Cau! Es varu Jums pastāstīt sīkāk par operāciju!
2008.g. es nobraucu pa kalniņu ar plēvi un nedaudz sasitu astes kaulu. Sāpes ilga vienu mēnesi, bet es pie ģimenes ārsta negāju, jo domāju, ka sāpes pāries. Pēc 2 mēnešiem izpildīju sporta stafeti un pēkšņi uzkritu uz astes kaula. Sāpes bija drausmīgas(pat līdz asarām)! Tad es devos pie ģimenes ārsta un viņa man pierakstīja uz rentgenu. Pēc tam es devos uz Rīgu, bērnu slimnīcu pie daktera ULDA BERGMAŅA! Šis dakters man lika 6 mēnešus ilgstoši nesēdēt, neko smagu necelt. Ja pēc 6mēnešiem sāpes nepāries, tad jāgatavojas uz operāciju! Pagāja 6 mēneši, bet sāpes turpinājās. Tad es barucu pie dr.Bērgmaņa! Viņš pateica man operācijas dienu, kas bija pēc 3 mēnešie, jo rinda bija gara! Ar bailēm gaidīju operāciju! Pirms operācijas man lika uztaisija analīzes! Pienāca lielā diena! Sākumā man māsiņa izved nelielā ekskursijā pa mūsu istabiņu kur apmetāmies operācijas laikā! Cilvēki bija ļoti mīļi! Man vajadzēja būt vienu dienu pirms operācijas. Vakarā man māsiņa iedeva baltu kreklu un bikses, ko vilkt uz operāciju. Drīkstēja arī vilkt savas zeķes(protams tīras), lika nogrizt nagus un noņemt rotaslietas. Operācija man notika ceturtdienā. Es biju pati pirmā. Operācija sākās pl. 9:00. Nedrīkstējām est 6stundas pirms operācijas un 3stundas nedrīkstējām dzert! Pl. 8:30 man ielika katetru rokā un ielaida kaut kādas zāles. Nedaudz pagaidīju un man atbrauca ar gultu pakaļ divas brīnumjaukas māsiņas. Viņam mani ar lifta palīdzību nogādāja uz operācijas zāli. Zāle bija baltā krāsā. Dakters gan izksatījas varensmieklīgi viss baltā! Pie manis atnāca anastezialogs un lia gulet čokuriņā. Tad man ielaida narkozi. Narkozi es vareju izveleties. Bija 2 varianti! 1.man uzliek masku. es vairs neelpoju. man mute lidz mandelem ieliek trubinu un mani elpina dators(pec tam cilvekam esot grutak ar atmiņu kādu mēnesi)2.Man ielaiz mugurā nelielu poti(nemaz nevar just) un pec tam ielaiz lielo poti(adata-7cm,pote-10cm apmēram) un ad tu aizmiedz un guli uz vederu. Tad man bija sajuta, ka man viss ir pie vienas vienas, jo loti nak miegs. Pa vidu operacija es pamodos. Jutu, ka dakteris man kasa ara kaulu. Bija tada kuteliga, forsa sajuta, bet tad es atkal aizmigu. Pec operacijas mani aizveta uz palatu, kur mani sagaidija mamma. Sapes nejutu.Izstastiju mammai kā man gaja un gaju gulet. Pec kadas stundas narkoze gaja ara un jutu sapes! Tad pasaucu masinu un vina man ielaida zales.Pirms operacijas vajag daudz dzert udeni, jo tad pec operacijas vares vieglak pacurat Curajam mes piles:D!
Pienaca pustdienas. Pec butibas mes drikstam est jogurtu un paris bananus. Bet ja vareja,tad es vismaz edu edienu, ko piedava slimnica(makaronus ar galu). Bija gruti gulet.Guleju uz vedera, jo uz muguras loti sapeja. Nakamaja diena es jau vareju staigat. No gultas bija loti gruti izkap. Bija bail. Apmainija man plaksterus un es jau vareju braukt majas. Pa celnam jutu visas bedres. Bija gruti.Man bija 5 suves.Tas bija loti profesionali aizsutas, ka tagad man vinas nemaz nevareja redzet.
Majās es vareju darit ko gribu! Majas paliek majas! :)
Tagad man ir pagajusi jau 3menesi.Skola es dabuju MAJMACIBU.Man ar skolotajam bija loti laba saikne!
Tagad man ir pagajusi jau 5menesi. Sapes vairak nejutu.Pamazam speleju speles kopa ar setas berniem. Man ir paties prieks, ka es uztaisiju operiaciju, jo tagad es vairs neko nejutu. Nezinu, ka citiem, bet pats trakakais ir ta nezina un atveselosanas bridis. Ta operacija bija tirais nieks!
Vēlu veiksi arī citiem! Ceru, ka kaut ko sapratat. Ja kaut ko vēleties pajautāt, tad dorši rakstiet man uz e-pastu fotototo@inbox.lv un es jums atbildesu uz jebkādiem jautājumiem!
Atā!:)