Esmu savos 25+ gados jūtos kā pensionārs un atskatos uz visu veco ar sajūsmu, bet jaunais mani nomāc. Kaut arī regulāri nodarbojos ar radošām lietām, kas nes vairākiem simtiem cilvēku prieku, kas skatās seko līdzi, tomēr es nejūtu pats tam tik lielu prieku, cik tam, pēc manām domām, vajadzētu būt.. Reizēm izjūtu lepnumu par to, bet ne tā, kā es to atceros bērnībā, kad par katru "kaku" bija prieks. 2 gadus gandrīz bez apstājas esmu vakaros lietojis alkoholu - 0,3 - 0,7 L stiprā alkohola. Lai gan no vienas puses man tas nav traucējis komunicēt ar citiem, iet nākamā dienā uz trenažierzāli, kā arī nekad neesmu mētājies apkārt vai bijis agresīvs.. taču pēdējā laikā, pat iedzerot vakaros esmu sapratis, ka galvā ir tukšums.. un gribas atkal aizmirsties. Lielākā pauze bijusi 11 dienas, bet arī tad nejūtu lielas izmaiņas, tāpēc atsāku atkal. Varbūt kādam ir pieredze alkohola atmešanā pavisam? Un var pateikt kādas metodes izmantoja?

A kāpēc tu gribi atmest?

Jo tāda sajūta, ka vairāk nekas īsti neinteresē. Tas jau nav normāli. Lasīju pētijumu, ka alkohols izrādās pastiprina depresiju vēl daudz stiprāk, jo ir depresants. Lasīju, ka uzlabosies garastāvoklis un dzīvesprieks, ja vismaz 30-40 dienas nelietos alkoholu.

nu es nedzeru atmetu
nu pudeli 2 mēnešos
pamēģinu

ko varu teikt par šito

nu lai nodzertos vaig vismaz 20 gadus
organismi ir dažādi, katram alkohols darbojas citādi
čukčas, indiāņi nodzerās par alkašiem no pirmās glāzītes
a cits dzer visu mūžu un nekas, tāpat kā citi nepanes bišu produktus
vai pienu utt.

lai normāli dzertu vaig kādu mēnesi pa 100grami dienā tad rodas
pareizais pieradums un var kost cik grib ar smeķi kā saka
dažus mēnešus nedzerot rodas normāla reakcija no 200gramiem vēmiens
a ja iebrauc tajā visā tad nav

lielākais narkologs aizmirsu ka sauc teica ka neviens viņa pacients nav atmetis dzersanu
tātad būtībā tas nav iespējams, tomēr var

psiholoģiski tas ir tā, ka cilvēks kaut kādu gļuku dēļ sevi sāk indēt
nu tas pats kas pašnāvība , tātad lai atmestu vaig neindēt sevi ar alkoholu
bet aizvietot to ar pīpēšanu vai antidepresantiem utt. būtībā tās visas
ir narkotikas , tāpat var atmest pīpēšanu vai depresantus aizstājot ar
kko citu. tjipa saki velnam es negribu mocīties no alkohola mocīšos no cita
lai neapvainojas.Pēc šitās loģikas izriet, ka mēs meklējam atkarības
lai nomainītu kaut ko, a tas kaut kas ir pārtikā esošās narkotikas kā
nātrija glukomāts un sazin kas vēl. Pepsikolās ir vielas kas dabūtas no
aborta atliekām utt. Veikalā visi produkti nerūgst jo ir konservanti a ja
rūgstošam vīnam noņem korķi, sanāk etiķis, a kas zina ko vēderā baktērijas
sataisa no koservantētiem produktiem, vot i gribās kautko rūgušu.

Nākošā lieta ir alkohola kvalitāte, tāpat kā palmu eļlu ved peļņai
tāpat teorētiski tīru spirtu no ķīnas vedot. runā ka tie ražo spirtu no
pilsētas kanalizācijas fekālijām nu var youtube apluret utt.

