VEĢETATĪVĀ DISTONIJA
1. Kā nokļūstam līdz VEĢETATĪVAJAI DISTONIJAI?
Pārslodze darbā;
Pārslodze skolā;
Pārslodze mājās (it īpaši sievietēm);
Psiholoģiska spriedze darbā;
Psiholoģiska spriedze ģimenē;
Psiholoģiska spriedze savstarpējās attiecībās (mīļotais cilvēks);
Patstāvīgas finansiālas problēmas;
Kāda tuva cilvēka zaudējums;
Netiek atvēlēts pietiekošs laiks fiziskajai atpūta;
Netiek pietiekoši laika atvēlēts garīgajai atpūtai - grāmatas, kino, mūzika, māksla, meditācija;
Zems pašapziņas vērtējums;
Trauksmaina attieksme pret dzīvi. Uzskats, ka dzīvē viss notiek haotiski, un ka ikvienā mirklī ar tevi vai kādu no tev tuviem un mīļiem var notikt kaut kas ļoti slikts;
Vēlme būt labākajam (pirmajam) it visā. Nespēja priecāties par citu panākumiem;
Uzskats, ka, lai cik labi arī tev dzīvē ietu, tu nevari justies drošs, jo visam jābūt līdzsvarā. Ja daudz priecāsies, tad nāksies arī daudz bēdāties;
Vēlme izpatikt visiem. Vēlme patikt visiem un būt ar VISIEM labās attiecībās;
Nespēja pateikt vārdu "Nē!";
Īstas mīlestības aizvietošana savās attiecībās ar dārgām dāvanām un citiem materiāliem labumiem;
Vēlme kontrolēt it visu savā dzīvē;
2. VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS simptomi!
Grūtības koncentrēties;
Neskaidra, „dulla” galva;
Reibonis; šķiet, ka apkārt viss viļņojas-līgojas;
Sirds pārsitieni; spiedoša sajūta sirds apvidū;
Elpas trūkums; nevar pietiekoši dziļi ievilkt elpu;
Sāpes krūtīs - nevar fiziski ne ieelpot ne izelpot;
Ilgstošs nespēks;
Roku trīce;
Kāju trīce;
Muskuļu spriedze, tāda kā visa ķermeņa saraušanās krampī;
Paaugstināts asinsspiediens; straujas asinsspiediena svārstības;
Paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 37,5;
Ilgstošas sūdzības par kuņģa-zarnu traktu;
Ilgstoša trauksmes sajūta;
Bezmiegs;
Karstuma viļņi, pastiprināta svīšana;
Panikas lēkmes; tās laikā „pirmssamaņas zaudēšanas sajūta” vai ģībšana;
Bailes iziet no mājas;
Grūtības, bailes nokļūt no punkta A līdz B un atpakaļ;
3. Kur vērsties pēc palīdzības VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS gadījumā?
Ģimene vai draugs. Atrast atbalsta personu, kurš palīdzēs nokļūt līdz ārstam. Nekautrēties lūgt palīdzību!;
Ģimenes ārsts;
Psihiatrs-psihoterapeits;
Psihoterapeits; psihologs;
Informācija internetā; jautājumi domubiedru grupām;
4. Ko darīt pašam sevis labā, ja tev ir VEĢETATĪVĀ DISTONIJA?
Nenoslēgties sevī;
Atcerēties, ka no veģetatīvās distonijas nevar nomirt!
Informēt savus tuvākos par savu pašreizējo stāvokli, izskaidrot to;
Situācijas analīze;
Dzīves revīzija, ja nepieciešams restartēt savu dzīvi;
Darbs ar sevi. Domu spēks - grāmatas, filmas, māksla. Sarunas ar domubiedriem;
Meklēt „savu” psihoterapeitu, ja nepieciešams psihiatru-psihoterapeitu;
Mīlēt sevi!
