Šodien meituks ar savu draugu no klases tirgoja pie celiņa narcises, nezinu, kaut kur pa grāvjiem salasīja un tirgoja par 15 santīmiem 4 gab. Un viens onkulis nopirka par 1.30 Ls. Un es priecājos, ka viņai nav to kompleksu pagaidām vismaz, ka viņa var tā darīt. Tā draudzene, kas bija svētdien, nosmīkņāja par tādu ideju, bet re, puišelis piekrita.
Taisnība ir, kas saka, ka vecāki nereti caur bērniem izdzīvo savu nepiepildīto dzīvi. Es esmu ļoti laimīga tādos brīžos, kad pie viņas nāk ciemos, kad grib pie mums nākt citi bērni. Man tā nebija.

blueberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
. Es vispār
> nesaprotu, kāpēc citi tik briesmīgi un daudz
> jāaprunā. Nu, es jau arī ik pa laikam kādu
> aprunāju, bet, tā kā pati neesmu pilnība, tad
> cenšos neizplūst.
redzi tu pati teici ka citeiz kādu aprunā, bet padomā tu par tiem ko aprunāji domā tikai drusku nu kādas desmit minūtas piemēram, bet par savām problēmām domā visu laiku, tāpat ir ar tiem aprunātājiem, viņi par tevi domā tikai kamēr aprunā pārējo laiku uztraucās ko tu par viņiem domā..
......īstenībā man arī tāpat ir es par eju uz vilcienu pa īpašām ielām lai nespīdētu logos kur nedabūjušas mājsaimnieces aprunā pie brokastīm uz darbu ejošus kaimiņus.... rupji sakot vijiem vaig uzspļaut no augsta koka un klausīt tos kas tev labu vēl :-)
.......aprunā tie kuriem skauž.. viņi domā redzi viņa tāda bet viņai viss ir a es pareiza un kārtīga a man jāmeklējās pa krogiem piemēram :-)
nu tā kautkā....

Es gludinu un tā nu reiz ir lieta, ko daru sevis dēļ, nevis tāpēc, ka tā jādara. Man bija vispār šoks, kad internetā uzzināju, ka ļoti daudzi cilvēki negludina veļu. Labi, ir lietas, ko var negludināt, apenes un zeķes negludinu, dvieļus arī nē slinkuma dēļ, bet gultasveļu gludinu. Negribu par to strīdēties, bet tā ir viena no manām labajām bērnībsdienu atmiņām - paņemt kārtīgi izgludinātu, salocītu gultasveļu, saklāt un tādā ielīst gulēt.:)). To mums dara visi ģimenē, vecāmamma gludināja arī dvieļus. Bez tam man bērnu džemperīši un krekliņi vienmēr pēc izžūšanas vienalga ir krunkaini.
Kā tā izstaipīšana notiek, varbūt es nemāku?

Nu tā, izpurinu patiesībā. Es arī kādreiz visu gludināju, bet ja smuki saloka, nav lielas starpības. Galu galā jau pēc vienas gulēšanas viss ir saburzījies. Un drēbes tagad arī jau pēc stila mēdz būt saburzītas. Ja nu ļoti saburzās, tad var izgludināt, bet citādi jau ar to vien ir jānoņemas.

blueberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es gludinu un tā nu reiz ir lieta, ko daru sevis
> dēļ, nevis tāpēc, ka tā jādara.

ka ļoti
> daudzi cilvēki negludina veļu.

nu ko >>> redzi tu esi labāka par citām jo citas vispār neludina .....
nu ko>>>> tu nupat pati atbildēji ka gludini sevis dēļ, sevissssss jo gludinātos palagos ir forši tev taču forši tātad sevis dēļ
un lai mīlajiem būtu forši neviens neliek vienkārši tu pati gribi laibi lai viņiem ir labi... tātad tu esi ļoti labs cilvēks
:-)

Un vēl braucu ar riteni, cik ātri vien varu. Viss gaiss smaržo pēc skujām, tālāk pēc ceriņiem, smarža tik reibinoša un es tādā ātrumā caur tām smaržām - tad arī jutos laimīga.:)
Es dažreiz atļaujos aizmirst par savu sociālo fobiju, braucu ar riteni un mēģinu sacensties ar priekšā braucošo puisi. It kā sveši cilvēki, bet panesas arī viņš uz to un tad jau abi smejamies.