Normāls pārdevējs saka ņem šito no šitā galva nesāp, tātad no
citiem sāp ;-D

Nu nedzeru es jau sen un saku ka tas ir vēl sliktāk
kā dzert , jo man jāatvainojas, bet redzi sev apkārt tikai dzērājus narkomānus
psihiatru zālēm uzsēdinātos. Pamēģini kādreiz kompānijā nedzert,
paskaties, ārprāts. A ka pats kod, tad vo cik feini piekodāmies.

Daži saka ka alkoholisms ir ģenētiski mantojams nu nezinu.
Agresivitāte rodas arī nedzerot, bet lai nervi reāli sabojātos nu 20
gadus vaig manuprāt nu pazīmes ja trīc rokas.

Tā ka mēs esam debīli jau n-tajā paaudzē.

Starp citu vienīgais, nu varbūt viens no dažiem, dzīvniekiem, kas atsakās
no alkohola, ja to iebaro ar pārtiku ir cūka :-D

Tā ka atmest ir viegli, nedzer un viss.

kaut gan
vari neņemt nopietni, jo man viena dāma ar līkām kājām lielu pakaļu
un mazu sunīti uztaisīja diagnozi šizofrēnija un pārējie ārsti
nolēma ka stulbs esmu es nevis viņa
tomēr nojausma bija dažiem

Janis777 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jo tāda sajūta, ka vairāk nekas īsti
> neinteresē. Tas jau nav normāli. Lasīju
> pētijumu, ka alkohols izrādās pastiprina
> depresiju vēl daudz stiprāk, jo ir depresants.
> Lasīju, ka uzlabosies garastāvoklis un
> dzīvesprieks, ja vismaz 30-40 dienas nelietos
> alkoholu.


Nekāda depresija nepāriet
Ar alkoholu ir vieglāk (varbūt ne visiem- organisms)
problēma ir tajā, ka aizvien vairāk vaig

Bet tas ir ar jebkurām narkotikām
ar alkoholu var ilgāk izvilkt
bet debilitāte tikuntā

un rēķini tavs šodienas šnabis plūdīs tavās
nākamajās paaudzēs kā iespējams
tas notiek ar tevi tagad

Var būt ir kādi citi viedokļi? Es skatos uz citiem, kas nelieto ikdienā alkoholu vai agrāk lietoja, vairs nelieto, redzu, ka daudz dzīvespriecīgāki.

Aberz, piedod, bet tavam tekstam brīžiem nesapratu, ko tu gribēji ar to teikt.. un ja tu palasītu pētījumus, tad tieši alkohola ilgstoša lietošana noved lielākā trakumā un bezizejā. un Withdrawals jeb tā saucamās alkohola "Lomkas" nenozīmē fiziskas.. Man nekādas rokas netrīc ja nedzeru.. vnk emocijas notrulinātas, neinteresē principā nekas,.. ir kaut kādi daži temati, kam pasekoju līdz, bet pa lielam nekas man baigo prieku neizraisa.. tāda sajūta it kā būtu nodzīvojis jau ilgu dzīvi un viss ir pieriebies.. kaut tik 20 ar kapeikām. Tāpēc mēģināšu tagad mēnesi neiedzert un skatīties kā ies.. nav jau tā, ka man fiziski gribas iedzert.. vnk, kad nāk vakars, paliek drūmi, jo viss liekas garlaicīgs. tas ir tas, kas jāpārvar.

tā vietā xanaxus vakarā apēdu, lai vieglāk pirmajās nedēļās pārlaist vakarus un aizmigt.

Nedzer un viss! Nav nekādu brīnumlīdzekļu. aberz pareizi saka, ka var arī pārsēsties uz citām narkotikām, kā tavs xananx.

