Vīriešiem to vieglāk izdarīt, jo parasti nav lielas tendences būt mātei.
Turklāt tas process ir sarežģīts: līdzatkarīgais ar savu uzvedību var veicināt atkarību, lai justos labāks par to otru.

Mjā, bet domāju, ka smēķēšana vairāk ir tikai sevis indēšana, jo smēķētāji reti plēsīs traukus un demolēs dzīvokli vai kausies. Tā nav ļoti ļaundabīga atkarība pret citiem, ja, protams, nesmēķē dzīvoklī.

Mazdakteris1 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Piekrītu. Bet tā ir dabiskā atlase. Es
> šķirtos. Kāpēc man jābojā dzīve ar
> atkarīgo. Ar viņiem kopā dzīvo tikai
> mazohisti.Gan fiziskie,ja sit. Vai arī morālie ,
> jeb verbālie mazohisti. Ir arī tādi.

Būtībā interesants viedoklis....jo vispār ir jautājums- kas ir atkarīgais.....un kurš tāds nav.Man šķiet,ka grūti atrast cilvēku,kas ne no kā nav atkarīgs.Talāk-jautājums-kura atkarība ir slikta,kura nē....mīlestība ir atkarība no cilvēka.....
hobijs arī rada atkarību.....kāds pamats apgalvot,ka ar atkarīgo dzīvo kopā tikai mazohisti?

Sveiki!
Iepriekš rakstīju, ka sāku atmest. Diemžēl pagāja laiciņš un atkal atsāku :( Bet tad sākot no maija atkal atteicos. Šoreiz ar lielāku pārliecību. Un ko, nu jau 6 mēnesis kā nesmēķēju. Negribas arī. Tikvien kā tusiņos visi iet smēķēt un es vienīgā nē. Bet nepadodos kaut kādam mirkļa vājumam. Labi zinu, ka nožēlošu ja kaut dūmu ievilkšu, jo tad viss ieguldītais laiks būs kaķim zem astes. Galvenais, ka nav jāsatraucas par to, ka cigaretes nav. Manī nav pat tāda nemiers, ka vot tagad gribētos. Ilgi sevi sākumā noskaņoju, ar daudzām neveiksmēm protams, bet nu uzskatu, ka tas ir paveikts. Galvenais jau bija tas, ka pašsajūta bija slikta, sāka no rītiem krekšķis parādīties, kā garlaicīgi, tā pīpēt bija jāiet. Kā nenāk miegs, tā pīpēt. Sirds sāka likt manīt par sevi, kas mani sāka satraukt. Sapratu, ka nevar tā turpināt. Fiziski grūtāl bija, elpošanas ziņā pie fiziskas slodzes. Pirmstam mēnesi nosmēķēju tā 1-2cigaretes dienā. Pa dienu vienu un vakarā vienu. Var izvēlēties pats, kā šo ''porciju'' sadalīt. Vairāk negāju, pieradīnāju sevi, ka ir šīs 2 dienā un viss, vairāk nevar. Pieradu un arī vairāk neprasījās. Tad pēctam jau tikai vakarā uzpīpēju...tā gāja dienas un beigās jau sāku just, ka paliek pretīgi pīpēt. Izpīpēju pēdējās no paciņas un viss. Atskaite sākās tieši no 1. maija. Nelietoju nekādus plāksterus, tabletes. Arī aizvietotāju nemeklēju - kā ēšanu u.t.t. Jūtos daudz, daudz labāk..galvenias, es neesmu atkarīga. Tagad ir žēl skatīties, ka radi, draugi un paziņas sevi indē...smēķēšana ir lēna nāve un to saprot tikai tad, kad jāsāk glābt sava veselība. Ja nekas cits nav motivācija, tad jāpadomā par savu veselību. Jā, kirdik var būt jebkurā laikā, brīdī un no jebkā...es izvēlos tomēr sevi saudzēt un palīdzēt savam ķermenim. Un vēl pluss, sejas ādas izskats ir daudzreiz labāls.