Nē, nē, neesmu nekāds labs cilvēks:) Esmu vislielākā egoiste ģimenē, tā ka piedod. Tos palagus tak gludinu sevis dēļ, vīram jau vienalga. A viņam vispār vienalga, var gulēt arī bez palaga :D

strawberry - tas gan patiesība - ka ar to vien jānoņemas. Laikam, ja divi cilvēki, tad vēl nekas, bet, ja 4 un 2 no tiem bērni, tad ir, kā ir. Tiešām.

Labi, mīļie, jums ar labu naksniņu. Man vēl jāpalasa ceļu satiksmes noteikumi.
Lai šonakt saldi sapnīši. aberz - par mīļoto sievieti :) strawberry - par sirdī lolotu vēlmi, kura piepildās.
:)))

blueberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ceriņiem, smarža tik reibinoša un es tādā
> ātrumā caur tām smaržām - tad arī jutos
> laimīga.:)

priekšā braucošo puisi. It kā sveši cilvēki,
> bet panesas arī viņš uz to un tad jau abi
> smejamies.

lūdzu tev depresanti---- tu dabīgā veigā saražo dopamīnu, tas ir tas dēļ kā viss notiek...
>>>>>>>>>>>>>
tās sajūtas dēļ cilvēki dzer šņabi kokaīnu un depresantus, bet tu esi iemācījusies būt laimīga tas ir tas ko nevar nopirkt
bagātnieka sieva par naudu....
tā ir tā viela ko tabletes regulē bet tu pati māki to regulēt, viekāši lamīga par katru labu lietu ... es vēl mācos
bučas :-)

...mazs paskatījiens no malas...blueberry...it kā pīkst un činkst...bet visam spiežas cauri ceriņu smarža, prieks par vēju, sauli, dzīves garšu...ceru, ka nepadirsīsi šo spēju pēc sesēšanām ar terapistu...
...blueberry, Tu pati nemaz nemani, ka tomēr esi maza saulīte...

..riktīga kaza...:)

Es pievienojos madcynics- tiešām, visam cauri vijas tāds netverams gaišums, kas ir piesaistījis arī tik daudz cilvēkus diskusijā, spēks un enerģija, kuru pati, iespējams, neapzinies.

Paldies par novēlējumu, blueberry!:)

Nu tā, es rīt lieku eksāmenu. Visi turat par mani īkšķus:)) Braukt es gribu ļoti, mašīna pagalmā stāv (tāda sagrabējusi, bet tomēr mašīna:))), bērni gaida uz mammu un vīrs gaida, kad varēs kost un es viņu vedīšu no tusiņiem mājās :D.
Samācījos visus tehniskos jautājumus. Ja nenolikšu, te nerādīšos, kamēr nolikšu.

Vēl -
madcynics un strawberry - paldies par labajiem vārdiem. :) Man šobrīd ir labāk un arī padodas tā pohujista pieeja.

blueberry Tev izdosies, ja jau esi tiktaal tikusi :) Man giibiens naak, pat iedomaajoties, ka es apseestos pie stuures... Nekad neesmu vadijusi mashiinu.... Taadas histeerkes un glevules kaa es pat tuvu stuurei nedriikst laist! :)) Labi, ka vismaz no ritena nav bail, lai gan vienalga vieglu stresu uzdzen... ja nu kaadu sabrauksu.......
Buus labi, es tureesu ikshkjus! :)

...janetty, padomā par sevi kko labu...maaazliet...

