Sveiki visi, kuru vajâ vai ir vajâjusi ðî kaite. man tâ bija pirms 4 gadi, tad it kâ pierima ar nelielâm atkâpçm, bet nu atkal ir klât. Jau tiku apskatîjis un palasîjis diskusijas par ðo jautâjumu iepriekð, taèu vçlos to pacelt atkal.
Kâ ar ðo kaiti var tikt galâ, kâdi ir ieteikumi, jo tâ dzîvot nevar. Sajûtas pretîgas, it kâ kâds manî bûtu iemiesojies un mani vada. Zinu un ticu tam, ka to uzveikðu, taèu varbût kâds var palîdzçt ar padomu. It kâ daudzi norâda, ka paðam ar to jâcînâs, ka medikamenti nepalîdz. Bet varbût kâds medikaments tomçr palîdz, jeb vismaz tâs sajûtas samazina. Varbût organismam trûkst kâdas vielas? Lasîju, ka kâdai sievietei ir palîdzçjusi tautas medicîna, kâds dziednieks, varbût ir ieteikumi par ðo tçmu? Gribâs taèu normâli dzîvot, strâdât, mîlçt, u.tt.
jau iepriekð pateicos par vçrtîgiem padomiem!

Izpausmes ir dazaadas, kaadas ir taveejaas?Ja tas tevi var mierinaat tad zini, ka no taa nemirst.Vienkaarsi dziivo nost!Vislabaak paliidz pasiedvesma,atrodi liidzekli kas tev paliidz.Tas noteikti nebuus medikaments!Taa piemeeram vareetu buut auksta dusa katru riitu ar noriiveesanos, loti labi trenee vegetatiivo nervu sisteemu, tas ir vecs tautas liidzeklis

Paðiedvesma - grûti gan ko teikt, nav nâcies dzirdçt...
Ir homeopâtiskie lîdzekïi. Veìetatîvâ nervu sistçma - tâ jau tik svarîga mûsu organismu regulçjoða sastâvdaïa, tâ palîdz mums adaptçties daudziem stâvokïiem.
Bûtiski ir tas , kâdi traucçjumi ir, bet metodes kâ to koriìçt , var bût daþâdas, arî kontrastduða, tikai to labâk atstât siltajam periodam, ja neesat norûdîts indivîds.

eh! tâ gribçjâs izlasît kâdu viedu padomu no klâtesoðo puses, jo arî mani vajâ ðî kaite jau gadu. pieïauju, ka man nav pati smagâkâ forma, bet tâ gribas kâdu dienu kïût tâdai paði kâ vairums cilvçku - lîdzsvarotai, mierîgai, koordinçtai, bez tâm stulbajâm panikas lçkmçm, sirdsklauvçm pie katra niecîgâkâ sadzîves stresa utt.
vismaz tik daudz ðeit uzzinâju, ka kaite mçdz atkâpties! paldies par to paðu.
es personîgi lietoju novo pasit, pâris reizes nedçïâ cenðos pasportot un jau kâdu pusgadu bez cigaretçm (tas deva jûtamus rezultâtus, starp citu!).

Taa visa, lai gan sajuutas ir patiesi shausmiigas, tomeer nav nekaada mirstama kaite. Es biju vienkaarshi super nikns uz savu aarstu, kad vinja man to centaas iegalvot. Jau 3 gadi kaa esmu tam izgaajis cauri un shobriid esmu par 99% normaa. Ja ir specifiski jautaajumi droshi rakstiet

Ir daudz un dazaadi veidi kaa tikt ar to galaa. Ko esat gatavi dariit savaa labaa?

Ko piedaavaa? Nopirkt liidzekli pret 250 slimiibaam? Ar GMP? :-)

Nesapratu?????

Es jautaaju- kaadi ir ieteikumi, ko var dariit savaa labaa? dazhi piedaavaa UB pa Ls40 meenesii :-)

Cik daudz naudas ir vajadziigs lai pareizi elpotu, lai nedaudz pavingrotu, nedaudz izmainiitu savu eedienkarti atbilstosi konstitucionaalajam tipam.
Bieþi naakas saskarties ar to, ka cilveeki nespeej kaut ko taadu izdarit, tad ko ieteikt? Kurð gan spçj atnest veselîbu uz paplâtes? :))

Ir arî homeopâtiskie lîdzekïi .
Ja interesç - varat palasî http://www.rehabilitacija.clicdev.com

Sveiki! paldies par padomiem! Starp citu, dienaa, kad aizsaaku ðo tçmu, man bija krîze. nekaadas zâles neesmu dzçris, tikai katru vakaru skrienu apmeeram 3-4 km, kaa arii peec skriesanas dusa kontrastaina. nu nezinu, ko lai domaa, bet pagaidaam juutos krietni labaak, ceru, ka taa turpinot varbuut atguusos pavisam. protams esmu paardomaajis savu dziivi un nedaudz pamainiiju eedienkarti. laiks raadiis, neticu, ka tik aatri var buut rezultaats, lai gan gribeetos noticeet

Jupi,
kaadi ir Tavi simptomi?
Cik Tev ir gadi?
Cerams, ka caur mekleetaaju esi palasiijis arii manus komentaarus par to kaa izveseljoties uz tikt uz pekaam!

