Var notikt tā, ka, ļoti daudz runājot par savām problēmām, kādam var palikt slikti. kāds var pielaikot sev neesošas (cita cilvēka) problēmas.

tāpat jādomā, kam un ko stāsta. šo nevajadzētu uztvert nenopietni, Jūs nekad nevarat zināt, kā dzīves ceļi var krustoties un kā Jūsu izliktā informācija var pēc tam kaitēt. Latvija ir maza. tas ir apmēram kā izģērbties. Var veikties, ka tādā brīdī, kad ļoti gribas parunāt, tuvumā gadās nobriedis cilvēks, bet var būt visādi citādi arī.

kāds, labu gribēdams, var otram saborēt par daudz.

tāpēc jau psihoterapija norit tikai vienu stundu, lai tas nebūtu mokoši. un tur Jūs maksātu naudu, kas novelk robežu, ka terapeits nekā Jums dzīvē nevar kaitēt ar to informāciju, ko ir dabūjis. tāpat viņam ir ētikas kodekss, viņš pazīst sevi un zina, ko dara.

Jums biku nav priekšstata, kas tas ir par šo visu sākt runāt.

apakšā visām šīm depresijām un trauksmēm katram ir kādas savas ļoti personiskas bailes, kauns, vainas sajūta utt. ja par to sāk runāt, zemapziņa var izspēlēt visādus trikus. ja sevi slikti pazīst, var būt smagi ar to tikt galā.

ka tik nebeidzas pasākums ar zāļu vai šņabja dzeršanu.

ja grib satikties, tad labāk bez šitā scenārija.

Labi runcene tad es veidošu atlasi lai varētu sarīkot ko tādu? Piemēram Zanchai es uzsticos.

Atlase būs pēc simptomiem.

1. Trauksme
2. Bailes
3. VD
4. Depresija
5. Ierodamies skaidrā un ar pārliecību par sevi!


Uzskatu ka ar šiem simptomiem cilvēki nebaidās iziet no ielas un viņiem nav sociafobijas, viņi nav psihiski slimi. Ja jūsu simptomi ir tādi kā augstāk minēts tad varat droši pieteikties!

Runcene, derēs takš vai ne?

kādam kandidātam ir savādāk? :)

cilvēks ar sociālo trauksmi, kas gandrīz neatstāj mājas, tāpat nebrauks.

es vairāk runāju par to, ka šādu tikšanos varbūt nevajag uzskatīt par psihoterapijas aizstājēju un taisīt briesmīgi garas "slimību" runas visiem kopā. tas daudz nelīdzēs, ja nav nekādas savas psihoterapijas pieredzes. drīzāk var sanākt citādi.

varbūt var pamēģināt iepazīties pa vienam, tāpat, ikdienišķi.

Kā tu to domā ikdienišķi?

aizbraukt uz mežu, piemēram. vai jebko...

nebūs nekas labs vairākiem cilvēkiem kopā runāt par savām trauksmēm. tas neizbēgami beigsies ar to, ka kādam tā trauksme sāksies, lai arī kā visi būtu apņēmušies ierasties ar pārliecību par sevi.

kādreiz te tika veidota tāda it kā mērķtiecīga grupa bez profesionāļa, kas var noturēt uz ceļa. es apmēram zinu, kā tā beidzās. ne jau nu labi.

Tas tiešām ir galīgi dumji veidot tikšanos, lai runātu par kaitēm. Ja tev, enfuego, piemēram būtu hemoroīdi, vai Tu ar taisītu tikšanos ar citiem sirdzējiem, lai apspriestu savu kaites? Un kam no tā paliktu labāk? Var taisīt tikšanās, lai izklaidētos vai kaut ko tādu.



Edited 2 time(s). Last edit at 21.11.2011 16:05 by existential fool.

Lab es ar zanchu braukšu izklaidēties :) Njā jāpadomā riktīgi, izskatās ka viens cilvēks vēlas to tikai, tad jau nav jēgas tam visam pasākumam. Nejauc hemoroīdi un nervi!

enfuego jaa...laikam mums divataa jaatiekas :)

es a :)

Oho, troijņiks!

Eksistenciāli.Tu esi samaitāc

vo vo..interesanti kaa vinjsh izskataas :)

Eksistenciālis varētu būt klusais dzērājiš :)

extensial ir ieurbies tik dziļi sevī, ka tur jau viss ir bloķēts atpakaļ ceļa extensiālim vairs nav:)

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>
> Ku? Bet tu jau nēsi viens no mūsējiem??? Tu
> labāk nenāts?

...JezzusMarja...vienc vec sunc lets...

...ehē, pucei atkal rēgosies boti...:)

...ja enfuego uzsauks pāris celiņus uz nāsi...:)

jā jā kaņešna kopā iešņauksim :)



Edited 1 time(s). Last edit at 21.11.2011 20:43 by enfuego.

šito tēmu nedriks. punkc.