Ja no kaut kādas darbības ir bail, to vajag atkārtot vēl un vēl, kamēr tā iesēžas kā ieradums. Un tad vairs nav bail. Easy.

Esmu to darījusi, tas arī bija jādara.... uzstāties publikas priekšā (augstskolā, darbā).... katru reizi trīceklis, sirds lēkā tā, ka redz kā trīc blūzīte, mute sausa, rīstos, aizmirstu elementāras lietas, elpot grūti, turos pie galda, lai nenoģībtu, jo kājas netur, galvā dunoņa, nevaru uztvert jautājumus un tikai tāpēc augstskolā man bija sliktākas atzīmes mutiskos eksāmenos, bet rakstiski - izcili....... Darbā šo ekzekūciju pret mani vairs nepiemēro (kompensēju ar cita rakstura darbiņiem).... nu laikam žēl manis palika, un kas tā par uzstāšanos, ja perfekti manis sagatavotais darbiņš tiek pasniegts kā tāda parodija.... Pēc katras uzstāšanās sākās atslābums un tad nomākts garastāvoklis līdz pat dienas beigām (dusmas uz savām bailēm) , domāju, ka nav jāoiemin, ka tādā nomāktā stāvoklī strādāt ir grūti, jutos tā it kā no manis būtu izspiesti visi spēki, sākumā sēžu nosvīdušu muguru un plaukstām, elpoju dziļi, gaidu, kad nomierināsies sirds kūleņošana..... un tā katru reizi neskaitāmas reizes.... Ar katru reizi tas pastiprinājās un tagad pat DOMA par uzstāšanos uzdzen paniku :(

Uzstāšanās tā ir tāda lieta, ko var izslēgt, jo tā nav tik nepieciešama. Tjipa, tas nav priekš manis, es neesmu tam radīta, man ir citas spējas. Visu tāpat cilvēks nevar. Man arī nepatiktu uzstāties, īpaši nepazīstamas auditorijas priekšā. Es pieņemu, ka ir lietas, ko es nevaru, apsveru, vai man tiešām tās ir nepieciešamas, ja ne pārāk, tad nepiedalos, bet daru ko citu, patīkamāku un sev piemērotāku.
Var, protams, sev uzlikt par mērķi, tikt tam pāri. Un , ja ir motivācija, tad būs arī iedvesma meklēt iespējas, kā to izdarīt.
Ne viens vien tiesību licējs pirms eksāmena dreb kā apšu lapa, bet beigu beigās noliek. Ja ne ar pirmo piegājienu, tad nākošo.
Es liku sen, kad prasības nebija tik augstas, jūra man bija līdz ceļiem, braukt nemaz tik labi nemācēju, bet noliku!
Būtiski ir arī tas, cik svarīgi ir kaut ko izdarīt vai neizdarīt. Ja kaut kam tiek piešķirta pārāk liela nozīme, tad satraukums ir stipri lielāks.

"Būtiski ir arī tas, cik svarīgi ir kaut ko izdarīt vai neizdarīt. Ja kaut kam tiek piešķirta pārāk liela nozīme, tad satraukums ir stipri lielāks."

Pievienojos Strawberry. Ir svariigi iemaaciities dot iespeeju sev kluudiities, izgaasties, nebuut perfektam. Nevajag uzstaadiit sev paaraak lielas prasiibas, buus vieglaak dziivot. Un lielaakai dalai cilveku pirms uzstaasanaas publikas prieksaa ir uztraukums, vienam lielaaks, otram mazaaks, vienam pie uztraukuma rodas veel fiziski simptomi, otram nee.

Es skatos arī uz saviem priekšniekiem- katra uzstāšanās viņiem arī ir stress. Citam metas sarkani pleķi, cits redzami nervozē, cits ārdās pirms uzstāšanās- tas viss pieder pie lietas. Tā vien liekas, ka cilvēka būtībā ir ierakstīta sociofobija, Cilvēks nav radīts dzīvošanai barā. Kas ir adaptējies, tas jūtas labāk, kas nē, tam ir problēmas.
Visādi apreibinošie līdzekļi arī tika izgudroti, kad cilvēki sāka dzīvot lielākās kopienās.
Jo kas tad ir tas, kas uzdzen stresu- cilvēki paši viens otram!