Reizeem tas ir apbriinojami kaadi cilveeki (cik veseliigi un sportiski peec izskata) gan neslimo ar shito suu!:(

Turies un galvenais nebaidies!!!

Mana pieredze gan ir taada, ka ar skrieshanu u.c. aktivitaateem vien var nepietikt. Vajaga aizrakties liidz taas probleemas saknei - to vislabaak var izdariit pieredzeejusha psihologa/psihoterapeita uzraudziibaa. Ar teejinjaam un skrieshanaam to krenjkji laikam taa pavisam izaarsteet nevarees - ir jaaizprot vinja petiesais ceelonis.

DUSMA! vai vareetu padaliities veelreiz, kaa tev tas izdevaas. man ir 30 un ar sportu nodarbojos regulaari.

1. Leenaam aiz rocinjas viirs mani veda uz mezhu staigaat.
2. Netradicionaalaa mediciina - deeles, adatu terapija, u.c.
3. Saaku ar rehabilitaaciju (gan ne pie medikja) un muguras vingrojumiem.
4. Tad tad saaku peldeet Kjiipenee
5. Tad dejot
6. Braukt ar riteni
7. Tad aerobikot

Atmetu piipeeshanu, nelietoju uzturaa kafiju un alkoholu, dzeru zaljo teeju, kaartiigi gulju, daudz staigaaju pa svaigu gaisu, miilu sevi.

Pavasarii biju nestaigaajosha, bet tagad jau kaadu laiku esmu vesela!

Viss ir atkariigs no simptomiem, un taa vai Tu speej tikt galaa ar savaam subjektiivajaam un objektiivajaam sajuutaam!;)
+ Nelietoju nekaadus trankvilizatorus vai antidepresantus!

Man leenaam biest doma, ka vajadzeetu izveidot atbalsta grupu distonikjiem, jo diemzheel tradicionaalai mediciinai shitaa kaite gandriiz nepadodas aarsteeshanai!

to junjo, to jupis
Prieks par jums .Seit neliidzees ne zaales ne plaaksteris man prieks par jums ka esat atradusi pareizo celu.Ja jus mani saprotat tad vissvariigaakaa ir attieksme pret pret sevi un pret notikumiem.Domaaju, ka jums veiksies!

to Dusma
Esi ârstçjusies ideâli, nopietni. Tikai atïauðos piebilst, ka ne katrai vîrs vedîs aiz rociòas un sapratîs problçmu. Man ar to + depresja bija jâcînâs vienai. Vîrs nesaprata (tipa tâda âkstîðanâs vien ir), toreiz vçl bçrni bija mazi , bija jâstrâdâ. Tas viss rada papildus stresu. Tad nu bez zâlçm niztiku gan.
Arî es dzîvoju veselîgi. Tikai pîpçju gan;(((

man isti nav skaidrs kas ta par distonijas stadiju, kad cilveks nespej pat pastaigat...
es zinu pec pieredzes, ka ir periodiskas panikas lekmes, kad arii salogaas kaajas, bet vai kadam tas notiek ari nepartraukti??

notiek gan. un tad tas shkjiet saucaas vispaareejaa gjeneralizeeta trauskme.

to m&m
Man bija smaga depresija + "slikti ar sirdi", galvas reiboòi, vâjums, sajûta "tûlît mirðu". Jâ, no mâjas tâdâ situâcijâ iziet nav iespçjams. Kad paliku viena ar jaunâko dçlu, man akûtos periodos tas bija aktuâli, bet darbs (nauda, nauda...) bija jâsaglabâ par katru cenu. Tad nu vecâkie dçli mani ðajos peridos veda uz darbu. Un, ja bija jâiet pie klienta, reizçm drâzâs ðurp ar auto, lai aizvestu...vienu kvartâlu. Un tas nav smieklîgi. Kâdreiz nozvçrçjos, ja ðis murgs beigsies, tad ceïu lîdz 4 transporta pieturâm ieðu tikai kâjâm. Tâ arî daru tagad un ar prieku. Un sportoju, sportoju...laikam gribas nokavçto atgût.

m&m
Panika ir panika! Nejaukt depresijas un visaadus citaadus suu ar vegjetatiivo distoniju!
Man bija taadi galvas reibonji, kaa smagaa dzeeruma pakaapee!
Man atshkjiriibaa no depesikjiem nebija nekaadas panikas, trauksmes, raudaashanas, sliktas omas, "tuuliit mirshu" sajuutas!

