Esmu jau apskatijusi iepriekðçjos forumus, bet tomçr nolçmu atvçrt jaunu tçmu. Divus gadus atpakaï arî man bija ïoti, ïoti slikti. Iegûlos slimnîcâ, veica visplaðâkos izmeklçjumus, bet vis bija kârtîbâ, lîdz beidzot neiralogs secinâja, ka tâ ir veìetatîvâ disfunkcija. Sâkâm piemeklçt zâles. Pie îstajâm nonâcâm âtri. Trî nedçïas dzçru 1/4 Cloanazepamu 3reizes dienâ un 1/2 Zooloft. Pçc trijâm nedçïâm 3 mçneðus dzçru tikai Zooloft 1/3 no rîta. UN tad nu jutos tieðâm labi. Papildus gâju peldçt.
Bet nu atkal sâkâs vis no gala. Jûtos atkal ïoti slikti, slikta dûða, ïoti uzbudinâti nervi, vis krît uz nerviem. Vakaros karstuma viïòi, tâdas kâ panikas lçkmes, bailes sajuk prâtâ un sev ko nodarît. Bail nomirt.
Devos atkal pie sava neiraloga uz Stradiòiem. Izrakstija man atkal visu to paðu no sâkuma. Ðodien ir otrâ diena kad dzeru zâles, jûtos tikai nedaudz labâk, bet ïoti ceru ka uzlabosies paðsajûta.
Man ir diezgan daudz liekâ svara. Tagad es domâju, ka varbût tas ir visu vainu pamats, tapçc mçìinâðu atbrîvoties no liekâ svara. Kâ man tas izdosies nezinu, bet kaut kas jâdara, jo esmu jauna 28 gadi. Negribâs padoties.
Vai arî kâdam no jums ðî problçma ir atgriezusies, un kâ jûs ar to tikât galâ.
Paldies, ka uzklausijât manu sâpi!

Redz pie veìetatîvâs disfunkcijas zâles labi uzlabo stâvokli, bet tâs necînâs ar sliktuma iemesliem. To dara vai nu pats saprotot, no kâ tam riebeklim kâjas aug, vai iet pie psihoterapeita un saprot ar tâ palîdzîbu. Un kopumâ- tâda nu ir tâ vaina, ar tendenci atgriezties nelabvçlîgâs dzîves situâcijas.

Vai tu domâ, ka nepietiek ar neiraloga apmeklçjumu, bet vajadzçtu arî aiziet pie psihoterapeita. Nekad neesmu bijusi. Vai tur tikai izrunâ problçmu?

Situâcijas uzlaboðanai var pietikt ar neirologu un zâlçm. Vai ar to pietiek tâs atrisinâðanai, tas jâskatâs paðam. tâ vispârîgi- jâ, tur izrunâ problçmu :-)

Tavs liekais svars varbuut spiezh uz tavu pashapzinju,bet tam nav nekaada sakara ar vegj.distoniju..Esmu tieva kaa pusaudze,bet man ir bijushas lielas probleemas ar vegj.dist. un sociofobiju arii.
Pareizi ir,kaa saka-zaales nonjem simptomus.Ja gribi dzert zaales visu muuzhu,var- un jutiisies labi.
Bet,ja neko nemainiisi savaa domaashanaa,attieksmee pret savu organismu,taa ar tupeesi uz tableteem.
Mizliiga noziime ir noticeet sev,iemaaciities ticeet,ka tev viss ir ok.Jo vegj.distonija ir radusies tavaa praatinjaa un to no praata jaadabuu laukaa.
Taa es to saprotu.Un esmu shai ciinjaa uzvareejusi.

Vai tev ðo cîòu izdevâs uzvarçt vienai vai tomçr ar psihaloga vai psihiatra palîdzîbu. Vai tu zâles nelietoji nemaz?

Lîdzsvars ir íermenî un prâtâ plûstoðo sajûtu un enerìiju dabiskais stâvoklis.
Ar vârdu "lîdzsvars" mes parasti saprotam tikai íermeòa lîdzsvaru jeb stabilitâti. Tomçr ðâds priekðstats par lîdzsvaru ir ierobeþots, jo ar noteiktiem vingrinâjumiem un kustîbâm var lîdzsvarot arî elpoðanu, sajûtas un apziòu, panâkt íermeòa un prâta harmoniju. Mçs varam un mums vajag uzturçt lîdzsvarâ visu ðo sistçmu, jo lîdzsvars ir íermenî un prâtâ plûstoðo sajûtu un enerìiju dabiskais stâvoklis.

Íermeòa un prâta lîdzsvara un vienotîbas pamatâ ir relaksâcija. Bieþi mçs relaksâciju saprotam gan kâ pusmiega stâvokli bez apzinâðanâs un dzîvîguma, gan kâ bçgðanu no dzîves, gan kâ vienkârðu laika nosiðanu. Bet relaksâcijas patiesâ bûtîba ir lîdzsvars. Kad mçs esam atslâbinâjuðies, mums paveras jaunas sajûtu dimensijas, mçs varam pastiprinât sajûtas un emocijas, kas vieno íermeni un prâtu. Mçs mâcâmies radît un uzkrât enerìiju, izmantot to tâ, lai íermenis un prâts darbotos saskaòoti un lai to darbîba bûtu plûstoða, atvçrta. Ja prâts ir modrs un skaidrs, íermenis dzîvs un enerìijas pilns, tad arî domu un sajûtu plûsma ir râma un vienmçrîga. Kad mçs pilnîgi relaksçjamies, mçs vairs negûstâm pieredzi, bet gan paði kïûstam par pieredzi. Mums vairs "nepieder" mûsu sajûtas, íermenis un prâts, jo tie ir kïuvuði par pieredzes sastâvdaïu.