Nu ok.... uzstāšanās - daudziem ir stress, bet stress un diskomforts jebkurā situācijā cilvēkos, draudzīgā kompānijā, apmeklējot jebkuru iestādi (pat saistītu ar atpūtu), kurā būs jāuzrunā cilvēks, stress un trīceklis, ja jāpajautā cilvēkam, cik ir pulkstens vai tml.... pēdējā reizē tā bija bibliotēka - pret mani izturējās laipni, bet es kā viens nervu kamoliņš.... ja jārunā ar audzinātāju bērnu dārzā par kādu problēmu, stress sapulcē bērnu dārzā, jo būs jāatbild uz kādu vienkāršu audzinātājas jautājumu NE publikas priekšā, bet sēžot kopā ar vecākiem .... pagājušajā reizē pirms atbildes, likās, dabūšu infarktu... knapi atbildēju pāris vārdos, vēlāk no saspringuma bija tāds nespēks, it kā būtu izkrāvusi vagonu ar maisiem.... un protams, nomāktība... Es labāk nostrādātu 8 stundas darbā (darbs pārsvarā ar datoru), bet ne runāšu cilvēkos.... Man tam vairs nav spēka...

Janetty
Domāju, ka var līdzēt tikai psihoterapeits. Tev pārāk daudz tur iekšā sakrājies. Pati diez vai tiksi galā.

Kkad jau rakstīju par savu pieredzi autoskolā...uz kursiem mani veda aiz rokas, lai nepagībtu, instuktoram pateicu, ka nevaru satikties ar viņu tālāk kā atrodas manas mājas lievenis. Viņš kopā ar iepriekšējo kursantu brauca pie mana nama durvīm, tad braucu es, savācām nākamo un tas veda mani mājās...labs instruktors bija...bet braukt es gribēju viena iemesla dēļ-automašīna ir mana privātā telpa un man nav ar reibstošas galvas sajūtu un tuvojošos panikas lēkmi jāiet pa ielu ar bailēm par gībšanu...man likās, ka ja man mašīnā paliks slikti, es nobraukšu malā un pasēdēšu...eksāmenu noliku ar pirmo rāvienu, pirms tam ieraujot Fenazepamu:)...tā arī braucu jau 15 gadus...un dažkārt stājos malā...pasēžu, uzpīpēju ar validolu zem mēles:)...vēl joprojām...:(

Es jau nestrīdos... ja šī kaite velkās jau 4. gadu desmitu.... un labāk nepaliek, lai gan esmu centusies nenoslēgties sevī (iet cilvēkos, apprecējos, pabeidzu augstskolu), bet ar dzemdībām palika vēl trakāk.... Tāda sajūta, ka drīz sākšu baidīties un kautrēties pati no sevis... :)))

Vijolīte:)
Kad jāiet uz kādu pasākumu, uz kuru nevaru neiet (piemēram, vīram korporatīvais baļļuks), arī iedzēru Fenozepam un jutos kā cilvēks... Leksotanil arī palīdz, bet ilgstoši viņus lietot nedrīkst....