Janis777 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu savos 25+ gados jūtos kā pensionārs un
> atskatos uz visu veco ar sajūsmu, bet jaunais
> mani nomāc. Kaut arī regulāri nodarbojos ar
> radošām lietām, kas nes vairākiem simtiem
> cilvēku prieku, kas skatās seko līdzi, tomēr
> es nejūtu pats tam tik lielu prieku, cik tam,
> pēc manām domām, vajadzētu būt.. Reizēm
> izjūtu lepnumu par to, bet ne tā, kā es to
> atceros bērnībā, kad par katru "kaku" bija
> prieks. 2 gadus gandrīz bez apstājas esmu
> vakaros lietojis alkoholu - 0,3 - 0,7 L stiprā
> alkohola. Lai gan no vienas puses man tas nav
> traucējis komunicēt ar citiem, iet nākamā
> dienā uz trenažierzāli, kā arī nekad neesmu
> mētājies apkārt vai bijis agresīvs.. taču
> pēdējā laikā, pat iedzerot vakaros esmu
> sapratis, ka galvā ir tukšums.. un gribas atkal
> aizmirsties. Lielākā pauze bijusi 11 dienas, bet
> arī tad nejūtu lielas izmaiņas, tāpēc atsāku
> atkal. Varbūt kādam ir pieredze alkohola
> atmešanā pavisam? Un var pateikt kādas metodes
> izmantoja?

Varu no pieredzes pateikt ka nedzert ir superīgi, bet arī izaicinājums. Mana lieta ir tāda, ka es nekad neesmu bijis sociālais dzērājs. Lietot alkoholu kopā ar citiem, tas man izraisīja vēl vairāk dusmu un nereti tusiņos tika pārdzerta jēga. Tāpēc pārstāju tusēt - tas pirmais. Otrais - sāku dzert vienatnē. Nekad neesmu bijis stipro alkoholu fans. Pamatā gāja visu laiku vīni vai aliņš. 2-3-5 aliņi vakarā (ja vairāk, tad ir pilnīgs šļūdonis, atrubonis un staigāšana uz tualeti, un baigās paģiras). Tāpēc beigu beigās paliku pie vīna. Viena pudele sarkanā vai baltā vīna vakarā pēc nakts maiņām likās okei.
Bet posts jau tajā, ka tu neko jēdzīgu neizdari, kad dzer. Visbiežāk arī jēdzīgi neēd un neuztaisi neko vakariņām, un labākajā gadījumā pasūti ēdienu ar piegādi.
Tas viss rezultējās galīgi neveselīgā dzīves veidā un rutīnā, kas ved uz nekurieni. Tāpēc es, kā cilvēks kas grib sociāli funkcionēt un būt spriestspējīgs un adekvāts, un dzīvē sasniegt kaut ko augstāku par ''darbs - mājas - sieva'', izspriedu ka alkohols man traucē dzīvot. Alkohols faktiski lēnām tevi noindē. Citus ātrāk, citus lēnāk. Citus indē visu dzīvi.
Es, personīgi, nekad nevaru vienkārši iedzert glāzi, divas - man ir normāli jāpiedzerās. Tas arī ir moments.
Es beidzu dzert pavisam vienkārši. Pirmais - izvilkt savu dirsu uz aktivitātēm - pastaiga, skrējiens, brauciens ar riteni no punkta A uz punktu B, trenežieru zāle. Viss tas naturālais kaifs, ko varam izmantot ir daudz iespējams sportā un aktivitātēs. Arī, protams, dažādi vitamīnu preperāti un zāles tavai slimībai. Jo nenoliegsim, būsim atklāti - cilvēki dzer, jo pamatā cenšas atbrīvoties no kaut kāda slikta stāvokļa. Vai tās ir dusmas, vai garastāvokļa svārstības, kaut kāda emocionalitāte un gruzons, un depresņaks un visi šitie stāvokļi. Tad pamatā neviens jau nedzer tikai tāpat vien. Nu dzer jau - es pieļauju ka pavisam veseli cilvēki dzer bez iemesliem, bet vairumam, tomēr tur apakšā ir kaut kas.
Secinājums - ir jāarstē pamatcēlonis alkoholismam. Un protams, jāmaina dzīves veids, paralēli, un es teiktu, 90% no visa ir gribasspēks. Ja griba nav traucēta, tad viss izdosies.