Ar ko arī apsveicam.
Bet gribas brīdināt. Vienreiz iegūtā atkarība paliek uz visu mūžu.Jāturpina dzelžaini sevi programmēt uz smēķu kaitīgumu. Jālasa par to vairāk.
Smēķis"izsit "adrenalīnu. Tas savukārt veicina visu dziedzeru darbību. Gala rezultāts ir laimes hormonu izdalīšanās.
To vajag iemācīties dabūt ar citām metodēm. Krišnaītu ceremonijās ir iestrādāts šo hormonu ieguvei.Tur ir gan morālie,vizuālie,verbālie un fiziskie aspekti.Klasiskā mūzika.Labs partneris.Saules gaisma.Šokolāde.Viss saprātīgās devās.
Lai veiksme

Protams, vienmēr var kāja paslīdēt, pat pēc gadiem atmestas smēķēšanas. Arī tas baida, negribas atgriezties pie tāda netikuma. Ne tikai naudas ziņā, bet arī veselības dēļ. Bez smēķēšanas arī kafiju nākas ierobežot, vispāribā- nedzert vispār. Tikko izdzeru, tā galva sāk spiest, durties un kopumā nejūtos labi. Tā vietā dzeru augļu un zaļo tēju, atradinos arī no kafijas. Kas ir ļoti liels pluss, jo kafija arī nav lēta (iecienītā). Ir jau arī uzturā daudz netikumi no kā vajadzētu tikt vaļā. Šokolāde viens no netikumiem. Protams nejau kvantumiem, bet sēžot pie datora, tāfelīte ātri notiesājas :D Tā jau ir, ka visam vajag gribasspēku. Īpaši, ja runa iet par kaut ko, no kā jāatradinās.

Neesmu bijusi nekāda ilglaicīgāsmēķētāja, bet varu arī sav viedokli pastāstīt. Sāku smēķēt nedaudz ilgāk kā pirms diviem gadiem. Šobrīd 20. Sāku aiz vēlmes izmēģināt. Nebiju nekādā barā, nekur. Vienkārši gribējās. Tā, nu sāku. Pirmo reizi es mūžam atcerēšos :D Tas bija pavasarī. Neteikšu, ka pat īpaši prasijās, vairāk darīju to tik tāpēc, ka zināju, ka man tā paciņa ir. Tad sanāca, ka pa vasaru, sāku strādāt tādā vietā, kurvarēja uzpīpētbez maz vai kad vēlas. Tā, nu tas auzgāja. Varētu piesēst - tātad jāuzpīpē. Pirms braukšanas mājās - jāuzpīpē. Pirms/pēc ēšanas jāuzpīpē. Tā no kādas paciņas 2vās nedēļās nonācu pie paciņas dienā. Vasaras beigās jau pīpēju sarkano Winston, jo ar zilajām vairs nelikās tik patīkami pīpēt. Pēc tam jau kaut kā tas viss stabilizējās un nepīpēju vairs sarkanās, bet zilās un tad paciņa gāja uz pusotru dienu līdz divām. Labākais tas, ka pie katras cigaretes es domāju, ka vajadzētu atmest, betkad bija nopīpēta un, kad jau gribējās nākamo, par atmešanu visas domas tika mestas pie malas. Tagad šīs vasarasbeigās man saradās visādas emocionālas dabas problēmas gan arī fiziskajā plāksnē, līdz ar to, dienā mēdz aiziet pat vairāk par paciņu. Daļa no problēmām atrisinājās, pārvācos uz laukiem un mazāk sāku pīpēt. Vēl satiku kādu puisi, kurš tiešām vēlējās man palīdzēt un iesaistīties tajā, lai atmetu.Vēl kāds paziņa ieteica tabletes - Tabex. Sāku lietot tās, šad tad gribējās uzpīpēt, bet tad arī varēju atteikties, nevis tākā tad, kad bez tabletēm mēģināju nomest. Ja mēģināju bez,tad tikko kā iedomājos par cigareti un to labsajūtu uzpīpējot, tad uzreiz meklēju tuvāko iespēju viņu dabūt. Turpinot lietot tabletes vēl izpīpēju pēdējās cigaretes, kas bija paciņā, bet katru reizi uzpīpējot pasliktinājās pašsajūta un arī garstāvoklis palsiktinājās - jutos kā zaudētāja. Pēc kāda laika aizbraucu pie sava puiša, tabletes paņēmu līdz, bet aizmirsu iedzērt un vispār aizmirsu, ka es pīpēju. Ik pa laikam tik atcerējos un, ja tas notika, tad es atsaucu atmiņā to sajūtu, cik nomākta es sāku justies uzpīpējot, nepatīkamo pēcgaršu. Vienīgā reize, kad tagad esmu uzpīpējusi ir kādā "tusiņā". Nākamajā un turpmākajās dienās par pīpēšanu domāju tik maz, ka reizēm tiešām aizmirstas, ka es vispār esmu pīpējusi. Pats labākais ir tas, ka man apkārt ikdienā ļoti daudzi smēķē, bet, kad es skatos uz viņiem, arī man ir prieks, ka es to vairs nedaru un jo dienas, jo labāk es jūtos!:)

