Nav runa par piedoshanu vai nepiedoshanu, nav runa par aizvainojumu.

Ir runa par neko, par neesoshaam attieciibaam, par nekad nebijushaam attieciibaam starp beernu un vienu no vecaakiem. Beernam nekaa nav pret sho cilveeku, tukshums. Nulle. Ir tikai atminjas par aurojoshu buutni, kas visu dabuu ar varu, vienalga ko. Shis vecaaks ar beernu nerunaa, to vienmeer raaj, ja beerns saslimst.

Shii vecaaka deelj beerns kljuust par speeljmantinju citu cilveeku rokaas...

Shaads beerns aug. Vinsh ir bailiigs, tramiigs, nosleedzies sevii un nevar elpot ar pilnu kruuti, nemaak priecaaties un miileet, nemaak dusmoties arii, jo bailes, kas iedziitas beerniibaa, tur vinju sasaluma staavoklii. Skolaa vinjam neiet viegli, jo vinsh gruuti prot komuniceet ar citiem beerniem, vinsh nemaak veidot attieciibas. Vinsh ieguust vairaakas izgliitiibas, jo kaut kaa tachu sava neveertiibas apzinja jaacelj. Vinsh pats domaa, ka ir ljoti slikts, to vinjam arii laiku pa laikam atgaadina.

Vinjam ir visas iekshkjiigaas slimiibas, kaadas vien var buut, vinsh pats nesaprot, kas par lietu, bet ljoti no taa ciesh, liidz vinju vadoshais dators to vairs neiztur un "uzkaras" galiigi. Vienaa jaukaa dienaa atminjas par beerniibas notikumiem naak ar vilni, murgi gaishaa dienas laikaa.

Bet nu jau pieaugushais beerns ljoti ciinaas, jo negrib grimt, vinjam paliidz draugi. Vinsh ljoti briinaas, ka vinju pienjem taadu, kaads vinsh ir, un nedara paari. Vinsh domaa, ka sapnjo.

Vinsh saak runaat ar kaadu profesionaali cilveeka dveeseles jautaajumos par to, kas vinju uztrauc shodien, un beerns saprot, ka pie vinja nav atnaakusi kaada nesaprotama psihiska kaite... Vinsh saprot, ka visaam lietaam ir ceelonji. Tad vinsh pamazaam maacaas visu no jauna - priecaaties par dziivi, miileet, arii dusmiigs buut vinsh nu jau speej... Vinsh saprot, ka visi cilveeki nav ljauni, ka iisteniibaa to labo ir krietni vairaak.

Tam ljaunumam, kas saakumaa bijis, vinsh pamazaam ljauj aiziet no savas dziives. Kopaa ar to cilveeku, kas to ienesis. Tajaa liimenii joprojaam ir runa par neko, par neesoshaam attieciibaam. Tas beernam saap, jo vinsh labpraat Ziemassveetkos buutu savaa beerniibas gjimenee, kaa visi citi, bet vinsh ir ar draugiem, tachu te beerns neko nevar izdariit.

Viena lieta sho beernu laiku pa laikam kaitina – ja kaads saak vienkaarshoti un virspuseeji runaat par saapeem, jo vinsh ir bijis ellee un zina, ka tai jaaiet cauri, lai tiktu laukaa; bet vinsh arii ir laimiigs, ka daudzi to nesaprot, jo to var saprast tikai tas, kas tur pabijis. Vinsh, kaa jau augstaak mineets, maacaas priecaaties par dziivi, arii par to, ka citi vinju ne vienmeer saprot, jo tas noziimee, ka vinju beerniiba ir bijusi laimiigaaka.

Skumjð stâsts. Tomçr mçs katrs ejam cauri savai ellei, es tâ domâju. Un arî sâpes katram ir pa îstam. Cik lielas tâs ir- to jau no malas nevar redzçt. Lasot ðo stâstu es atcerçjos savu bçrnîbas draudzeni. Viòas tçvs dzçra, mammas mâsa sita un viòa dabûja raudâdama nest nodot tukðâs pudeles. Taèu tâlâkais stâsts nebija tâds kâ ðî eseja. Viòâ bija kaut kâds îpaðs sapratnes gars. Lai arî mçs bijâm viena vecuma, viòa vienmçr zinâja kâdu atbalsta punktu, ja kaut kas gadîjâs. Viòâ attîstîjas milzîga sapratne un lîdzjûtîba. Viòa bija ieredzçta vienaudþu vidû.
Pie lîdzîgiem apstâkïiem neveidojas vienâdas dzîves.