P.S. Es lietoju medikamentus, kas atvieglo man dzīvi, atslābina nervu sistēmu vai drīzāk padzen to negatīvo enerģiju pozitīvās nodarbēs un iedod draivu dzīvei. Medikamentu nav daudz, bet ir daži. Tāpēc obligāti jāapmeklē psihoterapeits. Visām atkarībām viens no faktoriem ir traucējumi dopamīna, seratonīna, noradrenalīna sistēmā, kas vienkāršā valodā nozīmē, ka problēma ir tavā galvā. Tīri bioloģiski! Protams, ideāli būtu pavisam bez zālēm, bet tas ir grūtāk, daudz daudz grūtāk.

Es vispār apbrīnoju tos cilvēkus, kas mierīgi strādā dienas darbu un sūdzās par alkoholismu. Kā viņi funkcionē... un kurā brīdī mērs ir pilns un kaut kas dzīvē notiek, viss pēc kārtas ķēdītē un tu nonāc traķenē (vai anonīmajos).

Alkohols degradē apziņu. Fakts. Vai vari būt mierā ar faktu, ka tu degradē sevi? Un ka pamazām krīti aizvien zemāk un zemāk sociālajā hierarhijā, paliekot par bezsmadzeņu zombiju, pat ne dzīvnieku (jo dzīvnieki nelieto alkoholu). Tu izšķīsti bezjēdzībā.

Un jā, alkohols pastiprina depresiju, jo pēc iedarbības - alkohols ir depresants. Alkohols var maskēt (paslēpt) psihiskas kaites, ilgstoši piedzeroties, bet pašas kaites tikai turpina progresēt, jo paliek neārstētas. Alkohols neko neārstē. Pilnīgi otrādi.

Tu rakstīji: "Jo tāda sajūta, ka vairāk nekas īsti neinteresē. " un ka jūties kā pensionārs, jo nomāc viss jaunais. Tas ka nekas neinteresē, nav no alkohola, bet tas ir simptoms kaut kam. Jāārstē ir psihe.



Edited 5 time(s). Last edit at 02/03/2019 02:08AM by grabeklis.

alkohols ir smadzenēs. Ja no alkohola neatiet un dzer katru dienu tad depresijas nav, bet kad attiet no viņa tad depresija ir pastiprinātā formā.

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> alkohols ir smadzenēs. Ja no alkohola neatiet un
> dzer katru dienu tad depresijas nav, bet kad
> attiet no viņa tad depresija ir pastiprinātā
> formā.

beidz murgot. ja kādam alkohols ir smadzenēs, tad ne man, ne cilvēkiem kas to nelieto, bet alkoholiķiem.
depresija iet vienmēr fonā. tas ka to nejūti, kad esi ķīselī ir bioloģija, jo pastiprināti izstrādājās endorfīni, kaut kādā ziņā līdzīgi alkohols iedarbojās kā morfīns, atmērdē sajūtas. taču tas nenozīmē, ka neesi depresijas stāvoklī. saprati domu? ;)

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> alkohols ir smadzenēs. Ja no alkohola neatiet un
> dzer katru dienu tad depresijas nav, bet kad
> attiet no viņa tad depresija ir pastiprinātā
> formā.


pilnīgi piekrītu
kā jebkura narkotika alkohols izsrādājās organismā
ja tu sāc regulāri lietot, tad saiet sviestā tā sistēma
kas izsrādā alkoholu opioidus nikotinu cukuru vai
ko tu tur lieto

un viss
atkarība

visbīstamākais regulāri lietot

depresiju var izārstēt uzvarot cēloni
un tikai

Alkoholu sauc par depresantu, jo tas pazemina CNS aktivitāti. Jā, pārmērīgi lietojot, var un visdrīzāk radīsies depresija, bet termins "depresants" nozīmē ko citu.