Nezinu vai tas ir no tā, ka ilgus gadus neesmu smēķējusi, bet neizjūtu nekāda blakus parādības.

Izturību visiem, kas vēlas atmest! :)

jā čau visiem,es arī esmu pie tiem,kurš ļoti grib atmest smēķešanu,smēķēju 35 gadus ,paciņa dienā aiziet,esmu ļoti apņēmies ,ti izdarīt,nepīpēju ,kādas dienas sešas,šodien atradu mājās vienu cigreti,ispīpoju ,to,vairāk nau,uz n apsolos nepirkt ,tās,būtu labi ,ja kāds bēdu brālis ,vai bēdu māsa..varētu atraks'tit man uz e pastu,kā izdodas,jo par diviem ,usticoties viens otram,būs vieglāk,ar cieņu jurka..maNS E PASTSTS svaigais12@inbox.lv gaidīšu!!!atā visiem veiksmīti!!!

Vajadzētu saukt pie atbildības gan dakterus, gan masu mēdijus par mūžīgo dīkšanu par to ka nikotīns rada atkarību, ka atkarība ir slimība un ka Tu nekā nevarēsi atmest, būs visādas problēmas. Cilvēkiem iestāsta, ka labāk nemaz nesākt, ja nesaņemsi dažādas maksas palīdzības. Tevi kāsīs vai nu tabakas tirgotāji, vai dažādi „speci” kas izliekas palīdzot tikt no tās tabakas vaļā. Pastāstīšu savu personīgo pieredzi. Smēķēju 35gadus, no 10 gadu vecuma patstāvīgi. Atmetu pirms 2.5 gadiem. Vienu rītu piecēlos un vairs nesmēķēju. Lai neviens nestāsta par atkarību, tādas vienkārši nav. Viss ir prātā un vēl nedaudz ieraduma. Ja Tu katru vakaru tīri zobus 35 gadus, pamēģini aiziet gulēt neiztīrījis. Neļauj savam prātam sevi dīdīt, kad mēģiniet atmest, pavērojiet savu prātu no malas (kā šis Tevi uz veikalu trijos naktī dzīs) Man palīdzēja tas, ka par prāta darbību jau šo to zināju. Runājot par pieņemšanos svarā, nevajag smēķēšanu ar ēšanu aizstāt, vienkārši nesmēķējiet un viss.

Interesanti zināt, kurš medijs un ārsts saka, ka pats nevar atmest?

Cik man zināmu cilvēku, tik dažādas atmešanas.

Un no kuriem laikiem viens cilvēks ir standarts?