Kas par zvēru ir nedriks, Runcene? Nevrubilsja.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.11.2011 20:57 by existential fool.

tas ir -nešņauks.shvaki pielec

Aha, sūdigi šovakar pielec. Ko padarīsi.

nevi sū be šva

O! Mad ierosina kolektīvu īso distanču skrējienu...? :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

...izgājšreiz kad saskrējamies, nebija ne vainas...viegli padzinām tekstus, pazavēramies viens uz otru, guvām priekšstatu par klātesoso dristu īstenajām sejām:)...hmm, balonu vietā, kā pazīšanās zīmi, toreiz vajadzēja noteikt piepūstus prežus:)...ar zemeņu garsu...vismaz būtu atraktīvāk - savstarpēja apostīšanās, piekrītoši galvas mājieni - ooo, zemenes, tātad drists...šoreiz kā pazīšanās zīmi vajag noteikt padusē pasistu ķiseni...
...par kolektīvo skrējienu...nu, nezi, nezi...:)

Mad, cik tad vispār tās tikšanās te ir bijušas? Es varbūt neesmu lietas kursā. Pirmā bija tā ko es noorganizēju. Pēc tam bija pasākums ar muzeja apmeklēšanu un Tevi... Bet vairāk neesmu piedalijies...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Jūs nu gan te visi esat drosmīgi. Lai gan labprāt iepazītos ar jauniem cilvēkiem, tomēr godīgi sakot, pievienojos intuitīvi Runcenes viedoklim. Arī par to mazo Latviju. Man pavisam citā sakarā ir bijusi pieredze, kas liecina, ja cilvēku neesi iepazinis dziļi personīgi un ilgtermiņā, tad jābūt gatavam vēlāk, dzīvei negaidīti krustojoties, gatavam uz jebkuru cūcību, vērstu pret sevi.

Man reiz bija paziņa, kurai bija ļoti izteiktas, dziļas problēmas kādas šeit aprakstat. Meietene nonāca pat slimnīcā, es to zināju un nevienam arī neizpaudu. Es tajā laikā vēl pat nezināju (uz personiskās savas ādas), ne kas ir panika, ne liela trauksme. Biju vienīgi ar tendenci uz depresiju (bet tad par to pat sabiedrība īsti kopumā nebija informēta un nerunāja neko daudz kā tagad).Viņa bija jaunāka par mani, bet viņai gāja ļoti smagi...

Labprāt palīdzēju, uzklausīju, jutu līdzi u.t.t.t. Dažreiz kopīgi pasmējāmies par dzīvi un visādiem gadījumiem no personīgās pieredzes. Un tas pat nebija grūti. Bet beigu beigās, viņa kaut kā pavērsu visu pret mani,
Un es sajutos dikti ideotiski, par to, ka biju palīdzējusi, uzklausot viņu, drusku mierinot ar piemēriem no savas dzīves u.t.t.

Viņa vienkārši vienu dien sadusmojās, ka man it kā bija sācis iet dzīvē labāk, un izdarījās riebīgi (arī fiziski) No tā brīža veiksmīgi pārtraucu ar viņu komunikāciju, jo sapratu, ka būs tikai hroniska nenovīdīga apskaušana.. Tā nu draudzība pajuka.

Kopsavilkumā man nebūtu dūša ar visiem tikties. Lai gan kaut kādā ziņā gribētos.

nu tā jau gluži nav, zemene, ka ne ar ko nevar dalīties, ka visi ir maitas...

bet var būt tā, ka tās problēmas, kas cilvēkam ir bijušas ar savu māti, piemēram, viņš neapzināti projicē uz Tevi, ja Tu, viņaprāt, nepalīdzi viņam un neatbalsti pietiekami labi. tāds scenārijs ir iespējams.

tāpēc ir vērts labāk vispirms iepazīt sevi. tad var arī gudrāk izlemt, cik daudz un kā atbalstīt, nesagraujot sevi un savas robežas.

no otras puses, šīs lietas, par kurām te runa, neviens tik labi nesaprot, ja nav tur bijis. es domāju, ka tas ir normāli, ja cits citam palīdz, bet, ja kāds ir pārāk nesakarīgs un prasošs, tad jāatstāj vien dakteru aprūpei.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.11.2011 16:41 by Runcene.

...es jau paužu par medicīnas muzeja saskriešanos...man jau patīk jaunas sejas, jauni kontakti...nav vainas...:)

Es esmu bijis medicīnas muzējā, man patika nopīpētās plaušas ka'patiesībā izskatās. Es arī esmu bijis leprozorijas muzejā!

Uz savādākajiem pasaule balstās

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nu tā jau gluži nav, zemene, ka ne ar ko nevar
> dalīties, ka visi ir maitas...
>

Tā gluži nebiju domājusi, bet piesardzība ir. Par iepazīšanos klātienē to saku. Ja nu es kādam sāku tik ļoti krist uz nrviem un lai ieriebtu, sāk ''popularizēt'' manas problēmas un piedzīvoto apzināti pa visu Latviju (sākumā pietiek, ja pasaka tikai pāris cilvēkiem :) )

Tā meitene toreiz, uzzinot par manu topošo ģimenes pieaugumu (pamanot), iebakstīja man vēderā krietni.... ar pirkstu. Un kļuva drausmīgi skaudīga. Nebijām kādu gadu vai pusgadu tikušās, tāpēc tas bija liels pāsrteigums viņai.

Pat promejot vēl auroja kaut ko aiz muguras, lai izstāstu patiesību, kā līdz tam esu tikusi. :0 Tagad drusku pat smieklīgi šķiet atceroties. :)

Bet visā visumā, šķiet, ka ku! noderētu tādā saietā. Bet domāju, ka pirmkārt jau viņam pašam tas būtu stipri garlaicīgi. Pārējie varbūt varētu būt ieguvēji, ja atmestu viņa radikālismu, bet vienkārši paskatītos uz dažām viņa ieteiktajām ''dzives opcijām''. :) Nu man šķiet, man būtu interesanti to ku! redzēt, ja vien bailes neņemtu virsroku pār visu. :)