Alstere,
Peedeejais laiks atmest piipeeshanu!:)
Galvas asinsvadiem taa ir drosha naave!
Protams, ka man ir vissuperiigaakais viirs pasaulee, kursh man paliidzeeja un dariija visu, lai es tiktu uz pekaam peec iespeejas aatraak!
Bet ja viirs taadaa briidii neatbalsta, tad tas ir noziegums pashai pret sevi buut kopaa ar taadu Gomendaanieshu eermu!

paga, Dusma,

nodefinee ludzu ko tavuprat nozime vegetativa distonija. es biju domajusi, ka tie ir vegetativas nervu sistemas traucejumi, jebkaadi, kaa nu kuram izpauzas - vienam sirdsklauves, citam reibonji, tresham panika ar sekojosham sirdsklauvem un visu parejo. vai tad nee?

ja man arsts pasaka, ka manas sirdsklauves visticamak ir no pastiprinatas vegetativas nervu sistemas darbibas, tad es secinu, ka man ir vegetativa distonija (t.i. traucejumi)...?

m&m,

Redzi, distonija 99% vienmeer iet kopaa ar visaadiem citaadiem briinumiem, piemeeram depresiju, fobijaam, vienkaarshaam trauksmeem u.c. iedomaam., tamdeelj biezhi vien visu novienkaarsho un paarmet paar vienu kaarti!
Ar trankvilizatoriem un antidepresantiem, piemeeram, aarstee taas &co slimiibas, bet ne pashu v.distoniju.
Distonija pamataa rodas no sliktas asinsrites galvaa un mugurkaula probleemaam.
Trauksmes ir sekas, jo ja sirds saak reisot, tad cilveeks logjiski nobiistaas!
Tapeec aarsteeshanaas ar antidepresantiem ir ljoti ilgstosha, jo tiek aarsteetas sekas vai tas, kas izriet no distonijas, nevis pati distonija!!!
Lai tiktu galaa ar distoiju ir jaarstee tas, kas izraisa pashas nervu sisteemas vaajumu (piem. slikta apasinjoshana).
Ja cilveekam nav depresijas, tad vinjam ir jaaiemaacaas tikt galaa ar visaam trauksmeem un subjektiivajaam sajuutaam un no taam nav jaabaidaas un liidz ar pamatslimiibas aarsteeshanu, kontroleejot subjektiivaas sajuutas, notiek pakaapeniska, bet stabila izveseljoshanaas!
Man tas bija pus gads!

dusma:

man iisteniba bija vispirms bailes peec tam skrienosha sirds utml, taapeec Tavs apgalvojums nepavisam nav universaals

Ja man buutu 100% universaalaa patiesiiba, tad es buutu med.profesors un distonija tiktu nodeeveeta manaa vaardaa!:)
Aciim redzot Tev bija &co slimiiba, kas novaardzinaaja nervu sisteemu, kas noveda pie distonijas - izliida laukaa vaajajaa posmaa!
Lietas saakaas ar piipeeshanu/neguleeshanu/nepareizu seedeeshanu/nekusteeshanos/stressu, utt., kas taalaak noved pie shnjaakonjas ausiis/sliktas pashsajuutas/ muguras saapeem, utt, kas atkal nover pie muskulju sasprindzinaajuma, kaa rezultaataa tiek saspiesti asinsvadi un galvaa izveidojaas vai nu nepietiekama asinsrite vai atteces trauceejumi vai skaabeklja truukums, utt.
Katram jau taa tacinja ir savaadaaka!
Tapeec es atkaartojos, ka to visu nesapraatiigi vienkaarsho un met paar vienu kaarti!
* Es nerunaaju par personiibas probleemaam un gara slimiibaam, bet taas biezhi vien iet roku rokaa ar v.d. un nevienmeer objektiivaas sajuutas ir atshkjiramas no subjektiivajaam!

Veìetastîvâs nervu sistçmas distonija - tâ ir veìetatîvâs nervu sistçmas nepilnvçrtîga funkcionçðana, bet ne pamatâ tai ir slikta asisrite- ðîs distonijas dçï ir slikta asinsrite . Jâlasa normâlâ cilvçka fizioloìija. Veìetatîvai nervu sistçmai ir 2 daïas, katrai savi izpausmes veidi. Distonija - norâde ka tie ir traucçjumi.

medikis

tas jau izklausaas tuvaak iisteniibai

mazliet dusma bessii ara ar savu kategorismu, subjektivitati un samera lielo nekompetenci!

Jaasaka kaa ir- pirmo reizi par 100% piekriitu medikjim.