Nu nezinu, ko lai vispar iesakt. nezinu, isti, kas ar mani notiek. Dzeru AD, ka jau vairak ka 2 gadus esmu darijusi, bet nu man ir tada trauksme, panika, man ir bail pilnigi no visa. liekas, ka totali juku prata. Tani pasa laika esmu miegaina. Trauksme ir neizturama, visa tricu, ieest neko nevaru, bezmaz vai pa sienam jarapo. Tada sajuta, ka panikas lekme ir visu laiku. VNk gribas izbeigt sito murgu.
Kadam bijis lidzigi?

tev ir veģetatīvā distonija vai kas cits? man tā bija pašā VD sākumā,pat no gultas nevarēju izkāpt-bija tik šāusmīgi bail..bet nu vēljoprojām cīnos kaut kā jau 5 gadus,citreiz lielākas,citreiz mazākas trauksmes...ir arī miegainība,bet labi pa īstam gan nav,ja ir tad uz to momentu,kad piemirstu par to visu un nododos darbam vai kam citam..

Nu it ka man ir depresija. Nu man ir ta, ka vispar nezinu, kur likties, nogulet ari nevaru.

ātri pie psihiatra un ripas rīt!

Nu pie psihiatriem esmu bijusi - un riju ripas, NELIDZ!

bet no kā tieši ir tā trauksme? man piemēram ir tā ka bail no visādām slimībām,reizēm bail iet no mājas laukā,bail no cilvēkiem(lai cik tas muļķigi neizklausītos) :) bet nu es eju un daru un ir reizes kad tas ir tik grūti ka raudāt gribas...bet nu tā kaut kā dzīvoju,ir kritumi,ir kāpumi....ceru ka kādreiz varēšu par sevi un savu stulbo VD pasmieties...

tad rij vairāk ripas.

man arii ir bijis taa kaa raxti..zinu to sajutu,ka nezini kur likties un liekas,ka panika ir visu cauru dienu...izraxtija man ad ,bet no taam veel sliktaak palika..paarstaaju.....kad bija tas trakais laiks,tad pat trankvilji neliidzeeja :(

Un kaa, zancha, tiki ar to galaa?

Gadās. Ir vērts padomāt par pašnāvību.

komentārs nevietā.nesapratīs cik traki,ja paši nav gājuši cauro tam murgam..

Par to var strīdēties. Ja cilvēks arī pēc 2 gadu ilgas antidepresanu lietošanas nevar "ierakstīties" šajā pasaulē tad varbūt ir laiks padomāt par alternatīvu?

alternatīva-pašnāvība?? nedomāju gan,ka tas ir labākais veids kā atbalstīt cilvēku...man tad jau sen vajadzēja taisīt,jo man jau 5 gadus,bet nu tik traki gan nav...

Redzi, Tu to pārvarēji un kaut kā "ierakstijies". Es jau neteicu, ka cilvēkam tas noteikti ir jādara. Es teicu padomāt! Lai cilvēks reāli sajūt, ka viņš stāv uz bezdibeņa malas...

Nu super ieteikums. Un ja, par pasnavibu domaju...

Just me

Vot padomā... Bet vispirms pastāsti kas Tu esi. Vīrietis vai sieviete? Cik Tev gadu, kāds augums un svars.

Sieviete- 26 gadi. Nu par ko gan man padomat? Doma, neesmu centusies ar to tikt galaa? kada starpiba kads augums un svars. a.68 cm, 50 kg.

1.68 cm

Nu jā, klasika... Protams, ka nozīme ir augumam un svaram. Un nozīme ir tāda, ka svars ir par mazu. Varbūt ne ļoti bet tomēr. Tātad Tavs rumpītis nesaņem vajadzīgās parības vielas un viņu trūkums krīt uz pirmo kas nu kuram ir vājāks. Tev tie ir nervi - smadzenes. Plus vēl sākoties problēmām smadzenes sāk "vārīties" un notērē vēl pēdējos barības vielu krājumus kas bijuši. Smadzeņu bioķīmija saiet dirsā un rezultāts ir tāds kāds redzams zīmējumā. Iespējams, ka pie viena uztraucies arī par to, ka ēdot būsi resna un neviens Tevi nemīlēs. Vai vēl par to, ka gadi jau daudz un nav ģimene. U.t.t. Piedod, ja kļūdos.

Ne, par svaru tiesi otradi-gribetu uzbaroties. Bet ar visu sito trauksmi vnk nevaru daudz ieest. Gimene man ari ir, ir berns - 5 gadi.

Nu tad daļa problēmu Tev atkrīt. Kā ir ar darbu? Pieļauju domu, ka pastrādāt nevari vai ir ļoti grūti. Kā ar finansēm ģimenē? Vai ir arī reāls vīrietis, vai tikai bērns?