Tomçr bieþi prâts un íermenis viens ar otru labi nesaprotas, un tad mçs îsti labi nevaram dziedinât ne vienu, ne otru. Ðâdâ situâcijâ mçs nespçjam nodroðinât dzîvîgumu, koncentrçðanâs spçju un skaidru apziòu, mçs darbojamies neefektîvi un viegli zaudçjam gan garîgo, gan fizisko lîdzsvaru. Vairumu psiholoìiska rakstura problçmu un slimîbu - arî stresu — rada smalko enerìiju nelîdzsvarotîba íermenî, prâtâ un sajûtâs. Izjûtas kïûst neskaidras, bet enerìijas — saraustîtas un nepastâvîgas. Ja mûsos nav dzîvîguma, tad íermenis un prâts sâk lîdzinâties tukðai mâjai, bet mûsu sajûtas notrulinâs. Spçcîgas emocijas ðo situâciju padara vçl sliktâku.

Ðâdâ bçdîgâ stâvoklî mûsu vienîgais glâbiòð ir fizisko un garîgo enerìiju apvienoðana un lîdzsvaroðana, pilnîga saplûðana ar pieredzi, ïaujot tai mûs dziedinât un dot mums labsajûtu. Mûsu skatîjums uz dzîvi mainâs, un mçs iemâcâmies visu saprast jaunâ veidâ — mçs saprotam, ka ne pozitîvâs, ne negatîvâs pieredzes nav ilglaicîgas, un mçs mazâk païaujamies galçjâm emocijâm. Mçs vairs necenðamies ar spçku kontrolçt vai noturçt pieredzi, jo saprotam, ka ikviena mûsu dzîves situâcija dod mums iespçju pilnveidoties. Mçs atveram sevi dzîvajai, visu aptveroðajai pieredzei un iemâcâmies saskatît jebkuram dzîves aspektam piemîtoðo îpaðo vçrtîbu un pievilcîbu. Aizvien pieaugoðais iekðçjais miers mums parâda, ka dzîvojam harmoniski un ka viss pasaulç notiekoðais mums ir nozîmîgs. Mçs izbaudâm katru cilvçku, katru mûsu dzîves situâciju, sajûtu un emociju, pat tâs, kuras mçdz uzskatît par negatîvâm.

Kad mûsu attiecîbas ar pasauli kïûst aktîvâkas un pilnîgâkas, uzlabojas mûsu spçja sazinâties, un mçs patstâvîgi, neatkarîgi no citiem, spçjam nosargât savu labsajûtu un laimi. Mçs vçlamies paplaðinât sev piederoðo vietu un laiku, pastiprinât savas sajûtas, emocijas, domas un uztveri. Beidzot mçs saprotam, ka mums ir pieejamas neizsmeïamas zinâðanas, kuras ïauj mums pilnîbâ novçrtçt savu iekðçjo resursu skaistumu, bagâtîbu un vçrtîbu.

Tartangs Tulku

KUM NIJE RELAKSÂCIJA

www.e-mistika.lv

Mellene..paldies,bet saviem speecinjiem trauksmes nomociits cilveeks to nevar dabuut gatavu..
Buutu labi,ja tadas grupas darbotos,kur maaca meditaaciju.Latvijaa taadas nezinu.
Es zaales lietoju-antidepresantus,veelaak prettrauksmes zaales.
Iists uzlabojums naaca,kad izlietoju savu kursu,biju nobazhiijusies,kaa justiishos bez zaaleem.
Un tad saaku visai smagi sevi apstraadaat.Ar pashiedvesmu,ar elposhanu, es iemaaciijos sarunaaties ar sevi.Un paarliecinaat to manas psihes trauksmaino pusi,ka viss ir kaartiibaa.
Taa kaa es sev iesleedzu to nemiera klikshkji kaadreiz pirms gadiem,taa es tagad to maacos izsleegt.

http://www1.human.lv/?mn1=297&ln=lv

Paskaties ðeit, varbût der.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:23 by Runcene.

Ðajâ sakarâ es atcerçjos savu paziòu, kurai ilgstoði bija paaugstinâta temperatûra. Viòa veica visâdas pârbaudes un analîzes, pat uz nedzirdçtâm infekcijâm. Neko viòai neatrada. Paðlaik es nezinu, kâ viòai ir ar temperatûru, taèu jautâjums: vai viòai bija vajadzîgs psihoterapeits? Es domâju, ka uz to nevar tik viennozîmîgi atbildçt-jâ. Varbût psihoterapeits ikkatram no mums var kaut ko palîdzçt, taèu ðâdi stâvokïi var bût arî no kaut kâ cita. Kaut vai no tâ, ka pasaule ir kïuvusi tik piesâròota, ka mçs nezinâm, kâ organisms reaìç uz visu to, kas mûsos nokïûst.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:24 by Runcene.

katrs velk uz savu pusi:-)))

Paldies par jûsu viedokïiem. Pierakstijos uz jogas nodarbîbâm, izlasiju, ka arî tâs sakârto nervu sistçmu. Vel tikai jâsaòemas un jâaiziet jau laikam bûs pie psihoterapeita.