Janis777 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu savos 25+ gados jūtos kā pensionārs un
> atskatos uz visu veco ar sajūsmu, bet jaunais
> mani nomāc. Kaut arī regulāri nodarbojos ar
> radošām lietām, kas nes vairākiem simtiem
> cilvēku prieku, kas skatās seko līdzi, tomēr
> es nejūtu pats tam tik lielu prieku, cik tam,
> pēc manām domām, vajadzētu būt.. Reizēm
> izjūtu lepnumu par to, bet ne tā, kā es to
> atceros bērnībā, kad par katru "kaku" bija
> prieks. 2 gadus gandrīz bez apstājas esmu
> vakaros lietojis alkoholu - 0,3 - 0,7 L stiprā
> alkohola. Lai gan no vienas puses man tas nav
> traucējis komunicēt ar citiem, iet nākamā
> dienā uz trenažierzāli, kā arī nekad neesmu
> mētājies apkārt vai bijis agresīvs.. taču
> pēdējā laikā, pat iedzerot vakaros esmu
> sapratis, ka galvā ir tukšums.. un gribas atkal
> aizmirsties. Lielākā pauze bijusi 11 dienas, bet
> arī tad nejūtu lielas izmaiņas, tāpēc atsāku
> atkal. Varbūt kādam ir pieredze alkohola
> atmešanā pavisam? Un var pateikt kādas metodes
> izmantoja?
Varu no pieredzes pateikt ka nedzert ir superīgi, bet arī izaicinājums. Mana lieta ir tāda, ka es nekad neesmu bijis sociālais dzērājs. Lietot alkoholu kopā ar citiem, tas man izraisīja vēl vairāk dusmu un nereti tusiņos tika pārdzerta jēga. Tāpēc pārstāju tusēt - tas pirmais. Otrais - sāku dzert vienatnē. Nekad neesmu bijis stipro alkoholu fans. Pamatā gāja visu laiku vīni vai aliņš. 2-3-5 aliņi vakarā (ja vairāk, tad ir pilnīgs šļūdonis, atrubonis un staigāšana uz tualeti, un baigās paģiras). Tāpēc beigu beigās paliku pie vīna. Viena pudele sarkanā vai baltā vīna vakarā pēc nakts maiņām likās okei.
Bet posts jau tajā, ka tu neko jēdzīgu neizdari, kad dzer. Visbiežāk arī jēdzīgi neēd un neuztaisi neko vakariņām, un labākajā gadījumā pasūti ēdienu ar piegādi.
Tas viss rezultējās galīgi neveselīgā dzīves veidā un rutīnā, kas ved uz nekurieni. Tāpēc es, kā cilvēks kas grib sociāli funkcionēt un būt spriestspējīgs un adekvāts, un dzīvē sasniegt kaut ko augstāku par ''darbs - mājas - sieva'', izspriedu ka alkohols man traucē dzīvot. Alkohols faktiski lēnām tevi noindē. Citus ātrāk, citus lēnāk. Citus indē visu dzīvi.
Es, personīgi, nekad nevaru vienkārši iedzert glāzi, divas - man ir normāli jāpiedzerās. Tas arī ir moments.
Es beidzu dzert pavisam vienkārši. Pirmais - izvilkt savu dirsu uz aktivitātēm - pastaiga, skrējiens, brauciens ar riteni no punkta A uz punktu B, trenežieru zāle. Viss tas naturālais kaifs, ko varam izmantot ir daudz iespējams sportā un aktivitātēs. Arī, protams, dažādi vitamīnu preperāti un zāles tavai slimībai. Jo nenoliegsim, būsim atklāti - cilvēki dzer, jo pamatā cenšas atbrīvoties no kaut kāda slikta stāvokļa. Vai tās ir dusmas, vai garastāvokļa svārstības, kaut kāda emocionalitāte un gruzons, un depresņaks un visi šitie stāvokļi. Tad pamatā neviens jau nedzer tikai tāpat vien. Nu dzer jau - es pieļauju ka pavisam veseli cilvēki dzer bez iemesliem, bet vairumam, tomēr tur apakšā ir kaut kas.
Secinājums - ir jāarstē pamatcēlonis alkoholismam. Un protams, jāmaina dzīves veids, paralēli, un es teiktu, 90% no visa ir gribasspēks. Ja griba nav traucēta, tad viss izdosies.
P.S. Es lietoju medikamentus, kas atvieglo man dzīvi, atslābina nervu sistēmu vai drīzāk padzen to negatīvo enerģiju pozitīvās nodarbēs un iedod draivu dzīvei. Medikamentu nav daudz, bet ir daži. Tāpēc obligāti jāapmeklē psihoterapeits. Visām atkarībām viens no faktoriem ir traucējumi dopamīna, seratonīna, noradrenalīna sistēmā, kas vienkāršā valodā nozīmē, ka problēma ir tavā galvā. Tīri bioloģiski! Protams, ideāli būtu pavisam bez zālēm, bet tas ir grūtāk, daudz daudz grūtāk.
Es vispār apbrīnoju tos cilvēkus, kas mierīgi strādā dienas darbu un sūdzās par alkoholismu. Kā viņi funkcionē... un kurā brīdī mērs ir pilns un kaut kas dzīvē notiek, viss pēc kārtas ķēdītē un tu nonāc traķenē (vai anonīmajos).
Alkohols degradē apziņu. Fakts. Vai vari būt mierā ar faktu, ka tu degradē sevi? Un ka pamazām krīti aizvien zemāk un zemāk sociālajā hierarhijā, paliekot par bezsmadzeņu zombiju, pat ne dzīvnieku (jo dzīvnieki nelieto alkoholu). Tu izšķīsti bezjēdzībā.
Un jā, alkohols pastiprina depresiju, jo pēc iedarbības - alkohols ir depresants. Alkohols var maskēt (paslēpt) psihiskas kaites, ilgstoši piedzeroties, bet pašas kaites tikai turpina progresēt, jo paliek neārstētas. Alkohols neko neārstē. Pilnīgi otrādi.
Tu rakstīji: "Jo tāda sajūta, ka vairāk nekas īsti neinteresē. " un ka jūties kā pensionārs, jo nomāc viss jaunais. Tas ka nekas neinteresē, nav no alkohola, bet tas ir simptoms kaut kam. Jāārstē ir psihe.
Edited 5 time(s). Last edit at 03.02.2019 02:08 by grabeklis.