Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu labi,cik saprotu psihiatri man to diagnozi
> nenoņems?


interesanti kāpēc to būtu jadara kādam
stiagā tagad kā debīliķis, katrs varēs apstīties
tas jau no tvaika ielas

vispār jau diagnizi noņemt ja arī var
tikuntā jēga jau nav diagnozē

fakts ir ka normāls tapat tu nebūsi nekad

:-)

es jau tagad varu atšķirt uz ielas to kas ir bijis tur kurš nav
tātad ir kautkas kas nav izmaināms visā šitā hipnožu lietā

existējam talāk

vienīgā cerība ka visa sabiedrība nojūgsies
AD santus liks pie pārtikas cokokolas klāt
tad gan zirgā

man liekas esmu normāls,vai ta nē? :)

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> man liekas esmu normāls,vai ta nē? :)

nu ja ka esi normāls
vaitad nē

nešaubies un viss

es jau nešaubos,gibās atbalstu no jusu puses :)

Es tevi atbalsut, der:)

Zemene, ja Tev šķiet, ka terapeite ir pārkāpusi kādus noteikumus, tad par to noteikti nevajag klusēt.
Ļoti jūtu līdzi, ja Tev ir gadījies kaut kas nepatīkams terapijā, tas noteikti ir ļoti grūti. Terapija ar iejūtīgu, draudzīgu un ļoti pretīmnākošu terapeitu jau ir smaga, man personīgi pāriet aukstas tirpas, iedomājoties, ka būtu varējusi nejauši izvēlēties terapeitu, kurš būtu jebkādā veidā negatīvi noskaņots.

nezinu Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zemene, ja Tev šķiet, ka terapeite ir
> pārkāpusi kādus noteikumus, tad par to noteikti
> nevajag klusēt.

vajaga klusēt
ja ir izmantota hipnoze tad paciente ir pilnīgi atkrīga no tās hipnotizētājas
un ja viņa ar viņu sabojās attiecības tad galva pati bez tās pasās hipnotizētājas
sajuks prātā...

tā lūk

nevajaga dot savu galvu
piedodiet

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> es jau nešaubos,gibās atbalstu no jusu puses :)

es atbalstu un vispār vienīgie kas to apšauba ir ārsti

tev kads cits bez viņiem ir teicis vai licis manīt ka kaukas nav kā vjaga?

nea :)

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nea :)


nu re :-)

ienkārši citi nešķiro cilvēkus pēc diagnozēm

baņķieris škiro pēc naudas
brūte pēc ...
skroderis pēc apkārtmēra
pavārs pēc vētdera lieluma
biļēšu kontrolieris pēc zaķā izskata


un katram atsevišķi ir samērā vienalga ko domā par tevi
psihiatrs
tāpat kā psihiatram ko daomā pavārs par tevi

nav psihiatru nav problēmu

tāpat kā ar sorosa fondu
kur viņs nav tur ir viss kārtībā ar cilvēktiesībām

a būtībā ir tikai tā ka viņām par fonda sponsorēšanu mazāk nodokļi jāmaksā un vīņam
pilnīgi vienalga ko tur sponsorēt ka tik nav pret viņa nu svējiem

Zemene, ja Tev šķiet, ka terapeite ir pārkāpusi kādus noteikumus, tad par to noteikti nevajag klusēt.
Ļoti jūtu līdzi, ja Tev ir gadījies kaut kas nepatīkams terapijā, tas noteikti ir ļoti grūti.

Nevarētu teikt, ka terapeita bija neiejūtīga vai ne pretīmnākoša. Gluži otrādi. Vienkārši bija brīdis, kad viņa man aizliedza runāt par vienu tēmu (es pirmajā brīdī nodomāju, ka tādi varbūt tie iekšējie noteikumi pie viena skaitās). Bet vēlāk tas uz manu dzīvi atspēlējās ar smagām sekām. No kuru iespaida netieku vaļā joprojām. Un šobrīd sevi protams vainoju par savu stulbumu.