grabeklis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> enfuego Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
> > alkohols ir smadzenēs. Ja no alkohola neatiet
> un
> > dzer katru dienu tad depresijas nav, bet kad
> > attiet no viņa tad depresija ir pastiprinātā
> > formā.
>
> beidz murgot. ja kādam alkohols ir smadzenēs,
> tad ne man, ne cilvēkiem kas to nelieto, bet
> alkoholiķiem.
> depresija iet vienmēr fonā. tas ka to nejūti,
> kad esi ķīselī ir bioloģija, jo pastiprināti
> izstrādājās endorfīni, kaut kādā ziņā
> līdzīgi alkohols iedarbojās kā morfīns,
> atmērdē sajūtas. taču tas nenozīmē, ka neesi
> depresijas stāvoklī. saprati domu? ;)

Tu nesaprati manu domu, es saku, ka atkarība ir mūsu smadzenēs!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> grabeklis Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
> > enfuego Rakstīja:
> >
> --------------------------------------------------
>
> > -----
> > > alkohols ir smadzenēs. Ja no alkohola
> neatiet
> > un
> > > dzer katru dienu tad depresijas nav, bet kad
> > > attiet no viņa tad depresija ir
> pastiprinātā
> > > formā.
> >
> > beidz murgot. ja kādam alkohols ir smadzenēs,
> > tad ne man, ne cilvēkiem kas to nelieto, bet
> > alkoholiķiem.
> > depresija iet vienmēr fonā. tas ka to
> nejūti,
> > kad esi ķīselī ir bioloģija, jo
> pastiprināti
> > izstrādājās endorfīni, kaut kādā ziņā
> > līdzīgi alkohols iedarbojās kā morfīns,
> > atmērdē sajūtas. taču tas nenozīmē, ka
> neesi
> > depresijas stāvoklī. saprati domu? ;)
>
> Tu nesaprati manu domu, es saku, ka atkarība ir
> mūsu smadzenēs!

Nē, nu labrīt, vecīt. Kā tev šķiet, par ko ir runa?! Protams, ka atkarība ir mūsu smadzenēs. Nejau vēl kur citur...

Bet par ko es arī saku. Cietumā, vispār alkoholu nevelka, bet cigaretes gan gribējās ļoti pīpēt, es secināju, kaalkohols nav tik liela atkaRĪBA, BET CIGARETES GAN VELK.

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bet par ko es arī saku. Cietumā, vispār
> alkoholu nevelka, bet cigaretes gan gribējās
> ļoti pīpēt, es secināju, kaalkohols nav tik
> liela atkaRĪBA, BET CIGARETES GAN VELK.

Man liekas, ja tu "nolaidies" līdz cietumam, tad tur vajag milzīgu gribasspēku, lai kaut ko nelietotu. Ko tur darīt, lv cietumā? Es pat nepārzinu, kas / kā / kur. Nav bijusi darīšana un nevēlos zināt :D
Nu, un tur ir ar ko nodarboties, neskaitot, pašnāvības vai nozieguma plānošanu?

grabeklis = Valdis Vilcāns, narkomāns un cietumnieks.

muld viņš te, ka nezinot, kas ir citums. 3,3 gadus viņš tur nosēdēja un cietumā narkotikas rija

ne velti viņš klonēja nikus, zem kuriem rakstīja sava debīliķa murgus,

šitādi neatveseļojas, tādiem ļautiņiem pārāk sūdīga karma

Ceru, tā Krievijas ragana būs uzlikusi reālu lāstu uz nāvi tam Valdim Vilcānam.

Kāds nevar iespraust tai zivei?

aizvakar, 5 februārī jau 16 gadu pēc kārtas pasaule atzīmēja drošā interneta dienu.
Iesaku iepazīties ar rakstiem, jo pavisam drīz par šāda rakstura tektiem būs ne tikai administratīvi sodi, bet varēs vērsties pat tiesā.

Neatpaliec no laikmeta, zigi, jo likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Zive ne ar vienu no idiotiem neķēpāsies.
Zive nodod sodu Dieva rokās, lai citi soda tos, kas savā ļaunprātībā zivei bija sagādājuši nepatikšanas.
Ar zivi nekādi joki nebūs!!!

Kas tur slikts ka tev iesprauž?

xaxaxaxa
zive pati izvēlēsies, kuru paņemt tieši aiz olām :D

Tu varēsi izvēlēties, obligāti visus.