Informēt darba devēju, ja ir neprognozējamas panikas lēkmes-lai nebūtu papildus psiholoģiskā spriedze darbā ja ir VD. Protams iespēju robežās, lai nezaudētu darbu;
Atņemt bailēm spēku:
mēģināt nebēgt (neizvairīties no noteiktām vietām, kur kādreiz palicis slikti utml.);
mēģināt nemeklēt apiešanas manevrus (meklēt alternatīvas, lai tik nebrauktu var sabiedrisko transportu, neietu uz kādu masu pasākumu utml.);
mēģināt nelietot "glābšanas" līdzekļus (trankvilizatorus u.c.);
mēģināt visu laiku nedomāt par savām pašsajūtām, atrast nodarbes, kuras novirza Jūsu uzmanību no tā;
panikas lēkmes gadījumā mēģināt pārslēgt savu uzmanību uz kaut ko citu;
mēģināt pārstāt nemitīgi pētīt savu stāvokli un bez nepieciešamības apmeklēt ārstus;
mēģināt beigt pielāgoties savai trauksmei;
nelietot medikamentus, ja vien tos nav nozīmējis ārsts;
mēģināt pārstāt nepaļauties uz sevi;
Iespējams, ka Bailes ir nelāgs ieradums jeb uzvedības modelis, kuru regulāru nepraktizējot, tas pārstāj darboties. Līdz ar to iespējams, ka VD simptomi izzūd;
Panikas lēkmes brīdī:
mēģināt nelietot medikamentus;
pagarināt izelpu (izelpai jābūt 2 reizes garākai nekā ieelpai, lai nomierinātos);
atslābināt visus ķermeņa muskuļus;
mēģināt novērst uzmanību neatkarīgi no tā, kā jūties
nemēģināt uzsākt iekšēju dialogu;
ātri skaitīt no 100 uz leju;
koncentrēties uz to, kas notiek apkārtējā pasaulē
noticēt, ka viss ir kārtībā
5. Vai iespējams „jebkad un uz visiem laikiem” atbrīvoties no VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS?
100% „Jā” atbilde un garantija, ka veģetatīvās distonijas simptomi nekad vairāk neatkārtosies - nav iespējama;
Maksimāli ātri vērsties pēc palīdzības;
Neielaist ilgstoši veģetatīvās distonijas simptomus;
Ja tomēr veģetatīvās distonijas diagnoze ir uzstādīta novēloti, mēģināt darboties pēc iepriekšminētajiem punktiem;
6. Kā dzīvot tālāk ar vai bez VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS?
Baudīt katru dienu kā vienīgo!
Pateikt katrai dienai Paldies, ka tā ir nodzīvota!
Atrast sev interesējošu, patīkamu nodarbi;
Esi pamanījis, ka dzīvē ir vēl daudz kā cita interesanta, ko biji darījis līdz šim?
Cienīt sev nepieņemamu viedokli;
Izejot cauri veģetatīvās distonijas „pasākumam” tev ir uzkrāta liela pieredze dažādos jautājumos, palīdzi citiem!
Soli pa solim intensīvi strādājot ar sevi un izrevidējot savu dzīvi, atbrīvoties no ilgu gadu laikā mākslīgi radītu baiļu ietekmes savā dzīvē.
Ļaujiet uzplaukt savai patiesajai mīlestībai pret sevi, pret apkārtējiem, pret dabu, pret Visumu. Pret VISU;
Tu esi ieskatījies sevī, atradis jaunas sajūtas, domas, spēku! Tu mainies!
Tas taču ir interesanti! *
Kā atbrīvoties no veģetatīvās distonijas?
Inga Lubāne - Krīžu un psihoterapijas centra „Taka" (http://www.centrstaka.lv/) psiholoģe, psihoterapeite.
Veģetatīvā distonija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukt prātā.Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.
Veģetatīvā nervu sistēma ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze. Līdzsvaru visbiežāk izjauc ilgstošas neatrisinātas problēmas, pārstrādāšanās, konfliktsituācijas, nepatīkami pārdzīvojumi, psiholoģiskas traumas, neapmierinātība ar sevi un citas dzīves situācijas, kas rada emocionālu spriedzi.
Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var būt vieglā formā un īslaicīgi, bet var radīt nopietnas problēmas un būtiski pazemināt dzīves kvalitāti.
Pirmām kārtām par simptomiem būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai viņš nepieciešamības gadījumā nozīmē analīzes un izmeklējumus. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādus somatiskus traucējumus, tas liecina, ka simptomu izcelsme ir saistīta ar dzīvesveidu un psiholoģiskiem faktoriem.
Šajā gadījumā ir svarīgi samazināt stresa līmeni - atvieglot darba režīmu, samazināt mājas pienākumus, sākt sportot (īpaši palīdz peldēšana, joga), pabūt dabā, pievērsties mūzikai un mākslai, atrast sev patīkamu aizraušanos, doties ceļojumā, izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Tas nozīmē - parūpēties par sevi. Svarīgi ir atrisināt ieilgušas konfliktsituācijas vai atrast veidu, kā mazināt to ietekmi. Ar šo uzdevumu var tikt galā paša spēkiem, aprunāties ar draugiem vai nepieciešamības gadījumā meklēt risinājumus pie psihologa.