''Nezinu'', vai domā, ka par to būtu bijis jārunā ar viņu pašu (terapeiti)? Tāda doma bija vienubrīd, bet neuzdrīkstējos, jo biju pārliecināta, ka viņa noliegs, ka tā varētu būt...un es tātad sanāk, ka būšu ko formāli ņemot nepareizi sapratusi. Vai arī, ka esmu tik jukusi, ja ko tādu saskatu.

Tāpēc sameklēju ārstu, ar kuru arī runājos. Bet tas savukārt bija tik galēji pārracionāls, ka šķita, ka nevaru tā izrunāt ko vajag. Un vizītēs ''sāka spiest'' mani stūrī, apgalvojot, ka ir tikai tā un tā. Un man tā iekšējā trauksme sāka stiprināties vairāk, jo nejutos sirds dziļumos saprasta.

tādos gadījumos ir jāprasa uz vietas. ja nenoskaidro, tad šitā iet; nevajag baidīties, tā iemācīsies nebaidīties arī citur un nebūs zāles jāmeklē.

varbūt galīgs pārpratums.

ja gribi citu, meklē pieredzējušu sertificētu psihoterapeitu; ja šķiet, ka kāds lien gar mežmalu, pasaki to viņam, tad redzēs, kas būs; varbūt vari sarunāt kādu, ka vari iet retāk, ne katru ned.



Edited 1 time(s). Last edit at 01.11.2011 13:38 by Runcene.

zemene Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Nevarētu teikt, ka terapeita bija neiejūtīga
> vai ne pretīmnākoša. Gluži otrādi.
> Vienkārši bija brīdis, kad viņa man aizliedza
> runāt par vienu tēmu (es pirmajā brīdī
> nodomāju, ka tādi varbūt tie iekšējie
> noteikumi pie viena skaitās). Bet vēlāk tas uz
> manu dzīvi atspēlējās ar smagām sekām. No

nu re, tā tas mehanisms strādā
atceros tagadējos murgus kad visu laiku mašīnām ziemas riepas pētīju un darbā visiem autiņiem
mainīju un ka ledusskapī atkal nekā nav ko ēst ,kaut gan sviest ka nauda ta ira un kas daļas gar riepām ja loģīski

bet tad atceros ka pirms daudziem gadiem vēl pirms šitā brīnumprocesa ar zālēm biju pie viena ārsta kurš
iedeva AD nu kautkā būs labāk toreiz sāka tikai parādties , būšost mute sausa un sākuma ar auto uzmanīgāk
un kautko sāka stāstīt par savām auto riepām un tukšo ledusskapi, kas bija jasaprot ka viņam vajaga naudu

bet nu es jau pa dāro toreiz gāju un 40ls biju iemaksājis vienreiz
laikam viņs kaukā man uzmudrījās atspēlēties

kas zina kurā rokā samainīja kautkādas pildspalvas vai ko tur

un no tā laika man viss aizgāja pa reni
tagad pēc 14 gadiem vēl cilvēki satiek mani un
tjipa man liekas ka viss ir ok bet viņuprāt viss beidzās tad

tā ka esiet uzmanīgi ar tām hipnozēm
un labak nemaz neielaisties

Zemene, pārrunāt to ar terapeiti noteikti nenākti par ļaunu. Gan jau pēc terapeites reakcijas varēs nojaust, vai esi kaut ko sadomājusies vai patiesi Tavas aizdomas ir pamatotas.

nezinu Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zemene, pārrunāt to ar terapeiti noteikti
> nenākti par ļaunu. Gan jau pēc terapeites
> reakcijas varēs nojaust, vai esi kaut ko
> sadomājusies vai patiesi Tavas aizdomas ir
> pamatotas.

terapeites apmeklējums ir terapija
un nekādu reakciju tu neredzēsi,

Zemene jau saka ka nemaz nepamanīja kā rodās
sajūta ka tā vai šitā

tas ir terapijas apzināts rezultāts
tāpēc vajaga domāt ļaut sevi ....
utt

un ja tev nepatīk tev ir tiesības mainīt
bet būtu interesanti ja terapeits vispirms paskaIDROTU
kur Zemene bija iegājusi un no kurienes iznākusi

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tādos gadījumos ir jāprasa uz vietas. ja
> nenoskaidro, tad šitā iet; nevajag baidīties,
> tā iemācīsies nebaidīties arī citur un nebūs
> zāles jāmeklē.

vajaga baidīties jo cilvēks nezina ko ar viņu dara
:-P

To Nezinu.

