams. ''

Vai matei ir vel kadi jautajumi?

No šī pēdējā '' bgl '' teksta par mazvērtības kompleksa izcelsmes cēloņiem es personīgi nesapratu neko. Ne par mātes un
tēva mazvērtības izjūtām, ne- bērna.....
Šis teksts man ir svešs.

Vēlos palīdzēt dēlam, tādēļ mācos un pa kripatiņai vācu zināšanas.... Daudz ko uzzinu arī šeit-forumā . Papētīju literatūru
par reiki un sapratu, ka šis virziens man neder, jo viņš strādā ar kosmisko enerģiju. Jautājumos par kosmiskās enerģijas piesaiti esmu kļuvusi ļoti piesardzīga, jo 15 gadus atpakaļ ar to neapdomīgi ( informācijas trūkums ! ) smagi apdedzinājos...
Pēc vairākiem tās pielietojuma seansiem nokļuvu tik nepatīkamā pašsajūtas stāvoklī, ka saviem spēkiem likvidēt to nespē-
ju. Sapratu , ka palīdzība jāmeklē Baznīcā ( pirms tam to praktiski neapmeklēju ). Pēc sarunas ar mācītāju J.Rubeni un Svētā Vakarēdiena saņemšanas Torņakalna baznīcas draudzē - nepatīkamās sajūtas beidzās.
Tamarhinda man ieteica apmeklēt piederīgo atbalsta grupu "Gaismas stars "Pērnavas ielā 62. Tagad esmu nolēmusi doties
turp........Varbūt kāds no foruma dalībniekiem var paskaidrot sīkāk- kas tur notiek ? un kādā veidā noris šis darbs ?

es kaut kā netceros, ka te būtu bijušas diskusijas par šo biedrību, te vairāk tusē pacienti, ne piederīgie. vienkārši jāiet un jāievērtē.

calis.lv arī manīju, ka organizējas kādas neformālas atbalsta grupas, šķiet, Ikšķilē un vēl kaut kur, pameklē tajā forumā. tur ir sadaļa "veselība" (pieaugušo veselība), kur var pajautāt.

"Gaismas stars " ir dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Sākot ar 2001. gadu darbojas Atbals-
ta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem. Finansētājs Rīgas Domes Labklājības departa-
ments. ( lasīju presē, ka tur piederīgajiem lasot lekcijas u.t.t.). Dienā vietu skaits pacientiem - 25.
Apmeklēt šo centru man ieteica Tamarhinda ( teksts rakstīts 23.11.2010 ; laiks 22:49 )
Domāju - var būt kāds no pacientiem vai viņu tuviniekiem šo centru ir apmeklējuši un var paraksturot tuvāk...
Bet šā vai tā - esmu jau izlēmusi un tuvākajā laikā dodos turp !

Mamma,var saprast, tas smagi savu vienigo izlikt...bet biezi vienigas zales.pardot dzivokli ,pasai mainit darbu,vidi,pilsetu... palidzes tikai izsutijums delam spaida darbos anglija u .c. tad sapratis gan sencisu milestibu,gan to ka pasam jacinas,biezi zem depresijas ir parazitisms,launums ,nekauniba utt.

aha, un vēl ļaunais gars iemiesojies :)

cik saprotu šeit tusē gandrīz tikai pacienti.Māte kura bija ierosinājusi šo tēmu-nesagaidījusi nekādu palīdzību,bet tikai uzbrukumus šeit nekādi nav vairs manīta.Viņa meklējot palidzību,padomu uzreiz ir sanemusi tikai uzbrukumus.Tas viss norāda ka šeit ir tikai paši pacienti.Un tas ir normāli kā pacienti ir agresīvi,jo IR reala saslimšana un visiem Jums ir vajadzīga palīdzība-gan zāļu,gan psihoterapeits>>komplexi.Žēl ka nav konstruktīva saruna un padomi!
Novēlu , lai katrs atrastu savu pareizo ceļu,lai atveseļotos un varētu gan loģiski,MIEMĪLĪGI SPRIEST UN DOT PADOMUS UN LĪDZSVAROTI BEZ AIZVAINOJUMIEM UN UZBRUKUMIEM DOT PADOMU TAM KURŠ NEZIN KĀ RĪKOTIES JO VISS IR JAUNS. UN NESAPROTAMS.
Veiksmi dzerot zāles arsta izrakstītas(bet regulāri),pie psihoterapeita,treniņos,sporta aktivitātēs un pozitīvā domāšanā un attieksmē pret citu viedokli!
VĒLU IZVESEĻOTIES VISIEM!