Tās dažādās atmešanas no pārliecības trūkuma, bet pārliecības trūkums no informācijas kuru mums iestāsta. Diemžēl mēs klausāmies ko mums iestāsta. Ja nav gribas pašam noteikt savu dzīvi, tad der dažādas atrunas. Atkarības tiešam nav. Kad nolēmu ka vairs nesmēķēju gaidīju dažādas blaknes, bet nācās secināt ka tas ar ko baida atmetējus ir tīrās muļķības. Nav nekādas atkarības, ja vien pats to neizdomā.

Tāpēc jautāju, kur tad stāsta, ka nevar...

Kopš vairs nesmēķēju patstāvīgi ievēroju gan presē gan televīzijas intervijās tendenci baidīt ar to kas būs kad atmetīsiet, piedāvā gan elektriskās cigaretes gan plāksterus, gan dažādas zāles. Piedāvā dažādu dakteru un pat ekstrasensu palīdzību, raksta par dažādām veselības problēmām un aptaukošanos. To visu taču Jūs būsiet dzirdējusi? Vai tad tā nav iebiedēšana. Kad padomā kādas problēmas gaidāmas i' atmest vairs negribas. Var jau būt ka mani novērojumi nav gluži pilnīgi, bet drīzāk tāda tendence tomēr ir. Daudz mazāk ir informācijas, cik viegli un vienkārši ir atmest.

Visvieglāk ir nesākt. Polemika vairāk ir domāta nesmēķētājiem. Pareizi teikts. Viena cilvēka sajūtas , pie tam īslaicīgas, nevar kalpot par piemēru.
Mani piemēram, dara uzmanīgu Jūsu agresīvais tonis. Katram cilvēkam ir pašam sava galva. Eksperti saka, ka rodas atkarība. Kaut gan tur pie visām pazīmēm trūkstot galvenās- eiforija. Es uzskatu , ka eiforija tur tomēr rodas. Puišiem tas ir adrenalīns, līdz ar to testosterons un laimes hormoni.
Dziļi ievelkam elpu un sakam: "Es esmu laimīgs(ga). Esmu atmetis smēķēt un man ir labi. Es lidoju debesīs. Man ir viegli, silti un vienreizēji labi. Lai visiem prieks par manu laimi! Lai visiem svētība no manas laimes!"



Edited 1 time(s). Last edit at 02.02.2014 07:47 by Mazdakteris1.

Daudzi paliek neciešami, kad atmet smēķēšanu, nervi, ko lai dara.

Sweiki kadi ieteikumi kad saku mest nost pipesanu metu nost jau kuro reizi bet vienmer kk to wisu izjauc.

Zināt nikotīna iedarbības principus. Tad censties meklēt to aizstājējus. Palasi :)

Vai smēķēšana kaut kaadaa zinjaa ietekmee deguna dobumu un blakusdobumu piesarnjosanu, jo man ir tadas problemas ka kriit ciet kreisaa auss un paarsvaraa splaudos kaa kamielis ar zaliem un gaisaaku kraasu sekreetiem ???
Esmu atmetis vairakas reizes, lielaakais laiks kad nesmeekjeeju bija pusgads, nepasen meenesis, zinu ka jaaiet pie LOR, bet veel vairaak gribeetu zinaat vai tas ietekmee manu galvu.

Ja cilvēks man nesaka izejas datus es nerunāju.Noriebies jau prasīt.Visi grib te bezmaksas konsultācijas.Toties nesaprot,ka atbildētājs nav ekstrasenss.Pat ekstrasens redz parsītāju vai vismaz viņa fotogrāfiju.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.02.2014 11:05 by Mazdakteris1.

ivars61 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Var neatgriesties pie cigaretēm,es atmetu pirms
> 22 gadiem.Pēc 15 gadu smēķēšanas.Par
> simptomiem-īsti neatceros,bij vēlme
> uzpīpēt,grūts ir pirmais gads.
> Bet ir viens noteikums-nevienu cigareti
> vairs,nevienu!Es ar vienu atsāku reizes 50,kad
> sapratu,ka nedrīkst nevienu,bij
> ok.Sekas,iespējams ka ir..