Es baidos to pārrunāt tāpēc, ka bija dažas situācijas, kas man bija aktuālas, ko vēlējos izrunāt. Un tuvojoties tai vienai tēmai (ko sākumā aizliedza runāt), saruna tika nobīdīta. Kad mēģināju pie tā atgriezties, terapeite kļuva tāda kā izvairīga. Uzreiz sāka stāstīt, ka labāk ir bērnu vest pie viņas, ka bērns svarīgāks par visu (it kā pašsaprotami) vai man pašai grupu terapijā iet. .
Bet vairāk kā skaidrs, ka grupu terapijā to privāto izrunāt nevarētu. Un man radās iespaids, ka visiem spēkiem tieku rauta no neskaidrā jautājuma nost.

Kādreiz jaunībā, biju līdzīgā situācijā, kad mana labākā draudzene man aiz muguras izdarīja klasisku cūcību. Un tā situācija ar terapeiti man atgādina ko līdzīgu.

Tikai visam vēl bija priekšvēsture tāda, ka pirms es sāku iet uz nodarbībām, gāja arī vieni tuvinieki. Un mani, kamēr viņi it kā nebija izgājuši noteiktu kursu, neņēma. Gaidīju rindu.

Vēlāk atklājās, ka viņiem ar terapeiti bijusi tik lieliska saprašanās, ka viens cilvēks viņu uzskatīja pēc tam par tādu kā bez maz sirdsdraudzeni. Viss esot tik līdzīgi. Pats par sevi tas it kā nekas īpašs nebūtu.... Bet ir viens bet.

Vēl pēc laika nāca klajā fakti, pēc kuriem sapratu, ka tieši pie terapeites viņi saņēmuši padomus, kas diezgan iznīcinoši ietekmēja manu dzīvi pēc tam. Ja es būtu to savu tēmu drīsktējusi runāt uzreiz, nebūtu tālāk noticis tas kas notika.

Tur jau tā bēda, ka terapeites reakcija mani arī satrauksmoja.

Un tagad šķiet, ir jāmeklē vēl cits cilvēks, ar kuru varētu ne tikai izrunāt iepriekšējās problēmas , bet arī pieredzi ar to pirmo terapiju. Bet tas būtu stipri neētiski, meklēt citu, kuram sūdzēties par iepriekšējo.... Nu vismaz man tā šķiet.

nav jāiet radiem pie viena terapeita; tas vispār nekur neder.

parasti jau viņi neņem cilvjus, kas ir kaut kādā radniecībā/attiecībās utt.

šite varētu gari rakstīt, bet Tu esi iekūlusies putrā, ko var atrisināt tikai citur.

terapeits vienmēr ir klienta pusē... tātad Tavu tuvinieku. viņu terapeits tad ar Tevi var risināt tikai to, kas neskar iepriekšējo intereses vai kaut kā tamlīdzīgi.

terapeits ir ļoti privāta lieta, tas nav tas pats, kas iet pie viena ģimenes ārsta vai uz vienu veikalu.

un varbūt tā tēma bija tāda, kur kādas intereses/ konflikti pārklājās. to nevar sīkāk izskaidrot, kamēr nekā vairāk nezina, bet tas arī nav svarīgi.

galvenais dabū sev citu labi tālu prom.

terapija nav kopīga vai kolektīva lieta, bet absolūti individuāla.

ja ir kā Tu raksti, tad jocīgi, ka viņa Tev neieteica iet pie kāda cita.

tas nav neētiski, drīzāk šitas ir neētiski.

nesūdzies, ak dies, nu nav jau mamma... bez tādas "ko viņa man ir izdarījusi" noskaņas.

stāsti, ka bija tāda un tāda situācija, ka apjuki utt. vai tml.

