savs skats uz sevi paðu ir daudz subjektîvâks.

ja tu izmâcîtos tos gadus un izlasîtu visus foliantus, kuri uzrakstîti par psihoanalîzi, iespçjams, tu varçtu uz sevi skatîties objektîvâk (kaut gan katram cilvçkam ir neapzinâta tieksme vai nu attaisnot sevi /pârsvarâ/, vai nu vainot /mazâk/). arî nedrîkst aizmirst, ka cilvçka organismâ - arî psihç - lomu spçlç arî bioíîmija, par kuru arî ir jâbût zinâmai sajçgai.

Es arii esmu 7 gadus studeejusi kaadu pavisam konkreetu zinaatni un apzinos , cik maz es zinu (pie tam man visaa visumaa vienmeer ir bijusi laba galva). Ja psihoterapeits apgalvo, ka vinjsh zina, tad taa ir liela drosme.
Attaisnot sevi- to var nosaukt arii citaadi: saprast sevi un apzinaaties, ka katram ir tiesiibas buut tam, kas un kaads vinjsh ir. Vainot sevi arii nevajag- ja saac mociities vainas apzinjaa, vienkaarshi jaasaprot, ka tai briidii esmu dariijusi labaako, ko esmu vareejusi, esmu sanjeemusi dziives skolu un paskatiishos, kaa varu to labot vai mainiit.

Tomçr nevar noliegt it daudzos gadîjumus, kad terapija ir lîdzçjusi.
Mellenei tîk paðai visu izzinât, cits grib psihoterapeita palîdzîbu. Katram savs.

Mellene, psihoterapeiti iet pie psihoterapeitiem ne tikai taapeec, ka vinjiem pashiem ir probleemas (taa pati sava zemapzinja, kurai vinji netiek klaat), bet arii taapeec, ka tas no vinjiem tiek prasiits kaa viens posms izgliitiibas ieguushanas procesaa, lai darba gaitaa vinji savas probleemas nerisinaatu uz klientu aadas un par klientu naudu laikaa, ko klienti ir nopirkushi. Nopietnas psihoterapijas skolas neakceptee savaas rindaas koleegjus, kas nav izgaajushi personiigo psihoterapiju. Tie nav dazji gadi augstskolaa, tie ir ljoti gari izgliitoshanaas gadi. Psihoterapeiti maacaas dazjaados instituutos, kas biezji nav ar augstskolaam pat saistiiti. Shie gadi tieshaam iedod sho smalko jushanu. Psihoterapeits nav tas pats kas psihologs. Ar psihologa diplomu nepietiek, lai kljuutu par terapeitu. Psihoterapeiti buuvee savu izgliitiibu uz visdazjaadaakajiem augstskloas diplomiem.

Redz, veel ir kaada lieta. Retorisks jautaajums: kaadas ir Tavas probleemas, cik nopietni taas Tev traucee.

Es esmu savaa beerniibaa piedziivojusi baisas lietas. Tas ir kaa shausmenee, visaa nopietniibaa. Pienaak viena diena, kad taas saak liist aaraa citaa formaa, un tu, cilveeks, nezini, no kurienes tas naak, bet psihee neko nevar aizcementeet. Ir kaads briidis vajadziigs, lai kaads tad paliidz. Es esmu ljoti daudz straadaajusi ar sevi pati, un sho aspektu nedriikst ignoreet, bet saakumaa es to vienkaarshi nespeeju, jo domaashanas procesu bokjeeja depresija.

Mana psihoterapeite neko man nav teikusi priekshaa, ir tikai rosinaajusi domaat, uzdodama jautaajumus. Visi leemumi peec tam ir bijushi mani, nevis vinjas. Jaa, vinja ir sho to paskaidrojusi, bet taas ir lietas, ko var arii nepienjemt. Taa nav zombeeshana, bet, kaa jau teicu, viss atkariigs no probleemas nopietniibas.

Es labpraat tev, Runcene, ticeetu, ka tieshaam iedod sho smalko jushanu. Un ticu, ka kaadiem(bet laikam ljoti nedaudziem-un ej nu atrodi, kam?) arii ir. Iespeejams , ka taa nav tik ljoti saistiita ar daudzajiem maaciibu gadiem, bet ar pasha cilveeka buutiibu.
Es zinu, ka var uzdot ne tos jautaajumus un cilveeks peec tam var mociities ar jautaajumu, bet varbuut taa ir? Pienjemot, ka psihoterapeits ir redziigaaks un ne jau velti taadu jautaajumu ir uzdevis. Es pat pienjemu, ka tieshi taapeec terapiju atziist par saapiigu procesu, jo terapeits nav pietiekoshi smalki juutoshs.

Diezi vai tâ bûs par to smalko juðanu. Jo sâpîgâkais jau ir visâdâs ðaizçs atzîties paðam sev. protams, viss atkarîgs no paða psihooloìiskâ tipa arî. bet par saikni starp psihoterapeita juðanu/profesionalitâti (sauc kâ gribi) un procesa sâpîigumu gan nepiekrîtu.

