Sveiki! Mana problēma laikam ir diezgan traka... un man tikai 25 gadi...
Tad nu tā - man dikti sāka sāpēt mugura, aizgāju uz rentgenu, atklāja skoliozi un saliekumu jau 25 grādi.. tad nu gāju masēties un vingrot, lai paliktu labāk. No vingrošanas man palika aiz vien sliktāk, sāka dikti sāpēt un tirpt kājas, pieteicos uz datortomogrāfiju, bet laiciņš bija jāgaida. Tad vienā dienā tā sāka sāpēt, ka ne nosēdēt, ne piecelties kājās, domāju - nogulēšu to dienu un nākošajā jau būs labi, bet naktī saucu ātros, jo bija tik trakas sāpes, ka likās - gals klāt.. iestājos slimnīcā un pienāca arī datortomogrāfijas rinda. Rezultāti šādi:

Visā izmeklētajā posmā iniciālas deformējošas spondilozes un starpskriemeļu locītavu hipertrofijas pazīmes.

Vv L3-L4 disks bez velvēšanās, neirālās struktūras brīvas.

Vv L4-L5 diska izteikta dorsāla trūce par 12 (!) mm spinālā kanāla virzienā, ar ļoti izteiktu ietekmi uz durālo maisu, radot centrālu spinālu stenozi šajā segmentā. Nervu saknītes bez būtiskas ietekmes.

Vv L5-S1 diska dorsāla velvēšanās par 4-5 mm, bez būtiskas ietekmes uz neirālām struktūrām.

Secinājumi: Vv L3-S1 iniciāla deformējoša spondiloze, spondilartroze, vv L4-L5 diska trūce, spināla stenoze, vv L5-S1 diska protrūzija.

Vai šādai diagnozei ir kāda cerība uz NEoperēšanu??? Esmu pieteikusies jau pie diviem vertebrologiem, bet, protams, nevaru sagaidīt viņu viedokļus, nervozēju un stresoju.. Vēl esmu slimnīcā, eju zāļu kursu. Bail, ka tad kad tikšu uz mājām, būs jācieš tās pašas sāpes...bet tam neesmu gatava :(

Uz Tavu galveno jautājumu atbildēt nevaru,bet man bij baigi smags mugurkaula lūzums-pirms 13 gadiem....arī-viens ārsts teica,ka inplants jāliek,otrs-ka jāliek,bet vēlāk,jo uzreiz risks pārāk liels.... Bet es dzēru vitamīnus un mikroelementus,un neesmu ne invalīds,ne arī mugura vairs sāp,bet-pilnīga atlabšana vilkās ļoti ilgi.... Nu un-manuprāt normāli,ja organismam ir viss,tam visam tā nav jābūt....nestreso,ar stresu nekas nav līdzēts ,nebaidies...Tu esi jauna un organismam ir milzīgi resursi,lai atlabtu,vajag tikai visu nepieciešamo tam-lai nekas netrūkst...par operāciju nezinu,bet-vai tad tas ir kkas tik briesmīgs?

bmw
Noteikti nav nekas slikts, bet bail tomēr ir... visvairāk nepatīk tā trakā tirpšana kājās un sāpes, nevaru ne pastaigāt, ne nosēdēt - arī ar visu to, ka šobrīd esmu slimnīcā un liek man sistēmu 2x dienā + zāles un šprices...
Man ir meitiņa maziņa un esmu jau tik ilgi šķirta no viņas, gribu, lai ātrāk viss šis ir garām un varu atgriezties mājās... :(

Es Tev gribu teikt lūk ko-ļoti bieži sievietēm pēc bērniņa piedzimšanas kaut kas organismā pietrūkst,tad tiek traucēta kolagēna ,glukozamīna uc. vielu sintēze un-notiek kaut kas ar veselību,un-ko gribēju teikt-šoreiz tas viss ir ārstu rokās,bet Tavās ir tas -lai tā vairāk nenotiktu,tapēc pieminēju vitamīnus un mikroelementus,Tu vari apņemties lietot regulāri un jau tagad mierināt sevi ar domu,ka turpmāk tas neatkārtosies,tas taču arī būtu mierinājums,vai ne?
Būs gan jau viss labi.

Tā tirpšana ir no tā,ka uz nervu spiež...nu un šobrīd tas ir ārstu ziņā...bet nevajag ļoti satraukties,gan jau satiksi atkal meitiņu un būs viss labi.