Paldies!

Tagad man cītīgi jāpastrādā vēl. Kaut kad vēlāk varbūt uzrakstīšu vēl.

zemene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> To Nezinu.
> Vēlāk atklājās, ka viņiem ar terapeiti bijusi
> tik lieliska saprašanās, ka viens cilvēks viņu
> uzskatīja pēc tam par tādu kā bez maz
> sirdsdraudzeni. Viss esot tik līdzīgi. Pats
> par sevi tas it kā nekas īpašs nebūtu.... Bet
> ir viens bet.
>
> Vēl pēc laika nāca klajā fakti, pēc kuriem
> sapratu, ka tieši pie terapeites viņi
> saņēmuši padomus, kas diezgan iznīcinoši
> ietekmēja manu dzīvi pēc tam. Ja es būtu to
> savu tēmu drīsktējusi runāt uzreiz, nebūtu
> tālāk noticis tas kas notika.
>

:-)

Nu jā tur jau ta ir tas joks ka īstenībā daudzas lietas kas saistītas ar tām terapijām ir
radušās tuvinieku aprindās, nu ir sekas tam, parsti kad vienu no ģimenes cenšas noknābt kā
vārnas to dara

protams psiholoģīski, tam var būt dasžādi iemesli un parsti tas upuris nemaz nav vainīgs
nu skaudība vai cīņā par kādu milestību , nu pipmā problēma bībelē ir kad divus brāļus Dievs vienu
vairāk milēja otru mazāķ, nu skaudība komunisma ideja viņiem iet labi kautkas jādra

protams ja tu meklē palīdzību pie ārsta, tad tu vari uzvarēt un tie tavi nāķs pa durvīm pa logiem
un citas izejas viņīem nav kā sabuntot pret tevi to atru

bet nu nezinu es neko partiem ārstiem tadi pašī cilvēki vien ira
bet nu neeātiski jau ir tieši to visu taču viņi saprot un viņu rokās ir
grozīt galvas... tādas tās leitas

Runcene saka ka jā vajaa vienu savu ārstu utt
ārstam pēc manām domāmir jābūt kā advokātam un jastrāda sava klienta labā
bet nu kas zina

tapec es sdaku ka šītajās smalkajās leitās nevar uzticēties nevienam

un tikuntaiesaku nemeklēt ārstu palīdzību

punkc

bucā

Es lasu, un nesaprotu, kā, gāja radinieki, jāgaida rindā....?? Tā kā pie friziera... Nu labi, ir vēl variants, ka tā ir Tava interpretācija uz situāciju, bet tomēr, mani mulsina tas teikums par radiniekiem, sirdsdraudzenēm un kopējām problēmām un aizliegumu par kaut ko runāt. Vienīgais aizliegums varētu būt, runāt par radinieku terapiju. Tad man vel liekas, ka, varbūt Tava radiniece, -nieki, ir iedomājušies, ka terapeite ir šausmīga viņu draudzene, un vel pasnieguši Tev terapeites ieteikumu no sava viedokļa. Tipa-redzi, kā mums ar viņu draudzīgi, kā viņa bija mūsu pusē. Varbūt radinieki ir greizsirdīgi. Nu es tā fantazēju, jo nezinu situāciju. Principā, es meklētu citu terapeitu, kaut vai tikai tapēc, lai nedzirdētu nekādus radinieku komentārus par viņu, jo tas traucē. Jebkāda informācija no citām terapijām, vai citām attiecībām traucē. Rodas visādas nevajadzīgas fantāzijas, par to ko domā terapeite. Kaut, patiesībā, tam nav nozīmes ko viņa domā, nozīme ir tam ko Tu gribi lai viņa domā, ko no viņas gaidi.