Ir ieteicams izveidot rīcības plānu, ko darīt panikas lēkmes laikā, kad simptomi saasinās - kas palīdz, ko var darīt, lai nomierinātos (elpošanas vingrinājumi, pašiedvesma, uzmanības pārvirzīšana, savu resursu apzināšanās u.c.). Plānu var veidot patstāvīgi vai kopā ar psihologu.
Dziļāk izprast simptomu parādīšanos, to nozīmi un veikt būtiskākas izmaiņas savā pašsajūtā palīdzēs psihoterapija. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, terapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids psiholoģisko problēmu risināšanā.
Gadījumos, kad simptomi ir pārlieku nomocījuši, iespējams papildus darbam ar sevi lietot medikamentozu terapiju. Tomēr jāatceras, ka zāles ir iejaukšanās, kas var samazināt simptomu intensitāti, bet nepalīdz mainīt pašu dzīves situāciju. Simptomi var būt vienīgais veids, kā organisms spēj signalizēt par problēmām.*
Somotaforma veģetatīva disfunkcija
http://www.centrstaka.lv/
Viss sākas pēkšņi - sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Jūs nesaprotiet, kas ar Jums notiek, Jūs pārņem paniskas bailes, ka tūlīt piedzīvosiet sirdslēkmi, ka nomirsiet vai sajuksiet prātā. Visdrīzāk, šādā stāvoklī Jūs sauciet neatliekamo palīdzību, kas iedod nomierinošas zāles un iesaka griezties pie ģimenes ārsta. Jūs atkārtoti veiciet izmeklējumus pie dažāda profila ārstiem, izvēloties vislabākos speciālistus. Ārsti Jūs atzīst par pilnīgi veselu vai atrod nelielas problēmas, kas tomēr nevar būt iemesls tik saasinātām izjūtām. Jums tiek noteikta diagnoze – somatoforma veģetatīva disfunkcija (jeb veģetatīva distonija, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi vai arī ārsts paskaidro vienkārši – „tas no nerviem”).
Veģetatīvā nervu sistēma ir nervu sistēmas daļa, kas ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Veģetatīvo nervu sistēmu mēs nevaram ietekmēt apzināti, tomēr tās darbība ir ļoti saistīta ar cilvēka psihisko stāvokli. Emocijas var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības, piemēram, dusmās vai bailes palielinās vai samazinās asinsvadu plašums un cilvēks nosarkst vai nobāl, sākas sirdsklauves, pastiprinās sviedru dziedzeru darbība.
Nosakot diagnozi „somatoforma veģetatīva disfunkcija”, pirmkārt, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas liecina par veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu – sirdsklauves, svīšana, trīce, sarkšana, bālēšana; otrkārt, sūdzības par kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbību, kas var būt atšķirīgas (piemēram, cilvēks var sūdzēties par sirdsdarbības traucējumiem; problēmām ar vēderu; elpas trūkumu un aizdusu; izvadorgānu darbības traucējumiem u.c.); treškārt, izmeklējumi neatrod nekādu objektīvu pamatu šādām sūdzībām.
Iemesls veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijai visbiežāk ir ilgstošs vai akūts stress, pārpūle, fizisks un emocionāls izsīkums, konflikti cilvēka iekšējā pasaulē. Tā var būt pārmērīga slodze darbā, konfliktsituācija ģimenē, šķiršanās, konfrontācija ar nāvi zaudējot tuvinieku vai piedzīvojot smagas veselības problēmas, pašpārmetumi un neapmierinātība ar sevi u.c. Reizēm nav iespējams identificēt kādu konkrētu redzamu iemeslu, tikai ilgstošas terapijas gaitā, saliekt kā mozaīku no maziem gabaliņiem cilvēka dzīves kopējo bildi, tajā var ieraudzīt disfunkcijas vietu.
Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var būt vieglā formā, īslaicīgi un pāriet paši no sevis. Palīdz stresa samazināšana, jauni pozitīvi iespaidi, miers, atpūta. Ja simptomi atkārtojas un kļūst traucējoši, cilvēks sāk meklēt palīdzību. Šeit aprakstīšu iespējamos darbības virzienus, lai sev palīdzētu.