Man gan liekas, ka te visvairāk ķengājas deģenerāts iii no svešiem nikiem.

Un ne jau zive.

Zive gan jau arī, bet bija klusums no jums uz vairākām dienām, un tad atkal sākās provokācijas un ne jau no zives puses. Moderatoru arī vairs nav, kas patīrītu forumu, bet es viņus saprotu, jo es arī negribētu par velti lasīt un dzēst jūsu jēlības.

to zivi, viņa visus kašķus provocē.

zivei miljons gadus nav bijuši vajadzīgi publiski forumi.
zive vienmēr bijusi par 100% patstāvīga un ja ko risinājusi, rakstījusi dienasgrāmatu.
Saistībā ar rakstšanu, zivei bija gribējies aprakstīt pieredzi autostāvvietā, bet neizdarīju.
Saistībā ar rakstīšanu bija ideja (tas sen bija) no Ziemassvētkiem līdz nākamajiem Ziemassvētkiem ik svētdienu pierakstīt kāda viena mācītāja sprediķus. Neizdarīju.
Tas, ko biju izdarījusi, biju veikusi ceļojumos gūtos iespaidus, bet tas viss bija burtnīcās, kuras vēlāk tika izmestas.
Jaunībā zive ļoti, ļoti, ļoti daudz bija sarakstījusies vēstuļu formā ar latviešiem no visas pasaules - Vācijas, Austrijas, ASV, Austrālijas, sarakstījās pat ar monsinjoru no Vatikāna, ļoti jauks un gudrs kuns.
Virtuālā vide zivei bija sveša. Zive nekādi nesaprata, kas tas tāds ir un kādā sakarā sveši ļaudis cits citam kaut ko raksta.

Publiskā vidē zivi bija ievilcis ar virtuālo rakstīšanu cieši uz tu saistīts narkomāns Valdis Vilcāns, kurš virtuālo vidi bija lietojis vēl ilgu laiku pirms zives.
Tolaik zive lasīja un brīnījās, kas par murgiem megadaudzumā. Lasīja, bet lielākoties atturējās komentēt.
Lasījusi bija arī citu ļaužu rakstīto.

Ko vēl var pateikt par rakstīšanu un/vai virtuālo vidi.

Teiksim tā, bija experimentāls mēģinājums vienkārši parakstīt.
Sakumā bez idejas, pēc tam ar ideju - par komunikācijas kultūru un līmeni.

Šodien zive neaizstāvēs savu ideju.
Zive negri no jauna iedzīvoties galvassāpēs.

Nepieminiet zivi un zive jums apsola, ka zive jūs nepieminēs.

Amen.

Jā, un vēl, visbeidzot. Par to, ka Valdis Vilcāns ir krāpnieks, afērists un ugolovņiks, liecina fakts, ka no izkraptajiem 80 000 ne centu viņš nebija novirzījis psihoterapijai. Pat domas viņam tādas nebija. Tāpēc arī tiesā viņam nebija nekā, sevis aizstāvībai, sakarīga sakāmā.
Tas bija viņš, kas bija klonējis gam manu niku, gan iii niku, tāpat, kā delfu forumā, kur vins bija klonējis citu cilvēku nikus.
Valda Vilcāna mērķis bija sanaidot cilvēkus.
Biju pārbaudījusi internetā, ko nozīmē viņa viens no e-pastiem "almansuros@gmail.com"
Nonācu uz šo saiti Krievijā:
https://tonkiimir.ru/viewtopic.php?t=23231&start=40

Tas pierādījumam, ka Valdis Vilcāns nodarbojas ar melno maģinu.

=============================================================

Kas attiecas uz mani, virtuālā vidē nebūšu. Man miers ne mazāk svarīgs, kā visiem sakarīgajiem.

Paldies divpunkt, par Tavu sapratni!
Lai Tev, divpunkt, labi klājas!!! Paldies!

Zive, ej prom no šejienes un negāni slimus cilvēkus kas dzer zāles!