Es jau krietnu laiku neeju tur vairs. Un pēc tā, kad radi ''izdarīja'' ko vēlējās, pārstāja ar mani, manu ģimeni kontaktēties. Visss. Cilvēki, kas kādreiz bija mīļi, tuvi, kopā sanācām, aprunājāmis, pēkšņi gandrīz vienā dienā kļuva sveši un izvairīgi.

Ilgi nesapratu, kāpēc. Kamēr uzzināju samērā drausmīgu patiesību, kas ir aiz muguras izdarīts (samērā pretlikumīgas darbības). Godīgi sakot, nespēju pat ilgi aptvert, ka tas vispār ir iespējams no tuviem cilvēkiem.

Par to rindu. Tajā laikā biju baigā bedrē, pasmagā depresijā un jau meklēju kādu psihologu. Un uzzināju, ka esot viena ļoti jauka psiholoģe. Gribēju uzzināt ko vairāk. Bet tika teikts, ka viņa pieņemšot mani tikai tad, kad būs izgājuši sesiju radi. Tad viņai laiks atbrīvošoties, pēc noteiktu nodarbību skaita. Tolaik man pat ļaunākajos sapņos nerādījās, kas mani sagaida vēlāk.
Tā kā tad vēl it kā normāli kontaktējāmies, tad pa laikam man vienkārši stāstīja kā iet. Un uzsvēra, ka esot tas kopīgais un draudzīgais. Vēl arī vēlākās vizītēs sapratu, ka patiesība ir galīgi sagrozīta bijusi. Par mani terapeitei caur radiem jau bija izstrādājies noteikts priekšstats laikam. Jo viņa pēc tam brīnījās, ko saku, ka ir daudz kas savādāk....

Un pirmajā vizītē gaidīju, gaidīju.... neviena nebija. Nogaidīju pieklājības minūtes, tad pusstundu, tad ilgāk un sāku šaubīties, vai esmu pareizi sapratusi, kad man bija jābūt. Tad saņēmos pazvanīt. Kaut kas tur bija noticis, bet man likās, ka terapeite bija aizmirsusi. Viņa esot domājusi, ka diez vai es maz būšot...Uz ko atteicu, ka ja zvanīju, ka vēlos to nodarbību, tad arī ierodos.

Radās iespaids, ka viņa bija pieņēmusi lēmumu, mani pat pirmoreiz neredzot, ka nebūšu, ka neieradīšos, jo tā daudzi darot.

Kādreiz gribēju forumā pajautāt, vai tā ir tāda psihoterapeitiska taktika vai klienta pārbaude, it kā kavēt vai neierasties uz pirmo nodarbību?

Tā teikt, pārbauda rakstura stingrību vai nodomu nopietnību?

Hm, tad psihoterapeite vai psiholoģe?

Noteikti nav nekāda parbaude par rakstura stingrību, nekadu eksperimentu ar kavēšanu, neierašanos speciali utt. Tas nav nekāds konkurss, bet rakstura stingrību un nopietnos nodomus jau parāda klienta regulāra ierašanās, ierašanās laicīgi, sagatavoti, kā arī vēlme sadarboties un uzticēties. Psihoterapeits nav dievs, kurš kā labais tēvs atļauj bērnam pabūt ar viņu kopā. Psihoterapeitu ir ļoti daudz, ir no kā izvelēties.

nezinu Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Hm, tad psihoterapeite vai psiholoģe?

Šķiet, ka abējādi. Vispirms bija kā psiholoģe. Tad kā psihoterap. konsultācijas.

Ai, sāk negribēties vispār par to domāt. Muļķēm jau tā iet (par sevi).

paga, nu bet kas viņa ir pēc nosaukuma, pēc izglītības?

tas, ko Tu stāsti, baigi neizklausās pēc psihoterapeites — lai vai kāds būtu Tavs subjektīvais skatījums.

bet no kļūdām mācās.

Mag.psych.
psihodinam.psihoterap.konsult.