1. Informētība par veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem palīdz cilvēkam saprast, kas ar viņu notiek, un mazināt spriedzi, jo nekas nevar būt smagāks kā neziņa un ļaunas priekšnojautas. Informāciju var sniegt ģimenes ārsts vai jebkurš speciālists, kurš ir noteicis šo diagnozi, kā arī psihoterapeits. Informētība ļauj saprast, ka simptomus rada veģetatīvā nervu sistēma, nevis somatiska saslimšana, tātad nav iespējams nomirt, piedzīvot infarktu vai insultu, no tā nevar sajukt prātā. Jūs neesiet viens, kas cieš no veģetatīvas distonijas, ir arī citi cilvēki, kuriem vieglākā vai smagākā formā ir līdzīgi traucējumi. Par to variet pārliecināties dažādās diskusiju lapās internetā.
2. Svarīgi ir pārdomāt, kā palīdzēt sev brīdī, kad simptomi saasinās. Jūs variet atgādināt sev, ka nekas slikts nevar notikt; ka simptomus provocē veģetatīvā nervu sistēma un pastiprina bailes, tā nav nāvējoša slimība; ka arī iepriekšējās reizēs izjūtas bija līdzīgas, bet nekas slikts ar Jums nenotika; ka pēc brīža saasinājums beigsies. Variet pamēģināt novērtēt savu stāvokli 10 ballu sistēmā – cik spēcīgas ir bailes (0-10), cik intensīvi fiziskie simptomi (0-10), uz cik ballēm esiet pārliecināts, ka notiks kaut kas slikts, kādi ir pierādījumi, ka tas nenotiks. Varbūt, gluži pretēji, Jums palīdz uzmanības novēršana uz kaut ko citu, kas varētu piesaistīt Jūsu interesi – piezvaniet kādam draugam un aprunājieties, pievērsieties atvaļinājums plānošanai vai stādiet sarakstu, kas jāpērk vakariņām. Variet pamēģināt nomierināties ar elpošanas palīdzību – mēģināt elpot dziļi un mierīgi. Ieteicams savlaicīgi izstrādāt rīcības plānu – ko darīsiet, ja sāksies panikas lēkme.
3. Pārdomājiet, ko Jūs variet un gribiet mainīt savā dzīvē, lai justos labāk. Traucējumi liecina par Jūsu veģetatīvās nervu sistēmas jūtīgumu un pārpūli. Tātad nozīmīga ir stresa samazināšana un pasākumi, kas nostiprina nervu sistēmu. Bieži cilvēkiem palīdz uz kādu laiku atvieglots darba režīma, atbildības samazināšana darbā vai ģimenē, sportošana (īpaši peldēšana, joga), daba, mūzika un māksla, ceļojums, aizraušanās. Svarīgi ir izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Paša spēkiem ir iespējams atveseļoties vai mazināt simptomu spēku, līdz tie vairs būtiski netraucē. Ja simptomi neatkāpjas vai arī atgriežas atkal un atkal, tad ir risks, ka ar laiku tie kļūs par būtisku, reizēm pat nozīmīgāko dzīves daļu. Tādā gadījumā ļoti ieteicams laicīgi meklēt profesionāla psihoterapeita palīdzību.
4. Ārsts var Jums izrakstīt medikamentus – lietošanai brīžos, kad jūtaties īpaši slikti, vai ārstēšanas kursu ar antidepresantiem. Lūdziet ārsts, lai viņš izskaidro zāļu iedarbību un sagaidāmo rezultātu. Medikamenti var atvieglot stāvokli, ja simptomi Jūs ir pārlieku nomocījuši. Izvēloties lietot zāles, ir svarīgi, vai Jūs vēlaties to darīt un vai ticiet to iedarbībai.
5. Griezieties pie psihoterapeita. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, psihoterapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Pirmais solis psihoterapijā ir nonākt pie izpratnes, ka fiziskie simptomi ir saistīti ar cilvēka dvēseli un viņa dzīvi. Psihoterapija maz palīdzēs, ja cilvēks ir pārliecināts, ka psihoterapeitam ir jāizārstē viņa slimība un nevēlas pievērsties pats sev. Psihoterapeita uzdevums nav izārstēt simptomus, bet palīdzēt cilvēkam kļūt veselākam, nereti tieši pateicoties simptomiem, kas parāda, ka kaut kas nav kārtībā ar dzīvi.
Kāda kliente, atbildot uz psihoterapeita jautājumu, kas viņas dzīvē mainījies, kopš viņai ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, atbildēja, ka vairs nekontrolē visu un visus, nejaucas savu bērnu dzīvē, nekomandē vīru, jo tam vairs nav spēka. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids emocionālo problēmu risināšanā. *