Tev taisniba. Kopuma esmu nosmekejis kadus 35 gadus. Tris reizes, it ka bez kadam problemam, esmu bijis atmetis uz tris gadiem, vairakas reizes no 3 menesiem lidz pusgadam. Bet pietiek atlauties uzsmeket kaut vienu cigareti, ka sakas viss no jauna. Un tad jagaida nakama apnemsanas reize...

Nu re es ar vēl tepat. Pagājušo gadu biju stipri nobriedusi atmest, bet sanāca uz pāris mēnešiem. Stresi, stresi un atkal glābiņš - cigarete.
Šogad nepīpēju no 1. janvāra. Esmu stingri apņēmusies. Tā jau vairs pīpēt nevelk, bet kā kāds nervu stress, tā pirmā doma, vajadzētu uzpīpēt.
Nez vai šī doma kādreiz izies no galvas? Tikko atbraucu no zemes, kur pīpē gandrīz visi, bija tāda jocīga sajūta. No vienas puses, velniņš teica, apsēdies un pie kafijas vienu uzpīpē, no otras puses gaiss brīžiem tā smirdēja, ka likās tūliņ paliks slikti. Izturēju. Ceru, ka ar katru dienu paliks vieglāk un domas par cigaretēm pagaisīs.
Pīpēju 25 gadus 2 - 8 cigaretes dienā. Biju tā saucamā slepanā pīpētāja. Darbā nē, mājās nē, bet nu pa ceļam uz un no darba ,ar draugiem atguvu nokavēto. Jocīgi ir tas, ka neviens no kolēģiem un mājinieki, izņemot vīru, nemaz nezināja par šo manu netikumu.

vai var but slikta dusa uz vemsanu ja atmet smekesanu

kas jadzer lai nebutu slikta dusa

standarta detoksikācijas procedūra - da jebkādu minerālūdeni litrus 3 dienā, vai tik cik var izdzert + var palietot vitamīnus ar mikroelementiem.... nez vai tas novērsīs sliktau dūšu, bet toties ātrāk tā pāries.

esmu pipmanis ar 30gadu stazu.shogad vel neesmu pipejis domaju kad atmetis notiks kkas labs bet ne tieshi otradi sakas visadas zogas,kungis spiez uz toleti pa smagam vispar problemas.cik atceros kad pipeju tadu problemu vispar nebija tieshi otradi kungis ka pulkstenis stradaja.no rita kafija ar cigareti pirmie divi malki un jau skreju uz toleti ka likums ari kad kartigi paedu augstakais 20min.un jau uz toleti .taka doma ir atsakt

Kurts Vonengūts smēķēja visu mūžu, un kad viņam intervijā pajautāja, viņš atbildēja, ka gribot nomirt no plaušu vēža un tāpēc, smēķē un smēķēs tikai bezfiltra Pall Mall, un rezultātā nomira..... no galvas traumas, nokitot no trepēm 85 gadu vecumā! Ne vienmēr cilvēka lēmums nosaka likteni.