Organiskām izmaiņām vairs nekas, izņemot operāciju ,palīdzēt nevar. Kaut kur ir nogulēts kalcija veidošanās process.
Kalcija veidošanās procesi ievērojami traucēti sievietēm ar noslieci uz badošanos,iedzimti faktori. Arī bērna iznēsāšanas laikā šim jautājumam ir ļoti jāseko.
Kaulu stiprumu veido pieci galvenie faktori.
1) Kalcijs
2) C vitamīns
3) Fosfors
4)D vitamīns
5) saules gaisma.
Jālemj kopā ar vertebrologu un ģimenes ārstu.Katrs gadījums ir individuāls.
Lai svētība un veiksme.

Tikko atgriezos no vertebrologa apmeklējuma, sākumā tā kā ļoti cerīgi likās, ka varētu iztikt bez operācijas. Jā, trūce liela, bet tie mm nav noteicošie. Veica papildus izmeklējumus, kas arī neizskatījās traki, bet kad pārbaudīja kājas un secināja, ka labajā kājā jau vairs nav nekādas pretestības, tad tomēr izlēma par labu steidzamai operācijai. Ja tā trūce un sāpes nebūtu tik lielas, tad varētu ar vingrošanu censties uzlabot stāvokli, bet tā kā pavingrot tagad nevaru, tad pus gadu būtu jālieto medikamenti, kas grautu organismu un tāpat nav garantijas, ka sāpes pazudīs un varēšu sākt vingrot.
Izlēmu par labu operācijai un esmu ļoti pozitīvi spējusi sevi uz to noskaņot. Ja reiz esmu uzsākusi šo diskusiju, došu arī pēc operācijas ziņu :)

Jā,nu personīgi es nepiekrītu Mazdaktera viedoklim par kalciju,jo-tas ir tikai celtniecības materiāls,bet par tā pareizu izmantošanu atbild citi elementi,tāpēc-lai būtu labāks rezultāts,visu vajag pareizās propurcijās.Kakcija izmantošanu regulē daudz kas,arī tas ko Mazdakteris ir pieminējis,bet ne tikai.
Ja būtu tik vienkārši,tad piemēram osteoporoze būtu vieglak ārstējama,arī jau veicot profilaksi.
Bet nu nesatraucies,un-ja lietosi kādus vitamīnus,tad-atceries,ka kalcijs un magnijs tur klāt ir maz-nevēlamas mijiedarbības dēļ,tos var labi uzņemt ar Somijā ražoto Calcia 800,
Bet tas nav tik svarīgi-kas ko regulē un kas kam piekrīt-vienkārši vajag visas pareizās un vajadzīgās lietas.

moni
VAI IR KĀDAS ZIŅAS pēc operācijas, vai pēc vertebrologu apmeklējuma? man tieši tādas pat sāpes, tikai nupat saņēmu slēdzienu ar 4-5mm izvelvējumu...arī esmu jaunā māmiņa! un šobrīd be3z zālēm sāpes būtu neciešamas..

Jāuztaisa DT un MR un jāaiziet pa labākajiem mugurkaula ķirurgiem, bet tiešām pie labākajiem nevis amatieriem, tie zinās pateikt vai vajag vai nevajag operāciju. Kad sāp neiesaka vingrot un masāžas, zāles un šprices jau noņem sāpes ne jau ārstē.

Nu tad ta,esmu majas jau. Pirmdien uztaisija operaciju un piektdien jau laida majas. Jutos neizsakami labak ka pirms operacijas - japiemin,ka operacijas diena jau atkal sapes bija tik necieshamas,ka raudaju no tam..nevareju vairs ne paiet,ne uz gultas uzgulties.. kad nav vairs sapes..tas ir kaut kas neaprakstams :-) tikai tagad majas esot kaja tomer liek drusku par sevi manit uz vakarpusi,ta ka pasap utt,dakteri tagad brivdienas netraucesu,jo vins mani bridinaja,ka sapes var paradities,bet ar vingrosanu un atputu ar laiku paries. Ja kadam nepieciesamas atsauksmes par labiem dakteriem saja joma,es noteikti varu ieteikt Egilu Strausu, attieksme laba un profesionala,pecoperacijas perioda pietiekosa uzraudziba,ka ari pec 10 dienam norunajam viziti,kuras laika iznjems pats shuves un apskatisies,ka norit atveseljoshanas process.
Ivory, tev ta tie mm nav lieli (man otra truce 4-5mm un to neopereja), tos var apstradat ar vingrosanu utt,bet noteikti aizej uz viziti pie laba vertebrologa (kuram operacija nav 1.vieta) - dr. Strauss, dr. Rutks un vel daudzi citi. Vins precizi spes novertet cik liela ir problema un ka rikoties talak. Man atlabsanas procesam un otrai truce loti svariga ir vingrosana katru dienu,nedrikstu celt smagumus un 2 menesus nedrikstu sedet. Dosos pec 4-5ned ari uz Ligatnes rehab.centru.