Pirms tam mani nodarbinaaja domas,kas atsauca atminjaa notikusho pirms daudziem gadiem.Lielaakoties es staaveeju klusu,lai tikai nebuutu striidu.Diemzheel no tiem nevar izmukt.Sleegt pieeju strsiem....saakt domaat savaadaak.Ja viss ir shodien kaartiibaa,kaadeelj man buutu jaauztraucas?Es censhos atbriivoties no domaam par to,piedodot tiem,kas saistiiti ar to.Domaas.Es censhos pienjemt cilveeku kaadu tas ir,jo nespeeju citus maniit.Es varu mainiities pati...mainiit savus uzskatus.Taas bailes no...,ka tikai viss buutu kaartiibaa,ka tikai buutu klusums,radiija veel lielaaku stresu.Tagad es sev maacu-tas ir siikums,ar to visu var normaali tikt galaa...nav jaauztraucas....Es varu ignoreet,varu neignoreet citus,bet es vairs neko neuznjemshu sevii.Ja mana aada ciinaas ar maniem stresiem,tad arii man ir jaamaacaas tos n-e-uztvert kaa taadus.(pirms tam man jau palika slikti,ja man kaut kas sapliisa vai nevaru atrast).Ja grib ,lai buutu labaak-nav pagaatne jaacelj augshaa....ir jaaatbriivojas -shodienai.
Par Karnegi graamatu biju ko dzirdeejusi...nakts sarunaas pa TV.Ja kur maniishu-palasiishu.Kaadreiz,kad tieshaam negaaja viegli,lasiiju Domu Speeks.Diezgan labi paliidzeeja sanjemties.

Pagaatne ir aizgaajusi,naakotne nav atnaakusi,bet dzivoju es shobriid un TAGAD.Un daru visu iespeejamo,lai shodiena ir pietiekami laba,kaada es arii varu buut.:)))))))))

"Ja grib ,lai buutu labaak-nav pagaatne jaacelj augshaa....ir jaaatbriivojas -shodienai."

piekrîtu, Maziòâ.
Un to var izdarît mainot attieksmi pret pagâtni. Pieòemot, ka jebkurð notikums ir mûsu pieredzei. Tikai no mums paðiem atkarîgs, kâ mçs to izmantosim.

Ir jaaatbriivojas... Viegli pateikt... Lai es vareetu atbriivoties, tas ir, nedomaat par to, kas ar mani "vareetu notikt", vai vienkaarshi atbriivoties no savaam stulbajaam domaam (tieshi taadas vinjas ir), tad man ir nepaartraukti kaut kas jaadara - veelams gariigu procesu, lai es domaatu par kaut ko citu.
Kameer notiek darbs ar sevi, nekas jau veel nav pazudis, ar to ir jaasadziivo, tikai - kaa...

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:17 by Runcene.

Par ko tur ir ,Runcene?

Vispaar ir briizhi,kad es nejuutot sevi pietiekami stipru,luudzu Dievu ,lai vinjsh man paliidz.Es neesmu kristiete,bet esmu jutusi atbalstu.Es kaadreiz rakstiiju savas domas par Dievu ,taadeelj neatkaartoshos...Varbuut tas ir mans gariigais speeks...varbuut...Bet ar mani ir kaa alkaholikjim pagaidaam-es shodien smaidu...es shodien pasaku mieriigi,ja kas man nepatiik,es shodien mieriigi uztveru sev blakus esoshos cilveekus,jo vinji ir taadi kaadi vinji ir,bet es esmu pietiekami laba,lai es taa justos....Pareizaak sakot es nodarbojos ar pashiedvesmu un man tas paliidz...jau meenesi.Varbuut,ka atgriezhoties no slimiibas lapas,man papildus vajadzees lietot antistress tabletes.Bet riit ir taalu...tad,kad buus shodiena,tad redzees.
Protams,ja cilveeks ir absoluuti vesels un nav emocionaals,tad vinjam nav nepiecieshams shaadi paliidzeet.Bet paldies tam cilveekam,kursh man paliidzeeja saprast to,kas ar mani notiek un nonaakt pie secinaajuma kaa es varu sev paliidzeet.Jo vemt no antidepresantiem arii nebija patiikami..Taadeelj man shii metode ljoti paliidz.

mâcos vidusskolas pçdçjâ klasç. bieþi slimîbas dçï kavçju skolu. gan skolotâji, gan pâris klasesbiedri tieði un netieði ir vçlçjuðies norâdît uz simulâciju un tamlîdzîgi. jutos arvien sliktâk, jutos vainîga, kad rgulâri saíçru kâdu kakla draòíi un temperatûru. jutos vainîga, kad ar lielâm sâpçm vçderâ tiku ievietota slimnîcâ un man atklâja gastrîtu. jutos vainîga, ka sâp mugura, augsts asinspiediens, panika, satraukums. es varçtu turpinât un turpinât. rudenî nomainîju ìimenes ârsti, jo iepriekðçjâ sâka teikt, lai beidzu meklçt sev vainas. ðodien biju pie neirologa. veìetatîvâ nervu sistçma esot pie visa vainîga. labrît! Diagnoze: Somatoforma veìetatîva disfunkcija. Maskçta trauksme ar skeleta sâpju sindromu. Es tagad nezinu, kas man jâdara. Vai vispâr ir kaut kas ko var darît?Jupis rakstîja:

Psihoterapeits. I ar depresiju un trauksmi tiksi galâ, i iemâcîsies pasûtît ellç skolotâjus un skolasbiedrus kâ viòi to pelnîjuði.
Un- sports, garas pastaiga sun noteikti ûdensprocedîras- peldçðana, ûdensaerobika, visâs ûdens un zemûdens masâþas, pçrïu vannas- kas pieejams un ko var atïauties. bet pamatâ- psihoterapeits

psihoterapeits. baismîgi apzinâties. lûdzu saki man, ka tas nav nekas ârkârtçjs iet pie tâda!