Tā kakāšana pēc 30gadiem varētu arī vairs neieiet normā :D Bet vsp nikotīns tur kaut kā viltīgi nervus kairina...neatceros mehānismu. Es pats tā... reizi pa reizei uzpīpēju...laikam tādēļ man nav šādas izpausmes, lai gan kad senāk pīpēju pa paciņai dienā tad bij viss arī tas :D Bet nevienu cigu nepīpeju laikam 3 gadus...un pa to laiku toč viss normalizējās. Smaržas viennozīmīgi un garšas labāk uztveru. Kad sanāk uzpīpēt tgad...ir pretīga smaka un garša mutē utt :)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Sveikiņi!Atmest smēķēšanu mani pamudināja sportiskās aktivitātes ar ko aizraujos.Jau gadu skrienu tālās distancītes līdz 10km katru otro dienu,bet nesmēķēju ja godīgi tikai nedēļu.Visa gada laikā teikšu,ka smēķešana īpaši nav traucējusi manām aktivitātēm,izņemot elpas trūkumu dažreiz,bet tad attiecīgi skrēju tik lēni,lai var normāli elpot.Bet pēdējā laikā tā kā likās,ka sirds būtu tā kā tādās dzelzs skavās un un ik pa laikam arī smeldza un iedūrās tā,ka pati sabijos.Vienu vakaru atnācu mājās,un sapratu,ka negribu tā vairs.Tā ir pagājusi nedēļa,pie sirds vairs nedur,bet saprotu,ka viss grūtais vēl tikai priekšā.Pirmās dienās,kājas rāva krampjos,slikti gulēju,likās,ka sāpes staigā no vienas ķermeņa daļas uz otru,nogurums,panīkums,slikts garstāvoklis.Pēc 3 dienām jau pamanīju,ka atgriežas oža un garša:)Tagad jau elpot ir daudz vieglāk.jūtu,ka varu vairāk darbus dienas laikā paveikt nekā iepriekš.Taču visvairāk mani uztrauc mans garstāvoklis,kas ir vienkārši neciešams,kaitina pilnīgi viss.Strādāju viesmīlība,kur dien dienā ciešā saskarē ar cilvēkiem,jābūt laipnai un smaidīgai.Bet kopš atmetu ir tā it kā esmu tramīga,viegli sabīstos,grūti koncentrēties,esmu kļuvusi ļoti agresīva un iekšēji jūtos ļoti nelaimīga,kaut gan nav pamatota iemesla.Saku visu ko domāju bez jebkāda filtra.Koļēģi jau sāk aizrādīt:(Bet visvairāk žēl tuvo cilvēku,kas man blakus ir dien dienā un atbalsta.Turpinu skriet,taču muskuļi ir palikuši ļoti stīvi un parādījušās izteiktākas sāpes locītavās,it sevišķi potītēs.Arī apetīte krietni palielinājusies,sākumā centos neaizrauties ar pārēšanos,šodien neizturēju-pārēdos.Cik ilgā laikā simptomi pāries???Kā mazināt agresiju un nemieru???

LadyJay7, grūtākais jau ir aiz muguras, pacieties vēl kādu nedēļu un tad jau būs pavisam viegli.

LadyJay7 . Viss jau ir pateikts lapā. Vajag izlasīt. Var runāt,ja zinu dzimumu,augumu,svaru un vecumu. Tādi,diemžēl ir mani noteikumi. Pie viena īsi vēlreiz smēķēšanas stāžu,lai nevajadzētu rakāties.
Cieņā.

Mans stāstiņš ir šāds. Sāku smēķēt 18 gadu vecumā. No sākuma jau arī bija tikai tāda niekošanās. Pamazām , kamēr jau aizgāja paciņa pa dienu. Pīpēju kādus gadus 15, kamēr vienā dienā sapratu, ka man riebjas tā rūgtā garša mutē no rītiem sevišķi. Atmetu vienā dienā- kā ar nazi nogriezu, kaut vīrs vēl pīpēja un cigaretes mājās netrūka. Neviens neticēja, ka es neko nelietoju, lai atmestu. Desmit gadus nepīpēju un jutos ļoti labi. Līdz vienai reizei...Darbā samazināja štatus un nācās aiziet. Tad arī atsāku. Slapstījos, jo vīrs vairs nesmēķēja un bija bail, ka nesaož. Tā kādu pus gadu nopīpēju atkal paciņu pa dienu, kamēr vīrs darbā. Tikai vienā jaukā dienā vīrs atrada mašīnā cigaretes. Neko jau neteica, bet sajūta stulba. Vēl kādu mēnesi pīpēju atklāti, bet nebija vairs tas.Visu laiku tāda kā vainas sajūta. Bet šoreiz saņemt dūšu bija grūtāk. Zināju, ka atmetišu, bet vēl nebija īstais brīdis pienācis. Atstāju paciņā 2 cigaretes un ... Nu jau četri gadi pagājuši, kopš nepīpēju. Nesaku, ka nekad vairs, jo zinu, cik maz vajag, lai norautos.Bet gribas ticēt, ka tomēr vairs nē.