Tā, nu es tomēr saņemos un nāku jums pateikt, ka nenoliku to eksi. :(((
Nāku te tikai tāpēc, jo uznācis baigais besis un jūtu, ka stūrēju atkal depresijas virzienā. Neko neko negribas, spēka nav, gribas tikai un vienīgi gulēt. Ticības sev nav. Nu tā kaut kā.
Patiesībā es pat nepārdzīvoju tik daudz, ka nenokārtoju to eksāmenu, cik par to, ka neesmu pārliecināta, vai vispār ko tādu varu nokārtot ar savu nedrošību, bailēm utt. Jūtos kā riktīga losene :D.
Noliku tikai figūras. BMW bija mana murgu mašīna :D Pieļauju, ka arī uztraukuma iespaidā nespēju sadraudzēties ar BMW sajūgu, bet reāli uzskatu, ka tā dēļ nespēju izdarīt visu, kā pienākas.
Tagad nesaprotu, kā rīkoties. Pierakstījos pie instruktora, kam ir BMW, gribu pamēģināt, tad redzēs, vai pie vainas uztraukums vai nespēja pārslēgties uz cita veida mašīnu.
Nesaprotu, kā jūs ar fenazepāmu māgā spējat vispār ko darīt. Kā var nolikt tiesības, ja ir reibonis no tām zālēm? Bet vispār domāju, varbūt man ar ieraut kādu gabaliņu no fenazepāma? Tikai man liekas, ka reakcija tad zūd totāli. Vienīgais varbūt noņem to nenormālo uztraukumu?
Es zinu, ka esmu dzērusi fenazepāmu dienas laikā vienu reizi, kad man bija jauzstājas starptautiskā bioloģijas konferencē un jārunā angļu valodā. Pie kam es pati atteicos tur piedalīties, bet profesors mani pieteica tāpat. Es pat nezinu, vai man toreiz palīdzēja tās zāles, vispār viss bija kā miglā tīts. Atceros vēl Šteinbergs uzdeva jautājumus angļu valodā, labi, ka tādus vienkāršos. (gribēju piebilst, ka ar angļu valodu esmu pilnīgi uz Jūs, nepatīk man valodas).
bet nu jā, kaut kas teorētisks, ja jāmācās, es varu kaut iezubrīt, kaut 100 reižu darīt, bet praktiskās lietas... Eh, ja vēl nebūtu to mašīnu tik daudz apkārt.
Un vakar bija tāāāds laiciņš, nu kā par spīti, redzamība ļoti slikta, spoguļi salijuši, aizsvīduši. Nu, nevar jau meklēt attaisnojumus, zinu, ka centos, bet te ar centību par maz. Pat nezinu, kā lai sevi noskaņo, varbūt tieši jābūt pārdrošam?
varbūt kāds man varēs ko mierinošu pateikt.
Paldies tiem, kas turēja īkšķus.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.05.2010 11:47 by blueberry.

Mana gudrā, drošā, agresīvā priekšniece braukšanu lika 3 reizes! Un tad, kad bija nolikusi, nekāpa savā jaunajā mašīnā, jo teica, ka baidoties no tās. Bet tagad brauc aci nemirkšķinot:)
Tā ka galvenais ir nepadoties.
Ir kaut kādas tabletes, kas nomierina nervu sistēmu, bet galva paliekot skaidra. Ražo Olainfarm, kādreiz to sauca par fenibutu, tagad ir cits nosaukums. Varbūt tas palīdz?

O, kur tās tabletes, jāprasa ģimenes ārstam vai psihiatram? Man gan tie ārsti tagad tik tālu no manis, ka grūti pie tiem tikt. Jāsaņemas un jāpārreģistrējas būtu. Ha, pat uz tādām lietām jāsaņemas. Negribas neko darīt.

Man jau likās, ka inspektors teiks, lai eju vēl pamācīties:D, bet šis teica - varat iet pārrakstīties uz eksāmenu, lai gan viņiem jau arī izdevīgi varbūt, naudiņa nāk.

blueberry, turies, dzīvojam tālāk.

tagad visi narkomāni dalīsies pieredzē :)))

pie doka var izdarīt tā: lai izraksta kādas 10 tabl. no katra dienas trankviļa: adaptol, grandaxin, xanax, kripucis fenazepama varbūt arī derēs. un tad jāizmēģina. es cita vairanta nezinu. problēma jau nav braukšana, bet pats eksis, vismaz es tā saprotu.