Tas nav nekas ârkârtçjs un nekas briesmîgs. Zinu daudzus normâlus cilvçkus, kuri daþâdu apsvçrumu pçc to ir apmeklçjuði vai apmeklç. Tu neesi psihiski slima, tikai drusku apmaldîjusies. Bet par sabiedrîbas attieksmi- es ieteiktu sâkumâ citiem neteikt, jo var nesaprast. Kad bûsi gana stipra aizstâvçt savu viedokli, tad... kam velti problçmas radît... Un protams tas nav lçtâkais prieks republikâ.

labi. paldies.

gribaas pajautaat vai arii Jums ilgi nevareeja noteikt diagnozi? esmu nomociijusies jau no oktobra (2005) , un nu jau mani suuta pie psihiatra

es no septembra:(

nu labrît, kopð kura laika psihoterapeits ir briesmîgs ;)) vajag izvçlçties sev piemçrotâko psihoterapijas virzienu un uz priekðu. Ar distoniju, manuprât, der psihodinamiskâ, jo tu mierîgi vari izrunât visu un par visu divatâ ar p-terapeitu, kas velta uzmanîbu tieði tev utt. Nu tâ ir runâðana - vçlams nelietojot tabletes un visâdus mçslus. Vot psihiatra apmeklçjums gan bûtu sliktâk, jo tie vienmçr kâ likts uz zâlçm sçdina ;)

Man ðíiet, ka vislielâkas problçmas rada tas, cik ïoti lielas atðíirîbas ir tajâ , ko mçs darâm un ko vçlamies darît. Droði vien tas ir pirmais, ar ko jâtiek skaidrîbâ. Un pçc tam ir jâizsver, cik esi gatavs iet pret sabiedrîbâ iesîkstçjuðiem stereotipiem, cik paðam liela ir nepiecieðamîba dzîvot ðajos râmjos, un cik iespçjams izrauties, lai dzîvotu savu paða dzîvi.

Slimiibas nav veikalaa nopeerkamas:)
Vainiigai noteikti nav jaajuutas!!!Klasesbiedriem-protams veseliibu,bet arii sapratni iemaaciities.Bet taa ir vinju dariishana,tava dariishana nav vinju domas,bet- veseljoties!!!!!

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:18 by Runcene.

Izklausâs interesanti. Ðodien:) ieðu ieèekot.

Vai tâ grâmata ir tikai angliskâ variantâ?

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:18 by Runcene.

Rozes grâmatnîcâ redzçju.

Man labi palîdzçja tas, ka atteicos no 1,5 slodzes, sâku vairâk gulçt, eju reizi nedçïâ sportot, vasarâ braucu ar riteni pâris reizes nedçïâ, vairâk laika veltu sev - lasu, skatos filmas, eju uz kino ðad tad, satiekos ar draugiem.

Jebkura relaksâcija ir ïoti laba. Kâdu laiku es regulâri gâju uz saunu un pçc tam uz baseinu nelielâ spora kompleksâ laikâ, kad tur neviena nav. Baseinâ es vairâk "karâjos" ûdenî, nevis peldçju, baigais kaifs. Tad kaut kâ pârtraucu un nevaru atsâkt. Bûs jâatsâk, tas tieðâm bija forði:)

Mellene! Tev taisnîba: kad rakstîji:

vislielâkas problçmas rada tas, cik ïoti lielas atðíirîbas ir tajâ , ko mçs darâm un ko vçlamies darît. Droði vien tas ir pirmais, ar ko jâtiek skaidrîbâ.

Man parasti VD lçkmes sâkas, kad kaut kas jâdara negribot.

parawa

Nu malacis Jola,man gluzi tapat viss izveidojas,bet nu jau iet 6gads.Varu teikt,ka labak sâku dzivot pçc 4 gadiem.

No savas pieredzes - nervu zales vai antidepresanti nepalidz, jo tie tikai mazina pasa cilveka garigo speku un visu padara vel launaku (vismaz man). Iesaku psihologu, homeopatu, sporta nodarbibas (kas tiesam patik), udens proceduras, masazas. Tiem, kuriem naudinjas pavairak, var pameginat austrumu medicinas centru "Aparminta", tur veiktas masazas (kas kopa maksa kadi 150 Ls) un zales diezgan labi palidz. Galvenais, pienjemt sevi tadu, kads tu esi, patiesam veleties izveseljoties, un tad ari visi simptomi mazinas. Un dazreiz pie sevis noskaitit Tevreizi, kad patiesam juti, ka ir slikti. Jocigi, bet palidz.