Nu,kāpēc tu neklausīji profesoram, kas visu ārstē ar Magne 800. Tad nevajadzētu operāciju:)
Nopietni apsveicu.Vēlu ātru un labu atlabšanu.

Redzi,Mazdakteri,tā kā Tu te visiem iesaki kalciju un fosforu,kas tā jau ir visur un ir daudz pa daudz,tad man nākas ieteikt magniju,es vismaz nekaitēju cilvēkiem tā kā Tu....saproti-zināšanas vismaz ik pēc 20 gadiem vajag atsvaidzināt,jo Tavi ieteikumi bij noderīgi 60os,70os un 80os gados,bet-ir vismaz 20 gadus kā novecojuši.
Starp citu-fosfāti arī rada D vitamīna trūkumu...un kā fosfora avotu Tu varētu ieteikt kādu cieto desu vai konservus vai jebko citu ,kas satur konservantus,kaitīgāk jau vienalga vairs nebūs,toties lētāk.
Vēl kāds sīkums-Tu te kritizēji e vielu -glutamīnskābi,kā Tu rakstīji-prasti sakot....bet man Tev jāsaka,ka glutamīnskābe ir ļoti vērtīga aminoskābe,un to neiesaka tikai atsevišķos ļoti konkrētos gadījumos,pārējiem tā ir visai noderīga.Arī šajā sakarā varētu Tev ieteikt drusku izglītoties,citādi Tu atgādini cilvēku pūlī,kas kopā ar citiem bļauj-nost ar e vielām.......bet Tu taču esi mediķis,nevis viens no pūļa...apdomā.....

Priecājos par veiksmīgu operāciju :) Arī man nu jau 2 mēnešus ir tieši šī pati problēma un dakteris Ruks iesaka operāciju. No operācijas man nebūtu bail bet vairāk nav skaidrs kā šos divus mēnešus, lai tiek galā ar smagumu celšanu, jo pašai ir gadu veca meitiņa un ikdienā sanāk pacilāt daudz. Un kurš varētu pieskatīt bērnu, jo strādājošam vīram nedos 2 mēnešus slimības lapu, jo sievas vietā jārūpējas par bērnu. Kā Jūs risināt šo jautājumu par bērniņa aprūpi pēcoperācijas laikā?

Smags jautājums. Vīra bērna kopšanas atvaļinājums. Jākonsultējas ar sociālo dienestu.Vēl vecāki un radinieki.
Lai veiksme un svētība.

Man, paldies dievam, bērniņš no septembra jau ir uzsācis bērnudārz gaitas, tas dikti palīdzēja, jo pa dienu bija dārziņā (tētis aizved un atved). Mēs arī šos mēnešus dzīvojam pie maniem vecākiem, kas vajadzības gadījumā arī ir liels atbalsts.
Bet īstenībā pats grūtākais ir pirmās 2 nedēļas. Vienu nedēļu, kad esi slimnīcā un tad otra, kad esi jau mājās un jāaprod ar situāciju. Man gan dakteris teica, ka drīkstu celt meitiņu, tikai jāceļ pareizi - ar kājām, nevis muguru. Bet protams izvairos. Ja tev bērniņš jau staigā, tad izmanto pamperu maiņai dīvānu, saki, lai ierāpjas dīvānā, pati tupies uz ceļiem un ar mitrajām salvetēm izlīdzies. Ēdot arī centies iekārtot bērnam krēsliņu, kur pats var uzsēsties un piemērotu galdu, lai pats var ēst, pēc tam četrrāpus visu var savākt. ārā iešana gan tāda grūtāka, jo risks, ka bērns nokritīs, kaut kur jāpaķer utt. Es viena ar bērnu neeju ārā. Bail... Manai 1,5 gads.

iesaku maskavas iela 40.pats parbaudiju nu varu pajiet.
tas ir duriens mugura dargs bet efektivs.arsts mihails arons