Dari tā, ziedo piecīti un noperc aptikā paciņu (veselu) vitamīnus Livol Multi Total (parastos, visai ģimenei), un sāc lietot pa 2 (divām) tabletēm dienā. Bet vitamīnu jāiedzer ēdienreizē un kaut vai mazai ēdienreizei jābūt. Sākumā minūtes 15...20 pēc vitamīna iedzeršanas var būt nelabums un vājums. Bet ja tas būs tad jāpiecieš. Tas pēc laiciņa izzudīs. Nervu zāles turi pa rokai bet centies nelietot. Pēc pāris nedēļām jau vajadzētu būt daudz labāk. Ja ir jautājumi vari rakstīt uz e-pastu.

ku šitādus vārdus no tevis, pirmo reizi dzirdu par pašnāvību.

Es esmu skarbs... bet taisnīgs :)

KU, tu tiešām domā ka vitamīni palīdzēs?

ku, ES ESMU SIGULDIETIS1

Man palīdzēja, manai sievai (kas starp citu no šī paša foruma, šīs pašas sadaļas) arī palīdzēja. Kāpēc lai citiem nepalīdzētu?

Palīdz vienmēr,ja vien lieto ilgstoši un normālās devās.Nu teikšu tā-visu vienmēr nevar izārstēt,ir problēmas kas saistītas ar domām,dzīves situāciju,bet arī tad-vitamīni uzlabos daudz ko un ja piemēram ir vajadzīgs psihoterapeits,tad kopējais rezultāts būs daudz labāks.Vitamīni palīdzēja man,manai sievai,dēlam,arī citiem,kam esmu ieteicis-tiem kas tiešām lietoja.Vnk jāsaprot,ka dažreiz rezultāts nāk lēnām.

šitie vitaminšķiki drīz visu pasauli izārstēs. atraduši savu nišeju, kur patēlot guru. kaut uz īsu brītiņu, bet tomēr gribās?...

jāsāk apvārdot ūdens - gan aizies arī tas... :))

existential fool

Atslābsti. Nav man vitamīni nekāda "nišeja". Vienkārši lietoju un viss. Un citiem iesaku kas to vēl nav izdarijuši.

Es visu labi paskaidroju bet paskaidrošu vēl sīkāk. Garīgās problēmas (tāpat kā daudzas fiziskās problēmas) sākas no tā, ka organismā sāk trūkt vitamīni, minerālvielas, mikroelementi un aminoskābes. Tā dēļ kaut kas sāk nestrādāt un beigās saiet pavisam dirsā. Kāpēc tā notiek, to neviens īsti nezin. Daļēji tas ir tāpēc, ka mūsdienu uzturs ir ļoti trūcīgs ar šīm vielām. Bet kaut kādu iemeslu dēļ, dažādiem cilvēkiem problēmas sākas dažādos vecumos un skar dažādas sistēmas. Bet tas lai paliek teorētiķiem. Praktiski smadzenes (tagad runāsim par viņām) savai darbībai patērē diezgan lielus organisma resursus. Apmēram pusi vai vairāk. Atkarībā no slodzes. Kad cilvēkam sākas trausme un panika tad smadzenes sāk intensīvi pie tā strādāt un notērē jau tā trūkstošos resursus un situācija pasliktinās lavīnveidīgi. Ir 3 veidi kā procesu apturēt. 2 sūdīgi un 1 labs.

Tātad, pirmais variants. Var aiziet pie psihiatra vai cita doka kas izraksta zāles kuras nobremzē lavīnveidīgo procesu un ļauj turpināt iztikt ar to kas ir. Tas ir vissūdīgākais variants. Tāpēc, ka paralēli sačakarē smadzeņu bioķīmiju un ja organisma resursi patiešām ir maz tad lemj cilvēku dzīvei dārzeņa režīmā. Bet šis ir lētākais un atrākais process.

Otrs variants ir aiziet pie psihoterapeita. Psihoterapeits ieļečī lai cilvis pats nomierinās un pārstāj izrīt savu smadzeņu resursus. Bioķīmija nesačakarējas un ja organisma resursi nav galīgi trūcīgi tad tā var tikt sveikā cauri. Pasākumam ir būtiski trūkumi. Tas maksā ļoti dārgi, notiek ļoti lēni un ne visiem tas vispār darbojas. Ja rumpītī resursu ir maz tā tiklīdz cilvis mazliet kļūs aktīvāks tā būs recidīvi un viss sāksies no gala.

Un trešais variants ir stiprināt rumpīti ar vitāmīniem, minerāļiem u.t.t. un citu labu ko var dabūt aptiekā, sabarot alkstošās smadzenes un paša spēkiem iziet no bedres. Tas arī nav ātri bet ir ātrāk kā psihotrapijā un arī darbojas daudz garantētāk. Un maksā daudz lētāk kā psihoterapija. Turklāt tas ir gandrīz dabīgs veids kā pārvarēt problēmu un pats galvenais, cilvim kam tas vienreiz ir izdevies, ir amats rokā kā ar to tikt galā un viņam vairs "ņe strašen serij volk".