,,,
Atziities sev? Varbuut ar to var buut gruutiibas tikai kaut kaados patologjiskos gadiijumos. Mees jau neizliekamies prieksh sevis. Mees izliekamies prieksh citiem. Man driizaak vareetu buut probleemas, ka kaads cits (un visaa visumaa sveshs cilveeks) arii tagad to zina:)
Par jushanu/profesionalitaati man ir radusies taada nojausma veerojot psihoterapeitus TV ekraanaa, lasot presee, internetaa.

Mellene:

tu maldies...

kad mçs izliekamies priekð citiem, mçs par to zinâm, jo tas ir apzinâti.
cita lieta, ko mûsu psihe slçpj no mums paðiem...



Ziòojums rediìçts (10-12-2005 23:38)

__________________
dr.puce@gmail.com

Interesanti ir tas, ka es jau diezgan daudz esmu lauzusi shkjepus dazjaadaas sarunaas internetaa par sho teemu, un konstateejusi, ka no klientiem vai psihoterapeitiem esmu sanjeemusi ljoti liidziigas atbildes par to, kas ir kas. Teiksim par sho pashu- atziities sev ir visgruutaak- tas ir taads izveidojies stereotips, jo taa nepavisam nav taisniiba (manupraat). Psihoterapija ir taada maaksla, ka iestumj cilveeku taados ka noteiktos raamjos, lai nesadomaa briivi plivinaaties apkaart savas buutiibas plashumos:)
Bet, kas juut nepiecieshamiibu peec shaada piedziivojuma- iet terapijaa, kaada runa, lai tik iet. Taapat kaa citi dodaas pie ziilnieceem un ieguust dveeseles mieru utt.:)

Nu, man sâkumâ ar iespaids bij no amerikâòu filmâm. Un kad vçl pasniedzçjs trâpîjâs tâds pat (jâatzîst gan tikai vizuâli) :-)
Psihoterapeiti ir visâdi, kâ jau katras profesijas cilvçki. Un man tâds iespaids radies, ka man personîgi labâk tîk tie, kas strâdâ, nevis pastâvîgi eksponçjas medijos savas akcijas celdami. bet ïoti pieïauju, ka kïûdos.

Puuce- vienu piemeeru, ko sleepj taadu, ko nekaadaa veidaa nespeejam apjaust?

Atzîties sev ir visgrûtâk- tas nav stereotips, tâ ir realitâte. Un arî par râmîðiem ne- psihoterapijas jçga ir kâ reiz no paða izveidotiem râmîðiem dabût ârâ, lai var plivinâties apkârt savas bûtîbas plaðumos :-) Tik laikam jau veids, kâ to sasniegt katram jâmeklç un jâatrod savs.

nuu... domâju, tâs paðas bçrnîbas traumas un stipri pârdzîvojumi ïoti ietekmç mûsu rîcîbas tâlâkajâ dzîvç, bet bieþi vien par tâm traumâm pat neko îstenîbâ neatceramies - atmiòâ ir barjera, nostrâdâ sava veida "droðinâtâjs" smadzençs...

,,,Nosauc komkreeti kaut ko, kamii cilveeks nevar sev atziities! Citaadi taa ir vienkaarshi tuksha runaashana.

Nevar atzît sev, ka partnerrattiecîbas patiesîbâ ir galîgi garâm, nevar atzît sev, ka ir dusmîgs uz mâti (vçl kopð bçrnîbas), nevar atzît sev, ka ir dusmîgs uz miruðo tçvu (jo prâts tâdas jûtas nepieïauj, kâ var dusmoties uz aizgâjçju, turklât savu tçvu). Tas tâ, bieþâkie man zinâmie iemesli. Cilvçks grib bût labs un vajag laiku, lai saprastu, ka labs bûs arî tad, ja dusmosies, îgòosies vai kâ citâdi bûs "ne tik pozitîvs".

Puuce, es patieshaam neatceros, ko vareetu buut paardziivojusi liidz 2 gadiem, bet taalaako jau speeju analizeet. Es esmu novilkusi paraleeles ar to, kaa bija beerniibaa (man nav shausmiigu paardziivojumu, tikai taadas kjibeles , ko jums gan te neatklaashu:-))) Bet to, kas ir atminjaa no taa laika, ko neatceramies, to laikam tikai ar hipnozi var izvilinaat?

Uzskatu ka taas runas par zemapzinju un nespeeju vinjai piekljuut ir tiiraa dirshana. Katrs cilvis kas nemelo pats sev tiek vinjai klaat. Vismaz es noteikti. Cita lieta vai es gribeeshu citiem staastiit kas motivee manu riiciibu un vai es tur gribu ko mainiit. Taas ir lietas kas ir eerti iekaartotas neskatoties uz to ka cilvim itkaa ir probleemas. Domaaju ka prieksh miiljas parunaashanas labaak uzticamu draugu atrast kas arii buutu neslikts psihoterapeits bet psihoterapija tomeer vairaak liidzinaas kjirurghiskai operaacijai. Vajag aizskart to ko juus dzilji sevii glabaajat bet tas nekad nav patiikami. Ja ir patiikami tad nav efektiivi.

Pati no sevis secinu, ka jebkurð draugs tomçr ir ieinteresçta persona. Psihoterapeits (ideâlâ variantâ) nav ieinteresçta.

Luuk "Cilvçks grib bût labs"- tas patiesiibaa ir taads patalogjisks staavoklis. Mees neatziistamies citiem , ka neesam labi, mees izliekamies, ka esam labi, jo mums ir vajadziigs labs noveerteejums, jo ceram, ka tad muus miilees, vai ne taa? Bet pashi tachu zinaam, ka taa nav ne tuvu.
Dusmiigs uz maati- nu mees katrs varam buut dusmiigs uz vecaakiem, jo neviens nevar saapiigaak ievainot beernus kaa vecaaki vai tuvi cilveeki (nodod jau tikai saveejie). Bet ko dod atklaajums- jaa es esmu dusmiiga? ja kaads to veel lidz tam nav apjautis. Neko. Daudz vairaak dod atklaajums, ka es varu buut pateiciiga saviem vecaakiem, jo man ir bijusi taada skola, es zinu, kaa tas ir un to neatkaartoshu, es zinaashu, ka vajag un var savaadaak.

Tas dod atvieglojumu situâcijâs, kad cilvçks ir tik ïoti pats no sevis paslçpis "sliktâs domas, jûtas", ka tâs sâk realizçties somatiski- nesaprotamas vçdersâpes, galvassâpes, nogurums, trauksme- viss tas, kas ir psihosomatikas darba lauciòð.

Mellenei:

sorry, ðaubos, ka tu vari analizçt sevi, piem., 5 gadu vecumâ, jo lîdz 6-7 gadiem ir latents periods, un tev diezvai var bût daudz, ko analizçt.

ku!

tu negribi saprast, ka ir apzinâts un neapzinâts. apzinâtâ robeþâs tu vari bût bezgala godîgs pret sevi, bet tavas gaitas ietekmç lielâ mçrâ arî neapzinâts.

Ku, man gribas runaat tavaa valodaa:-))) Taads garstaavoklis. Kad suudu aiztiek, tas saak smirdeet. Vai psihoterapeits zina, kaa to neitralizeet? Vai diemzjeel man pashai tas buus jaaizdomaa? Laikam jau pashai vai ne? Un ja nu tas nekaadi neizdodaas? Man shkjiet, ka shii dalja ir taa saapigaaka, tu zini, kas ir , bet nezini, ko dariit.

Puuce, es varu atcereeties, kas ir bijis, un SHODIEN analizeet kaa ko tas ir ietekmeeejis. To, ko es nevaru atcereeties, to nevar uzzinaat arii psihoterapeits.

var :)

,,,
Cilveekam nemaz nav jaabuut pasleepusham no sevis kaut ko.
Es eju uz eksaamenu un uztraucos. kaapeec uztraucos? Nu nenolikshu, buus jaakjeepaajaas veelreiz un veel visaadi iemesli ko es labi apzinos. Man saak saapeet veeders. Nu un ko dariit?
Es pavisam reaali zinu, kaapeec man leekaa asinspiediens, taa arii ir psihosomatika, un to risinaajumu es mekleeju.
Nevar tachu taa buut, ka cilveeki nesaprot, kaapeec taadas kaites rodas, bet maaksla ir izdomaat, kaa no taa vaaveres ritenja tikt aaraa. Psihoterapeits tachu tu nepaliidzees?

Patiesîbâ mçs runâjam daþâdâs valodâs. Tas bûtu aptuveni it kâ es kâdam, kuram ir aizcietçjumi, censtos iegalvot, ka ar tiem var tikt galâ pats bez nekâdiem palîglîdzekïiem. Nu kâ tas var bût, ka Tu nevari katru rîtu pakakât? Tas taèu notiek pats no sevis- piecelies, ej uz tualeti un tur viòð notiek- defekâcijas akts. Bet kâdam vajag klizmu, forlaksu vai ko vçl ne... Tâpat ar psihes problçmâm- nesaprot tie, kam to (par laimi) nav. Tik nez kâpçc aizcietçjumi un kunìa èûla ir OK, bet psiholoìiskas problçmas- tas uz Tvaika ielu :-)

Puuce, es neticu tam : "var". Tie var buut tikai pienjeemumi.

Mellene:

man tava cilvçka psihes uztvere ðíiet pârâk sekla un vienkârðota.

Ir cilvçki, kas ne tikai nesaprot no kâ tâs kaites rodas (satraukums pirms eksâmena ir NORMÂLA parâdîba), bet pat noliedz ðâda veida problçmas izcelsmi. Jo ârstçt rumpi ðíiet âtrâk, lçtâk, efektîvâk un galvenais navc problçmas, jo slims taèu ir rumpis.

,,,
Es nevaru katru riitu pakakaat:-)))
Man kaa sanaak. Ja intensiivi jaastraadaa- nesanaak. Ja esmu saeedusies fast food- arii ne. Psihoterapeits arii shaados gadiijumos paliidz? Jo taa arii ir somatika:)